Dzīvoklis, [ATD] [PZP] [C] Opcijas

[Milēdija]

Spēles doma ir pavisam vienkārša. Seši savā starpā tikai knapi pazīstami cilvēki ir izlēmuši kopistiski noīrēt trīs istabu dzīvokli.
Tas viņiem protams, ka arī izdodas.
Pasaule:
Mūsdienu. Viss parastākā Rīga.
Darbības laiks:
Arī mūsdienas.
Spēles darbība norisinās pavisam vienkārši. Tiek pieņemtas sešu cilvēku anketas.(kuras jāiesūta uz PZ) pārējo spēles dalībnieku anketas netiks pieņemtas, bet tas viņiem netraucēs pilntiesīgi piedalīties spēlē kā viesiem ballītēs vai vienkārši draugiem, kas paliek pa nakti. Ja kāds no sešiem gavenajiem spēlētājiem atteiksies, tad tiks izvēlēts viss aktīvākais no nereģistrētajiem un tas varēs turpināt īrēt dzīvokli kopā ar pārējiem.


***
Seilas un Trobeliusa tēls ir bijuši pazīstami jau pirms tam.
Tieši tā pat pirms tam ir bijuši pazīstami Tension.WithoutWings un denijas tēli
Un Unciz un ~SweetIrony~ tēli.

***
Jūs visi esat bijuši ievietojuši intenetā sludinājumu, ka vēlaties atrast cilvēkus ar ko kopā īrēt dzīvokli.
Pēc diezgan ilgas sarakstes jūs esat norunājuši aplūkot vienu no piedāvātajiem dzīvokļiem Ziepniekkalnā un tieši priekš tam esat norunājuši satikties pulkstens 12:00 pie Stacijas pulksteņa.

***
Pareizs laiks 11:40.
Spēle sākas.

Šo rakstu rediģēja Milēdija: 01.08.2006 19:34

[~SweetIrony~]

Alīsija piesteidzās klāt jau pieturā esošajām meitenēm un atvielgloti nopūtās, SMS rakstīšana un skriešana pakaļ meitenēm ļaužu pārpildītā ielā nebija tik viegli apvenojama, bet nu tas bija izdarīts. Arī trolejbuss jau brauca cerams braucot varēsim sapazīties tuvāk... savādāk tāds svešinieku bariņš, kas klīst pa Rīgu vien esam...
Tad meitene palūojās uz aizmuguri skatīdamās vai arī pārējie puiši būs jau viņas panākuši...

[Seila]

sagaidījusi, kad troleibuss beidzot pienāks. Vita pamēģināja izspiesties cauri cilvēku pūlītim, kurš centās pirmie iekļūt transporta līdzeklī. Kārtējo reizi nopukojusies par vecajām tantiņām, kuras vienmēr lien bez rindas- meitene beidzot iekļuva braucamajā līdzeklī, cerēdama, ka visi pārējie arī paspēs.

[~SweetIrony~]

Arī Alīīsija aši iespraucās trolejbusā un palūkojās apkārt ir diez kāda brīva vieta vai nav?... un tad sagaidīja līdz pārējie iekāps.

[Logan]

Denija knapi iespraucās troleibusā, domās lādēdama lielās skolnieku somas.
Protams, ka vietas, kur apsēsties, viņai nebija, turklāt divdesmit santīmu monēta šķita pazudusi starp visiem somā esošajiem sīkumiem.
Censdamās saglabāt līdzsvaru, Denija izķeksēja monētu, lai pasniegtu to konduktorei.
Tādu darbu gan es negribētu, labāk jau bez.
Denija atcerējās darba interviju. Murgs.

[unciz]

arī Kerija bija iekāpusi trolejbusā un samaksājui konduktorei. tā kā vietas kur apsēsties nebija viņa stāvēja kājās netālu no Deijas.

[Milēdija]

Visi jaunieši kopīgi saspiedās trolejbusā kurš uzsāka savu kustību pāri tiltam.
Salu tilts kā vienmēr bija pārpildīts ar mašīnām un trolejbuss kustējās tik lēni it kā brauktu uz miršanu. Pulkstens rādītājs brīžiem pat šķita kustamies ātrāk par transporta līdzekli.

[Seila]

-Bāc, mani tas sāk besīt. Cik ilgi var čakarēties?
Vita pie sevis nošņācās cenzdamaš izvairīties no kādas tantiņas kura ļoti centīgi viņai visu laiku mēģināja iegrūst ar elkoni ribās.
-Ja šis transporta līdzeklis vēl ilgi turpinās vilkties tad mēs pēc kāda laika vienkārši nokavēsim tikšanos.

[Milēdija]

-Meitenīt. Jūs varētu pabīdīties maliņā un izbeigt grūstīties.
Tantiņa kura Vitu bija jau paspējusi nokaitināt. Dusmīgi paziņoja pa visu autobusu.Viņa bija neliela auguma. Rokās Lielasoma, bet pie kājām novietoti ratiņi uz diviem riteņiem, kuri manāmi apgrūtināja meitenes kustēšanos.

[Logan]

Denija sašuta.
Stulbās vecenes ar savām paunām...
Vajadzētu tādai parādīt mēli.
Vita, man sāk likties, ka mēs nokavēsim. Denija palūkojās, cik pulkstenis.

[Seila]

-Ja jūs pavāktu savus ratus malā un beigtu bakstīt mani ar savu somu, tad es varētu paiet malā. Bet tā, kā autobus jau tā pat ir pārpildīts, tad varbūt, kajūs būtu tik laipna un paklusētu...
Vitas nervi neizturēja. tas jau bija par traku. Vispirms pati grūstās un tad vēl palaiž muti.
-Denij, es patiešām ceru, ka nē. Vismaz laiks mums vēl ir kaut kur minūtes divdesmit piecas. tā kā es domāju, ka mums vajadzētu paspēt.

[Milēdija]

-Mūsdienu izlaistā jaunatne! Nemāk muti valdīt. Runā pretī veciem cilvēkiem. Apkauno manu sirmo galvu. Kā tevi pretīgais skuķēn vispār vecāki ir audzinājuši? Kauns pār tavas mātes sirmo galvu, ka meitai tāda uzvedība. Kauns. Būtu es tava māte. Tu mansiksnu redzētu. nemaz neciena vecu cilvēku sirmos matus!
Vecenīte sāka pa visu autobusu klaigāt. sarunā pamazām sāa iesaistīties arī paŗēie apkārt esošie cilvēki.
-Patiešām tā jaunatne ir izlaista. Vakar vēl man izkrita plastmasas pudele, bet puika paiet garām it kā neks nebūtu. Ne lai palīdzētu!
Pievienojās kāda tantiņa.
-Nē, nē, vēl aizvakar vens skuķis tāds viss melns tik briesmīgs kā velns pagāja garām un pagrūda ar saviem asumiem...
Pievienojās kāda cita.

Pa to laiku trolejbuss mierīgi turpināja ceļu un jau izbrauca uz ielas kura saucās Graudu.

[Seila]

Vita nosarka un mēle tā vien niezēja, kaut pateikt pretī uzmācīgjām tantiņām. Bet tajā pašā laikā sirdsapziņa nedaudz neatļāva uzvesties kā tādai maitai un turpināt apvainot vecus cilvēkus. Tāpēc meitene bija ļoti priecīga, kad izdzirdēja nosaukumu 'Graudu iela' tas nozīmēja, ka viņām vairs nav tālu jābrauc.

[Logan]

Denija nogrozīja galvu.
Jā, jā, apvainojiet jauniešus, labās atradušās.
Vita, es nepārzinu šo pusi, vēl tālu jābrauc?

[Seila]

-Vēl ir palikušas pāris pieturas. Un tad jau būsim klāt. starp citu vai tev nešķiet, ka mēs kaut kur pa ceļam esam pazaudējušas visus puišus?
Metene domīgi atbildēja

[unciz]

Kerija tikai uzmanīgi klausījās visā notiekošajā. Meitene nebija īpaši sabiedriska un viņai bija grūti iedraudzēties ar svešim cilvēkim, bet šoreiz vajadzība spieda.

[Milēdija]

-Nākamā pietura Ziepniekkalns
atskanēja Troleibusa mikrofonā.

***
Pareizs laiks
13:00

Šo rakstu rediģēja Milēdija: 13.10.2006 17:44

[Seila]

-Nākamā pietura ir mūsu. šķiet, ka es nokļūdījos.
Vita domīgi piebilda lūkodamās ārā pa logu.
-Jā un pulkstens ir viens tā, ka mums noteikti vajadzētu paspēt.

[Milēdija]

Troleibuss apstājās un atvēra durvis tieši pašā pieturā. Ne sprīdi tuvāk, ne sprīdi tālāk. Pa atvērtajām durvīm vēl varēja redzēt kā pieturā mīņādamās stāv paveca tantiņa, kurai blakus atrodas divi jauni vīriešu kārtas pārstāvji.

[Silhouette]

Jej! Tomēr! Paldies ^___^

1)Tēla vārds - Valts
2)dzimums - vīriešu
3)augums - 187
4)vecums - 20
5)dzīvesvieta - es tā arī neiebraucu,kam šis jautājums vajadzīgs. Dzīvoklis, ja paveiksies
6)ģimene - radinieki ir, kontakta nav. Kontakts tiek uzturēts tikai ar mazo māsu(16). Saplūcies ar vecākiem, un tā iemesla dēļ uzsācis patstāvīgu dzīvi pirms 3 gadiem.
7)dzīvnieki - nav. Būdams mačo izliekās, ka pret dzīvniekiem ir vienaldzīgs.
8)fotoattēls vai zīmējums(nav obligāti) - ne-e,neatradu neko derīgu. Pusgari, taisni tumši brūni mati, spics zods, izteikti vaigu kauli, neliela rēta zem uzacs. Pēlēkzaļas acis. Ne pārāk plats plecos, taču spēcīgs. Nēsā tumšu apģērbu.
10)rakstura apraksts - Jautrs, šķiet atvērts un optimistisks, taču dīvainu iemeslu dēļ neviens neko tā īsti par viņu nezin, mēdz uzvesties kā 15 gadīgs, mēdz izklausītīs kā 70 gadīgs.
11)tēla pagātnes apraksts(vēlams) - 17 gadu vecumā sagājis ragos ar vecākiem(par iemesliem viņš klusē) un aizgājis no mājām. No sākuma dzīvojis pie draugiem, skolā ierodoties retu reizi, jo lielāko laika daļu pavadījis strādājot. Dīvainā kārtā skolu pabeidzis, pat ar nesliktām sekmēm. Naudīgā vecmāmiņa laiku pa laikam mēdz pārskaitīt puiša kontā paprāvu naudas summu, ko viņš ar prieku pieņem - šādā ceļā viņš ir ticis pie naudas dzīvokļa īrei.

Šo rakstu rediģēja silhouette: 17.10.2006 06:41

[Seila]

beidzot esam klāt. Kā man tās tantiņas bija apnikušas. Viņām galīgi nav nekādas lojalitātes pret citiem cilvēkiem. To vien tikai prot kā kašķēties
Vita izkāpa ārā no troleibusa un sāka skatīties apkārt meklēdama iespejamo dzīvokļa saimnieci un tā tantiņa kura stāvēja pieturā meitenei šķita dīvaini līdzīga iespējamajai saimniecei.
-paklau man izskatās, ka tā tur varētu būt mūsu saimniece, tikai es nesaprotu ko tie divi puiši tur blakus viņai dara
Viņa pievērsās līdzbraucējām.