Jūras vilinājums, [PZP] [C] Opcijas

[Bizii van Dope]

Viljams noskatījās, kā meiča ielej alu ar nekrietnu skatienu. Bet, kad viņa apsēdās uz galda malas Vils viņu nopietnu seju noskatīja. Glīta jau bija, bet vīrietis meiteni galīgi negribēja. Pēkšņi viņam bija uznākusi vēlēšanās iegūt kādu daudz skaistāku, piedienīgāku, augstdzimušāku meiteni.
Erifrots ignorēja meiteni un pievērsās kapteinim.

[Melnais Akvareļu...]

Karloss apsēdās. Par konkurentu viņs nebija pārak priecīgs, taču vienlaikus bija pārliecināts, ka ir pārāks.
Man i Karloss Vespuči vārdā, esmu bijis stūrmanis jau 25 gadus. Šo to sajēdz' no lielgabaliem ar', kaut nezin', vai tavai laivai tād' i. Es i izburājs vis' Karīb' jūr krustām šķērsām. Gar ziemeļiem a "Genov", šķersām pār' a "Lordīz" un pa apakš' a "Razbainiek"
viņs ņurdēja, jo par runāšanu to saukt nevarēja

[ooc: Karloss visus kuģus, buriniekus utt sauc par laivām]

[mr Bl@ck]

Labs ir, Pēdējos divos gados esmu apburājis visas ostas uz dienvidaustrumiem no Svētā Kita, Esmu aizkūlies līdz pašai Tortugai. Tiesa kuģojot uz turieni Kā nāca vētra, zvēru pie dvēseles savas astoņas balles stira un vilņi tādi, ka nemelošu sacīdams ka savas 20 asis augsti, tak nē tik uz klīveriem vien izpeldējām, un balastu ar nenosviedām tik no tilpnes kādus sešus demitus galonu izpumpējām tas arī viss. Tādi nu mani varoņdarbi nav diži ja ņem vērā ka šis kuģo krietni ilgāk. Džeks īgni nobeidz stāstāmo pamesdams skatienu uz vecā spēnieša pusi un cerēdams kaut fortūna šoreiz būtu viņa pusē.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 09.10.2006 20:36

[Bizii van Dope]

Viljams kādu brīdi savilka visu kopā līdz beodzot bija gatavs, ko teikt savā labā.
Es lielākoties uz kuģiem esmu dzīvojies tāpat. Un mani sauc Viljams Eifrots. Esmu izkuģojies pa gandrīz visu Karību jūru un vairākus gadus uz kuģa esmu nodarbojies ar grāmatvedību un vedis visādas formulitātes, taču neskatoties uz manām zināšanām darījumos es esmu diezgan pieredzējis cīņās un izpaulpīšnās.vīrietis sacīja.

[echo3]

Ā, Karloss... Tad jau dažādus kuģus zini, holandiešu ar' kāds ir bijis? Pārzināsi buras un takelāžu, būsi pirmais stūrmanis, - ar mieru?

Džek, tad izklausās labi! Uz bimsu galiem un tikāt līdz ostai! Labi, dēls! - Van Burens ducināja. - Esi pa šīm jurām svaidījies, pratīsi ceļu līdz drošai ostai atrast. Ņemu tevi!

Alga būs laba un ēdiens man uz kuģa vienmēr pietiekams. - Te kapteinis sadrūma un pacēla balsi, lai visi krogā var dzirdēt. - Hei, te neviens koks nav sausumā aizķēries? Un dakteris, un namdaris, un, galu galā, labi matroži? - Turpināja, pievērsies Karlosam, - Dižgabali man ir seši, un vienmēr der kāds, kas ar tiem prot apieties.

Izdzirdis Viljama teikto, nosmīkņāja bārdā. - Kasi vari saskaitīt un papīrus rakstīt? - uz mucas noblīkšķēja kauss. - Derēs! Bet izlaupīt neceri! Ādu pār acīm novilkšu!

(OOC - koks = pavārs)

[Melnais Akvareļu...]

Holandieš kuģ'? Tas i kā? Holandiets kapteins vai saimnieks? Pirms stūrmans? Protama lieta, ka ar mieru!
Karloss bija apmierināts. Viņs piecēlās kājās un teica
Tav' laiva kauč kur tepat tuvumā i, ko? Varbūtās var apstīt?

[ooc: ceru, ka mani akcenti un tiešās runas ar laiku nekļūs traucējošas un, vēl ļaunāk, nesaprotamas]

[mr Bl@ck]

Tieš tā šķiper! Džeks uzsauca priecādamies par jauno darba vietu, tad viņš pastiepa roku Karlosam un ļoti lauzītā spāņu mēlē sacīja. Es tu būt amigos? Uno ship būt vadīt ok?. Tad viņš pievērsās kapteinim. Kep un kad ir jābūt uz klāja? Man pilsētā pāris lietas kārtojamas.

[Roviela]

(OOC - ja kļūs nesaprotamas, tad tā arī pateiksim (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Es domāju, ka kuģi vari iet apskatīties, echo3 šovakar forumā vairs nebūs. Kuģis ir tāds, kā bildē, tikai nevis balts, bet sviesta dzeltens. 17. gs. holandiešu tirgotāju kuģis, Antverpenē būvēts. Takelāža un aprīkojums ļauj to vadīt ar par 1/4 mazāku komandu, nekā attiecīgi tikpat lieliem angļu vai spāņu kuģiem. Ķīli apskatieties! Kuģis ir ļoti stabils kursā un stabils pret apgāšanos. Kuģi pašlaik izkrauj, visticamāk, tas vēl pāris dienas stāvēs ostā. Nav kur steigties!)

Tev, drostaliņ, gan nebūtu iebildumu pret četru lordu dārgumiem, vai ne, saldumiņ? krogā atskanēja nepieklusināta Reika balss, kurš nupat jau ķērās meičai pie korsetes. Ko tie tur, pie līgšanas runāja, viņam slīdēja gar ausīm. Tikai pie vārdiem "dižgabali man ir seši" viņš saausījās, un tāpat, meiču apskāvis, pār plecu nokliedza:

Kaptein! Ser! Vai vieta kanonierim atradīsies? Divās kaujās ar frančiem esmu šāvies, trīs, jā! Reiks lepni paskatījās apkārt, - kuģi ir uz mana rēķina. Ne jau nogrimuši, nē, - anglis dudinošā balsī paskaidroja drostaliņai, - aizšauti un labojami. Es zinu, kur un kā jātēmē. Un kauties tāpat arī pieprotu labi.
Viņš lepni izrieza krūtis, lai izskatītos cēlāk.
Tas viss izklausījās pēc lielības, bet taisnība vien bija. Savos gados Reiks bija teicams lielgabalnieks, un, sākot kuģot kā mazs puika, vairāk vai mazāk pārzināja arī visu citu kuģa saimniecību.

[Miss Doherty]

Melnais Džo sēdēja netālu no Reika un vēroja kā viņš grābstās gar meičas pupiem. Viņam pašam gan negribējās. Ne tagad. Galva kā spainis, kauss, uz kura stutēties, gan fiziski, gan vairāk morāli.. jā - uzlāpīties viņam vajadzēja.

Šeit viņš dirnējajau labu laiku, sarunas kas raisījās gan nelikās necik saistošas. Nu un ka tāda leģenda ir? Nu dzīvoja tādi lordi, lai.. Nē, viņam šitādus nekonkrētus pekstiņus klausīties netika. Bet ja reiz tas nāca kopā ar pasēdēšanu šeit - var jau pieciest. Galu galā - ej nu sazin, kas var kādreiz noderēt..

Bet kad ienāca kapteinis un sākās konkrētāka runa - jā, tad gan bij' vērts ieklausīties - ko zin, varbūt vēl varēs uz kuģa līdz tikt? Nu ja nu vien mērķis būs krietnās naudās mērāms.. par parastu algu - nē, tad viņš labāk pasēž vēl miestā, nodzer atlikušo naudu un pagaida kādu izdevīgāku brīdi.. jeb brīdi, kad vairs nebūs izvēles. Bet vispār - viņš cerēja uz braucienu, kas ienestu kārtīgu žūksni.

Pret dārgumiem neiebilstu, bet tu pasakties kā viņa šķobās tev klēpī sēžot... tā vien rādās, ka tūlīt man kaklā klups..
Melnais Džo noņurdēja uz Reika pusi. Šeit kādu laiciņu uzturoties, viņš bija pamanījis šo puisi - nelaida garām nevienus cičus.. Khe, khe.

Bet kas attiecas uz lietu
Visi koki saindējušies un nosprāguši..
Kaptein, kur dodies?

[Roviela]

Tev? Ko tad viņa pie tevis pazaudējusi? Reiks taisni vai ierēcās aiz smiekliem, diezgan izsmējīgi nolūkodams Džo. Meiča viņam pār plecu nekaunīgi parādīja Džo mēli, pēc tam nobučodama Reiku.
No manis viņai vairāk labuma - ij naudiņas, ij šis tas cits piedevām. A no tevis? Katram skaidrs, ka uz sēkļa nonācis.
Viņš vairāk nepievērsa uzmanību Džo. Vienīgā lieta, izņemot daiļavu, kas varētu aizskanēt līdz kanoniera ausīm, tagad bija kapteiņa jautājumi vai stāsti par dārgumiem, bet ne riņķī un apkārt. Kapteiņa jautājumi tāpēc, ka, cik Reiks zināja, holandiešu kuģi un kapteiņi bija labākie šajos platuma grādos. Jau tas vien, ka maksā dienas algu, ir tā vērts. Un, protams, procenti no peļņas uz kuģa, kas daudz ved, bet ir ar mazu komandu, ir lieli. Vai nav redzētas te komandas, kurām ne tikvien kā algu nemaksāja, bet kas mēnešiem bija klīdušas pa jūru tā arī neko nenomedījušas. Skrandaiņi, ne bukanieri. Nē, tas nav priekš Reika!
Bet dārgumi... mjā... būtu viņam pašam kuģis, par to varētu domāt, bet nav. Nez, viņš vērīgāk pameta acis uz van Burenu, šis atteiktos no vieglas peļņas? Droši vien, ka nē, ja tikai nav gluži atklāti jāierakstās noziedznieku kārtā.

[echo3]

Van Burens par Karlosa "kā - holandieš kuģ'?" tīri vai ieklukstējās aiz smiekliem. - Amsterdamas dokos Zeehond būvēts, ne šejienes štāpeļos! Meistaru darbs! Pats divdesmit gadus cīnījos, līdz varēju tādu iegādāt. Gribi apskatīt - aizstaigā līdz ostai, reidā redzēsi. Dzeltens kā margrietiņa! Tikt uz kuģa varēsi rīt, kad pats turp braukšu. Šodien darīšanas kārtojamas, izkraušana pieskatāma, re, komanda vēl jāvāc.

Kas ir, vīna muca uz galda, lejiet tik iekšās! - kapteinis bija palicis manāmi jautrāks. Piecēlas, aizbrida līdz letei pie krodzinieka un nometa tam priekšā naudas maku. - Te būs par vīnu, vakariņām un arī istabu šonakt, ka vēlāk neaizmirstu! - Atpakaļ atnāca, izmetis patīkamu līkumu līdz vīna mucai. Apsēdās un turpināja, - Viljam! Ar tevi līgumu slēgšu pirmo - lai vari sākt darbu, citiem līgumus rakstot. - Piemiedza acis, - Te jau visi inglenderi, spānīzeri un spranči, diez vai kārtību uz holandiešu kuģiem maz zināt? Maksāju visiem cietu algu, 5 procentus uzreiz uz rokas, lai man nav skrandaiņi uz kuģa jāredz, 35 procentus avansā noguldu Holandes bankā. Lai interese saglabājas, tos varēsiet saņemt pēc līguma beigām, vai arī, - kapteinis nedaudz saskuma, - ja nu ar kuģi kas... Pārējo saņemsiet dienasnaudās. Un vēl, - ja darījums būs ienesīgs, no peļņas maksāšu procentus atbilstoši amatam. Skaidrs?

Nepacietīgo Džeku uzskatījis, izmeta, - Trīs dienas vismaz te stāvēsim, laika pietiks! Kurš kuģis tad bez mērķa vai kravas no ostas ārā brauc? Rīt pirmspusdienā slēgsim līgumus.

Te Van Burena uzmanību pievērsa kanoniera lielīgā runa. - To skuķi tu atstāsi krastā! Salīgts! Par rītdienu un līgumiem dzirdēji? - nosmīkņāja, - Ielej tak tam meitietim ar', lai laipnāka sirds!

Ko gvelz? - Van Burens pievērsās plecīgajam vīram, kas viņu nupat bija uzrunājis. - Nosprāguši, ko neteiksi! Gan jau kāds vēl tādu amatu pieprot, te tautas daudz, un izskatās, ka krastā nosēdējušies. Kur braukšu, vai tev jāzin? Kur būs izdevīgi, tur braukšu!

Ar rāvienu izdzēris pusi kausa, atmaiga vēl vairāk. - Par četriem lordiem te kāds stāsta? Ē, tas ir labs stāsts! Ka vēl tā bijusi taisnība!

Šo rakstu rediģēja echo3: 10.10.2006 08:58

[Roviela]

Tieš' tā, ser! Reiks pār visu galvām ar platu smaidu uz lūpām pa vecam paradumam uzsauca.
Paskatījās uz meiču un rotaļīgi šai ieknieba.
Aizteci līdz muciņai, redz, mūsu kapteinis uzcienā! Man ar' vēl atnes.

Pie kapteiņa vārdiem "ja nu ar kuģi kas... " nospļāvās un pieklapēja pie letes koka virsmas. Tad vismaz bija droši, ka ne tās ausis neizdzirdēs nelāgo paredzējumu.
Sagaidījis meiču atpakaļ, viņš vispirms krietni iekampa vīnu, un, nosēdinājis meiču sev atpakaļ klēpī, turpināja dudināties, pa ausu galam klausoties, kas vēl te notiks.

[Bizii van Dope]

Jā, jā māku gan.Vils neiecietīgi atteica un sakustināja roku tā it kā viņš aizdzītu uzmacīgu mušu. Vīrietis izskatījās visai garlaikots un neiecietīgs. Un tā jau arī bija. Erifrots nevarēja vien sagaidīt, kad varēs iziet jūrā.
Esmu godīgs jūrnieks un manu godu labāk neapšaubīt.viņš norūca un palūkojās uz Reiku, kurš meņģējās ar kādu skuķi. Viņš pasmīnēja.Labāk šo atstāj malā kuģojot tu vēl sastapsi labākas.vīrietis nosmīkņāja un ieklausījās kapteiņa runā.
Man viss ir skaidrāks par skaidru.Vils atteica un visai ieinteresētu skatienu palūkojās uz saviem biedriem Džeku un Karlosu.

[josephine]

Pēc kapteiņa vārdiem "Ka vēl tā bijusi taisnība!", vecais tavernas īpašnieks pagriezās uz viņa pusi un izlikdamiez gan drīz vai aizvainots teica - Tu, kas daudz pa jūrām braukājis, vai ta nez`, ka teikas no zila gaisa neceļas? - to pateicis, vecais, kasīdams pauri, aizšļūca līdz letei un sāka rakņāties pa tās apakšu.

[Roviela]

Kas šitai vainas? Viss pareizās vietās, Reiks atsaucās.

Jā, kā tad! Sastapsi... pēc dažiem mēnešiem, ne ātrāk, viņš nodomāja. Uz kuģa noteikti tādu foršu skuķu nebūs, nav nemaz ko domāt.
Un mēs vēl neesam aizkuģojuši, sirsniņ! gandrīz nevarēja saprast, ka teikuma sākums domāts Viljamam, bet beigas - meičai, kura patiešām bija kā konfekte, pa pirmo! Labākā visā pilsētā.
Šiem skauž, dārgumiņ, tavi daiļumi, kanonieris iečukstēja meičai ausī, par ko pretī dabūja koķetu platu smaidu. Meiča izraisījās no Reika klēpja un paņēmusi viņu aiz rokas, smejoties vilka viņu uz augšstāva kāpnēm. Viņš pat nedomāja pretoties, un jau pēc pāris mirkļiem augšā aizskanēja smiekli un dipošu soļu troksnis.
Lai paliek rītdiena ar līgumiem!

[Bizii van Dope]

Vīrietis paraustīja plecus un domīgi iestrēba alu.
nava jau slikta.viņš atteica.
Un tomēr...Vils nodomāja.Šai nav ne vainas, bet viņa tomēr arī nav tā pati labāka.vīrietis spītīgi nodomāja un izskatījās domīgs.kur, lai vispār dabū skuķi, kura nepielipinātu kādu slimību jau pēc lietas nodarīšanas?Erifrots prātoja.

[echo3]

Van Burens nenoteikti atmeta ar roku uz krodzinieka pusi. - Neceļas jau, neceļas. Ja tik kāds vairāk zinātu pastāstīt, kā to, ko visi jau simtkārt dzirdējuši. Par četriem lordiem tak visās tavernās un krogos vai katru vakaru spīdošām acīm runā.

[Logan]

Ērnijs klusi sēdēja kaktā un sūca alu no nobružāta koka kausa. Viņš klausījās pirātu sarunās, dzirdēja, kā tiek organizēts jauns brauciens. Ērnijs reiz bija labs pirātu kuģa kapteinis, taču tad viņa komanda sadumpojās, jo viņus neapmierināja kapteiņa novecojušās metodes. Ilgas pēc jūras mutuļoja vecā pirāta asinīs. Pēdējos gados Ērnijs bija daudz strādājis par pavāru, palīdzējis kā ārsts.
Klau, kuram te vajadzēja koku un ārstu?

[echo3]

(OOC - visi sēž un dzer ALU. Kas ir, neviens nav dzirdējis, ka muca vīna visiem par velti pieejama???)

Kapteinis pret papēdi izdauzīja pīpi un, no kabatas izvilcis tabakmaku, elkoņus uz mucas atstutējis, sāka piebāzt jaunu smēķi. Četru lordu bagātības... No leģendas detaļu apceres Van Burenu izrāva kāda diezgan nedroši uzdotais jautājums.

Vajag! Vajag gan koku, gan dakteri. - Pagriezis galvu, kapteinis ieraudzīja jautātāju. - Nāc šurp, veco zēn, piesēdi, aprunāsimies!

Šo rakstu rediģēja echo3: 10.10.2006 14:12

[Logan]

Ērnijs lēnām piecēlās. Gadi lika par sevi manīt. Nolicis alus kausu uz galda, viņš devās pie Van Burena.
Es varu būt gans viens, gan otrs.
Vai kāds var iedomāties, ka es reiz biju kapteinis?
Ērnijs apsēdās norādītajā vietā.

OCC: Un kur rums?