Senā Ēģipte: "Skarabeja amulets.", [C], [PZP] Opcijas

[Bizii van Dope]

Rietumu pamale sārtojās tumšsarkana. Pēdējie saules stari, saulei nogrimstot aiz nesasniedzamā horizonta, lēnām izgaisa zilajā debesu jumā.
Zvaigznes viena pēc otras klusi iedegās debesīs un mirdzēja uz debesu gludās virsmas kā sirdraba gabaliņi uz safīrzila zīda auduma.
Līdz ar sauli arī pazuda svelme un gaiss palika dzestrāks. Gaisma strauji dzisa un mīksts mijkrēslis nemanāmi nomainīja spožo dienas gaismu.
Valdnieka pilsētas ielās lēnām norima dzīvība un cilvēki atgriezās mājās, lai pāēstu vakariņas un baudītu pelnīto vai arī nepelnīto nakts mieru.
No nabadzīgo rajona pacēlās rūgtas, eļļainas smaržas un sajaucās ar svaigo vakara gaisu augstu debesīs.
Ostas pusē pieklusa tirgoņu pavēles, vergu lamas un vaidi un svešu balsu murda. Jo bija vakars un kārtējās dienas beigas.
Pie prieka namiem tika iedegtas gaismas un skaļi, un trauksmaini tajos ieskanējās ēģiptiešu un sīriešu mūzikas sajaukums.
Bija Ražas ievākšanas laiks un tirgotāju spiegi dzīvojās pa krogiem, lai uzzinātu jaunākās labības cenas.

ooc:Jūs vēl neko nezināt par amuletu.

Sehmetas templī augstākā priesteriene Hatšepsuta slaucīja rokas baltā dvielī pēc svaigu upurasiņu nomazgāšanas.
Tikko bija noticis rituāls par godu Sehmetai.
Viņa stāvēja kādā nelielā zālē kopā ar vēl diviem cilvēkiem. Viena bija sieviete, bet otrs vīrietis. Sieviete galvā bija vienkārša, melna parūka, bet vīrietim bija tikai pliks pauris. Sieviete bija vienkārša un padevīga pēc skata, taču vīrietis izskatījās divkosīgs un viņam bija kumpa mugura.
Viņi abi bija zemākie priesteri un viņiem pēc pavēles vajadzēja izdabāt augstākajiem priesteriem kā tas bija pieņemts.
Zālē ieskanējās sveši soļi. Izrādījās, ka ir atnācis kāds pavecs priesterīs ar spoži nospodrinātu pliko galvu un apaļām, mazām acīm.
Hatšepsutas palīgs Katuhs paklanījās kundzei un iesāka runāt.
Kundze, Hatšepsuta, tik tikko ar rituālu nazi tika sadurts augstākais priesteris Navilhs. Kaut kāds mūsu rituālu nīdējs pārģērbies par zemāko priesteri pēkšņi uzbruka Navilham un iedūra viņam nazi zarnās. Lūdzu, ātri nāciet šurp pie viņa. Viņš mirst.vīrelis sacīja.

Bet tikmēr pa to laiku Sekhmets - faraona saimniecības pārzinātājs un nodokļu pārvaldnieks sēdēja Zelta namā pie ķēniņa galvenā rakstveža un centās saskaitīt kopā ar viņu un zemākā stāvokļa rakstvežiem visus tikko ienākušos nodokļus no tautas.
Istabā bija iedegtas gaismas un klusums ļāva sadzirdēt ūdenspulksteņa guldzēšanu istabā, jo valdīja pilnīgs klusums. Visi rūpīgi rēķināja un bija iegrimuši savā darbā. Jo kaut mazākā kļūda un viņus sagaidītu ķēniņa un Sekhmeta dusmas.
Pēkšņi telpā ievēlās ķēnišķīgais vīndaris ar lielu vīna krūku rokās.
Sekhmet, mans draugs!viņš spiedzīgā balsī izsaucās. Ralufs bija ģērbies purpura drēbēs un apkāries ar zelta ķēdēm un roku sprādzēm. Viņš viss bija resns un mīksts visās vietās. Un nodzēries viņš bija kā teļš.
Ralufs palūkojās uz ķēnišķīgo rakstvedi un ātri pieskrējis pie viņa sapličināja viņa bālos vaigus.
Ak, mans mīļais draugs, Kikirub!viņš pārspīlēti sajūsmināti izsaucās.
Kikirubs īgni palūkojās uz Sekhmetu, jo Ralufs atkal gribēja viņiem iesmērēt kukuli, tāpēc, ka nav nomaksājis nodokļus.
Iedzersim, mani draugi! Un aizmirsīsim visus pārkāpumus!Ralufs līksmi norēcās pār telpu.
Visi lūkojās te uz Ralufu, te uz Sekhmetu, gaidot dusmu izvirdumu no nežēlīgā augstmaņa.
Tur arī bija Nefrete, kura bija uzaicināta piebiedroties nodokļu skaitīšanā. Viņa šo iespēju skaitīt nodokļs faraona namā bija gaidījusi daudzus gadus un nu tā viņai bija dota. Tikai bija viena problēma. Šeit pret viņu izturējās kā pret niecību.

Toties Īrisa kopā ar Akrilu atradās Zelta nama skaistajā dārzā un stāvēja zem kādas sikomores, lūkodamies uz debesīm un runādamies, jo abi bija sastapušies pastaigājoties dārzā.
Te pēkšņi aiz viņas muguras ieskanējās kāda jauneklīga, labskanīga balss.
Īrisa, Akril, ko jūs te divatā darāt?tā mazliet izsmejīgi jautāja. jautāja un blakus sievietei nostājās kāds skaists jauneklis ar dzirkstošu, svilinošu skatienu.
Tas bija Rahers - faraona brālis. Nezin kā viņam bija izdevies klusu un nemanāmi pielavīties pie abiem faraona padotajiem.
Jauneklis mazliet nicīgi palūkojās uz Akrilu, taču uz Īrisu viņš lūkojās ļoti labvēlīgi un pat nebēdnīgi.

Anksuna Muna atradās savās greznajās mājās, savā istabā. Istabas grīda bija noklāta ar dārgu Sīriešu paklāju, istabā bija gaisīgs baladahīns un varēja saost jauku vaniļas smaržu.
Bet istabas īpašniece sēdēja uz atvērtā loga palodzes un lūkojās uz dārzu, kurš sākās tūlīt pat aiz viņas loga un beidzās pie augstā žoga. Viņas smalkais deguns saoda smalku ēdienu smaržu, kuru gatavoja viņas un tēva vergi. Tēvs nebija mājās. Viņš bija nosūtījis ziņu Anksuna Munai, ka šovakar aizkavēsies.
No vārtu ieejas puses varēja sadzirdēt strīdīgas balsis. Varēja atpazīt priestera verga balsi, taču otra balss, kas lūdzošā, mazliet uzsvērtā tonī, bija nepazīstama.
Nē, kundze, neko nevēlas dzirdēt no tādām pabirām kā tu!vergs uzsvērti atteica.
Bet viņai ir jādzird tas, ko es gribu stāstīt!uzstājīgi un neiecietīgi sacīja otra balss.Lūdzu, pasauc kundzi!
-Vācies izdzimteni!nošņācās vergs.
-Nekur es neiešu!
-Es tev uzrīdīšu suni!
Izklausījās, ka tūlītās saruna pāries uz kārtīgu kautiņu.

Krogā "Purpura Ralufs" uz maziem koka krēsliņiem iekārtojušies sēdēja Šions un Ali, turot rokā vīna kausus. Kaut kā viņi abi bija sastapušies šajā krogā un apsēdušies viens ptram blakus, lai nejustos tik vientuļi šajā vietā.
Bija iegadījies tā, ka te nebija neviena abiem pazīstama cilvēka. Visi viņu draugi šovakar bija kaut kur nozuduši.
Krogā valdīja kņada. Vīri sarunājās savā starpā un dzēra alkoholu.
Viss bija kā parasti līdz krogā ieradās kāda sieviete. Nekas tāds vēl nebija pieredzēts. Sieviete krogā! Vai varbūt tā bija nomaldījusies prieka meita?
Sievietei bija tumši, biezi, taisni mati, kuri stiepās līdz pat viduklim, skaistajā, mazajā seja dega divas tumšzaļas, dzelmainas acis, viņas lūpas bija šauras un sārtas, āda gluda un maiga, augums slaids un ļoti skaistām, izteiktām, sievišķīgām formām.
Taču ģērbusies sieviete bija kā klaidonis.
Viņa noteiktiem soļiem soļoja pie apmulsušā krodzinieka, nepievēršot uzmanību vīriešu ciešajiem, izbrīnītajiem, iekāres pilnajiem skatieniem.

Aksala sēdēja savos apartamentos uz mīksta, liela, sarkana spilvena sakrustojusi kājas. Viņa sēdēja mierā un klusumā un bija iedziļinājusies kāda sen miruša gudrā rakstītajam uz veciem, apskrandušiem papirusa.
Taču te pēkšņi viegli soļi ieskanējās viņas istabās un Aksalas priekšā nostājās Nefres slaidais, graciozais stāvs.
Viņa ciniski un valdonīgi no augšas lūkojās burvē, kura sēdēja uz grīdas.
Aksala, tūlīt pat pareģo man nākotni!Nefre noskandēja.

Esens pabarots ar trūcīgām vakariņām sēdēja pie Nīlas un lūkojās ūdenī. Viņš gaidīja, kad parādīsies viņa līgava.
Bija jau pavēls vakars, taču zēnu tas pārāk nesatrauca. Neviens tāpat nepamanītu viņa viduvējās personības pazušanu.
Iečabējās papirusniedres un zēns pagriezis galvu ieraudzīja savu līgavu Eseri izlienam no niedru kūļa. Meitenei bija brūni iesauļota seja, tumšzaļas acis un tumši, plāni, nespodri mati. Viņa mazliet bailīgi palūkojās apkārt it kā gaidīdama, ka kāds vēl bez viņiem varētu te būt.
Sveiks....viņa klusu sacīja un piegājusi pie Esena apskāva viņu, tad pēc cieša skāviena, meitene palaida Esenu vaļā un piegāja pie upes, domīgi veroties ūdenī.Man tev ir kaut kas jāsaka.viņa teica klusā balsī.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Nefrete klusi nopūtusies noklāja sev priekšā papirusu, un sāka rakstīt.
Beidzot esmu tikusi šeit! Viņa augstības namā! Laimīgi nogudzinājusi, sieviete rēķināja. Tas nekas ja uz viņu dažreiz uzkliedza, lai pasteidzas, tās jau bija sīkums! Varbūt kādreiz viņa gaiteņos varētu satikt pašu Faraonu! Vai varbūt viņa māsīcu un brāliPēkšņi gnamā iegāzās kāds purpurā tērps augstmanis (?) un kaut ko nesakarīgi nogārdzās,,,,Ko gan tāda dīvaina radība dara pie Sehkmeta? Nedaudz nolikusi rakstspalvu, Nefrete uzmeta jautājošu skatienu abiem "draugiem".

OOC: Kas noticies? Atvainojiet par dubultpostiem... Kaut kas sagāja greizi....

Šo rakstu rediģēja Aura.Sizal.: 23.11.2006 17:47

[mehaniskais koli...]

Hatšepsuta skrēja pie ievainotā pa ceļam pārdomādama šīs dienas notikumus.
"Vai viņš stipri asiņo?"Hatšepsuta jautāja Katuham
"Man vajadzēs saites dvieļus un ūdeni un Sehmetas statuetaes lūgšanām mums vajaga arī ārst sauciet ātri,ātri!"viņa dusmīga kliedza virsū Katuham.

Dziedināšana neizdevās viņš zaudēja ļoti daudz asinis.Viņai šis prieseris bija paticis viņa uzskatija ka viņš vienīgais ir pilnībā uzticīgs Sehmetai starp citiem zemākajiem priesteriem. "Kur tas ārsts kavējas?" viņa dusmīgi kliedza.

[.kreizī.]

Akrils ieraudzīja, ka faraona brālis, bija atnācis pie viņiem. Akrils neatbildēja uz viņa jautājumiem, bet skatienu, nevarēja neņemt vērā. Nepatikšanas nevēlos. Akrils nodomāja, un klusēja.

[Bizii van Dope]

Nefretei:
Pēkšņi Ralafa acis rūpīgi nopētija visu telpu.
Rakstveži nemierīgi sagrozījās, jo juta, ka vīram kaut kas nepatīk.
Ralufa acis apstājās pie Nefretes un mazliet piemiedzās. Viņš nolika krūku uz zemes un panāca vienu soli uz priekšu.
Kās tā tāda?viņš apjautājās.Ko sieviete te dara?

Hatšepsutai:

Katuha seja kļuva aiz vien bālāka un bālāka.
Ļoti daudz, kundze....viņš klusu noteica un palūkojās uz saviem kāju pirkstiem, it kā būtu pie tā visa vainīgs. Taču Hatšepsutas brēciens lika viņam palēkties gaisā un uzmest bailīgu skatienu viņai.
Jā, jā...Tūlītās...un viņš aizmetās prom kā vēja nests, aizmirsis to, ka vajadzētu priesterienei visu parādīt.
Taču sieviete atrada ievainoto priesteri guļam vairāku citu priesteru aplenkumā. Tie bija pāris zemāki priesteri, kuri no bailēm nezināja ko darīt.
No Hatšepsutas kliedziena salēcās visi jauniņie priesterīši un neziņā purināja galvas. No ārsta nebija ne vēsts. Toties elsojošais priesteris nāca pie samaņas un cieši satvēra augstākās priesterienies rokas. Viņa drebošā ķermeņa drebuļi ieskrēja arī Hatšepsutas ķermenī.
Priesteriene...Priesteriene....viņš ar grūtībām dvesa. Asinis plūda no viņa dziļās brūces.Skarabeja amulets....Tas ir te....Te kaut kur Tēbās....Bet varbūt arī nē...taču es zinu, ka tu to vari iegūt....Tu esi tā vērta....Es zinu....Skarabeja amulets ir....ir....viņš nespēkā un sāpēs pievēra acis.

[Kary]

Anksuna Muna izdirdēja kādu strīdu. Paskatijusies palogu viņa redzēja divus cilvēkus. Nokāpusi lejā viņa piegāja klāt pie verga. Kas te notiek? Visu māju gribat sacelt kājām gaisā? vinā veicāja. Tad vinā pagriezās pret svešinieku

Šo rakstu rediģēja Kary: 23.11.2006 22:18

[Demiurgs]

Sekhmets bija noguris un sliktā garastāvoklī, tāpēc viņš brīdi stāvēja un vienkārši noskatījās uz ļumīgo žūpu, kamēr vaigos sakāpa dusmas. Kad Ralufs meiģināja iesmērēt kukuli Sekhmets jau gatavojās ko teikt, bet Ralufa teikums vērstais pret Nefreti viņu pārtrauca. Tas nu patiešām viņu saniknoja.
-Tu vecais žūpa, atkal pielējies. Tu esi stūlbāks par vecu mūli, un resnāks par nīlzirgu tēviņu.-
Sekhmets piegāja pie Ralufa un ieblieza viņam pa galvu ar zelta pātagas rokturi.
-Muļa ko tu iesāksi ja Farons tevi pie sevis izsauks un tu būsi šādā stāvoklī, viņa augstība tevi jau brīdināja kas notiks!!-
Sekhmets viņam iebelza velreiz.
-Un nodokļus tu samaksāsi pilnā apmērā, ja tev paveiksies tad es parūpēšos lai Farons neuzzina par tavužūpošanu un nodokļu kavējumiem!! Kas attiecas uz viņu Sekhmets norādīja ar pātagas rokturi uz Nefreti tev gar to nav nekādas daļas, viņa šeit strādā. Un tas ir vis ko tev jāzin.
Sekhmets paskatījās Nefreti un pasmaidīja, viņa bija tīri simpātiska, viņa seja ārti izmainījās.
atgriezies pie darba uzrēja Sekhmets.

[mehaniskais koli...]

Hatšepsuta klauisijās prietera vārdos viņa nesaprata par ko ir runa ,bet saprata vienu .citiem tas nav jāsaprot.
"Viņam ir pirms nāves murgi , viņš redz murgainus sapņus! " viņa čukstēja citiem , kas stāvēja apkārt.
"Varbūt pametiet šo telpu,viņš tulīt mirs man jāatdot viņa dvēsele Anubisam,ejiet laukā!"Hatšepsuta noteica un izdzina visus klātesošos laukā,pēc tam kad prieteris bija atkal atslēdzies
"Priester,kas par skarabeja amuletu,stāstiet vairāk?" viņa klusi jautāja priesterim.



Pēc mirkļa priestera sirds pukstus vairs nevarēja saklausīt. "Viņš ir miris ,kur tas ārsts kavējās,viņu vēl varēja glābt!"viņa nodomāja un klusi nopūtās sākusi cerimoniju ,par dvēseles aizvadīšanu.Kad cerimonija bija beigusies viņa devās uz farona pili,lai pavēstītu par priestera nāvi ,citreiz viņa pati to nebūtu darijusi ,bet šoriez viņa gribēja tikt laukā no tempļa,pēc iespējas ātrāk.

[rudo lapu vilcēn...]

Esens pabarots ar trūcīgām vakariņām sēdēja pie Nīlas un lūkojās ūdenī. Viņš gaidīja, kad parādīsies viņa līgava.
Bija jau pavēls vakars, taču zēnu tas pārāk nesatrauca. Neviens tāpat nepamanītu viņa viduvējās personības pazušanu.
Iečabējās papirusniedres un zēns pagriezis galvu ieraudzīja savu līgavu Eseri izlienam no niedru kūļa. Meitenei bija brūni iesauļota seja, tumšzaļas acis un tumši, plāni, nespodri mati. Viņa mazliet bailīgi palūkojās apkārt it kā gaidīdama, ka kāds vēl bez viņiem varētu te būt.
Sveiks....viņa klusu sacīja un piegājusi pie Esena apskāva viņu, tad pēc cieša skāviena, meitene palaida Esenu vaļā un piegāja pie upes, domīgi veroties ūdenī.Man tev ir kaut kas jāsaka.viņa teica klusā balsī.

Domīgi mētādams kādu plakanu oli, puisis bija sēdējis upes krastā un vērās tā srimtajā plūdumā. domas klejoja pie plānajām vakasrinām, apcerēdamas iespēju nočiept kādu vārpu no lauka, vai arī palūgt Nilās aizbildnim Happi lielisku ražu, no kuras vairāk kā puse nebūtu jāatdod augstmaņiem.
Klusi nopūties, viņš uz brīdi aizvēra acis.
Aiz muguras iečabējās niedres un parādījās Eseres trauslais stāvs. Puiša acīs eimirdžejās prieks un lūpās ieskrēja kluss smaids.
-Sveika!- atbildēdams skāvienam, viņš pasmaidīja.
Redzot meiteni aizejam tuvāk upei, viņas drūmā seja un klusais paziņojums, lika zēna pierei saraukties.
-Un kas? Esmu pati uzmanība.- nostājies blakus meitenei, viņš atvaicāja. Klusi iekšā dega ziņkārība.

[maksligais_intel...]

Aksala sēdēja savos apartamentos uz mīksta, liela, sarkana spilvena sakrustojusi kājas. Viņa sēdēja mierā un klusumā un bija iedziļinājusies kāda sen miruša gudrā rakstītajam uz veciem, apskrandušiem papirusa.
Taču te pēkšņi viegli soļi ieskanējās viņas istabās un Aksalas priekšā nostājās Nefres slaidais, graciozais stāvs.
Viņa ciniski un valdonīgi no augšas lūkojās burvē, kura sēdēja uz grīdas.
Aksala, tūlīt pat pareģo man nākotni!Nefre noskandēja.

- Ko?Tūlīt? -
Aksala atbildēja ar to pašu cinisko un valdonīgo skatienu
- Jums reiz būtu jāsaprot, ka neesmu nekāda verdzene, ka a rmani varat runāt šādā tonī un tā uzreiz es nevaru jums paregot, man tam ir jāsagatavojas -
Aksala jau kuro reizi megināja pasakidrot.

[Bizii van Dope]

Anksunai Munai:

Vergs pameta bailīgu skatienu uz kundzes pusi. Viņš nometās ceļos Anksunas Munas priekšā un nolieca galvu.
Nē, kundze. Pilnīgi noteikti, nē.vergs teica pazemīgā balsī. Viņš pēkšņi palūkojās uz svešinieku, kurš stāvēja nožogojuma vārtu ailē ar lielu naidu.Lūk, šis ubags ir pie visa vainīgs!vergs naidpilnā balsī izgrūda un norādīja uz ubagu ar pirkstu.
Taču ubags vārtu ailē bija pagalam vecā, noplīsušā apģērbā, kurš bija pils ar Tēbu ielu putekļiem, tomēr tas bija visai tīrs. Un ubags par pārsteigumu Anksuna Munai bija jauns, sprauns jauneklis pēc stājas un sejas. Viņa seja bija viegli iebrūnīga un acis dzeltenzaļas, viņa sejas āda maiga, lūpas plānas un stāja enerģiska.
Viņš nekaunīgi vērās Anksuna Munā un nekaunīgi smīnēja.
Es nesaprotu par ko viņš runā.ubags atteica uzjautrinātā balsī.Un, ak....viņš piebilda un zemu palocījās savas nekaunīgās acis nenolaižot no priestera meitas.Godbijīgi sveicu priestera meita....ubagu puisis klusu un ar dīvainu pieskaņu balsī noteica, atliecoties atpakaļ.

Sekhmetam:

Auč!Ralafs izgūda un pagriezās pret Sekhmetu pēc blieziena prt galvu.Tas bija sāpīgi! Govs mēslu pļecka tāds!viņš iešņāca vīrietim sejā, apšļakstot Sekhmetu ar siekalām.Kaunējies būtu! Sist pa manu nabaga pauri! Jau tā rītdien sāpēs....viņš nopurpināja bērnišķīgā balsī un paberzēja pakausi ar tuklo roku. Taču dabūja pa pakausi vēlreiz un iebrēcās, aizlecot nostāk no agresīvā Sekhmeta.
Ralafs aizvainoti lūkojās uz Sekhmetu un purpināja.Faraons mani šovakar nekur neizsauks....Un....Ak, varenais Sekhmet, lūdzu, neļauj faraonam uzzināt par manu dzeršanu un nodokļu nemaksāšanu....Ralufs vaimanāja un lūdzoši lūkojās Sekhmetā.Es lūdzu tevi pieņemt šo nelielu dāvaniņu.viņš norādīja uz vīna krūku.Kas liktu tev aizmirst par maniem parādiem...

Hatšepsutai:

Dziļi ievilcis elpu priesteris sāka dvest vienu vārdu pēc otra.
Skarabeja amulets ir varens, maģisks priekšmets, kuru ir izgatavojusi varena ēģiptes burve un priesteriene. Viņa tajā ir saglabājusi ļoti daudz spēcīgas maģijas un neierobežotu varu. Varētu teikt, ka viņa amuletā ir ieliksi savu dvēseli un daudzās, maģiskās spējas. Kā es par to zinu....Es redzēju skaistu sapni, ko apstiprināja baumas Tēbās....Un es zināju, ka tu esi tā, kura ir pelnījusi šo amuletu. Izej Tēbu ielās un centies atklāt kur ir mēklējams Skarabeja amulets.....Lai Dievi tevi sargā, priesteriene!viņš skaļi izdvesa un, tad viņa miesas atslāba, atlaižot vaļā Hatšepsutas rokas.
Kad Hatšepsuta nonāca pie faraona nama bija jau diezgan vēls. Sargi cēli stāvēja pie lielajām ieejas durvīm un bargi lūkojās atnākušajā priesterienē.
Viss bija klusu un nekas neliecināja par to, ka kāds jau zinātu par augstākaā Sehmetas priestera nāvi.


Eseram:

Esere nelikās ne zinis par zēna tuvumu. Viņa nopietni un mazliet skumji lūkojās ūdenī. Kādu brīdi viņa klusēja, it kā cīnoties ar sevi, tad ierunājās klusā, noteiktā balsī, kura vēstīja par to, ka meitene pieaug un drīz vien būs kas vairāk par bērnu.
Es dodos prom, Eser. Es bēgu prom no mājām.Esere teica un nopietno skatienu pavērsa pret savu līgavaini.Es došos uz dziļi Tēbās. Prom no šīs nožēlojamās zemnieku dzīves. Prom no savas ģimenes, prom no grūtajiem darbiem. Tur Tēbās es ceru atrast, ko tādu, kas man nekad neliks strādāt un karst svelmainajā saulē....viņa apmāti pasmaidīja un viņas acis iemirdzējās.

Aksalai:

Nefre nelikās ne zinis par Aksalas pretskatienu. Skaistajai sievietei bija pilnīgi vienalga ko jūt citi un to viņa it nemaz neslēpa.
Jā, tūlīt.Nefre noskaldīja un nicīgi lūkojās Aksalā. Viņas acis ļauni un nicinoši dzirksteļoja.Es piederu karaliskajai ģimenei. Bet tu esi uzpūtīga, nepateicīga atradene. Es varu tevi vienā mirklī izsviest no šī nama un padzīt trimdā.[b]viņa teica.

[maksligais_intel...]

- Ja? Vaii tiešām? -
Aksala izsmejoši teica
- Nu, tad lūdzu uz priekšu ! Mēgini! Tikai šaubos vai tev tas izdosies, jo tici man mani ar faraonu saista, kas vairāk nekā savstarpējā cieņa,žēlums un izpalīdzība. Tas nebus tik viegli un atceries, ka esmu uz daudzko spējīga, tamdēļ labāk neaizkaitini mani -

[mehaniskais koli...]

nonākusi pie farona pils Hatšepsuta sāka sarunu ar sargiem par savas ierašanās mērķi .viņa gribēja kādu satikt sakarā ar priester nāvi kādam tas ir jauzin.

[Bizii van Dope]

Aksalai:

Nefre piesita ar mazo kājiņu pie zemes.
Tieši tā!viņa noteica un sagorījās, izmēdod Aksalu ar savu ķermeņa valodu.Un, ko tad tu man izdarīsi? Iesviedīsi ar kādu no saviem smirdīgajiem vīraka kociņiem?Nefre nošņācās un viņas acis dega lielā naidā.Ja? Tu to vēlies?! Tu vēlies, lai es tevi padzenu no šī nama?!

Hatšepsutai:

Sargi bija aizstājušies Hatšepsutas ceļam priekšā un klausoties priesterienes teiktajā mulsi lūkojās viņas sejā.
Bet, priesteriene, tas nav nekas liels. Jums ir jādodas uz Dzīves namu un jāpaziņo tas Dzīves grāmatas pārvaldniekam, lai viņš izsvītro priestera vārdu no grāmatas, nevis jānāk uz Zelta namu un jātraucē faraons ar mazsvarīgiem sīkumiem.viens no sargiem lēnīgi sacīja. Varēja noprast, ka viņš uzskata Hatšepsutu par muļķi.

[maksligais_intel...]

Aksala iesmējas un nespēja apturēt smieklus par Nefras muļķīgo un psihiski nelīdzsvaroto uzvedību
-Ej, ārstēties, muļķīt, un nepsiho -
Un velreiz Aksalai uznāca smieklu lēkme

[mehaniskais koli...]

"Kā Jūs uzdrīkstaties ar mani runāt tādā tonī . Viņš nemira pats no sevis viņu nogalināja ! "prieteriene uzkliedza sargam.Viņa izskatijās ļoti pārskaitusies un tas padarija viņu baisu.

[Kary]

Anksunai Munai:

Vergs pameta bailīgu skatienu uz kundzes pusi. Viņš nometās ceļos Anksunas Munas priekšā un nolieca galvu.
Nē, kundze. Pilnīgi noteikti, nē.vergs teica pazemīgā balsī. Viņš pēkšņi palūkojās uz svešinieku, kurš stāvēja nožogojuma vārtu ailē ar lielu naidu.Lūk, šis ubags ir pie visa vainīgs!vergs naidpilnā balsī izgrūda un norādīja uz ubagu ar pirkstu.
Taču ubags vārtu ailē bija pagalam vecā, noplīsušā apģērbā, kurš bija pils ar Tēbu ielu putekļiem, tomēr tas bija visai tīrs. Un ubags par pārsteigumu Anksuna Munai bija jauns, sprauns jauneklis pēc stājas un sejas. Viņa seja bija viegli iebrūnīga un acis dzeltenzaļas, viņa sejas āda maiga, lūpas plānas un stāja enerģiska.
Viņš nekaunīgi vērās Anksuna Munā un nekaunīgi smīnēja.
Es nesaprotu par ko viņš runā.ubags atteica uzjautrinātā balsī.Un, ak....viņš piebilda un zemu palocījās savas nekaunīgās acis nenolaižot no priestera meitas.Godbijīgi sveicu priestera meita....ubagu puisis klusu un ar dīvainu pieskaņu balsī noteica, atliecoties atpakaļ.

Ko tev vajag? Ej prom! Tev te nekas nav meklējams!
Vinā diezgan skaļi noteica. Anksunas Munas acīc varēja redze't neidu un reibumu pret ugabiem. Stali paceļot galvu viņa uz ugagu puisi paskatijās ar riebumu.
Ja tu atnāci te tikai lai pagrozītos manā priekšā, tad vari iet droši prom. Vinā vienkārši un auksti noteica. Nez ko viņam no manis vajag?

[Eņģeļu gūstekne]

Īrisa bija iegrimusi sarunā ar Akrilu un kad faraona brālis bija jautājis par viņu vientulīgo pastaigu dārzā, meitene pagriezās un mazliet pieklusinātā balsī atbildēja Ak, sveiki, meistar, ļoti atvainojos, ka nācās mūs sastapt divvientulībā, netīšām pastaigājoties pa dārzu un izzinot augus kurus šķietami jau pārzinu, uzgāju arī Akrilu. Iesākām jauku sarunu. Ko vēlējāties jūsu augstība? Īrisa vaicāja, un ja viņas āda būtu mazliet gaišāka varbūt arī varētu redzēt, ka meitene nosarka.

[Demiurgs]

Sekhmets iesmējās
-TAd nu vienā brīdī sauc mani par govs mēslu bet otrā jau lūdzies palīdzības.-
Sekhmets ļauni smējās vienlaicīgi izslaukot Ralufa siekalas no acīm.
-Nezinu gan vai man tev palīdzēt pēc šādas spļaudīšanās.-
Sekhmets padzērās no krūkas,
-Patiešām gards vīns, droši vien domāts priekš farona, lai tā būtu, farons neko neuzzinās. Taču nodokļus tu samakssāsi tikuntā, vienīgi man personīgi, nevēlos lai rastos kautkādi zudumi vai kļūdas tavas nožēlojamās neizdarības dēļ.-
Sekhmets pievērsās tuvākajam rakstvedim
-Parūpējies par to lai šitā nilzirga nodokļi ir samaksāti uz papīra, es parūpēšos lai lādēs netrūkst ne kapeikas.-
Sekhmets bija pārāk noguris lai vel turpinātu kašķēties ar veco paziņu
-Bet tu man visu atdosi, skaidrs, savādāk tu pats saproti kas ar tevi notiks.-
Sekhmets ar pātagas rokturi novicināja gaisā, tā lai tas atgādinātu galvas nociršanu.

[rudo lapu vilcēn...]

Esenam:

Esere nelikās ne zinis par zēna tuvumu. Viņa nopietni un mazliet skumji lūkojās ūdenī. Kādu brīdi viņa klusēja, it kā cīnoties ar sevi, tad ierunājās klusā, noteiktā balsī, kura vēstīja par to, ka meitene pieaug un drīz vien būs kas vairāk par bērnu.
Es dodos prom, Esen. Es bēgu prom no mājām. Esere teica un nopietno skatienu pavērsa pret savu līgavaini.Es došos uz dziļi Tēbās. Prom no šīs nožēlojamās zemnieku dzīves. Prom no savas ģimenes, prom no grūtajiem darbiem. Tur Tēbās es ceru atrast, ko tādu, kas man nekad neliks strādāt un karst svelmainajā saulē....viņa apmāti pasmaidīja un viņas acis iemirdzējās.

Puisis bija nostājies soli aiz meitenes, vērdamies viņas profilā un giadīdams, ko Esere teiks. Vārdi šķita kaut kā savādi, ne vairs bērna un ne vēl pieaugušā. Kaut kur pa vidu. Esena acis iezibējās un tajās iemirdzējās aizrautība. Atbildējis smaidam, viņš šķit apaŗtraucam meitenei.
-Tad dosimies prom kopā! Tu lieliski zini, ka neesam nekas ievērojams nedz savu vecāku, nedz paŗējo cilvēku acīs. Pēc dažiem gadiem mums liks aprecēties pavisam nopietni, iegrūdīs ka'du tālu zemes stūrīti, kuram būs jāatdod visi savi sviedri un spēki, lai tikai varētu nomaksāt nodevas.
Taču, ja iesim uz Tēbām, varētu tikt pie kāda amatnieka par mācekli. Varbūt pat pietuvoties pašam faraonam, ja dievi būs mums labvēlīgi!- puiša acis šķita iemirdzamies vēl neparastāk. Esere zināja, ka pietiek pateikt dažus vārdus, un Esnea doma saiztrauc jau tālos un reizēm nereālos ceļos.
-Vienu es tevi tiki un tā nelaidīšu. Tev taču ir tikai 10 gadu un pilsētā būs nepieciešams kāds sargs.- viegli iesmējies, Esens piebilda.