Kādos brīžos visvairāk izpaužas jūsu radošums? Opcijas

[Andromeda]

Šajā pavedienā, jūs varat dalīties pieredzē, par brīžiem kad uzbrucis radošais gars.
Reizēm uznāk iedvesma kaut ko darīt .
Piemēram, vēlā vakara stundā pie atvērta loga uznāca vēlēšanās pazīmēt.
Citreiz, ēdot apelsīnu prātā iešaujas kāda ideja, kas pamudina sākt rakstīt kādu interesantu stāstu.
Vai ar Jums kaut kas tāds ir atgadījies?

[Arwen]

Neesmu īsti piefiksējusi, kad tieši. Reizēm tas ir neatkarīgi no apkārtējās vides. Reizēm vainīga ir tieši apkārtējā vide - vēlēšanās to mainīt, pirms kāda mēneša man uznāca vēlme pārkrāsot istabu, ko lidz galam vēl neesmu pabeigusi.
Pēdējoreiz radošais gars man uzbruka pirms ziemassvētku masku balles, uzšuvu pat svārkus - garus uz viktoriāņu modi. Vispār apsveicami, jo parasti man ir paniskas bailes no šujmašīnām...

Šo rakstu rediģēja Arwen: 28.12.2006 19:00

[Devils*Little*Si...]

Parasti man tas uznāk nevēlamā laikā. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[shanty]

Iedvesma man var atnākt visdažādākajā laikā. Bet gandrīz vienmēr vēlā vakarā, kad aiz loga ir zvaigznes (āāā, kā es dievinu tādu laiku).. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif)

[Eriette]

man arī iedvesma ir nekontrolējama, reizēm tā atnāk, kad es tīru zobus.
bet parastiviņa atnāk, kas esmu ļoti sajūsmināta vai laimīga, vai arī redzu/dzirdu/jūtu ko ļoti skastu.

[negative]

man iedvesma rodas parasti naktī. iedvesma man rodas gan tad, kad man ir skumji, gan arī tad, kad esmu priecīga. bet galvenokārt tad, kad ir skumji. tad es sāku rakstīt dzejoļus. dažreiz arī uzzīmēju kaut ko.
un arī pastaigājoties vienatnē, klusumā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif)

[bengalaas]

Man iedvesma parasti rodas tad, kad ilgi neesmu gulējusi, kad esmu skrējusi, mocījusies, stresojusi un neēdusi. Tad prāts pāriet kaut kādā citā dimensijā un viss notiek.

Btw, tie čaļi Zinātņu Akadēmijā šādiem gadījumiem izdomājuši vārdu "radosme". Nevis "radošums", bet tas tā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Chiekurz]

visbiežāk ko jaunu uz gičas sanāk izdomāt, kad ir kādas bēdas vai dusmas.
ar rakstīšanu savādāk, ja kāds puslitrs aliņa vēderā, sanāk brīnum lietas [labā nozīmē].

[sesila]

mans radošums visbiežāk izpaužas ikdienā,kad vajag izdomāt kādu atrunu vvai attaisnojumu... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
bet ir tādi brīži, kad visa tava būtība tiecas uz k-ko... tā var būt zīmēšana, dziedāšana... tikpat labi tā var būt vēlme uzrakstīt kaut ko vai gatavot... šādus brīžus nevar paredzēt vai kaut kā īpaši izsaukt.... (protams tos var censties veicināt ar mūzikas klausīšanos vai palasot kādu mīļu grāmatu), taču tādi brīži ir un ne mazums...

[irbīte.]

Man šis zvērs uznāk vakaros. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Kad jāguļ.
Es pēkšņi saprotu, ka man, piemēram, ir jāpieraksta kādas rindiņas.

[Īvs]

man tā lieta uznāk, kad daudzas dienas neesu neko darījusi, tikai sēžu mājās un blenžu televīzorā... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) tad pēkšņi uznāk tas radošais gars un noteikti gribās kko izdarīt. un mierā nepalikt, kamēr tas nav izdarīts. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[tiigjeris]

tad, kad ir slikti. nu pārsvarā.

[Artela]

man tā uznāk samērā bieži, (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)
pirms divām dienām garlaicībā šīkājos un bācc un iznāk diezgan jauks švīkājums pavisam nemanot (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Andromeda]

Jā, man arī pēdējā laikā radošais uzbrūk vakaros.
Sēžu, zinu, ka jāiet gulēt, bet nē (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) tankš, vajag kaut ko uzdrukāt vai uzzīmēt.
Vislaik sajūta, ka kaut kas ir jādara, jādarbojas nu nevar mani tad tik vienkārši dabūt pie vietas.

[Shatered]

Man iedvesma mēdz uzbrukt līdzīgi kā Browncat - pēc vienas vai vairākām negulētām naktīm, bada stāvoklī, ļoti pārpūlējusies. Tas ir stāvoklis, kad ķermenis no bezmiega ir ļoti noguris, taču cilvēks ne īsti guļ, ne ir pie skaidras sajēgas - stāvoklī starp nomodu un miegu. Tajos brīžos gan ir arī nosacīti izkropļota uztvere un gadās tādi mazie minūšu ilgie miegi - nereti atslēdzos uz 2 minūtēm un pat nepamanu, ka īsti neuztveru apkārtni, tad strauju atkal atgriežos realitātē. Taču tajā dīvainajā pus-nomodā/pus-miegā visas idejas parādās ļoti izteiktas un vizuāli arī redzamas (nē, man nav halucinācijas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/pinch.gif) ).
Pēdējos mēnešos es jau sāku pierast pie pārāk bieži augšā nosēdētām naktīm un man galva visu laiku ir pārbāzta ar neskaitāmām idejām un iedvesma, šķiet, mani ne uz mirkli nepamet. Idejas rodas tikai vairāk un vairāk, taču fiziskā noguruma dēļ idejas aizmirstās, izplūst un viņas ir ļoti grūti satvert, lai noslīpētu līdz galam. Rezultātā - ir daudz nepabeigtas, bet nav spēka pie tik nejēdzīgas apziņas visu saprast un sakārtot.

Agrāk, kad vel gulēju normāli, vienmēr iedvesmoja spēcīgi pārdzīvojumu. Lielākoties tikai ļoti nepatīkami un sāpīgi atgadījumi spēj mani ietekmēt radoši, taču tad arī lielākā daļa ideju ir diezgan skumjas un drūmas.

Un vienmēr jau paliek mazie dzīves sīkumi, kas iedvesmo kaut ko darīt. Kādi īpaši mirkļi, atmiņā iekritušas ainas, situācijas un skati, kurus gribas atainot velreiz vai veltīt tiem ko īpašu.

[kaiva]

būtībā viss jēdzīgais rodas pēc kāda neparasta piedzīvojuma, īpašas sajūtas, pēc tikšanās ar jauniem cilvēkiem kuriem ir cits skats uz dzīvi. kad noskatos jaunu filmu vai atklāju sev jaunu mūzona veidu vai pat tikai grupu
un protams tad kad ārā ir tāds īpaši interesants laiks, pilns ar noskaņām, jebkādā veidā

bet jo bieži es vnk apsēžos pie papīra vai krāsām un metodiski darbojos un prātoju, kas un kā

[Mauvaise Mademoi...]

Kad var pasēdēt un pasapņot par slepkavībām, atriebības plāniem, vardarbību.
Pavisam aizmirsu, spīdzināšanu arī.
Nekad nepiepildu savas fantāzijas. Labi vien ir, pa Latviju skraidītu tik sadurstīti ļaudis, ka viņus varētu izmantot kā lielus caurdurus miltu sijāšanai.

[positiv denken]

Iedvesma lielākoties atnāk, atbrāžas negaidīti - tad ir labi, ja pa rokai kaut vai salvetes gabaliņš, ja ne kāds cits papīra izstrādājums, uz kura pierakstīt vārdus, kas atnāk un kurus nevar apstādināt. Ja liek tiem vārdiem pagaidīt - tie var izgaist uz neatgriešanos - tāpēc parasti jāķer momentāli ciet!!! (Ķeriet lapsu aiz astes! - varbūt arī Kaupers šajās rindās domā par iedvesmu?!!! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )))
Ja grib satik iedvesmu ar nolūku - man palīdz iešana dabā - protams, vienatnē. Ja esmu cilvēkos - tad vienkārši ieslēdzos sevī un rakstu; tādos gadījumos norobežoties palīdz mūzika.
Laba mūzika pati par sevi var izsaukt iedvesmu - rodas tāds emocionāls lādiņš, ka ir jāraksta, jāglezno, jāpārkrāso sienas tūlīt un uz vietas! Ja kāds kaitēklis apšauba, traucē, aizkavē - atkal iedvesma pārvēršas par gaistošu miglu.
Vēl mēs ģimenē mēdzam teikt - radās iedvesma nomazgāt traukus vai ko pamatīgāku izdarīt. Vai arī - nu nav nekādas iedvesmas to un to darīt, bet rīt - točno - būs! Un tā ir pat labāk, jo iedvesma mēdz sarunāties ar intuīciju; ja tai klausa - sanāk baigi labi, nav jāpiespiežas, bet mierīgi jāsagaida rītdienas loģiski un samērā sistemātiski atnākošā konkrētā darba iedvesma (tas no manas pieredzes)!!!

[grunt+]

Man iedvesma mēdz uzbrukt līdzīgi kā Browncat - pēc vienas vai vairākām negulētām naktīm, bada stāvoklī, ļoti pārpūlējusies. Tas ir stāvoklis, kad ķermenis no bezmiega ir ļoti noguris, taču cilvēks ne īsti guļ, ne ir pie skaidras sajēgas - stāvoklī starp nomodu un miegu. Tajos brīžos gan ir arī nosacīti izkropļota uztvere un gadās tādi mazie minūšu ilgie miegi - nereti atslēdzos uz 2 minūtēm un pat nepamanu, ka īsti neuztveru apkārtni, tad strauju atkal atgriežos realitātē. Taču tajā dīvainajā pus-nomodā/pus-miegā visas idejas parādās ļoti izteiktas un vizuāli arī redzamas (nē, man nav halucinācijas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/pinch.gif) ).

O, šitas ir tas īpašais stāvoklis, kad cilvēks daļēji atslēdzas no sevis un ir starp debesīm un zemi. Nu vispār tas ir meditatīvais stāvoklis. Un sasniedzot šito un visādus brīnumus var piedzīvot, jāmāk tikai pareizi pielietot.
Bet ja jaucās ar nogurumu, kas nenormāli iekrāts, tad tā ir tā fake-sasparošanās un nenormāla sevis izvarošana.

Lai arī sevi tikai palēnām iepazīstu, liekas, ka visradošākā esmu pēc kārtīgas atpūtas, sarunām ar foršiem cilvēkiem, viņu darbiem un pēc back to nature tūres!
Ai nu - iedvesmu var dabūt visur (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Šo rakstu rediģēja grunt+: 02.11.2007 14:39

[Ludiēna]

Vēla nakts stunda, sveču gaisma un atbilstoša mūzika...Bet iedvesma ir kaprīza dāma...Reizēm uzn;ak arī dienā- pēkšņi un negaidīti. Reizēm, sēžot ārā pie dabas vai arī tad, kad esmu pārlasījusi vai pārskatījusi savus iepriekšējos darbus (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Kehastus]

Tad, kad jūtos vientuļa un neaizsargāta, vai arī kad esmu laimīga. Gadās, ka iedvesma mani apciemo ēdot. [Iedvesma tomēr ir neparedzama, taču nekad man tā nav nākusi nelaikā.]