Jūras vilinājums, [PZP] [C] Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Pārslēgt uz: Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Lineārais+

[josephine]

St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem?
Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? -
- Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! -
Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram.
- Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju".
Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. -

[echo3]

Kāds šodien nu steidzīgs, un paskats arī labu labais! - Van Burens diezgan nelaipni blenza uz melnmataino francūzi. - Koku man vajag gan, bet ja tevis dēļ kādas nepatikšanas ar pilsētas žandarmēriju būs, lidosi pār bortu! Un tā kā taisītu tu man kārtīgu ēdmaņu, ne visādus sprancūžu smalkumus.

Nosmīnēja, - Uz kuģa jāierodas rīt, četros pēcpusdienā piestātnē gaidīs laiva. Nokavēsi, - pats līgsi laivinieku. Ja ieradīsies vēlāk par astoņiem vakarā, uz borta vairs netiksi. Tā, te būs tavs līgums, - kapteinis Viljamam nosauca ierakstāmos skaitļus un amatu, pagaidīja, kamēr tas ar smiltīm nosusina svaigo tinti, un nolika papīru Džo priekšā, - paraksti.

(OOC - Raienam - sešas mučeles)

[Andromeda]

Raiens ieskatījās vecā krodzinieka acīs. Cik mucas tu vari pārdot? Viņš jautāja.
Ar vienu mucu nepietikšot, tas tā kā butu skaidrs. Šķiet mums tāls ceļš priekšā. Raiens padzērās no kausa, ko tikko bija atnesis krodzinieks.

[josephine]

Vecais pirāts pakasija galvu mēģinādams atcerēties cik ruma mucu viņam bija krājumos. Tā skatīdamies grieztos un mētādamies ar pirkstiem, beidzot nonāca pie slēdziena, ka vairāk par piecpadsmit mucām pārdot nevar.

Šo rakstu rediģēja Josephine...: 12.10.2006 18:51

[Andromeda]

Raiens no kabatas izvilka lapiņu,par kuru tikko bija atcerējies.
Ņemsim sešas mucas ruma! Kapteinis īpaši pieteica.
Gandrīz piemirsās.... Viņš nopūtās un sāka tiesāt sātīgās pusdienas.

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 12.10.2006 18:59

[josephine]

Vecais krodzinieks norīkoja vīrus aiznest uz piestātni sešas mucas ruma, pats viņš netaisījās staipīt mucas, priekš tā viņš jau sen bija par vecu.

[Miss Doherty]

Kaptein, jūs ko!
Melnais Džo sarauca sašutuma pilnu ģīmi pēc vārdiem par žandarmēriju. Un tūlīt pat atrauca atpakaļ - pārsistā uzacs makten sāpēja pie šādām aktivitātēm.

Uzšņāpis sacakalētu parakstu, Džo pie sevis nošķobījās un atteica, ka sapratis.

Vairāk viņš neuzturējās šajā telpā, un nozuda tikpat ātri kā uzradies.


Nokāpis lejā, pie krodzinieka viņš pasūtināja vienu glāzi ruma un uzsākanelielu runu ar krodzienieku

Kā ir - pēdējā laikā visādi te apgrozās, ko? Darba netrūkst.. droši, ka būsi pamanījis - es jau te pāris nedēļas padzīvojos.. eh, ka neiet ar nekādi..
Uzsistā acs un pārsistā uzacs, škorīgais paskats.. - nebija nemaz jājautā kāpēc tad tad šim neiet. Džo iemeta mazliet, tad turpināja jau mazliet sakarīgāk
Klau, kas te vakar tev ar to karogu bija? Tas īstais vai bija?

[josephine]

- Darba netrūkst, - atbildēja Mortons - sūdzēties nevar. Ienākumi ar labi .- Uz pēdējo jautājumu vecais prāts reaģēja gan mazliet saasināti - Ko tu domā, es te kādas spēļmantas turu? man drīt nav ko, vai? -

[Miss Doherty]

Melnais Džo krodzinieka ērcīgumu uztvēra tik mierīgi kā nemaz pamanījis nebūtu
Es tikai tā ļoti nobrīnījos - pirmo reizi man ko tādu nākas redzēt.. visādās ostās un krogos esmu bijis, visādas versijas par šitopastāstu esmu dzirdējis, bet kad šitādus visādus karogus velkārā.. zin tā iespaidīgi.
Melnais Džo izmeta sausu savu dzeramo
Tev te kāds spīģelis nav?
Viņš ar pirkstiem aptaustīja uzaci - nekas lāgs vis nelikās.
Un ielej vēl vienu, lūdzams..

Vai tad vakar kapteins kaut ko vairāk no tā nostāsta dabūja ar' dzirdēt?

[josephine]

-Tāds pārlieku ziņkārīgs mums te esi gadījies- atteica Mortons un ielēja vēl glāzi ruma - par spieģeli nez, uzej augšā, paprasi skuķiem, varbūt šiem ir. -

[Melnais Akvareļu...]

Kad pienāca Karlosa kārta, viņs pārlaida ātru un paviršu skatienu līgumam, uzšņāpa kaut ko, ko pats sauca par parakstu un devās izmantot jauniegūto naudu veco parādu nomaksāšanai. Jāteic, tie bija sakrājušies ne mazums, pa to laiku, kamēr vecais jūrnieks sēdēja krastā.

[Miss Doherty]

Ziņkārīgs? Tu ar francūžiem neesi dabūjis runāt, vai? Tas mums asinīs. Un ne jau ziņkārība.. bet gan pats labi zini - nenāk par sliktu šad tad ko jaunu uzzināt..
Džo nopētīja veco - nīgrs šodien. Kas tad vecajam atgadījies? Vakar itin runātīgs bij..

Ek.. tu šodien galīgi nerunājams esi. Vai varbūt tas tāpēc, ka es ir franzūcis?
Melnais Džo aizdomīgi paskatījās uz viņu. Ko zin kāpēc viņš tāds pret viņu.. ?

[Ausminta]

OOC: Drīkst nelasīt. Man uznāca iedvesma (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Vecā sieva muļķīgi samirkšķināja acis un tumši piesarka, izdzirdējusi tādu viņai veltītu uzrunu, lāgā vairs nebūdama spējīga pateikt ne viena, arī ne dēlu slavinoša vārda, tikai pāris reizes bez skaņas novārstīdama muti. Toms pasteidzās izmantot izdevību.
-Jā, Kapt'n, protu. - Ne sevišķi veikli, saminstinādamies pie garākiem vārdiem, viņš tomēr līgumu izlasīja līdz galam.
Varēja redzēt, ka Toma mātei nav īstas saprašanas par izskanējušo nosacījumu, termiņu un darījuma frāžu jēgu, kā vien tā viena, viņas mātes sirdij visnozīmīgākā un briesmīgākā- ka viņas Tomijs tiks paņemts prom, ka viņa to neredzēs vēl ilgi, un Dievs vien zina, cik. Viņa šņaukājās un pūta, asaras straumītēm vien tecēja pār grumbainaijiem vaigiem, kurus viņa ik pa laikam nobraucīja ar sastrādāto, plankumaino plaukstu. Toms centās izlikties to neredzam. Mazliet nepacietīgi viņš iespieda mātei plaukstā spalvaskātu un viņa, veltījusi žēlabainu skatienu vispirms kapteinim, tad savam Tomijam, uzvilka papīrā neveiklu, drebelīgu ķeksi, teju neizpludinājusi to ar uzpilējušu asaru.
Tas nu bija cauri.
- Darīts, Kapt'n,- nu jau atkal būdams kuģapuikas kārtā un pat ar skanošo, Toms atsaucās visai moži. - Būšu rīt klāt kā nazis. -
Pie vārda "Providensa" māte bija novaidējusies, priekš viņas tas bija tikpat kā uz Eiropu. Steidzīgi, pirms vēl šī būs paguvusi izdarīt vēl kaut ko Tomam sasodīti apkaunojošu, viņš satvēra māti aiz elkoņa un izvadīja ārā no telpas un, cik vien ātri bija iespējams, - arī no tavernas.
Maisiņā šķindošo monētu skaņas priecēja. Ek... Bet viņš saņēmās.
- Vecajam pļēguram ne graša, vai skaidrs? Betsijai vajag jaunu kārtu un Maiklam arī. Pārējam vajadzētu pietikt iztikai, vismaz kādam laikam, - Toms bargi pieteica, atskaitīdams mātei sauju monētu. Par atlikušo viņš nomaksās parādu pie Heka un nopirks sev drēbes. Un vēl - nazi. To nazi.
- Tomij, vai nav kauns tev par miesīg tēv šitā runāt, - māte nomurmināja, bet acis, ieraugot spožās monētas, viņai iemirdzējās, un nu jau vairs ne no asarām. - Ak, tu man mīļs dēliš, - sievele atkal iešņukstējās un iekrampējās dēlam rokā, ar otru glaudīdama viņa kalsno plecu.
- Nu rimsties takš! Vakarā es būšu mājās. - Toms atbrīvojās no mātes izmisīgajām skavām un devās prom, nokārtot pēdējās lietas.

---
Ap pusčetriem nākamās dienas pēcpusdienā Toms svilpodams tuvojās piestātnei. Viņam mugurā bija jauns (nu labi, ne pavisam jauns) smilškrāsas krekls un un bikses, galvā trijstūrene un pār plecu kūļājās soma, kurā bez praķa vēsākam laikam, papildus kreklam un vēl dažiem niekiem gulēja arī nazis. Toms neapšaubāmi bija labā garastāvoklī. Zeehond varēja redzēt jau pa gabalu. Branga laiva, Toms jutās varen lepns, ka uz tādas nolīgts.
Divi jau bija priekšā. Viens, melnmatainais pīpētājs noteikti bija redzēts aizvakar krogū, otrs, par Reiku nosauktais - ne, bet izskatījās pēc nolīgta.
Laba diena. Toms Makdens, junga, viņš stādījās priekšā.

[josephine]

Mortons atmeta ar roku. Īgns viņš nebija, vienkārši nevēlējās par tiem laikiem vairāk runāt un nebija jau arī vairs iemesla. No kartes bij` veiksmīgi taicis vaļā, tagad atika par to tikai aizmirst.
- Eh` tu nekul te tukšus salmus, labāk ej un gatavojies braucienam - vecais pirāts nevērīgi atteica.

[Roviela]

Laba, laba! Reiks atrāva acis no margrietiņu dzeltenā kuģa tur, reidā. Nē, laiva vēl kuļājas tam pie borta, vēl nebrauks. Viņš nopētīja Džeku, redzēto novērtēdams atzinīgi. Bet kāpēc viņš pats stiepj lādi? Nesēju trūkums? Vai... pat sīknaudas vairs nav?

Sveiks, nē kapteini pašu jau nē, vai tad šis pats pēc mums brauks? puisis īsti neticēja, ka laivā nebūs tikai matroži pie airiem. Tu būsi stūrmanis, tā dzirdēju?
Tikvien kā Džeks bija paguvis aizsmēķēt pīpi, kad atskanēja jauna un mundra balss, kas stādījās priekšā kā junga.
Laba diena Tev arī, Tom! kanonieris pagrieza galvu, lai noskatītu balss īpašnieku. Tā nekas! Stiegrains, nav vārgulis un memmesdēliņš. Viņam spriedums bija gatavs uzreiz.

Es būšu kanonieris, Tu man lodes pienesīsi, Reiks ļoti nopietni teica, smīnu aiz ūsām nevarēja manīt, zinādams, ka to darbu junga, lai gribēdams, nepaveiks, it īpaši, ja lielgabali būs palieli. Tad nenoturējās un sāka smieties skaļi. Nē, jau! Bet drīkstēsi palīdzēt, pat pamācīšu, kā.

[Ausminta]

Toms paspēja noprātot, ka viņam arī steidzīgi jādabū pīpe un tabaka, lai beidzot var sākt pīpēt kā kārtīgam jūrniekam pieklājas.
Pie ložu pieminēšanas sarkanā Toma uzacs izpbrīnā pacēlās. Tad tā atkal nolaidās, un viņš plati pasmīnēja.
- Aga. Par ko ne. - Lielgabalnieks, ko. Pagājšreiz viņu ne tuvumā lielgabaliem nelaida, tas vecais bendesmaiss Džo. Šis likās no lādzīgajiem. Nu labi, no jēdzīgajiem - tiešām šo to iemācīs. Veiksmīgi.
- Daudz jau laivu pa burbuli nolaists? - kanonieris bija vienīgais kuģa darbinieks, kam šāds jautājums būtu uzskatāms gluži vai par komplimentu.
Viņš ieslīpi palūrēja uz Džeku. Stūrmanis. Tas nu reiz bija Toma sapņu amats.

[Roviela]

Ir viena otra, Reikam nebija nekas pretī palielīties, mācījos uz angļu kara flotes kuģa, vairākās kaujās esmu šāvies. Ja precīzi, tad trīs lielie kuģi ir manā rēķinā riktīgi, būtu uz grimšanu, ja mēs būtu zaudētājos. Pēc kaujas tos pielāpīja, līdz ostai aizvilka. Jo-ho! Es vēl tādu naudiņu balvā dabūju par šito joku.
Viņš runāja skaļi, lai dzird, kas viņš par putnu! Nav vis šāds, tāds iesācējs.
Tikai beidzamā kaujā mūsējo kuģi nogremdēja, un arī tāpēc, ka stūresvīrs - lai visi elles suņi viņam laiza papēžus! - nolika kuģi ar sāniem tieši pa šāvienam. Džek, Tu tā tak' nedarīsi, ko?

[Aiva]

"Nu, ir nācs komandēt, bet patenta gan man nav, tos bokstābs es tik daudz vien esmu ielauzījs, lai salasītu, bet gudras grāmat nekad nav īst sanācs studierēt. Es jau gan cer vēl ... " puisis nopātīja rokas.

"sākumā bij vienkārš matroz, kad atlaid šurp no Ingland, klaja stradniek, bet pēdej div gad es kuģoj par bocman palīg uz "St. Maiden" pie kaptein Frederik Mond. Bij lab darb, bet bik sanāc ziepe ar spanj karakuģ, lab ka netāl no sal, nacas peldēt uz krast, jo tiem makans parak lab lielgabalniek trapijas... ar pirm ladin mums stūr nones, un ..." Džess neiedziļinājās tālākajos sīkumos, kā spāņi, padarījuši Svēto Jaunavu manevrētnespējīgu, to sadragāja ar lielagabalu zalvēm.

"Paš par bocman gan vel nav gadijs but. Bet dūs gan man būt mēģināt, prasm man zinām tomer ir, par palīg strādājot, ta ka ja jus man njem tad, tad es ir gatavs stradat. Ar sird un dvesel.." viņš pamāja ar galvu.

[Bizii van Dope]

Salīgtie vīri nāca un gāja. Un Vils tikai rakstīja un rakstīja.
Vīrieti bija mazliet uzjautrinājusi jungas māmiņa, taču smīnu viņš paslēpa aiz līguma lapas un izlikās, ka kaut ko raksta.
Es sev tādu negribētu. Pārāk mātišķa.viņš prātoja, automātiski rakstīdams. Uzdevums Erifrotam nesagādāja nekādas problēmas un grūtības. Tas viņam pat likās vienkāršs. Taču uzmanību Vils nezaudēja.
Vēlāk pēc līgumu slēgšanas Viljams tika atlaists brīvībā.
Lēnām un gurdi, ar mazliet gurdu seju, vīrietis devās mājās un, kad tajās nonāca viņš uzreiz pa taisno likās gultā.

Šo rakstu rediģēja sirds1: 13.10.2006 10:19

[echo3]

Patenta nav..., - Van Burens piesita ar dūri pie galda. - Kas tev patentu prasa! Divi gadi par bocmaņa palīgu, - lūk, tas ir svarīgi! Zeehond ir kārtīgs kuģis, visādas darbnīcas, gan namdara, gan kalēja, gan buru un tauvu meistara, - viss ir! Un arī matrožu pietiekami. Es viņiem labi maksāju, ja labi strādā, un arī Tev labi maksāšu, ja visi darbi tiks laikā norīkoti un padarīti.

(Van Burens noskaita maksāšanas noteikumus, ko trešoreiz nerakstīšu)

Nu, Viljam, raksti vēl vienu līgumu. [...] Tā, te paraksti, un te būs piecu procentu iemaksa. Rīt četros pēcpusdienā kuģa laiva būs piestātnē iepretī Zeehond. Pirmais pārbrauciens būs tāls, neceri ostu drīz ieraudzīt, - uz Providensu.

--------------------------------------------------------------------------

Tā, visi līgumi sarakstīti! Kapteinis visai apmierināts devās lejā uz kroga telpu, kur paēda pusdienas. Samaksāja krodziniekam (arī par ruma mucām). Tad kopā ar Viljamu un Raienu devās uz pilsētu, kur abu klātbūtnē Holandes bankas kantorī iemaksāja līgumos paredzētos 35%, tad visi trīs aizstaigāja pie ostas pārvaldnieka, kur kapteinis atdeva komandas sarakstus, nomaksāja ostas nodevu un pieteica kuģa brauciena galamērķi - Providensu.

Viljams tika atlaists līdz nākošās dienas pēcpusdienai, bet kopā ar Raienu kapteinis vēl izstaigāja labi zināmu pārtikas noliktavu krasta spīķerus, kur abi sapirka vēl nepieciešamos produktus. Un sapirka citādas tālākam braucienam nepieciešamas preces.

Abiem veicās ātri, un saule vēl nebija nogājusi, kad Van Burens atlaida Raienu, un pats devās uz ostu, kur viņu gaidīja matrozis ar mazo kuģa laivu, kas abus ātri vien nogādāja uz Zeehond.

[Aiva]

"Tieši tā, kaptein!" puiša sejā atplauka neviltots smaids. Puisis ātri uzšņāpa savu parakstu uz Viljama sagatavotā dokumenta.

---

Atvadījies no kapteiņa, Džess ātriem soļiem devās ārā no kroga, tomēr piurms aiziet, piegāja pie krodzinieka un uzsita pa plecu.

"Paldies," viņš sacīja, noliekot vecajam priekšā vēl vienu monētu. "Tā - uz veiksmi."

---

Džess ātri apstaigāja tuvējās ielas. bija labi zināms, kur ko varēja iegādāties, ja tev bija nauda, un tas arī tika darīts.

Drīz vien Džesam bija pār plecu pārmests paprāvs maišelis ar dažādām mantām, kuras īstam jūrniekam, pie tam vēl tādam, kam nāksies komandēt citus, būs nepieciešamas. Kapteiņa vārdi par garu pārbraucienu arī lika pasteigties un padomāt, kas varētu būt nepieciešams.

Divi pāri ādas zābaku, ar zolēm, kuras Džess pats pārbaudīja, vai neslīd par daudz. Cik gan vīru nebija tā dabūjuši galu, nelaikā paslīdot. Ādas bikses. Jauna josta. Kaula svilpīte mīkstā ādas siksniņā, ko pakārt kaklā. Pāris lieki krekli. Viens pulvera rags, ievīstīts pergamentā un aizziests ar vasku, kritiskiem gadījumiem. Šādas tādas zālītes. Tagad bija laiks nokārtot pēdējo parādu...

Džess aizdevās uz pilsēteles nomali, kur bija apmeties izīrētā iztabiņā.

Saimniece gan veltīja īrniekam niknu skatienu, taču pēc naudas uzlikšanas galdā un paziņojuma par došanos prom, apmierinājās tikai ar pāris 'Hijo da puta' pieminēšanu.

Iepirktās mantas pievienojās tām, kas jau bija lādē gultas kājgalī. Džess pārbaudīja, vai arī tur viss kārtībā, diegiem, adatām, ēdamrīku komplektam, liekām drānu kārtām. Kā pēdējā tika izvilkta apbružāta kaste, kurā uz audekla bija divas greznas, taču pilnīgi darbojošās pistoles. Dzess rūpīgi tās izjauca, notīrīja ar turpat glabāto eļļainu lupatiņu, nosusināja, un atkal salika, pēc tam pārbaudot vai pulveris iepakojumā nav savildzis, un lodes no maisiņa var viegli izbērt.

Tā rīkojoties pienāca vakars. Ātra uzkoda pie saimnieces, vēl pāris 'hijo da puta' , ko Džess laida gar ausīm tāpat kā visu agrāko laiku, un tad laiks pie miera...

Nākamajā dienā viņs jau kādu stundu pirms noliktā laika bija ieradies piestātnē un vēroja pārējos ceļabiedrus.

"Džess Ārgails," viņs stādījās priekšā, nopratis, ka pārējie patiesi izskatās uz to pašu kuģi sataisījušies.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 13.10.2006 11:48