Jūras vilinājums, [PZP] [C] Opcijas

[josephine]

St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem?
Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? -
- Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! -
Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram.
- Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju".
Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. -

[mr Bl@ck]

Džeks sēdēja dzēra un klausījās stāstus stāstīja arī to ko pats bija piedzīvojis, bet lielākoties viņš darīja pirmo minēto nodarbi. Ahoi, krodzniek! viņš uzsauca Ielej man vēl vienu groku, un sev arī iedzersim par lordu veselību. Pēc stāsta tie bija lāga zeļļi. Džks skaļi sacīja. Bet ja nopietni neesi dzirdējis, vai kādam kuģim nevajag stūrmani, kopš tā pēdējā tupele uzskrēja uz rifa es sēžu te kā tāda sauzzemes žurka.

[Roviela]

Jedritvaikociņ! nu gan stāsti... kurš tad nezin tos četrus? Tāpat kā to, ka kaut kā nav manīts neviens gabaliņš no kartēm, Reiks izklaidīgi runāja, sēdēdams turpat, gandrīz krodziniekam priekšā pie letes. Viņa izklaidība bija izskaidrojama - kanonieris vairāk bija aizņemts ar meiču sev klēpī nekā ar kaut kādiem dārgumiem, par kuriem nav zināms, vai tādi eksistē. Nedzirdēt stāstu nevar, bet mī un žē! kas tai meičai par daiļumiem! Reiks bez šaubīšanās aizslidināja viņai azotē krietnu skaitu zelta monētu. Nupat tā kā viss ir sarunāts, varētu doties augšā, ja ne tas nepabeigtais stāsts. Nauda, mjā, nauda nekad nav lieka!
Nu, melo vien tālāk! viņš visžēlīgi atļāva, kamēr daiļava smējās un kaut ko koķeti vāvuļoja, spēlēdamās ar Reika zelta ķēdīti.

[josephine]

Viegli pasmīnēdams, par jūrnieka izteicienu, vecais vīrs piešļūca pie letes, ar troksni uzmeta uz tās divus kausus un salēja tajos groku. Atšļūcis atpakaļ uzlika uz ozolkoka galda abus kausus un atspiedies ar vienu elkoni pret galdu paskatījās uz Džeku un teica - Švaki, vecais, nekā jauna šonedēļ! Vienīgi viens vecs vilks pārdod savu šoneri... Tas arī viss! -
Tad vecais pavērās uz Reika pusi un klusītēm pasmīnēdams noteica - Vai tad kāds ko minēja par melošanu? -

Šo rakstu rediģēja Josephine...: 09.10.2006 19:09

[mr Bl@ck]

Ek, katev deviņi pērkoni, neraža nu ko lai dara, atkal nedēļa bez darba. Džks skaļi nolamājās, tad no maisiņa kas bija piesiets viņam pie jostas izvilka divas vara monētas. Lūgtum, par dzērieniem. Bet nu iedzersim lai nevīstoša slava četriem lordiem un jūrniekam mūžam dēļi zem kājām. Džeks skaļi nosaucās pa kroga zāli, saskandināja ar krodznieku un iemeta krietnu malku.

[josephine]

Krodzinieks, saskandinājis ar Džeku kausus, ierāva kādu šļunku un teica - Zin`, vispār tas vecais jūras vilks smieklīgi zemu cenu par to šoneri prasa, teic` esot pārlieku vecs, lai blandītos riņķī un neesot arī īsti neviena gribētāja, kas to tupeli ņemtu. Tā nu es savā vecajā prātā spriežu, ka ja pagadītos kāds labs komersants, varētu to tupeli par sviestmaizi dabūt. Tik jāskatās vai nav kas labojams. -

[Melnais Akvareļu...]

Karloss klausījās krodzinieka vārdos, pastarpām skaļi strebdams rumu. Ar katru saimnieka vārdu, vecā jūrnieka seja saverkšķījās aivien lielākā pretīgumā. Tikai pie vārdiem par bagātībām, tā mazdrusciņ atmaiga
Ko tu te bļausties par kauč kādiem angļiem. Es tev sak' tā - es pats i viens sasodīts spānis un ar šitiem stāstiem tu man' neiepriecināj' vis! Es vēl bij' tikai jauns puiškans, kad man šiteno paps stāstij. Es tev sak' tā - man šitenie lordi riebj, kaučan arī viņiem naudas kā spaļi un prasīt prasās dabūnama.
Viņs iestreba vēl vienu malku ruma un tad turpināja
Bet par to kuģ' ko taisās pārdot pastāst' gan vairāk! Es ar neesu braucis jūrā jau kur tas laiks... kopš pēdējoreiz' izkāp uz zemes, apritējuš triji pilnmēneši!

[echo3]

Krogus durvis ar blīkšķi atvērās, un pa tām lācīgā gaitā ienāca vīrs jau gados, ģērbies nedaudz padilušā melna samta kamzolī un biksēs. No skata redzams - pieradis pavēlēt, un ne jau kādus "krasta žurkas", bet prasmīgu jūrnieku komandu uz tālbraucēja kuģa. Seja vīram bija īgna.

Pie letes piegājis, ar nedaudz dīvainu akcentu basā norūca, - Ostā jaunumi redzami, ne krogā, jūs kurmju bars! Nupat reidā nostājās mans "Zeehond". Tik tālāk kā jau parasti - puse komandas prom! Krodziniek! Vīna mučeli uz galda, es izmaksāju visiem!

Tad noaurojās, kā kad vētra būtu jāpārkliedz, - Ir te kārtīgi jūrnieki vai nav?! Es komandu meklēju!

[josephine]

Mazliet saviebies, Krodzinieks pievērsās spānim. Ko nu viņš nevarēja ciest to nevarēja!
- Nu, ka tev saku, tāda štelle ir! Kas zi`, varbūt var savākties, jūs te, kas bez darbiem tavernā kvern. -

[Flora]

Zītko neuzkriitoši seedeja kaadaa kroga attalaka nostuuriiti un izklaidiigi kaut ko pie sevis dungoja ik pa briidim iemalkodams malciņu ruma...Tommer tad krodzinieka staastītais uz briidi piesaistiija viņa uzmaniibu....četri lordi? puisis nodomajja...kaada gan starppiba vai patiesiiba vai meli, galvenais staasts interesants...
Zitko šeit seeedeja jau krietnu briidi...un tavernas tuvumaa vispar uzsrureejas jau vairaakas dienas - centaas komandu atrast...kaut gan diez vai butuu istais apziimejums, jo patiesiiba viņš vel ne ar vienu nebij runaajis...bija takš daudz interesantaakas lietas ar nodarboties, piemeeram seedešana taverna, ruma dzeršana un klausiišnas piedzerušos pirātu staastos...

Tiesa runas par veeca šoneļa pardošanau atkal piesaistiija puša uzmaniibu. ja kaads nopirks un gribbes doties juura, varetu pievienoties komandai...par to ka viņš tiktu uzņemts puisis nešaubiijas- galu galā viņam vienmeer tik trakoti veicaas!!!!

[mr Bl@ck]

Klus vecais. Nobļāvās Džeks uz spāni ar vienu no nedaudzajām frāzēm ko viņš zināja spāniski. Bet, vecajam taisnība. Saki kas, kas tad to tupeli pārdod un kur tā pietauvota. kauč par spīti tam spānietim jāaiziet un jāapskatā varbūt pie viena i vietiņu atradīšu.
Ierodoties vecajam jūrniekam Džeks atpaluka smaidā. Ahoi Kaptein jums stūrmani nevajag?

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 09.10.2006 19:35

[Melnais Akvareļu...]

Karloss izstrēba savu krūzi tukšu un piecēlās kājās. Pieklumzājis tuvāk jaunatnācējam, viņš nokrāca
Es būtum stūrmanis jau kopš pilngadības, pietam tā vien prasās izbraukt jūrā. No laba prāta apskatītu kuģi un ar tev' vairāk parunāt', jo pie šādiem tādiem mūsu dienās nevar vis iet!

[Roviela]

Ko Tu te par šoneriem stāsti... Reiks nebija tik viegli atraujams no tīkamās nodarbes, bet vienu lietu viņš zināja - nekādi dārgumi un mēnešiem to meklēšana neatmaksā šoneri, lai kāda tupele tā nebūtu.
Par velti neviens nedos, par sviestmaizi būs jāmaksā tik daudz, ka to satrunējušo graustu pēc trim mēnešiem jūrai rādīt nevarēs! Tā nav nopietna runa, viņš skaļi nomutēja meiču, pirms paskatīties uz ienākušo kapteini. Oho! Tas jau izskatās labāk.

[josephine]

Krodzinieks smīkņādams novēroja kādu haosu izraisīja vecā kapteiņa ierašanās. Uzsvilpis vienai no krogus meičām, krodzinieks teica atnest prasīto vīna mucu.
Tad pievērsies ienācējam jautāja: Uz kurieni ta` peldēsi?

[echo3]

(OOC - meiču norīkoja mucu velt! Kur krogus puiši?)

Nogaidījis, lai krodzinieks iekārto vīna mucu, bārdainis, pats no letes paņēmis palielu kausu un to piepildījis, nogruntējās uz ķebļa pie lielas apgāztas mucas.

Kapteinis Van Burens, kravas trīsmastinieks Zeehond, - iepazīstināja visus ar sevi. - Kurp došos? Turp, kur kravu kāds gribēs nogādāt! Pagaidām izkrauju, - būs jums te šādas tādas preces uz izķeršanu.

Pārlaida skatienu ieinteresētajām sejām, aizkūpināja pīpi, tad ar tās kātu norādīja uz "Ahoi!" saucēju. - Nu, kurš te pirmais ko par jūrā braukt gribēšanu runāja?

(OOC - atvainojos par mastu skaitu. Ir trīs masti. Kuģis ir apmēram tāds:)
(IMG:http://www.majesticweathervanes.com/Images/HMenlarged.jpg)

Šo rakstu rediģēja echo3: 09.10.2006 20:04

[Melnais Akvareļu...]

Es ar tev' runāju!
Karloss nīgri nošņāca
Kravas vienmastnieks, ko a? Tev stūrmani vajag vai nevajag? Saki kā ir un beigta balle!

[mr Bl@ck]

Tas būtu es, Džks Feiss, Stūrmanis jau astoņus gadus. Uz zemes esmu jau mēnesi un makten gribās atkal dēļus zem kājām. Ja vajag atsauksmes pajautājiet krodzniekam mans iepriekšējais darvb devējs, lai viņām vieglas smiltis, te bieži apgrozījās. Džeks strāuji nobēra savu sakāmo pienācis pie kapteiņa.

[Bizii van Dope]

Viljams strēba biezo alu un ar visai ieinteresētu skatienu nolūkojās uz kādas formīgas krogusmeičas pēcpusi. Viena viņa smadzeņu daļa domāja par meiču, bet otra par stāstu kuru izstāstīja tavernas īpašnieks.
Visbeidzot vīrietis novērsa skatienu no meitenes un sāka klausīties kroga apmeklētāju sarunās.
Ha! Bērnu pasakas!viņš savā vīrišķīgajā balsī bravūrīgi novilka un atgāzis galvu izdzēra atlikušo alu.
Vils ar lielo roku uzsita uz galda un palūkojās uz krodzinieku.
Vēl kausu alus!viņš uzsauca vīrietim un palūkojās uz vīrieti, kurš sevi nosauca par kapteni Van Burenu.
Erifrots sajuta interesi par šo cilvēku.
Es gan nekā neteicu, taču, ja jūs varat piedāvāt, ko interesantu kārtīgam jūrniekam es esmu pati uzmanība.vīrietis teica.

[josephine]

Paklausīdama krodzinieka komandai viena no krogus meičām ielēja kausā alu un, viegli šūpodama gurnus, piegāja pie galda, pie kura sēdēja Viljams, uzligdama uz galda kausu, uzsēdās uz tā arī pati un koķeti pasmaidīdama piemiedza ar aci.

[echo3]

Sēdies, Džek!... Un tu arī! - Van Burens palūrēja uz spāni. - Vajag man stūrmani. Vēl labāk, ja tādi ir divi, te, šitajās salās, velns kāju var nolauzt, ne tikai cilvēks kuģi uztriekt! Jefiņš, kas man šurpu stūrēja, aiz priekiem, ka galā ticis, tā pārdzērās, ka noplunkšķēja pār bortu pāris jūdzes no ostas. Izķeksējām gan, bet tūlīt arī burā bija jātin un jālaiž atpakaļ.

Nu tad stāsta, pēc kārtas, ko katrs prot, - kapteinis iedzēra no kausa un ielika pīpes kātu mutē, elkoni atspiedis uz mucas.

[Bizii van Dope]

Viljams noskatījās, kā meiča ielej alu ar nekrietnu skatienu. Bet, kad viņa apsēdās uz galda malas Vils viņu nopietnu seju noskatīja. Glīta jau bija, bet vīrietis meiteni galīgi negribēja. Pēkšņi viņam bija uznākusi vēlēšanās iegūt kādu daudz skaistāku, piedienīgāku, augstdzimušāku meiteni.
Erifrots ignorēja meiteni un pievērsās kapteinim.

[Melnais Akvareļu...]

Karloss apsēdās. Par konkurentu viņs nebija pārak priecīgs, taču vienlaikus bija pārliecināts, ka ir pārāks.
Man i Karloss Vespuči vārdā, esmu bijis stūrmanis jau 25 gadus. Šo to sajēdz' no lielgabaliem ar', kaut nezin', vai tavai laivai tād' i. Es i izburājs vis' Karīb' jūr krustām šķērsām. Gar ziemeļiem a "Genov", šķersām pār' a "Lordīz" un pa apakš' a "Razbainiek"
viņs ņurdēja, jo par runāšanu to saukt nevarēja

[ooc: Karloss visus kuģus, buriniekus utt sauc par laivām]

[mr Bl@ck]

Labs ir, Pēdējos divos gados esmu apburājis visas ostas uz dienvidaustrumiem no Svētā Kita, Esmu aizkūlies līdz pašai Tortugai. Tiesa kuģojot uz turieni Kā nāca vētra, zvēru pie dvēseles savas astoņas balles stira un vilņi tādi, ka nemelošu sacīdams ka savas 20 asis augsti, tak nē tik uz klīveriem vien izpeldējām, un balastu ar nenosviedām tik no tilpnes kādus sešus demitus galonu izpumpējām tas arī viss. Tādi nu mani varoņdarbi nav diži ja ņem vērā ka šis kuģo krietni ilgāk. Džeks īgni nobeidz stāstāmo pamesdams skatienu uz vecā spēnieša pusi un cerēdams kaut fortūna šoreiz būtu viņa pusē.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 09.10.2006 20:36

[Bizii van Dope]

Viljams kādu brīdi savilka visu kopā līdz beodzot bija gatavs, ko teikt savā labā.
Es lielākoties uz kuģiem esmu dzīvojies tāpat. Un mani sauc Viljams Eifrots. Esmu izkuģojies pa gandrīz visu Karību jūru un vairākus gadus uz kuģa esmu nodarbojies ar grāmatvedību un vedis visādas formulitātes, taču neskatoties uz manām zināšanām darījumos es esmu diezgan pieredzējis cīņās un izpaulpīšnās.vīrietis sacīja.

[echo3]

Ā, Karloss... Tad jau dažādus kuģus zini, holandiešu ar' kāds ir bijis? Pārzināsi buras un takelāžu, būsi pirmais stūrmanis, - ar mieru?

Džek, tad izklausās labi! Uz bimsu galiem un tikāt līdz ostai! Labi, dēls! - Van Burens ducināja. - Esi pa šīm jurām svaidījies, pratīsi ceļu līdz drošai ostai atrast. Ņemu tevi!

Alga būs laba un ēdiens man uz kuģa vienmēr pietiekams. - Te kapteinis sadrūma un pacēla balsi, lai visi krogā var dzirdēt. - Hei, te neviens koks nav sausumā aizķēries? Un dakteris, un namdaris, un, galu galā, labi matroži? - Turpināja, pievērsies Karlosam, - Dižgabali man ir seši, un vienmēr der kāds, kas ar tiem prot apieties.

Izdzirdis Viljama teikto, nosmīkņāja bārdā. - Kasi vari saskaitīt un papīrus rakstīt? - uz mucas noblīkšķēja kauss. - Derēs! Bet izlaupīt neceri! Ādu pār acīm novilkšu!

(OOC - koks = pavārs)

[Melnais Akvareļu...]

Holandieš kuģ'? Tas i kā? Holandiets kapteins vai saimnieks? Pirms stūrmans? Protama lieta, ka ar mieru!
Karloss bija apmierināts. Viņs piecēlās kājās un teica
Tav' laiva kauč kur tepat tuvumā i, ko? Varbūtās var apstīt?

[ooc: ceru, ka mani akcenti un tiešās runas ar laiku nekļūs traucējošas un, vēl ļaunāk, nesaprotamas]

[mr Bl@ck]

Tieš tā šķiper! Džeks uzsauca priecādamies par jauno darba vietu, tad viņš pastiepa roku Karlosam un ļoti lauzītā spāņu mēlē sacīja. Es tu būt amigos? Uno ship būt vadīt ok?. Tad viņš pievērsās kapteinim. Kep un kad ir jābūt uz klāja? Man pilsētā pāris lietas kārtojamas.

[Roviela]

(OOC - ja kļūs nesaprotamas, tad tā arī pateiksim (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Es domāju, ka kuģi vari iet apskatīties, echo3 šovakar forumā vairs nebūs. Kuģis ir tāds, kā bildē, tikai nevis balts, bet sviesta dzeltens. 17. gs. holandiešu tirgotāju kuģis, Antverpenē būvēts. Takelāža un aprīkojums ļauj to vadīt ar par 1/4 mazāku komandu, nekā attiecīgi tikpat lieliem angļu vai spāņu kuģiem. Ķīli apskatieties! Kuģis ir ļoti stabils kursā un stabils pret apgāšanos. Kuģi pašlaik izkrauj, visticamāk, tas vēl pāris dienas stāvēs ostā. Nav kur steigties!)

Tev, drostaliņ, gan nebūtu iebildumu pret četru lordu dārgumiem, vai ne, saldumiņ? krogā atskanēja nepieklusināta Reika balss, kurš nupat jau ķērās meičai pie korsetes. Ko tie tur, pie līgšanas runāja, viņam slīdēja gar ausīm. Tikai pie vārdiem "dižgabali man ir seši" viņš saausījās, un tāpat, meiču apskāvis, pār plecu nokliedza:

Kaptein! Ser! Vai vieta kanonierim atradīsies? Divās kaujās ar frančiem esmu šāvies, trīs, jā! Reiks lepni paskatījās apkārt, - kuģi ir uz mana rēķina. Ne jau nogrimuši, nē, - anglis dudinošā balsī paskaidroja drostaliņai, - aizšauti un labojami. Es zinu, kur un kā jātēmē. Un kauties tāpat arī pieprotu labi.
Viņš lepni izrieza krūtis, lai izskatītos cēlāk.
Tas viss izklausījās pēc lielības, bet taisnība vien bija. Savos gados Reiks bija teicams lielgabalnieks, un, sākot kuģot kā mazs puika, vairāk vai mazāk pārzināja arī visu citu kuģa saimniecību.

[Miss Doherty]

Melnais Džo sēdēja netālu no Reika un vēroja kā viņš grābstās gar meičas pupiem. Viņam pašam gan negribējās. Ne tagad. Galva kā spainis, kauss, uz kura stutēties, gan fiziski, gan vairāk morāli.. jā - uzlāpīties viņam vajadzēja.

Šeit viņš dirnējajau labu laiku, sarunas kas raisījās gan nelikās necik saistošas. Nu un ka tāda leģenda ir? Nu dzīvoja tādi lordi, lai.. Nē, viņam šitādus nekonkrētus pekstiņus klausīties netika. Bet ja reiz tas nāca kopā ar pasēdēšanu šeit - var jau pieciest. Galu galā - ej nu sazin, kas var kādreiz noderēt..

Bet kad ienāca kapteinis un sākās konkrētāka runa - jā, tad gan bij' vērts ieklausīties - ko zin, varbūt vēl varēs uz kuģa līdz tikt? Nu ja nu vien mērķis būs krietnās naudās mērāms.. par parastu algu - nē, tad viņš labāk pasēž vēl miestā, nodzer atlikušo naudu un pagaida kādu izdevīgāku brīdi.. jeb brīdi, kad vairs nebūs izvēles. Bet vispār - viņš cerēja uz braucienu, kas ienestu kārtīgu žūksni.

Pret dārgumiem neiebilstu, bet tu pasakties kā viņa šķobās tev klēpī sēžot... tā vien rādās, ka tūlīt man kaklā klups..
Melnais Džo noņurdēja uz Reika pusi. Šeit kādu laiciņu uzturoties, viņš bija pamanījis šo puisi - nelaida garām nevienus cičus.. Khe, khe.

Bet kas attiecas uz lietu
Visi koki saindējušies un nosprāguši..
Kaptein, kur dodies?

[Roviela]

Tev? Ko tad viņa pie tevis pazaudējusi? Reiks taisni vai ierēcās aiz smiekliem, diezgan izsmējīgi nolūkodams Džo. Meiča viņam pār plecu nekaunīgi parādīja Džo mēli, pēc tam nobučodama Reiku.
No manis viņai vairāk labuma - ij naudiņas, ij šis tas cits piedevām. A no tevis? Katram skaidrs, ka uz sēkļa nonācis.
Viņš vairāk nepievērsa uzmanību Džo. Vienīgā lieta, izņemot daiļavu, kas varētu aizskanēt līdz kanoniera ausīm, tagad bija kapteiņa jautājumi vai stāsti par dārgumiem, bet ne riņķī un apkārt. Kapteiņa jautājumi tāpēc, ka, cik Reiks zināja, holandiešu kuģi un kapteiņi bija labākie šajos platuma grādos. Jau tas vien, ka maksā dienas algu, ir tā vērts. Un, protams, procenti no peļņas uz kuģa, kas daudz ved, bet ir ar mazu komandu, ir lieli. Vai nav redzētas te komandas, kurām ne tikvien kā algu nemaksāja, bet kas mēnešiem bija klīdušas pa jūru tā arī neko nenomedījušas. Skrandaiņi, ne bukanieri. Nē, tas nav priekš Reika!
Bet dārgumi... mjā... būtu viņam pašam kuģis, par to varētu domāt, bet nav. Nez, viņš vērīgāk pameta acis uz van Burenu, šis atteiktos no vieglas peļņas? Droši vien, ka nē, ja tikai nav gluži atklāti jāierakstās noziedznieku kārtā.

[echo3]

Van Burens par Karlosa "kā - holandieš kuģ'?" tīri vai ieklukstējās aiz smiekliem. - Amsterdamas dokos Zeehond būvēts, ne šejienes štāpeļos! Meistaru darbs! Pats divdesmit gadus cīnījos, līdz varēju tādu iegādāt. Gribi apskatīt - aizstaigā līdz ostai, reidā redzēsi. Dzeltens kā margrietiņa! Tikt uz kuģa varēsi rīt, kad pats turp braukšu. Šodien darīšanas kārtojamas, izkraušana pieskatāma, re, komanda vēl jāvāc.

Kas ir, vīna muca uz galda, lejiet tik iekšās! - kapteinis bija palicis manāmi jautrāks. Piecēlas, aizbrida līdz letei pie krodzinieka un nometa tam priekšā naudas maku. - Te būs par vīnu, vakariņām un arī istabu šonakt, ka vēlāk neaizmirstu! - Atpakaļ atnāca, izmetis patīkamu līkumu līdz vīna mucai. Apsēdās un turpināja, - Viljam! Ar tevi līgumu slēgšu pirmo - lai vari sākt darbu, citiem līgumus rakstot. - Piemiedza acis, - Te jau visi inglenderi, spānīzeri un spranči, diez vai kārtību uz holandiešu kuģiem maz zināt? Maksāju visiem cietu algu, 5 procentus uzreiz uz rokas, lai man nav skrandaiņi uz kuģa jāredz, 35 procentus avansā noguldu Holandes bankā. Lai interese saglabājas, tos varēsiet saņemt pēc līguma beigām, vai arī, - kapteinis nedaudz saskuma, - ja nu ar kuģi kas... Pārējo saņemsiet dienasnaudās. Un vēl, - ja darījums būs ienesīgs, no peļņas maksāšu procentus atbilstoši amatam. Skaidrs?

Nepacietīgo Džeku uzskatījis, izmeta, - Trīs dienas vismaz te stāvēsim, laika pietiks! Kurš kuģis tad bez mērķa vai kravas no ostas ārā brauc? Rīt pirmspusdienā slēgsim līgumus.

Te Van Burena uzmanību pievērsa kanoniera lielīgā runa. - To skuķi tu atstāsi krastā! Salīgts! Par rītdienu un līgumiem dzirdēji? - nosmīkņāja, - Ielej tak tam meitietim ar', lai laipnāka sirds!

Ko gvelz? - Van Burens pievērsās plecīgajam vīram, kas viņu nupat bija uzrunājis. - Nosprāguši, ko neteiksi! Gan jau kāds vēl tādu amatu pieprot, te tautas daudz, un izskatās, ka krastā nosēdējušies. Kur braukšu, vai tev jāzin? Kur būs izdevīgi, tur braukšu!

Ar rāvienu izdzēris pusi kausa, atmaiga vēl vairāk. - Par četriem lordiem te kāds stāsta? Ē, tas ir labs stāsts! Ka vēl tā bijusi taisnība!

Šo rakstu rediģēja echo3: 10.10.2006 08:58

[Roviela]

Tieš' tā, ser! Reiks pār visu galvām ar platu smaidu uz lūpām pa vecam paradumam uzsauca.
Paskatījās uz meiču un rotaļīgi šai ieknieba.
Aizteci līdz muciņai, redz, mūsu kapteinis uzcienā! Man ar' vēl atnes.

Pie kapteiņa vārdiem "ja nu ar kuģi kas... " nospļāvās un pieklapēja pie letes koka virsmas. Tad vismaz bija droši, ka ne tās ausis neizdzirdēs nelāgo paredzējumu.
Sagaidījis meiču atpakaļ, viņš vispirms krietni iekampa vīnu, un, nosēdinājis meiču sev atpakaļ klēpī, turpināja dudināties, pa ausu galam klausoties, kas vēl te notiks.

[Bizii van Dope]

Jā, jā māku gan.Vils neiecietīgi atteica un sakustināja roku tā it kā viņš aizdzītu uzmacīgu mušu. Vīrietis izskatījās visai garlaikots un neiecietīgs. Un tā jau arī bija. Erifrots nevarēja vien sagaidīt, kad varēs iziet jūrā.
Esmu godīgs jūrnieks un manu godu labāk neapšaubīt.viņš norūca un palūkojās uz Reiku, kurš meņģējās ar kādu skuķi. Viņš pasmīnēja.Labāk šo atstāj malā kuģojot tu vēl sastapsi labākas.vīrietis nosmīkņāja un ieklausījās kapteiņa runā.
Man viss ir skaidrāks par skaidru.Vils atteica un visai ieinteresētu skatienu palūkojās uz saviem biedriem Džeku un Karlosu.

[josephine]

Pēc kapteiņa vārdiem "Ka vēl tā bijusi taisnība!", vecais tavernas īpašnieks pagriezās uz viņa pusi un izlikdamiez gan drīz vai aizvainots teica - Tu, kas daudz pa jūrām braukājis, vai ta nez`, ka teikas no zila gaisa neceļas? - to pateicis, vecais, kasīdams pauri, aizšļūca līdz letei un sāka rakņāties pa tās apakšu.

[Roviela]

Kas šitai vainas? Viss pareizās vietās, Reiks atsaucās.

Jā, kā tad! Sastapsi... pēc dažiem mēnešiem, ne ātrāk, viņš nodomāja. Uz kuģa noteikti tādu foršu skuķu nebūs, nav nemaz ko domāt.
Un mēs vēl neesam aizkuģojuši, sirsniņ! gandrīz nevarēja saprast, ka teikuma sākums domāts Viljamam, bet beigas - meičai, kura patiešām bija kā konfekte, pa pirmo! Labākā visā pilsētā.
Šiem skauž, dārgumiņ, tavi daiļumi, kanonieris iečukstēja meičai ausī, par ko pretī dabūja koķetu platu smaidu. Meiča izraisījās no Reika klēpja un paņēmusi viņu aiz rokas, smejoties vilka viņu uz augšstāva kāpnēm. Viņš pat nedomāja pretoties, un jau pēc pāris mirkļiem augšā aizskanēja smiekli un dipošu soļu troksnis.
Lai paliek rītdiena ar līgumiem!

[Bizii van Dope]

Vīrietis paraustīja plecus un domīgi iestrēba alu.
nava jau slikta.viņš atteica.
Un tomēr...Vils nodomāja.Šai nav ne vainas, bet viņa tomēr arī nav tā pati labāka.vīrietis spītīgi nodomāja un izskatījās domīgs.kur, lai vispār dabū skuķi, kura nepielipinātu kādu slimību jau pēc lietas nodarīšanas?Erifrots prātoja.

[echo3]

Van Burens nenoteikti atmeta ar roku uz krodzinieka pusi. - Neceļas jau, neceļas. Ja tik kāds vairāk zinātu pastāstīt, kā to, ko visi jau simtkārt dzirdējuši. Par četriem lordiem tak visās tavernās un krogos vai katru vakaru spīdošām acīm runā.

[Logan]

Ērnijs klusi sēdēja kaktā un sūca alu no nobružāta koka kausa. Viņš klausījās pirātu sarunās, dzirdēja, kā tiek organizēts jauns brauciens. Ērnijs reiz bija labs pirātu kuģa kapteinis, taču tad viņa komanda sadumpojās, jo viņus neapmierināja kapteiņa novecojušās metodes. Ilgas pēc jūras mutuļoja vecā pirāta asinīs. Pēdējos gados Ērnijs bija daudz strādājis par pavāru, palīdzējis kā ārsts.
Klau, kuram te vajadzēja koku un ārstu?

[echo3]

(OOC - visi sēž un dzer ALU. Kas ir, neviens nav dzirdējis, ka muca vīna visiem par velti pieejama???)

Kapteinis pret papēdi izdauzīja pīpi un, no kabatas izvilcis tabakmaku, elkoņus uz mucas atstutējis, sāka piebāzt jaunu smēķi. Četru lordu bagātības... No leģendas detaļu apceres Van Burenu izrāva kāda diezgan nedroši uzdotais jautājums.

Vajag! Vajag gan koku, gan dakteri. - Pagriezis galvu, kapteinis ieraudzīja jautātāju. - Nāc šurp, veco zēn, piesēdi, aprunāsimies!

Šo rakstu rediģēja echo3: 10.10.2006 14:12

[Logan]

Ērnijs lēnām piecēlās. Gadi lika par sevi manīt. Nolicis alus kausu uz galda, viņš devās pie Van Burena.
Es varu būt gans viens, gan otrs.
Vai kāds var iedomāties, ka es reiz biju kapteinis?
Ērnijs apsēdās norādītajā vietā.

OCC: Un kur rums?

[josephine]

- Heh, visās tavernās stāstot, paskat tik - noburkšķēja vecais krodzinieks, vēljoprojām rakādamies pa letes apakšu. - Zin, kas man tev tad jāsaka, veco zēn, tu neesi bijis pareizās tavernās - Pabāzis galvu ārā no letes apakšas, teica vecais un piecēlās, rokās šis turēja asinssarkanu saini un uzmeta to uz letes. Putekļi vien nokūpēja. Vecais nošķaudījās un sāka to taisīt vaļā. Izrādījās, tas nebija vis sainis, bet gan vecs, salocīts pirātu karogs. Lorda Mortona karogs.

[echo3]

(OOC - rumu dzer, lai nodzertu bēdas, bet vīnu - lai paliktu labi)

Redzu, daudz esi pa jūrām braucis, pieredzes būs tik daudz, ka tilpni varētu piekraut. - Van Burens noskatīja pienākušo. - Ja apņemies pieskatīt, lai puiši nekrīt ar dzelteno kaiti vai kādu citu draņķību, un kuģa kambīzē citā laikā palīdzēt, tad ņemšu tevi uz Zeehond uz tādiem pašiem noteikumiem kā gados jaunākos. Rīt pirmspusdienā aprunāsim un sastādīsim līgumu. Ar mieru?

[Logan]

Ar mieru. ērnijs pats sev ielēja vīnu, negaidot krogus meitas.
Tāda necerēta veiksme!
Atkal būt jūrā, sajust vēju, pat tikai kā pavāram šķita lieliska iespēja.

[rudo lapu vilcēn...]

Jauneklis bia sēdējis jautrā pulciņā un rāmi cienājās ar vīnu, kapteinis izmaksāja, dažbrīd pa ausu galam paķerdams kādu sarunu fragmentu vai frāzi.
Sarkanais karogs piesaistīja jaunekļa uzmanību. Un tai līdzās piedzima ideja.

Viegli atraisījies no kādas blakuss sēdošas meičas skavām, Tobiass piecēlās kājās, šķelmīgiu uzsmaidījis daiļavai. Piepildījis vīna kausu, viņš peināca pie kapteiņa un pačēla kausu augšup.
Uz veselību, kapitan! Lai ceļavējš vienmēr burās! jauneklis uzsauca un atkrita uz viena no tuvākajiem beņķa.

[echo3]

Nokārtots! - Van Burens aizsmēķēja nupat piebāzto pīpi. Krodzinieks atkal kaut ko tur murdēja aiz letes, un, skat tik! karogu izķeksējis. - Gribi teikt, ka tu zini ko vairāk? - Kapteinis ar vienu aci pašķielēja uz letes pusi.

Puika, un ko tu no manis vēlies? - kapteini atkal kāds iztraucēja no leģendas apceres. - Jūrā tikt? Ko proti?

[rudo lapu vilcēn...]

Jūra liela un plaša, tajād zuadz kas rodams un atrodams.
Esmu jau pāris gadus uz viena kuģa pastrādājis. Ar bij kravinieks. Ārstam par palīgu piestrādāju, šo to arī labot pratu. Buras salāpiju, akd vētra noplēsa, sūci aizarīju, kō tai pašā vētrā uzsita. šo to jau māku. Viss atkarīgs, ko prasiet. Tobiass atbildēja. Puiša jaunā seja kļuva nopietnāka un tumšajās acīs manījās viegla dzirkstele.

[josephine]

Uz kapteiņa jautājumu Krodzinieks neatbildēja, tikai acīs iedegās tāda viltīga prieka dzirkstele.
Ja šis ko gribēs zināt, paprasīs kādā piemērotākā brīdī ... greizi pasmaīdīdams nodomāja vecais vīrs.

[Melnais Akvareļu...]

Karloss paķēra savu spieķi, pēdēja laikā gaita bija kļuvusi grīļīgāka, un aizklumburēja līdz vīna mucai. Vecais jūrnieks bija pieradis pie ruma, taču arī vīnu nesmādēja, kur nu vēl, ja pašam nevajadzēja maksāt. Pielējis sev pilnu krūzi, viņš iekrita kādā tuvējā krēslā un diezgan saviebies pētīja pārējos, sak' jāpaskatās, ar ko kopā būs jāstrādā. Viņs iestrēba pāris malkus, taču rūpīgi klausījās.

[Ausminta]

Vispār Tomam krogi riebās, bet tajos varēja iegūt daudz visai vērtīgas informācijas un, pats galvenais, satikt visai vērtīgus cilvēkus. Piemēram, kapteiņus, kas meklēja sev apkalpi. Dienests pie Krejena bija beidzies līdz ar vecā ķēma pieķeršanu kontrabandas pārvadāšanā, un nolādētais velns, protams, bija pamanījies palikt parādā par dienestu, jo sēdēdams aiz restēm jau neko nesamaksāsi. Tagad Toms tupēja krastā jau otro nedēļu, mātei uz kakla, un tas viņam riebās par visu vairāk. Bet šodien krastā izkrāvās vien kuģis. Tas jau bija cerīgi.
Tā prātodams, Toms pavēra "Pirātu Midzeņa" durvis. Uzdzīve gāja pilnā sparā, bet pie letes sēdēja kāds tēvainis, kurš visdrīzāk piederēja pie Tiešām Noderīgajiem Cilvēkiem. Neapšaubāmi, un šobrīd aktīvi noritēja komandas vākšana. Pamājis sveicienu vienai no pazīstamajām krogus meitenēm (viņi dzīvoja blakus būdās), Ketai, viņš piesēdās kādā no brīvajiem krēsliem pie letes un, saspicējis ausis, ķēra katru vārdu. Pie karoga atritināšanas viņš klusām nosvilpās. Tas nu reiz bija interesanti. Šito vecais krogus žurks vēl nebija rādījis. Nu, vismaz Tomam klātesot.
Kaptein, jums jungu uz klāja vajag? viņš noprasīja, sagaidījis izdevīgu brīdi.

Šo rakstu rediģēja Ausminta: 10.10.2006 15:39

[Flora]

Nu jau tika atritinatas arii pratu karogs un viennoziimigi bija skaidrs ka te vaacas jauna komanda!!!
Bingo!... Ziitko nodomaaja un izdzeeris lidz galam glaazi devas uz savas nakamas komandas, kapteiņa pusi...

[mr Bl@ck]

Labs ir kapytein tad nu pirmdien. Džeks sacīja un bez pprasīšanas pielēja savu nupat izdzerto kausu pilnu ar vīnu. Ieraugot krodznieka izvilkto karogu viņš klusu nosvilpās, pazina viņš karogu. Saki veco zēn , kā tu pie paša Lorda Mortona karoga tiki? Džeks klusā un aizgrābtā balsī sacīja pieliekdamies tuvāk krodzniekam lai varētu to labāk papētīt un vēl ta lai citi to nemanītu.

[Bizii van Dope]

Vils izgrūda klusu atraugu un ar vienu rāvienu izdzēra visu alu, kurš bija palicis kausā. Viņš palūkojās uz Tobiasu, kurš jau likās bija tik piedzēries, ka jau sāka runāt kā tāds dzejnieks.
Vīriets nogrozīja galvu un uzsmaidījis šarmantu smaidu meičai, kura sēdēja uz viņa galda devās pie viņa mucas tikai tagad par to atcerējies.
Viņš ielēja vīnu un pacēla kausu.
Uz mūsu visu veselību!Viljams norēcās un atšāvis galvu izdzēra pus kausu.
tad viņš mazliet aprebis atsēdās savā vietā un ierāva meiču sev klēpī.
Es esmu piedzēries.Erifrots truli nodomāja un iegrābās meičas krūtīs.Manis pēc!

[josephine]

Vecais krodzinieks sāka saraustīti smieties par Džeka jautājumu. Eh`! ja viņš zinātu... tad i viss tā nerunātu vēl joprojām smiedamies, nodomāja vecais vīrs.
- Kam man tev teikt, kur dabūju? Tavs maks tik vērtīgu informāciju nepanesīs! - Nu jau palikdams nopietns, atbildēja krodzinieks.

[Andromeda]

Raiens sēdēja kroga nomaļākajā stūrī. Uz galda viņam priekšā stāvēja ruma pudele un kauss. Rumam Raiens ij pieskāries nebija. Viņš vēroja apkārt notiekošo kņadu un dažādo tautu, ka še bija novākusies. Viņa acis bija skaidras un dziļas kā bezdibenis. Raienam patika iztēloties dažādo jūrnieku dzīvesstāstus un kad krodzinieks stāstīja stāstu par četriem lordiem viņš īpaši saspicēja ausis. Šādi stāsti viņam ļoti gāja pie sirds.
Jūra un viss kas ar to saistīts Raienam bija kā pie sirds pieaugusi.
Kad tavernā ienāca kapteinis, asnis viņam dzīslās sāka ritēt straujāk. Viņš vēlējās atkal doties jūrā un krietu brīdi gaidījis, saņēmās un devās pie kapteiņa.
Varbūt jums atrastos arī kāds darbiņš man? Raiens drošā un labi nostādītā balsī jautāja.
Protu veiksmīgi darījumus bīdīt un ar lielgabaliem apejos ciešami.

[echo3]

Ahā! Gan kaulus, gan buras māki lāpīt! - Van Burens pats nosmīkņāja par savu joku. - Nebūs bail sašķaidītu kāju vai roku nogriezt? Gadās, ka vajag, gadās! Lai gan pie burām un citām lietām darba būs vairāk, vismaz tā cerēsim. Pienāc rīt pirms pusdienas, noslēgsim līgumu gods godam.

Nupat kapteiņa priekšā vai rinda bija sastājusies. Vistuvāk stāvēja izstīdzējis zēns un cerīgi raudzījās Van Burenā. Jūrā pirmoreiz, vai arī uz sēkļa esi palicis, reņģīt? Vajag man jungu. Rīt atnāc kopā ar māti, tēvu vai aizbildni - kas nu tur par tevi zina - noslēgsim līgumu.

Pēdējais pie kapteiņa pienāca rudais īrs. Ā, šis būs labs! Uz kuģa darba nekad netrūst, būtu tikai kārtīgi darītāji, - kapteinis bija kļuvis filozofisks. - Sāksi jau rīt. Kā līgumu apstiprināsim, tā būs jāpieskata pārtikas un citādu vajadzīgu lietu iegāde, lai braucienā nekā netrūktu. Kārtosim darīšanas kopā, tā labāk veiksies. Der?

[Flora]

Ziitko pienaca pie kapteiņa...hei kaptein ! pusis smaidot uzsauca...varbut man ar vel kaada vietiņa uz klaaja bus palikusi?

[Miss Doherty]

Džo tik smīkņāja par visu šito padarīšanu. Kaut jāteic - nupat jau sāka palikt interesanti.

Nav gan mana darīšana, bet ja jau tik labs darījumu lietās, izkārto kapteinim, ka šis tiek pie pekstiņa par četriem lordiem..
Džo nolēma pacienāties ar kapteiņa uzsaukto vīnu un daudz nedomādams, piegāza pilnu savu lielo alus kausu.

[Andromeda]

Protams der! Raiens bija sajūsmā un aizmirsis uz galda stāvošo rumu, ielēja kausā vīnu.
Jaunumi bija lieliski un tā vien prāts nesās uz dziedāšanu. Raiens apsēdās tuvāk bāra letei un sāka dungot vecu pirātu dziesmiņu. Tad viņš ievēroja karogu ko krodzinieks bija uz letes izklājis.
Interesanti, kur gan krodzinieks dabūjis to karogu, bet mazums kas gadās....

[echo3]

Van Burena garastāvoklis ar katru sarunāto jauno komandas locekli bija strauji kāpis uz augšu, ko vēl pastiprināja izdzertais atzīstami labais vīns un smaržīgā pīpes tabaka. Te jau bija ne krogs, bet jūrnieku krātuve, - smel kaut ar kausu! Kad pie mucas pienāca arī smaidīgais gaišmatis, ko kapteinis jau bija paguvis ievērot pārējo vidū tieši patīkamā smaida dēļ, viņa jautājums tika uztverts pat ļoti vēlīgi. Uz klāja jāguļ nebūs, - Van Burens nenoturējās, nepavilcis puisi uz zoba, - ja vien ko derīgu proti. Kāds tev amats? Tad redzēsim, cik mīksta koja tev lemta.

[Flora]

amats? Zītko smaidot parjautaja.. ja vajag tad varu šo to salabot - jau ieprieks esmu labojis dažādus kuģus..āaa un vajadzibas gadijumā pratiišu ari kauties...

Šo rakstu rediģēja Flora: 10.10.2006 21:25

[Ausminta]

Pie mātes vai aizbildņa pieminēšanas Toms saviebās. Labprātāk viņš būtu samelojis, ka palicis svešā krastā pēc kuģa izkraušanas, un nekādas mātes viņam te tuvumā nav, ko saukt kaut kādus līgumus parakstīt. Bet, ja nu pieķer, ek, labāk ne.
Toms Makdens. Esmu kuģojis jau gadus divus, pats varu parakstīt. puisis mazliet īdzīgi novilka. Bet, ja nu tiešām vajag... Jums tas holandiešu trīsmastnieks? Varu.. varam atnākt rīt ap pusdienu.
Atvilks māti, ko citu. Ka tik atkal nesāk pinkšķēt, tur jau aiz kauna zemē būs jāielien.
Viņš apskatīja tos, kas stāvēja tuvāk pie bārdainā kapteiņa vai ar viņu sabļaustījās. Tā, topošie biedri. Potenciālie izdzinēji, potenciālie sabiedrotie un potenciāli noderīgie.

Šo rakstu rediģēja Ausminta: 11.10.2006 00:06

[echo3]

Van Burena pieredzējušajam skatienam nepalika neievērots jaunā jungas sapīkums pie mātes pieminēšanas. Eh, puika! Kā gribas ātrāk kļūt pieaugušam un neatkarīgam! Bet tas ir labi, ka patstāvīgs... un nesameloja arī. - Nevar, Tom. Naudas lietās tā nevar. Kuģi jau ievēroji uz zini, ka holandiešu, un kārtība uz tā ir, kā mums pieņemts. Piecus procentus algas dabūsi rīt, lai vari ko braucienam nepieciešamu nopirkt, trīsdesmit piecus es likšu Holandes bankā, - tos varēs izņemt pēc līguma beigām, un pārējo maksāšu dienasnaudās. No peļņas arī kādu tiesu dabūsi. Viss tāpat kā pārējai komandai. Pakļauts būsi tieši man, dzīvosi augšklājā, blakus kapteiņa kajītei. Strādāsi kārtīgi, jo tikai tā var kaut ko derīgu iemācīties. - Piebilda klusāk, - Cik gadus jūrniekus esmu līdzis, visiem mātes asaras pakaļ lējušas. Tā tas dzīvē iekārtots.

Zeehond! Labs vārds un labs kuģis. Tad gaidu tevi rīt. - Van Burens nobeidza sarunu ar Tomu.

-------------------

Ak namdaris? Nu tad koja tev būs labu labā - visa namdaru darbnīca būs tavā pārziņā. Par līguma noteikumiem dzirdēji? Tad tiekamies rīt, tepat arī līgumu lietas nokārtosim.

Lieliski! Van Burens nobeidza vīna kausu, izsmēķēja pīpi, piecēlās un piegāja pie krodzinieka, kas turpat aiz letes vien rosījās. Tā, garāmejot, paskatījās uz vecā karoga lanckām un uzrunāja krodzinieku. - Tagad eju izkraušanu pieskatīt un citas darīšanas kārtot, vakarā būšu atpakaļ. - Noklusināja balsi tā, ka dzirdēt var tikai uzrunātais. - Tad bez svešām ausīm parunāsim par, - ar vienu aci pašķielēja uz karogu, - to. - Un skaļi, - Vakariņas un istabu tu man sagādā pienācīgas!

Van Burens devās prom.

[josephine]

Pēc vairākām stundām, kad Van Burens bija atgriezies, vecais tavernas īpašnieks pacienāja to ar sātīgām vakariņām. Kad kapteinis bija paēdis, vecais aicināja viņu sekot un aizveda to uz istabu, kur Van Burens varēs palikt pa nakti.
Tad pēc ieilguša klusuma drīža krodzinieks pieklusināti un nedroši jautāja - Jūs ko par četriem lordiem gribējāt zināt? -

[echo3]

Vai man tikai likās, ka Tu ko vairāk par parasto pastāstiņu vari pateikt? Karogs tak arī nebija šķietamība? - Van Burens bija noguris, bet labā omā, - viss šodien bija izdevies, ka labāk nevar vēlēties. - Vai tas, ko zini, ir vērtīgs? Ko, vai, pareizāk sakot, cik prasīsi, ja lūgšu pastāstīt?

Šo rakstu rediģēja echo3: 11.10.2006 15:17

[josephine]

- Esmu vecs! Mantinieku ar` man nav, tāpēc neko daudz neprasu, vien gribu beidzot no šitā tikt vaļā - vecais no kabatas izvilka uz pusēm pārlocītu, vecu, apdriskājušos papīra lapeli - savādāk, tā man nedod mieru. -
Krodzinieks sniedza uz kapteiņa pusi nodriskāto lapu, tad pirms kapteinis paspēja to paņemt pretī to atvēra ielocītajā vietā un kā tēlojot pārsteigumu teica - Re`, skat, tev pagadījusies laimīgā daļa! - Uz lapas tieši vidū atradās trekns krusts, kas bija uzzīmēts tieši pie koka.

[Ausminta]

Tā, šitais bārdainis likās lādzīgs. Blakus kajīte, ko, Krejenam kas tāds ne ruma murgos nerādītos. Bet ka tik beigās nenodzenā kā suni, tas arī var gadīties. Tomēr maksāšana izklausījās pietiekoši glauna, un pieci proči jau avansā - neslikti, šitas bija labs ķēriens, makani paveicies, ka kāds no ostas zeņķiem viņu nenocopēja pirmais.
Jā, sasodītās mātes. Kaut gan... Nē, ko tur. Protams, ka viņš neskums. Ja nu vienīgi Betsija. Ek, pārcietīs skuķis, liela jau.
- Līdz rītam, Kapt'n! -
Tad viņš vēlreiz novērtēja topošo komandu. Gaišmatis likās no labsirdīgajiem, ar to problēmu nebūs. Viens no melnmašiem vispār galīgi sapņains, tam pašam varētu sanākt problēmas. Vecais onka gan jau arī būs savējais. Īrs - nu, ja īrs, tad ko tur vairs. Pārējie jau bija lecīgāki. Bet elements, kas viņam galīgi nepatika, bija tabaku košļājošais pirātiskā paskata francūzis, kas sabļāvās ar šķiperi no galdiņa. Aizdomīgs. Varēja būt no riebekļiem. Toties izdevīgā gadījumā šitāds varēja būt arī pamatīgs trumpis. Redzēs, varbūt vispār nenolīgs.
Bet to vēl paspēs. Tagad jāiet. Mortona karogs gan sasodīti interesēja, bet par to jau vecais sīkstulis viņam, sausiņam, neko nestāstīs.
Toms izsoļoja no tavernas.

[echo3]

Skaisti! - Van Burens nosmīnēja. - Laimīgā daļa! Šitādu veiksmi, pat pareizais koks atzīmēts! Vai tikai nebūs tas, kas tepat baznīcas dārzā aug? Dārzs izskatījās svaigi uzrušināts, kad šodien garām gāju.

Tā nav nopietna runa!

[josephine]

-Njā - Pakasījis pauri norūca vecais tavernas īpašnieks - nav gan, ja no tāda punkta skatās. Bet ko lai es tev saku? Ne ko jau tev nespiežu un prasīt arī neprasu! Ak, Svētā fortūna apžēlojies, tas taču ir apsurds! Lords Mortons tam stāv priekšā un brīvu prātu atdod savu apslēpto dārgumu karti un šis saka, tas neesot nopietni! Ka tevi, jupis, netici ar`! Ne jau man vairs naudu vajag! Kau`ču tūliņ pat ņem un jūrā izsvied to nožēlojamo papīra skrandu, tikai atpestī mani no tās! -
Nupat jau vecais vīrs izskatījās pagalam apskaities un grasījās iet prom.

[Andromeda]

Krietu brīdi pēc kapteiņa aiziešānas, Raiens vēl sēdēja krogā un turpināja vērot tā apmeklētājus.
Tad iztukšojis pēdējo vīna kausu, viņš nolika pāris zelta gabalus uz krodzinieka bāra letes un devās laukā.
Bija jau diezgan tumš, bet Raiens nolēma vēl kādu laiku pastaigāties pirms došanās pie miera. Viņš vēroja jūru un viļņus, kas sitās pret krastu.
Rīt sāksies jauni piedzīvojumi...

[echo3]

Piesēdi, vecais draugs, re, īsta holandiešu tabaka, uzsmēķē, nomierini sirdi un prātu! - Van Burens uzlika krodzinieka plecam savu plato plaukstu. - Kas tad steigā svarīgas darīšanas kārto! Pats Lords Mortons, saki... Tad stāsti visu, kur, kas un kā. Vecs, ne vecs, bet pie veiksmes tak arī pats no savas ceturtās daļas neatteiksies?

[josephine]

Vecais krodzinieks paskatījās uz kapteini ar skatienu kurā bija jaušamas bailes - Traks vai? Kur es tādu naudu grūdīšu, liekas problēmas un nepatikšanas, kas tu domā, ka aiz nez ko darīt mēs tās bagātības aprakām? Tādas liekas saistības man nav vajadzīgas. Tev to karti atdodu tādēļ, lai man būtu miers, nevis vēl lielāks uztraukums. Šitā taverna nav jau nekas dižs, bet man takš pilnīgi pietiek un pāri paliek no tiem ieņēmumiem. Augām dienām te ļauži apgrozās un iztikt var vairāk nekā labi. To naudu negribu acīs redzēt, tā man kā rēgs par tiem laikiem, cik daudz kas slikta darīts tās dēļ, tfu, tu, atpestī mani no tā. - krodzinieks nopietni teica, smēķēdams Van Burena piedāvāto tabaku.
- Un ko tu? Brīnies par to, ka uz tās lapeles tik vien kā viens koks un krusts virsū? Vai tad ar neesi to teiku dzirdējis- smiedamies un klepodams reizē, turpināja vecais - Katra no četrām daļām atsevišķi ir nekam nederīgas, bet kopā tās veido karti, pēc kuras dārgumus var atrast. Kur meklējamas pārējās daļas, grūti spriest. Vienīgais par ko es esmu gandrīs pilnīgi pārliecināts - Dejs noteikti ir Port Roijālē. Viņam tur sieva un pats ar to pilsētu burtiski dievināja, tā ka nekur citur viņš atrodams nebūs. Par pārējiem nezinu, kur nu kurais. paklau, vecais, es tak tev nesaku, ka tev noteikti ir jādzenas pa visu Karību jūru meklējot nožēlojamas papīran skrandeles. Ja tā labi padomā, tas tiešām ir pavisam nejēdzīgi! Labāk vienkārši to visu aizmirsti. Maz iespējams, ka tu ar to visu atradīsi. Kaut ko tādu varētu uzņemties tikai neārstējams sapņotājs un es tā skatos, ka tu noteikti tāds neesi. -

[echo3]

Van Burens nopietni paraudzījās vecajā vīrā, kas kādreiz bija bijis dižs pirāts. - Ak tādas tās lietas. Karti tava miera labad es paņemšu, bet ar vienu noteikumu - ja mums veiksies, es tavā dzimtajā pilsētā likšu uzbūvēt kapellu tavas dvēseles aizlūgumam. No kurienes tu esi?

Kapteinis domīgi nopakšināja savu pīpi. Tad jautāja, - Kartē ir redzama salas daļa - kas tā par salu? Un vai jums četriem nebija kāda noruna vai pazīme, kā vienam otra sūtņus pazīt?

[josephine]

- Sala tā nebij gan - domīgi atteica Mortons, mēģinādams atcerēties kaut ko precīzāk - tajā pusē bija ezers, laikam. Lai nu kā, paņem manu karogu, tas būs par pazīšanās zīmi.
- Es i` no Port Royalas, kā mēs visi četri . - nevērīgi atteica Mortons

Šo rakstu rediģēja Josephine...: 11.10.2006 20:23

[mr Bl@ck]

Nevar gan... Norūca Džeks atiedams no letes un iekārtodamies vecajā vietā. Rums un vīns skurbināja viņa prātu un uzdzina viņam atmiņas. Bet ilgi viņš tajās negremdējās. Ek ja jau drīz jābrauc drīz jūrā ta pielakšos šovakar pilnīgā lopā, lai jūrā nav vajadzības Nodomāja stūrmanis ar acīm nolūkodams kādu smukāku meiču turpat netālu...

[echo3]

(OOC - Labrīt, tā nebija sala... Karību jūrā, kur vispār ir tikai salas! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Kurā kontinentā tad norakuši? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif) )

Nu labi, šo darījumu būsim noslēguši. - Van Burens nopūtās, salocīja karti un iebāza iekškabatā. Vecais pirāts tiešām galīgi vecs palicis, pat vietu, kur dārgumus noracis, vairs neatceras. - Rītā parūpējies par brokastīm, un vienu brīvu istabu, papīru un rakstāmrīkus sagādā, lai varu ar saviem jaunajiem kuģaļaudīm līgumus noslēgt.

[josephine]

- Tiks darīts! - Atbildēja krodzinieks un aizsteberēja prom.

[Andromeda]

Tik tikko ausa rīts, kad Raiens varen labā omā vēra kroga "Pirātu midzenis" durvis.
Viņš piegāja pie bāra letes un uzsauca krodziniekam Labrīt! Man lūdzu vienu alus kausu ceļa kājai.
Rīta pusē krogs bij pustukšs, tāpēc viņš apsēdās tur pat netālu.

[josephine]

- 'Brīt, 'brīt! - Atteica Mortons un ielēja īram kausā alu. - Vai ta pārējie vēl guļ, vai? -

[mr Bl@ck]

Tikko bija pasniegts alus pa durvīm burtiski ievēlās Džeks. Lieki teikt ka viņš izskatījās mazliet samīcīts un plūda no viņa ruma un vīna smaržu sajaukums un arī nenosakāms aromāts ko varētu saukt par smaržām.
Bija redzams ka jūrnieks tika uzdzīvojis uz pilnu klapi. Alu, un lielāku kausu. izdvesa Džeks pienākdams pie letes un apsēsdamies krēslā. Ar labo roku viņš balstīja galvu kas acīmredzot deva par sevi ziņu.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 11.10.2006 22:10

[josephine]

Mortons ielēja alu arī Džekam un, to pasniegdams, smejoties teica - heh, jaunība, jaunība! Kur tas laiks! -