Jūras vilinājums, [PZP] [C] Opcijas

[josephine]

St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem?
Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? -
- Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! -
Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram.
- Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju".
Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. -

[Andromeda]

Kad vakara pusē kapteinis palaida Raienu savās darīšanās, viņš devās nopirkt sev kārtīgu nazi un jaunus zābakus. Tālāk viņš gāja uz savu māju sagatavot mantas. Lādē viņš salika, drēbes un pāris vecas grāmatas.
Tad piegājis pie rakstāmgalda, viņš atvēra atvilkni un no tās izņēma ādas vākos iesietu piezīmju bloku, paris rakstāmspalvas un divas tintes pudelītes, to visu viņš noglabāja lādes apakšā.Nākamās dienas pēcpusdienā viņš atvadījās no savas uzticamās, vecās virējas, kas nobirdnāja paris arsaras uz Raiena pleca. Viņš tai uz vaiga uzlika pāris bučas un rokā iespieda maisiņu, kurā bija nedaudz zelta naudas. Ar to tev vajadzētu pietikt kādam laikam, nebēdā! Gan vēl redzēsimies! Viņš pamāja večiņai pār mājas slieksni. Pieskati māju un vēlreiz saku, nebēdā!
Tālāk viņš devās uz ostu, kur jau stāvēja kriet bars ļaužu.
Uz viena pleca viņš nesa lādi. To nolicis zemē viņš uzsauca pārējiem : Laba diena, vīri! Vai jau ilgi gaidiet laivu?

[Roviela]

Reiks Gatijs, kanonieris! kanonieris atsaucās vīram, kuru bija pamanījis piestatnē, kad pats ieradās, bet, tā kā tas no paša sākuma neko neteica un redzēts arī nešķita, tad Reiks pats sarunu neuzsāka. Kā tagad izrādās - velti, jo, izskatās, viņš arī taisās uz to pašu kuģi.
Un tad jau vēl viens pienāca, tas tāds redzētāks. Un vēl viens. Gan pie reizes būs dzirdējuši! Reikam balss bija skaļa.
Arī uz Zeehond? Gaidām, gaidām... gan drīz būs! Kapteinis šķiet punktuāls. Drusku dricelīgi jau būs, bet, ja pierod, var iztikt. No pieredzes saku.
Reiku disciplīnas jautājumi neiztrauca. Ja vien nepalika tīši piekasīgi, tad tāda normāla deva kārtības nemaz nenāk par ļaunu.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 13.10.2006 12:27

[Bizii van Dope]

Pamodās Erifrots visai agri un iekravāja vēl īztrūkstošās mantas, tad viņš pārmeta savu ceļa somu pār plecu un devās laukā no mājām.
Vīrietis izgrūdis nopūtu atskatījās uz mājām, un, tad Vils devās prom uz piestātni.
Tur jau gaidīja arī citi vīri. Viņš uzlūkoja visus ar visai draudzīgu skatienu un nolika savu paunu zemē.
Sveiciens, vīri!Viljams smaidot sacīja.Viljams Erifrots, ja kāds vēl nezin manu vārdu. Bet sauciet mani labāk par Vilu.viņš sacīja.Nu, tātad, kas jūs visi būsiet uz kuģa?vīrietis jautāja.

[Aiva]

"Uz Zeehound gan. Kapteins pieņēm par bocman," Džess atbildēja mutīgajam vīram. "Rādās, ka daudz jaun vīrs pieņemts. Būs kāds laicins paiet, kamēr sastrādāsies. Kārtīb nekad par slikt nenāk."

Puisis izskatījās tāds mazliet domās iegrimis.

[echo3]

Minūtes divdesmit pirms četriem krastā stāvošie varēja vērot, kā pa virvju kāpnēm laivā, kas šūpojās blakus Zeehond, veikli nokāpj četri matroži, sasēžas vietās un sāk airēt uz krastu. Labi airē, sastrādājušies.

[Roviela]

Daudz. Jā. Kuģis gan ar' nav mazs, Reiks vēlreiz paskatījās pāri ostas ūdeņiem.
Reku! Brauc! viņš pamanīja laivu, kas taisījās uz krastu.
Ē... jā... kāds no jums ir kādreiz bijis uz holandiešu kuģiem? Es nē, bet man ta' kas! Lielgabali puslīdz visi vienādi, stāsta, takelāža atšķiroties, pie tam, kā teikt, uz ērto pusi. Mazāk ļaužu vajagot, lai novadītu, un ērtāk esot. Tad jau redzēs!

[Bizii van Dope]

Vils iztrūkās no Reika bļāviena.
Kas? Ko?vīrietis purpināja un palūkojās uz to pusi, uz kuru skatījās visi.Ā...Pēc mums jau brauc pakaļ. Lieliski. Nemaz nebija ilgi jāgaida.viņš sacīja un mazliet pasmaidīja.Es gan esmu, taču es neesmu nekāda kompetenece takelāžas jautājumos.Vils noteica. (ooc:Kas bija takelāža?)
Tātad es tūlīt nonākšu uz kuģa. Tātad tūlīt sāksies jauni piedzīvojumi un jaunas problēmas.viņš nodomāja, rimtu seju veroties kā laiva brauc šurp.

[Logan]

Ērnijs Kuks (kā vienmēr nemanāmi) bija uzradies ostā. Viņš klusi vēroja kuģi Zeehond un laivu, kas no tā attālinājas, tuvojoties krastam.
Brauc pakaļ.
Daži no pirātiem apsprieda kuģi, Ērnijs nolēma to alikt līdz laikam, kad būs kuģi apskatījis. tikmēr viņš mierīgi elpoja jūras gaisu un gaidīja laivu.


OCC: Ērnijs ir jocīgs. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/ermm.gif)

[Aiva]

"Kas tā tād vēl pa kopetenc?" Džess pasmīnēja. "Puis, mezglus siet prot? Kāpelēt kokos? Tad jau pa takelāž nebūs nekād grūtīb kāpelēt". Kas kā saucs, iemācīs tev, ja vēl nezin. Ja zin, nu tad jau tik darīšan vain. Šitam holandiet takelaž, nu ja bijs uz spāņieš vai franč agrāk, bik savādāk, bet ne tik trak, kā agļ mēl no franč mēl atšķirs.."

Viņš paskatījās uz tuvojošos laivu.

"Es skats, jūs te vēl agrāk laikam pazīstam palikuš, kāds zin via mēs te vis klāt kam laiks?"

Džesa skatiens pārslīdēja pulciņam, tad atkal pievērsās laivai. Puisis atzinīgi noklakšķināja mēli par saskaņoto airēšanu.

[Flora]

Zitko ieradās ostā...un šķiet taisni laikaa, jo viņiem pakaļ jau brauca laiva...
škiet viņa komandas biedri jau gaidija...dažu Zitko jau bija redzejis ieprieks krodziņā, taču dažus šķiet bija ari palaidis garam...
...lai nu kaa pusis bija pilniiba sagatavojies ceļam, pats terpies vienkāršas baltas drēbēs un somu ar mantam uz pleca, viņš piegāj pie pārējiem gaidiitājiem
Labas dienas kungi! viņš viņus smaidot sveicinaja Mani sauc Zītko...sķiet esmu ieradies taisni laika... puisis noteica vērdamies un šurp slidošo laivu.

[Bizii van Dope]

Nu, tad jau es esmu īsti prasmīgs!Vils iesmējās un aplaida skatienu apkārt.Es jau nu nezinu. Neesmu paspējis iegaumēt visu jūrnieku skaitu un vārdus.viņš noteica, kad bija sapratis, ko Džess bija pateicis. Viņa valodu dažkārt bija grūti saprast. It sevišķi, ja vēl viņš ātri runāja.
Labdien.Viljams sacīja jaunpienākušajam un mazliet pasmaidīja.Vils.vīrietis nosauca savu vārdu.

[Roviela]

Sveiks! kanonieris draudzīgi pameta ar roku, atbildēdams gaišmatainā puiša sveicienam.

Nea, visi nebūs gan klāt! To pavecāko spāni vēl nemana, par citiem nezinu, kas nolīgti, var būt, vēl kāds nav.
Par nākamā bocmaņa domu iemācīt Vilam rāpties mastos un siet mezglus, Reikam sanāca smiekli.
Viņš mums skrīveris, Reiks paskaidroja Džesam, šim nebūs grūtību uz burām un kokiem pierakstīt, kā katru sauc. Tik' mani nesauc tai darbā, ja kāds šaujams mērķis tuvumā. Ja nav, tad gan, tad pats par sevi.

[Aiva]

"Skrīvers ta skrivers, cienu tos kas to rakstu māku ielauzījš," Džess arī iesmējās. "Man nekad nav bijs laiks to grāmat gudrib vairāk par paš pamat apgūt... Tu nedomā puiš, es kad pirmreiz uz kuģ kāp, es ne tik kuģ mast neatšķīr, es i runāt prat tik iekš sav mēl. Tā ka tas viss apgūstams."

"Bet no to darb katram kaut kas ir jāpieprot, lai ko mēs katrs uz kuģ darīt citā laikā. Mans darbs būs gādāt, lai kuģs kust, tavs lai pretniek kuģš saņem kārtīg svētīb no dižgabal, vēl kāds cits lāpīs caurums iekš burām.. Bet kad vetr klāt, tad vis uz klāj, un raujas kā pats velns viņiem bikses ugun but piešķīls.."

[Roviela]

Ē! Jā, tā es to domāju, riktīgi! Reiks piekrītoši pamāja.
Skrīveri - tā ir laba prasme, kaut es to tā pieprastu, lai arī rakstos un rēķinos galīgi nemācīts neesmu. Ja vētra, tad sūti mani pašā augšā, man galva negriežas, vai tilpnē caurumus lāpīt, kā kuro reizi vajag. Tik' pēc tam, kad es būšu pārbaudījis, vai nelabais bez manas ziņas nav lielgabalus no lafetēm pirms vētras nocēlis, vai stingri turas, un bortus neizsitīs.

[mr Bl@ck]

Arī jaunpienācējiem Džeks stādījās priekšā kā stūrmanis, otrais tiesa, bet faktu tas jau nemainīja. Nebaidieties es jau kuģi arsāniem pret lielgabalu negriezīšu. Neesmu tik traks. Takelāža šim gan laba skatos priekšējie klīveri vairāki cik reižu dreifēju uz tām burām tās man dikti mīļās Džeks atsaucās aplūkodams kuģi un laivu. Izdauzījis nu jau izsmēķēto pīpi viņš paslēpa to atkal azotē un turpināja vērot kuģi.

[josephine]

Vecais Mortons pats personīgi atsteberēja līdz ostu piestātnei un rūpīgi nopētījis tur stāvošo ļaužu pūli piegāja klāt Raienam - Tu, īrs būdams, tāds vīrs uz goda, uzticēšu tev venu lietu izdarīt. Še, ņem šito saini - teica pirāts iedodot Raienam mazu paciņu - un personīgi nodot to kapteinim tieši rokās!
Tad vēl vienu reizi nopētot Raienu teica - Ceru, tev varu uzticēties? -


Šo rakstu rediģēja Josephine...: 13.10.2006 17:52

[Bizii van Dope]

Vils pieklusa un neiesaistījās pārējo vīriešu sarunās. Viņa skatiens domīgi aizklīda līdz zilganajai horizonta līnījie pie kuras viņš reiz un kuģis uz kura viņš brauks pazudīs citu skatiem.
Viljams izgrūda nopūtu un palūkojās uz zemi.
Zeme ir visai jauks pamats.Erifrots nodomāja un paskatījās uz kuģi.Bet kuģa klājs vēl jaukāks.nu jau puisis atplauka smaidā.

[Andromeda]

Protama lieta! Nodošu kapteinim tieši rokās, neuztraucieties. Raiens laipni atbildēja paņēmis vecā krodzinieka doto saini un atvadījās no viņa. Drīz laiva būs klāt...tad ticis galā atdošu to kapteinim. Raiens nodomāja un lūkojās tālumā, kur bija saskatāms Zeehond.

[echo3]

Laiva pamazām tuvojās krastam, un desmit minūtes pirms noteiktā laika piestāja pie steķiem. Viens no matrožiem pameta uz krastu virvi, kuras galu visai veikli izdevās satvert Tomam. Jungam pieturot, matrozis arī pats izlēca krastā un piesēja laivu. Drīz arī laivas pakaļgals tika pievilkts un piesiets. Liela laiva, divpadsmit airu, pārvest var pat divdesmit četrus cilvēkus. Tad arī pārējie trīs matroži izkāpa, un viens no viņiem skaļi teica, - Uz Zeehond. Vienpadsmit cilvēku. Pieteikts gaidīt līdz ceturksnim pāri četriem.

Matroži goddevīgi, bet ne iztapīgi palīdz sakrāmēt laivā mantas.

[Andromeda]

Raiens palīdzēja laivā iecelt savu lādi, tad iekāpis laivā ņēmās palīdzēt citiem ar mantām. Saini ko bija iedevis krodzinieks, Raiens noglabāja blakus savai lādei. Kad mantas bija sakrautas, viņš atkal paņēma saini rokās un neizlaida to no acīm līdz pat Zeehond.