Dumidora armija, [ATD] [HP] [BP] Opcijas

[Margo]

Vasaras vidus, bet burvu prāti bija nomākti. Viņu dižā aizstāvja vairs nebija.
Ausa rīts. Sestdienas rīts. Solījās saulains laiks. Vientieši un burvji jau modās, lai priecātos, ka vismaz šo rītu viņi ir sagaidījuši. Pēkšņi dažu burvju mājās bija sadzirdamas spārnu vēdas. Tuvojās pūces. Lūdzu pūču aprakstu! Tās katrai burvju ģimenei atnesa "Dienas pareģi", kuras pirmajā lapā rotājās raksts par tikko pazudušajiem burvjiem un vientiešiem. Un kaut kur starp tām arī mazu vēstulīti.
Jaunie burvji bija saņēmuši vēstules no savie draugiem:

Sveiks/a!

Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz brāļu Vīzliju/manu brāļu (Džinijais draugiem) veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!

Džinija/ Nevils/ Luna

Atlika tikai minēt, ko viņu draugi vēlējas no viņiem.


Sīkāk skatīt ATD.
Spēlai ir brīvā pieteikšanās un tēlus var pieteikt jebkurā laikā.

Slēgta pēc autores lūguma!

Šo rakstu rediģēja Goldberry: 03.01.2007 09:10

[Tējas Tantiņa]

Emma pamodās savā dzīvoklītī un gaidīja ''Dienas Pareģi''. Viņa cerēja, ka atrasts viņas brālis. Viņa ieraudzīja Rū tuvojoties, Rū bija balta polārpūce. To var redzēt mana profilā. Tai knābī bija vēstulīte. Viņa to atvēra:

Sveiks/a!

Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz brāļu Vīzliju/manu brāļu (Džinijais draugiem) veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!

Džinija/ Nevils/ Luna

Emma to izlasījusi nolēma, ka viņa tur arī dosies. Viņa nevarēja sagaidīt pirmdienas rītu. Atlikušās dienas viņa lasīja grāmatas, ko bija nopirkusi uzzinot ka skolu slēdz. Viņa mācījās jaunus lāstus un studēja pārvērtības, kā arī mixtūras. Šodien plānā bija pārvērtības, bet viņa nespēja koncentrēties tāpēc sāka prātot par to, ko Džinnija vēlējās, par iemeslu kāpēc pirmdien jāierodas. Bet vienu viņa zināja skaidri-savu draudzeni viņa nepievils, ne tagad, kad visapkārt ir briesmas.

Šo rakstu rediģēja Potera_fane=): 28.04.2006 21:01

[Melleņu kamenēns]

Merveni pamodās.Viņas mazā ausainā pūcīte Tika bija atnesusi avīzi un mazu vēstulīti.Pat nepaskatījusies uz ''Dienas Pareģi'' viņa paķēra vēstulīti.Tajā bija rakstīts:

Sveiks/a!

Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz brāļu Vīzliju/manu brāļu (Džinijais draugiem) veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!

Džinija/ Nevils/ Luna

Merveni nospurcās, pateicoties Voldemortam viņai vairs nebija kam to pateikt.Viņa aši saģērbās un nokāpa lejā uz pirmo stāvu.Viņa jau bija izlēmusi, viņa dosies.Iedevusi Tikai sauju pūču barības un nospriedusi, ka brokastis ieēst nespēs viņa izgāja ārā. Paklejot pa vientiešu Londonu. Arī atlikušās dienas pagāja izstaigājot Londonu.Pirmdienas rītu viņa gaidīja tikpat kvēli, kā to brīdi, kad savu darbību atkal atsāks Cūkkārpa.
Viņu tirdīja doma - Ko gan trijotne no viņas gribēja?

[Pūķēns Sāra]

Felika sēdējā parkā uz šūpolēm, kuras tur bija piekāris viņas tētis. Viņa izbaudīja rīta dzestro gaisu, vēl joprojām atrodoties naktskreklā un aptinusies vienīgi ar segu. Negaidīti pie viņas pielidoja pūce un apsēdās uz viņas pleca. Ak, peļuk, kur tu šodien kavējies? maigā balsī jautāja meitene pūcei, no kuras kājas jau sēja vaļā vēstuli. Mammu! Viņa skrēja uz mājas pusi, kur pa logu varēja manīt rosīšanos. "Dienas pareģis" ir atnācis! Viņa ieskrēja mājā un iegriezās pirmajās durvīs pa labi, kur atrada vidēja vecuma sievieti ar smaidu uz lūpām. Felika avīzi nometa uz galda un apķēra mammu. Viņas kopš tēva nāves bija satuvinājušās. Viņas mamma maigi apkampa savu meitu un sabužināja viņas matus, Bet tagad beigsim mīlestības apliecinājumus un iesim paēst brokastis. Viņas mamma maigā balsī paziņoja un norādīja uz galdu, kur stāvēja liela kaudze grauzdiņu, ievārījuma un divas tasītes kūpošas kafijas. Viņas abas apsēdās un sāka ēst, bet mamma paralēli atvēra dienas pareģi. Atkal nogalināti vientieši. Viņa paziņoja lasot avīzi, pāršķīrusi lapusi viņa turpināja, Nāvēži uzbrukuši ministrijas pārstāvim, bet viņam izdevies izglābties. Viņa atkla taisījās pāršķirt lapusi, kad izdzirdēja pūces ūjināšanu. Felika! Viņa jau nopietnā balsī sacīja, Vai tu par Peli parūpējies? Felika tikai nevainīgi pasmaidīja un noteica, Vainīga. Viņa smagi nopūtās un cēlās kājās, Es aiziešu pabarot Peli, lai viņa nomierinās. Viņas māte sarauca uzacis, Bet brokastis? Es jau gandrīz pabeidzu. Atlikušo paņemšu līdzi uz istabu. Viņa noteica un jau, rokās turēdama šķīvi, devās uz durvīm. Pagaidi! iesaucās viņas mamma, re kur vēstule adresēta tev. Viņa sniedza Felikai mazu aploksnīti. Ā, labi. Felika noteica un paķēra no mammas rokām vēstuli Tad es skrienu. Viņa iesaucās un bija jau ārā no virtuves, atstājot vienu pašu māti, kura nopūtās un turpināja lasīt "Dienas pareģi".
Felika ieskrēja savā istabā, aiz sevis smagi aizverot durvis. Viņa nostājās istabas vidū un pasauca Peli. Tā skaties, re kur tev ir grauzdiņi, paēd. Pēc tam, varbūt, tev vaidzēs aiznest vēstuli. To pasakot viņa iemetās gultā un atplēsa vēstuli

Sveika!

Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz brāļu Vīzliju veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!

Nevils


Viņa jutās pārsteigta par Nevila vēstuli, bet tā kā viņš nebija ilgi rakstījis, tas bija patīkams pārsteigums. Viņa ar nepacietību sāka gaidīt pirmdienu. Felika piecēlās un piegāja pie rakstāmgalda, kur vēl joprojām Pele ēda grauzdiņus. Viņa maigi noglāstīja pūces mugura, kura pacēla galvu un nogrozīja savas austiņas. Viņa mīlēja savu ausaino pūcīti, kura bija pēdējā dāvana no tēva.

[mr Bl@ck]

Alekss pamodās agri no rīta. Bija jauks sestdienas rīts, pavicinājis zizli uz magnetofona pusi, viņš lika tam spēlēt savu iemīļotāko gabalu. Paskaļi vilkdams vārdus līdzi Aleks pārģērbās sporta tērpā un kedās un devās savā ikrīta piecas jūdzes garajā srējienā pa piepilsētas ieliņām.
Aptuveni pēc pusstundas atgriezies no skrējiena Alekss atklāja ka ap māju lidinās pasta pūce. meklējot veidu kā tikt iekšā. Ielaidis putnu mājā, noraisījis avīzi putnam no kājas. un palaidis to vaļā viņš sāka pētīt sūtījumu. Avīzēs nebija nekā jauna, atkal kāds pazudis vai atrasts mirsi, viss vecais, protams arī šoks par Baltusas Dumidora nāvi aizvien bija jūtams gaisā. Lai gan viņš nepazina veco vīru viņš zināja ko pasaule ir zaudējusi. Lielisku cilvēku.
Starp avīzes lapā, Alekss atrada mazu vēstulīti no sava draga Nevila. Pirmdien vienpadsmitos ko? Aleks lasīja Diezko viņš ir iecerējis? Būs jāpajautā priekšniekiem Pie šīs domas Alekss pasmaidīja Freds un Džordžs bija lāga zeļļi lai dievs stāv viņiem klāt.
Pārlasījis vēlreiz vēstuli viņš ar zižļa mājienu izgaisināja to. Galu galā nebija prāta darbs glabāt slepenu informāciju mājās, viņš nodomāja uzsākdams ikdienas darbus.

[Ragana]

Lilita tikko bija kērusies klāt pankūku kaudzei, kad no viņas istabas ar drausmīgu troksni ēdamistabā ielidoja viņas mežonīgā, melnā pūce Seibla. Nometusi "Dienas Pareģi" uz galda, tā viņai pastiepa kāju ar mazu vēstulīti pie tās. Lilita to noraisīja un atvēra - mamma bija aizgājusi uz darbu.

Sveika!

Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz manu brāļu veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!

Džinnija

Lillitai pankūkas ar sīrupu vairs nebija nozīmīgas. Sadedzinājusi vēstuli, viņa iedeva Seiblai barību. Tad meitene uzvilka tīrus džinsus un blūzi...
Un devās klejot pa vientiešu veikaliem.Tas bija vislabākais, lai nomierinātos.

[Eņģeļu gūstekne]

Magdalēna jau no agra rīta sēdēja pie rakstāmgalda un mierīgi rakstīja vēstules draugiem savā asajā rokrakstā... Meitene kā vienmēr tikko pamodusies nomazgājās, apģērbās un paēda, tādēļ nekad nebija redzama nonākot pa milzīgās villas trepēm pidžamā... šodien kā ierasti sestdienās Magdai mugurā bija tenisa forma- īsi faltēti svārciņi, uzspīlēts topiņš un converse botiņas...

šī diena solījās būt jauka, tomēr varen garlaicīga, taču šo ideju par garlaicīgumu iztraucēja tumšiem lāsumiņiem rotāta plīvurpūce...Sveiks, Meril! Magdalēna sasveicinājās ar putnu un paņēma "Dienas pareģi", pūce maigi ieknāba viņas rokā kā izrādot to ka grib atlīdzību... Meril ej paņem būrī pūču gardumus, pāris minūtes atpakaļ iebēru... Magdalēna norādija zīdainajai pūcei uz milzīgu zeltainu būri mierīgās istabas stūrī... Merils arī ne mirkli nevilcinājies devās uzkost,tikām Magdalēna atvēra avīzi... atkal jau kāds pazudis bez vēsts, vai nogalināts... vienkārši burvīgi. meitene norūca un nometa avīzi uz galda, no tās izkrita neliela vēstulīte... atvērusi to Magda ņēmās lasīt:

Sveika!

Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz manu brāļu veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!
Džinnija

Pārlasījusi vēstuli Magda to iznīcināja... skaidrs šodien un rīt pagarlaikosimies un gaidīsim pirmdienu... meitene pasmaidīja un paņēmusi avīzi un tenisa raketi nokāpa lejā pie vecākiem. Tēvs posās uz darbu. Sestdienā un jāstrādā šausmas... meitene līdzjūtīgi uzsmaidīja tētim ar kuru reizē bija piecēlusies, un izgāja laukā no villas. piegājusi pie baseina Magda sasveicinājās ar māti kura izaicinošā bikini bija izgūlusies saulītē... Labrīt, mam! Merils atnesa burvju avīzi, lasīsi vai mest laukā? meitene vaicāja mātei kura parasti tīksminājās par avīžu lappusēs kustošajiem cilvēciņiem... atstāj es palasīšu modes lapu... kas jauns ar to nu kā viņu tur... ak jā Lordu Voldemortu?
nekas... atkal jau nogalināti vientieši un pazuduši burvji... viss pa vecam! meitene sacīja jo no mātes burvju gaitas neslēpa turklāt vecākiem bija interesanti uzzināt par burvju pasaules ļaundariem tādēļ ka tēvs bija vientiešu policijas galvenā departamenta priekšnieks.
Nu skaidrs... labi mīļā ej... Adams vēl aizmigs gaidot tevi kortā... māte dzina meitu prom jo viņai bija paredzētas tenisa nodarbības jā, atā mam! Magdalēna uzsmaidīja mātei un nolikusi uz galdiņa avīzi aizskrēja uz tenisa kortu uzspēlēt tenisu ar savu labāko draugu.

[laura2]

Bija agrs sestdienas rīts un Laura jau pilnībā saģērbusies sēdēja pie galda un ēda pankūkas. Viņas vecāki jau bijaprom tāpēc mājā valdīja klusums līdz caur atvērto logu ielidoja brūna plīvurpūce nesdama knābī Dienas pareģi Brīnišķigi tieši to man vēl vajadzēja vēl sliktus jaunumus meitene nomurmināja pārlaizdama acis pareģa pirmajai lapusei. Šķirstot dienas pareģi no tās izkrita neliela vēstulīte kurā bija rakstīts;
Sveiks/a!

Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz brāļu Vīzliju/manu brāļu (Džinijais draugiem) veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!

Džinija/ Nevils/ Luna
Diez kāpēc viņa grib tur saikties Laura nodomāja vēlreiz pārlasot vēstuli pirms tās iznīcināšanas, bet tad apvilka savu džinsu jaku un īzgāja laukā no mājas.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Ar ikrīta modinātāja zvanu, Aurēlija pamodās. Un būtu atkal aizmigusi, ja vien viņas pūcīte nebūtu tai iekodusies ausī.
-Au, 'menzij, kas īīr?-
Nopurpinājusi un nožāvājusies, meitene pavēra acs plakstiņus. Pēdējā laikā nāvēži bija uzdarbojušies, un viņas tēvs tika noslepkavots, bet viņas dzīve gandrīz turpinājās kā parasti.
Mandija, Aurēlijas violetā pūcīte ieūjinājās, un pazēla kājiņu, lai saimniece varētu nosiet 'Dienas pareģi'.
Sveika!

Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz manu brāļu veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!
Džinija

Kas? Ko? Kad?! Apjukusi Aurēlija nodomāja, turot rokās mazo pergamenta lapiņu. Ak, jā, atkal tās Armijas blēņas... M, vispār jau nav blēņas. Vienalga, ko tik nepadarīsi draugu dēļ...
Apģērbusies, ragana ienesa pūci viņas būrītī, vēstuli nometot tur pat, stapr pūču spirām. Tikai tad, viņa iedomājās, ka vecāki taču nedrīkst neko zināt. Aurēlija paņēma vēstuli, aizdedzināja sveci un paturēja to virs liesmas. Kad uguns beidza savu darāmo, viņa aizgāja brokastīs.

[versache]

Bija jau gandrīz 10.00 no rīta kad Iversonu pamodināja ūpja knabja sitieni pie loga rūts.Piecēlies, un izstaipījies.Viņš piegāja pie loga.Atvērot to viņš ieraudzīja ka pie pelēkajam ūpim pie kājas ir piesprasts Dienas pareģis un vēstule. Iedodot ūpim kārumus, pats saka lasīt tikko saņemto vēstuli.

Sveiks!!

Pūču pastu novēro tā vismaz man rakstija Džinija. Lūdzu tevi atnākt uz brāļu Vizliju veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!

Nevilss

Iversons vēstuli pārlasīja kādas reizes 3.Līdz to saplēsa un izmeta.Pie sevis tikai domādams kapec tieši tur grib tikties.Diagonaleja, pie sevis atkārtodams.Pie brāļiem Vizlijiem tak pārdodas varen labas lietas.
Un tad viņu māte pasauca brokastīs.
Pie sevis attkal nodomādams pirmdien 11.00 Diagonalejā.Pie brāļiem vislijiem. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Šo rakstu rediģēja Albuss: 29.04.2006 18:33

[artinja]

Ausa burvīgs, saulains rīts. Artu pamodināja klusi klauvējieni pie loga rūts. Tā bija viņas burvīgā gaiši pelēkā pūcīte Sabija , kas bija atnesusi šīsdienas pastu. Neierasti agri Arta nodomāja, noglāstot savas mīlīgās pūcītes mīkso spalvu. Tavā būrītī ir pāris našķu, kā radīti tieši tev Arta uzsauca Sabijai. Meitene sāka lasīt "Dienas pareģa" nummura titullapu. Skaisti! Jau atkal pazudušie... Arta 'ieurbās' vēl dziļāk laikrakstā. No tā izkrita maza vēstulīte. Kas gan varētu man atrakstīt? Meitene mazliet pārsteigta nodomāja. Arta ar mazu piepūli atplēsa vēstulīti.

Sveika!

Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz brāļu Vīzliju/manu brāļu (Džinijais draugiem) veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!

Džinija, Nevils un Luna

Nez' ko gan viņi vēlas? Meitene nomurmināja. Gan jau pirmdien uzzināšu! Arta nodomāja pieejot pie pūcītes būra, kas prasīja vēl pēc kāda našķa.

[Lauwinja]

Istabā iespīdēja gaisma no plašajiem logiem un Eidans automātiski pamodās. Bija agrs. Viņš piecēlās, izstaipījās un nožāvājās. Saģērbies viņš devās uz virtuvi pagatavot brokastis. Eidana brokastis parasti sastāvēja no kafijas un siermaizītes. Atskanēja klauvējieni pie loga, Eidans automātiski pagrieza galvu pret logu un ieraudzīja savu mazo pūcīti Liū. Ielaidis to iekšā viņš izlasīja pūcītei pie kājas piesieto zīmīti, kamēr pūce skribinājās ap Eidana siermaizi. Zēnu tas īpaši neuztrauca, jo pašlaik uzmanība bij vērsta uz zīmīti.
Sveiks!
Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz brāļu Vīzliju/manu brāļu (Džinijais draugiem) veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!
Luna
Virtuvē kāds ienāca un Eidans zīmīti iebāza kabatā.
"Labrīt, mamm!"viņš teica tikko ienākušajai mātei.
"Neiebilsti, ja pirmdien aiziešu uz Diagonaleju? Plānoju nopirkt iespējams nopirkt kādu jaunu apģērbu."
Zēna mamma saprotoši palūkojās uz dēlu,
"Tu jau zini, ka nespēju pateikt nē. Protams ej, es iedošu naudu, pie reizes nopērc arī kādu recepšu grāmatu. Dzirdēju, ka tikko izdota grāmata par pusdienu ēdieniem."
Eidans piecēlās un devās uz savu istabu. Diez, ko viņa vēlas... viņš prātoja.

[Darka]

Vendija izbāza kāju no savas gultas. Vai tā ir labā? Vienmēr ir jāizkāpj ar labo. Viņas labā kāja ieslīdēja pūkainajā čībā. Gardi nožāvādamies viņa piegāja pie lielā loga. Cik pasakains rīts, Teodor! Liels, pūkains kaķis, kas krāsas ziņā atgādināja rozā bumbulīti, izvēlās no gultas.
Meitene bija uzvilkusi piemīlīgu kleitiņu. Tā bija maigi rozā ar melniem sīkiem punktiņiem. Kleita sniedzās tikai nedaudz pāri ceļgaliem.
Nonākusi pa marmora kāpnēm meitene iegāja plašajā ēdamzālē, pa kuru draiskojās saules stari un divi mājas elfi.
Labrīt! Vendija noteica un noskūpstīja savu vecomāti uz pieri.
Labrīt dārgumiņ! Vecāmāte nenorāva acis no kādas vēstules.
Viņa apsēdās līdzās vecaimātei un viņu apkalpoja mājas elfi. Telpā valdīja pilnīgs klusums, līdz melnais pulkstenis nosita desmito stundu.
Jau atkal pasts kavējas! vecmāmiņa nomurmināja un pavērās pa logu. Tālumā bija redzamas divas pūces. Šoreiz tās nokavēs vismaz 45 sekundes. Ciest nevaru neprecizitāti! Mājas elfs atvēra logu un pa to ielaidās divas melnas pūces. Elfs paņēma gan vēstulīti, gan Dienas pareģi un pasniedza avīzi nama saimniecei, bet vēstulīti Vendijai.
Vecāmamāte sekoja katrai Vendijas kustībai. Meitene lēnām atlocija aploksni un to izlasīja.
Vai no kāda pielūdzēja? Vecāmāte pajautāja.
Vendija nedaudz apmūlsa Teikt taisnību? Ē.. Jā! Tas ir nē... No kadas senas paziņas.
Sieviete palūkojās ar caururbjošu skatu Vendijā un tad atlocīja avīzi Jau atkal kārtējās slepkavības...
Nez ko Džīnija ar to domā? Kā lai es tieku prom no omas? Vendija iegrima pārdomās.
Saulīt Tu manī klausies? Omas bals atsauca meiteni realitātē Es pirmdien došos uz ministriju... Šis tas jānokārto ar nodokļiem. Oma noķērusi Vendijas skatienu turpināja Un es būtu pateicīga ja Tu nepamestu māju.
Vendijas sejā atplauka smaids Bet protams! Dažkārt risinājums rodas pats no sevis!!!

Pēc mokošās neziņas dienas. Vendija nogaidīja omas došanos prom. Atvērusi skapja durvis viņa izvēlējās daudz neoficiālāku un viņas uztverē ērtāku apģērbu. Tagad viņai bija platas bikses ko bieži redzēja nēsājam vientiešus, kas brauca ar dēli, kuru rotāja riteņi. Un melns topiņš jeb maika, kā to dēvēja vientieši. Paķērusi tumši zaļu jaku, kas atgādināja virsnieka mundieri viņa izskrēja no mājas. Aizskrējusi līdz īpašuma robežām. Viņa mirkli pastāvēja un tad pazuda, lai jau nākamajā mirklī parādītos Diognalejā!

Šo rakstu rediģēja Darka: 01.05.2006 14:50

[rudo lapu vilcēn...]

Maksvels Reihards Domire garlaikots šķirstīja kādu grāmatu, kuras lapusēs uzzimētie augi klusi loc'jāsun vijās, šķietami cenšoties aizsniegt lasītāju. Atšķīris šķietami vajadzīgo lapusi, Reihards, kuru īsuma labad amēdza saukt par Revi, sāka lasīt, tomēr neveiksmīgi. Attapies, ka vienu un to pašu rindu lasa jau trešo reizi, viņš nolika grāmatu malā un pavērās uz istabu. Nesaklātajā gultā acis pievēris gulēja liels īru vilku suns, šķietami vērdamies puisī. Rakstāmgalds bija nokrauts ar grāmatu un citu papīru kaudzēm (kas draudēja sabrukt). Lādes vāks bija vaļā un laukā rēgojās nedaudz ieplīsis mantijas stūris.
Aizvēris acis un klusi nopūties, Revis pavērās laukā pa logu, uz vientulīgo ainavu. Vējš svilpoja nedaudzo koku galotnēs, kuru paspārnē bija paslēpusies māja. Saule gurdeni lēja savus starus paŗ zemi.
Puiša skatienu uz mirkli piesaistīja kāds punktiņš, kas šķietami tuvojās. Pēc neilga mirkļa varēja atšķirt aprises.
Atvēris logu, Revis ielaida pelēku meža pūci, kas nedaudz smagnēji nolaidās uz vienas no grāmatu kaudzēm uz rakstāmgalda. Atskanēja būkšķis un pūce strauji pacēlās spērnos. Grāmatu kaudze bija sagāzusies.
Pateicos Frīda. Es jau apcerēju iespēju sakaŗtot istabu. puisi pasmaidīja un strauji salika kaudzītē grāmatas atpakaļ uz galda.
Esi atnesusi ziņu? viņš vaicāja, atkal pievērsies putnam. Pūce pastiepa kāju, apstiprinoši atbildot.
Noraisījis vēstuli no tās kājās, Revis uzmanīgi atplēsa atploksni un atvēra papīru. Seju uz mirkli aizēnoja vilšanās. Tikai tik rindiņas. viņš novilka, bet tad iegrima vēstules tekstā.
Vairākas reizes pārlasījis vēstules tekstu, viņš sarauca pieri.
Interesanti, interesanti, interesanti. tas bija viss ko puisis šobrīd varēja pateikt. Pēc mirkļa viņa sejā pavīdēja smaids. Brīdi pasvārstījis rokās pergamentu, viņš to pasvieda gaisā. Pietika ar paŗis vārdiem un nelielu koncentrēšanos, lai papīrs pārvērstos smalkos pelnos, kas ātri pagaisa, no pavērtā loga nākošajā vēja pūsmā.
Pierādījumu vairs nav. nedaudz rūgti pasmaidījis, viņš apsēdās gultā, blakus lielajam sunim.

[Džea]

Bija pienākusi kārtējā dranķīgā diena Roberta skatījumā.Līdz šim viņam visas šīs dienas nelikā sīpaši jaukas jo pats knapi pelnīja iztiku,tomēr par laimi viņš vel bija dzīvs.izdarījis neatliekamos rīta darbus Roberts manīja pilidojam brūnu purva pūci.
Nekas jauns
Viņš nodmāja noliekot avīzi uz galda.Atlika vien uzmest pirmo skatu lapai lai zinātu ka sbūs tālāk.Tacu pēkšņi no avizes izkrita kāda vēstule.
Kas tad tas?
Puisis sarauca pieri un atplēsdams vēstuli atvēra to

Sveiks

Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz manu brāļu veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!

Džinnija

Pārlasījis vēstuli vel divas reizes Roberts to iznīcināja ar zižļa palīdzību.
Nešaubos ka vecāki neko neuzzinās.Turklāt šķiet ka būs jāmēģina atprasīties no darba
Puisis rūkti norūca un pēc mirkļa aizteleportējās uz darbu

Gan sestdiena,gad svētdiena bija pagājušas vienīgi strādājot,jo lai arī viņš bija atprasījies,tas tomēr maksāja Roberta brīva laika.puisis nespēja atapties kad bija jau Pirmdiena
.Neko darīt.Šodien uzzināšu ko Džinnija no manis grib

Klusi nopūties puisis izdarījis Rīta darbus aizteleportējās uz Diagonaleju

[Hermija]

Leonards kā parasti ar grūtībām atvēra acis. Ciest nevaru šo patversmi, būs jānopērk māja šajā vasarā, viņš nodomāja un sāka gaidīt pūču pastu. Beidzot sagaidījis savu pūci Floriannu, viņš paķēra Dienas Pareģi un no tā izkrita vēstule:

Sveiks!

Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz brāļu Vīzliju/manu brāļu (Džinijais draugiem) veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!

Džinija

Vēstuli vairākkārt pārlasījis puisi paķēra ādas jaku un devās uz Diagnoaleju.

[Darka]

Sasodīts! Vendija noteica Un tā vienmēr... Es brīnos kā man izdevās nokārtot eksāmenu. Kārtējo reiz viņa atteleportējas nepareizajā vietā.
Kādā tumšā Londonas šķērsieliņā tikko bija uzradusies kāda jauna meitene, kas pēc sējas izskatījās ļoti gracioza, bet pēc apģērba - parasta Londonas meitene, kas piekopj nedaudz dīvainu stilu.
Izgājusi no šķērsieliņas viņa pamanīja Cauro katlu un veiklā solī steidzās uz to. Zizlis bija ielikts viņas bikšu kabatā un tā galc viegli rēgojās ārā. Tā galu rotāja sarkans rubīns, kas brīžam iemirdzēj;as pavisam nedabīgi, tas bija atkarīgs no meitenes garastāvokļa. Pašlaik tas bija pavisam parastā rubīna izskatā, tikai ik pa brīdim iemirdzējās dzeltene krāsa, kas simbolizēja viņas ziņkāri. Bet par laimi, jeb nelaimi, vientieši bija pārāk aizņemti ar savām problēmām, kas patiesībā bija arī burvju problēm (neskatāmie nelaimes gadījumi, cilvēku pazušana, vētras, sniegs vasaras vidū), tāpēc neviens pat nepamanīja šo pasakaino akmeni.
Atšāvās caurā katla durvis un pa tām ienāca sarkanmate ar jau minēto zizli. Viņa pārlaida acis pāri cilvēkiem(tiem dažiem, kas šeit atradās) un tad pamanīja ķirbju sulu. Varbūt apsēsties un atsvaidzināties? Tik sen nebija dzerta sula, jo pie omas nācās baudīt tikai izmeklētas lieta, kā iemēram trīszreiz atīrītu kalnu pazemes ūdeni, kuram vēl papildus bija piejaukta attīrīšanas mikstūras pilines. Pārspīlētība vislabāk raksturoja omu.
Vendija palūdz bārmenim Tomam sulu un nosēdās pie galdiņa netālu no kāda vecu raganu bara, kas meta aizdomas pilnus skatienus. Vendija uzsmaidīja dāmam un kā uzsaucot tostu pavirzīja glāzi uz viņu pusi.

[mr Bl@ck]

Es ienīstu pirmdienas... No segu murskuļa atskanēja samiegojusies balss kamēr roka taustījās pa naktsgaldiņu mēģinot apklusināt nolādēto modinātāju. Beidzot iestājās klusums, skaļi nožāvājies Aleksandrs izkārpījās no gultas un ar ierstu kustību pavēcināja zizli uz magnetafona pusi un tas sāka atskaņot skaļu mūziku.
Lavierēdams pa nekārtīgo istabu Alekss sameklēja savas drēbes, Krekls kā vienmēr melns ar vienas no viņa mīļākās grupas nosaukumu un zīmējumu. Demons & Wizards, bija interesanti pavērot burvju reakciju ieraugot viņu.
Pē desmit minūtēm Aleks izgāja no mājas. iezadies nomaļā ieliņā Aleks sakoncentrēja visas domas uz Cauro Katlu un ar klusu paukšķi aizteleportējās, Parādījies kroga pagalmā, ieejot Diagonalejā viņām pievērsās neparasti daudz sktienu tā kā uz krekla līdz ar uzrakstu bija attēlots dejošs skelets un vairāki dēmoni. Skatienu piesaistīja arī lielā amuletu kolekcija, kas karājās puisim ap kaklu.
Nonācis līdz darbavietai Aleks ievēroja ka lai gan bija 9:00 no rīta te nebija neviena pircēja. Paraustījis par to plecus Aleks nepārģērbie devās pataisno uz noliktavu kur sāka kārtot kārbas un vākt preces ko izlikt plauktos.
Tikai vien pēc pāris stundām sāka lasīties visai interesanta kompānija kas pārsvarā sastāvēja no viņam pazīstamiem vai redzētiem Cūkkārpiešiem.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 03.05.2006 20:28

[Tējas Tantiņa]

Emma pamodās salīdzinoši agri-jau deviņos. Viņa morfējās un mugurā viņai bija melni svārciņi un melnbalts topiņš. Blondie mati bija augstjā astē. Virtuvē ēdot brokastis viņa avīzē pārskatīja pazudušo un nogalināto vārdus un uzzināja, ka pazudis vēl viens ģimenes loceklis- 2. pakāpes brālēns(Endijs). Viņa ātri uzraxtīja vēstuli Endija vecākiem un tad devās uz Diagonaleju. Tur viņa bija jau pusveinpadsmitos un vispirms devās uz Gringotiem lai izņemtu kādu naudiņu un tad jau soļoja uz Vīzliju veicīti. Lai gan viņa bija noskumusi par brālēna pazušanu, veikaliņš viņai lika klusi iesmieties. Iegājusi veikalā viņa papētija jaunumus un reizē meklēja Džinniju. Viņa vēl joprojām nevarēja saprast iemeslu, kāpēc bija jāierodas.

[Melleņu kamenēns]

Pirmdienas rītā Merveni pamodās agri un ātri izrausās no gultas. Ieturējusi laiskas brokastis viņa iemeta Tikai pāris pūču barības graudiņu un izgāja no mājas. Nostājusies uz ceļa malas viņa pastiepa roku, jau pēc mirkļa tur apstājās violetais Knakts aurobuss. Kur jūs vēlaties nokļūt? vaicāja konduktors ar ļoti miegainu sejas izteiksmi. Diagonaleja Merveni laiski attrauca pamezdama viņam pāris monētas un apsēzdamās tuvākajā krēslā. Konduktors tās veikli noķēra un apsēdās savā krēslā. Kad Knakts autobuss apstājās pie Caurā katla Merveni izleca ārā un iesteidzās krogā. Viņa pamanīja tur sēžam viņas vecuma vai nedaudz vecāku meiteni dzeram ķirbju sulu. Viņa piegāja pie ķieģeļu sienas un uzsita pa to ar savu zizli. Tajā parādījās plaša arka. Merveni iegāja alejā un taisnā ceļā devās un Gringotiem. Viņai bija jāizņem nedaudz naudas savām vajadzībām. Meitene paskatījās pulkstenī bija 10:45, Būtu tā, kā laiks iet uz to Vīzliju veikaliņu viņa klusi pie sevis noteica un devās uz veikaliņa pusi.

[versache]

Bija pirmdiena, Iversons pamodās agri. Un galvā doma bija tikai viena ātrāk tikt uz Diagonaleju.Apģērbies, viņš nogāja lejā uz virtuvi pabrokastot.Pēc kāda brīža, taisīdamies iet prom viņš tikai ātri uzskribilēja zīmīti.Kurā bija teikts : ''Mammu neuztraucies, mājas būšu vakarā.''.Pēc tam paņemot jaku viņš izgāja ārā.Bija saulauna un patīkama diena.Gaidot Knakts autobusu Iversons sāka domāt, ''Diez kas šodien notiks''.Bet kamēr viņš domāja, bija piebraucis autobuss.Un konduktors tikai uzsaucis visiem iekšā.Kaut arī ārā bija tika viens cilvēks.Tad konduktors viņam prasīja kurp dodoties.Iversons tikai pateica Caurais katls.Td jau pēc kāda viņš sasniedzis savu galamērķi.Viņs atsveicinājas no konduktora un izskāpa no autobusa.Iegājis Caurajā Katlā, pie viņa uzreiz pienācā tā īpašnieks Toms.Prasot vai ko vēloties, bet Iversons laipni atteicies.Un pateicis ka dodoties uz Diagonaleju.No sākuma Iversons devās uz Gringotu banku, lai izņemtu nedaudz naudas.Tad iznācis no bankas viņš palūkojās pulkstenī.Tas radīja 10.50.Ir jau laiks doties uz Vizliju Vizuļiem, nodomāja Iversons.

Šo rakstu rediģēja Siri: 07.05.2006 15:13

[Pūķēns Sāra]

Felika kā katru rītu sagaidīja "Dienas pareģi" un gāja uz virtuvi, lai to atdotu mammai, bet viņa tur nebija, tur tikai bija mājas elfs, kurš viņai ienākot uzsmaidīja. Labrīt, kundze. Ko šodien ēdīsiet?Viņai laipni pajautāja elfs. Neko daudz, Marij. Vai nezini, kur ir mamma? Viņa tak katru rītu pati taisa brokastis. To teikdama, viņa apsēdās un skatījās kā marija rosās pa virtuvi. Varbūt jūs gribētu kafiju ar smalkmaizītēm?Viņai jautāj elfa. Jūsu māte tikai teica, lai sataisu jums brokastis, un nododu, ka viņai ir steidzamas darīšanas, un, ka viņa pārnāks kaut kur rīt no rīta. Fela to dzirdot sarauca pieri,Vai nezini uz kurieni viņa devās? Un ,Marij, labāk tēju, savādāk es jau ,laikam, izskatos pēc kafijas paciņas. Elfa pagriezās un pasniedza Felai šķīvi ar smalkmaizītēm. Tēja drīz būs gatava, kundze. Un lūk jūsu mīļākās smalkmaizītes ar gurķiem un desu. Varbūt vēl kādu sataisīt? Elfa uzlūkoja Feliku, gaidot atbildi. Nē, nē, Marij. Būs labi, nevajag tak tā pārcensties, bet tu man neatbildēji,vai nezini, kur devās mana māte? Marija bija pagriezusies un lēja ūdeni tējas krūzītē. Nē, kundze, es nezinu, kur devās jūsu māte, bet viņa izmantoja lidu tīklu. Felika nožāvājās un noteica, Dīvaini viņa gandrīz nekad neizmanto lidu tīklu, viņai nepatīk tā netīrība, kas pēc tam ir. Vienīgi, ja vajag doties, kur ļoti tālu, tad viņa izmanto lidu tīklu. Dīvaini, ļoti dīvaini. Paldies. Felika pateicās par tējas krūzīti, kuru iedeva Marija. Viņa iedzēra mazu malku un aizvēra acis. Vai ,kundzei, garšo? Marija jautāja. Jā, vienkārši dievīga. Felika teica. Kas tā ir par tēju? Elfa drusku nosarka. Paldies ,kundze, tas ir ļoti jauki, ka jums garšo, bet pašā tējā ir ļoti daudz izejvielas. Fela pasmaidīja, Nu, tad apsēdies un stāsti. Tu, tak zini, ka man patīk klausīties tādās lietās. elfa apsēdās un abas iegrima garā sarunā.

Kad pulkstens bija ap desmitiem, Felika izgāja no istabas. Apģērbusies īsā violetā kleitiņa, kura turējās uz lencītēm, mazu pieskaņotu somiņu, kura likās neredzama un violetās ērtās kurpītēs. Viņa aizgāja līdz virtuvei un teica marijai. Man jānokārto pāris lietas, būšu mājās uz vakara pusi un lūdzu Marij, nesaki mammai, ka biju, kur aizgājusi! Marija draudzīgi pasmaidīja un noteica, labi, kundze. Tikai ziniet, ka man nepatīk, ka jūs ejat prom šādā bīstamā laikā. Felika pasmaidīja un jau atradās uz virtuves sliekšņa. Neuztraucies, Marij. Viss būs labi. Marija gribēja vēl, ko teikt, bet no Felikas vairs nebija ne vēsts, ja nu vienīgi viekli čīkstošās durvis.

Felika, ieteleportējās tieši "Caurajā katlā". Sveiks, Tom. Kas jauns? Toms ,viņu ieraudzījis, pasmaidīja. Sveika, sen neredzētā. Viņš uzsauca viņai, kas jauns? Pilnīgi nekas, cilvēki nenāk visi baidās no pati-zini-kā. Felika drūmi nogrozīja galvu, bet Toms turpināja, Kādēļ tik ilgi nerādījies? es jau sāku uztraukties. Viņs to teicis nolika malā kārtējo uzpodrināto glāzi. nevarēju tikt, Tom. Piedod, ka uztraucu tevi, bet tas tiešām nebija tīšām. Toms pasmaidīja. es atceros, kā tu te biji katru vakaru, lai sagaidītu tēvu no darba, bet tava māte katru vakaru satraukta meklēja tevi. Toms smaidīja, gremdējoties atmiņās. tie, tik bija laiki. Vai vēlies ko ieēst? Viņš jautāja. Njā tie tiešām bija jauki laiki, bet neatgriežami. Viņa nopūtās, Vispār, Tom, man te ir darīšanas, tā kā nesanāks man ne paēst, ne ilgāk ar tevi parunāt. Viņa noteica, bet Toms tikai pamāj un pievērsās glāžu tīrīšanai. nedumsojies, Tom. Felika teica, Es tiešām gribētu parunāt ar tevi, bet man ,goda vārds, nav laika. Viņa ieskatījās pulkstenī, kas bija pie kādas sienas, bija jau 15 min. pāri desmitiem, bet viņa vēl gribēja ieskriet pāris veikalos, lai nopirktu vajadzīgo priekš mājām. ja man paliks brīvs laiks, es ,zvēru, pie tevis atnākšu parunāt. Toms momentāli atplaukua smaidā, Tad es gaidīšu. Felika tikai pasmaidīja un pamāja, nokļūdama mazajā pagalmiņā.

Pēc kāda brīža ar pāris izejvielām priekš tējas, viņa aizdomājusies staigāja pa patukšo diagonaleju un domāja, ko varētu nopirkt Marijai un Teilam (otram mājas elfm) uz dzimšanas dienu. Viņa pagriezās un atklāja, ka ir atnākusi uz "Vīzlija vizuļiem". Viņa bija pa visam aizmirsusi, kādēļ bija atnākusi uz diagonaleju, viņa ātri ieskatījā pulkstenī, kuru bija nopirksusi tiko priekš savas mātes un atklāja, ka ir bezdivām vienpadsmit. Viņa ātri iesteidzās veikalā un centās ieraudzīt Nevilu

[Darka]

Vendijas uzmanību piesaistīja kāda meitene īša violetā kleitiņā, kas visai aizrautīgi runāja ar Tomu. Tik redzēta seja... Ah pareizi kraukļnags - septītais gads. Meitne drīz pazuda Vendijas modrajam skatienam. Pievērsusies atkal sulai, viņa palūkojās uz savu rokas pulksteni, ko bija iegādājusies no kāda vientieša. Tas stauji tuvojās vienpadsmitiem. Iztukšojusi savu glāzi viņa vēl augstprātīgi uzsmaidīja večiņām, kas visu laiku raidīja neapmierinātu acu skatu un čukstus, kas brīžam bija sadzirdāmi. Lielākoties tā bija neapmierinātība par Vendijas apģērbu. Tik pat Labi varēj uzvilkt maisu un uzreiz pievienoties Pašas zināt kam...
Rudmate pameta Cauro katlu. Piepeši viņa atradās pagalmā pie miskastēm un ķieģeļu sienas. Veiklā kustībā meitene no kabatas izvilka matu gumiju un tad savāca savus garos matus copē, kas nbūt neatbilda viņas sabiedrības etiķes frizūru kārtai. Tik pat veikli viņas rokās bija 12,5 collas garš zizlis ar rubīnu tā galā. Daži veikli sitieni pa sienu un... Vollā ieeja ir atvērta.
Vendija ieslīdēja Diognalejā. Vietām skatlogos rēgojās muļķīgās pamācības pret pazemjiem. Garām sejai aizlidoja kāda reklāmas lapiņa, kurā bija izsludināti jaunākie talismani un to cenas pret tumsas spēkiem.
Jau pēc neilga laiciņa Vendija atradās iepretīm Vīzliju joku bodei. Fuu... Vendija nopūtās Nu tad visu vai neko. Vendija satvēra veikaliņa rokturi.

[Džea]

Roberts ieradies Diognalejā pārlaida drūmu skatu.Veljoprojām puisis nebija pieradis pie neierastā klusuma un tā ka vaurs nebija tikpat kā neviena jautrā cilvēka.Viņš cerēja ātrāk nokļūt Vīzliju joku bodē un satikt Džinniju,kā arī uzzināt kas jauns ar Hariju.Iemetis aci pulkstenī Roberts manīja ka ir gandrīz vienpadsmit un paātrinājis soli drīz vien nokļuva pie bodītes,taču tur jau ieraudzīja kādu pazīstamu seju.
Vendij?
Viņš iesaucās

[laura2]

Pulkstens deviņos Laura jau pilnīgi pamodusies sēdēja pie virtuves galda un lasīdama jaunāko Dienas pareģi ātri apēda savas brokastis. Par laimi abi vecāki jau bija darbā, tāpēc nevajadzēja atskaitīties par to uz kurieni ies un kad būs atpakaļ, lai gan vispār ņemot vērā apstākļus diez vai viņi viņu pat palaistu. Salikusi traukus izlietnē Laura izgāja laukā no mājas. Pēc kāda laika viņa jau atradās uz vienas no Diagonalejas ieliņām, kas veda uz Gringotu banku, jo viņai vajadzēja izņemt nedaudz naudas. Pēc desmit minūtēm viņa izgāja laukā no bankas un ielūkojās savā pulkstenī Diez vai es paspēšu kaut ko izdarīt tāpēc labāk jau tagad iešuuz turieni meitene nosprieda un devās taisnā ceļā uz braļu Vīzliju veikaliņu.

[Ragana]

Miegs bija tik salds...
Lilita ar neapmierinātu izteiksmi sejā iztrausās no gultas, domādama, kādēļ bija skanējis modinātājs.
Es taču pati to uzliku...Vīzliju Vizuļi!!!

[Margo]

Dvīņi vēl jo projām nebija parādījušies veikalā.
Taču ilgi vairs nebija jāgaida.
PUFF! Un Freds un Džordžs jau bija ieteleportējušies veikalā.
Nu ga šis pasākums nemaz "nepievērš" nekādu uzmanību... Freds teica brālim.
Un patiesi. Daži jau bija veikaliņā, citi vēl soļoja šurp pa ielu, bet daži jau stāvēja pie durvīm. Pa ieliņu neviens cits nestaigāja, tāpēc arī daudz Cūkkārpas audzēkņu vēl atvērtajiem Diagonalejas veikaliņiem, liktos varen aizdomīgi.
Tad Džordžs piegāja pie veikaliņa durvīm un ielaida iekšā pārīti bērnu, kas jau bija nostājušies pie veikala.
Tikmēr Freds jau no mantijas bija izvilcis pergamentu. Uz tā bija sarakstīti bērnu vārdi, kuriem šodien bija jāierodas šeit.

[Ragana]

Miegs bija tik salds...
Lilita ar neapmierinātu izteiksmi sejā iztrausās no gultas, domādama, kādēļ bija skanējis modinātājs.
Es taču pati to uzliku...Vīzliju Vizuļi!!!
Viņa pēkšņi to atcerējās un miegs meitenei vairs prātā nenāca.
Lilita pielēca kājās un sāka rakties drēbju skapī, kas kopš sestdienas bija divreiz pilnāks.Pulkstenis rādīja pusdesmit - viņa tajā ieskatījās, mezdama uz galda pāris topus. Meitene izvēlējās īsus svārciņus, botas un tumšsarkanu topiņu, ko viņa bija atradusi kādā lētā veikalā, kurā parasti bija visinteresantākās drēbes Londonā.
Pēc kāda laika viņa iznāca uz gaišās, platās ielas, uz kuras atspīdumus meta blokmāju logi. Lilitai, par laimi, nevienam nebija nekas jāsaka, jo gan mamma, gan tētis darbā parasti palika ilgi...
Mētādama somiņu, viņa gāja uz Caurā Katla pusi, un ilgi nebija jāgaida, kad viņa jau bija kroga tumšajā iekšpusē.
Sveiks, Tom. Piedod, man tikai jāiet cauri.
Bārmeņa sejā bija mazliet bēdīga izteiksme.
Te šodien jau tā ir teikts...
Man žēl. Varbūt pēc tam šeit mazliet pasēdēšu...Lilita noteica un atvadījusies izgāja mazajā pagalmiņā.
Tas meitenes rokā uzradās zizlis, kas pieskārās ķieģeļiem, un viņa jau bija Diagonalejā.
Pēc dažām minūtēm viņa jau bija pie Vīzliju Vizuļiem, un ielaista tajos, uzmaidīja dvīņiem.
Tur jau drūzmējas krietni daudz skolnieku, ko viņa labi pazina.

[Margo]

Freds pārskatīja sarakstu:

Felika Amdure
Felisa Merzi
Eidans Kuks
Lilita Greja
Merveni Tella
Aleksandrs Metjū Leins
Emma Čerija
Versache Iversons
Magdalēna O'Praisa
Aurēlija Amazone
Arta Elizabete Mūra
Laura Greisa
Roberts Larijs Anoderiks
Leonards Migihajami Morgans


Vendija fon Grāfa
Maksvels Reihards Doremi


Pārskatījis sarakstu, viņš nopētīja klātesošos. Visi nebija ieradušies.

Šo rakstu rediģēja North_see: 05.05.2006 11:04

[artinja]

Pulkstens rādija jau gandrīz vienpadsmit. MAMM... Arta iesteidzās virtuvē, un paķera grauzdiņu. Es tač' tev teicu lai pamodini mani ap 9.00!!! Meitene pārmetoši lūkojās uz savu māmiņu. Piedod saulīt piemirsu... Artas mamma klusi vainīgā balsī noteica. Nu labi, tas nekas! viņas aši samīļoja savu māmiņu. Labi, es jau kavēju! Čau... un Arta aizteleportējās. Viņas mamma jau bija pieradusi pie meitas nozušanas. Vienīgais viņu uztrauca vai tik Arta nav viena no Paši-Zināt-Kas atbalstītājām.
Meitene ieteleportējās Caurajā Katlā. Tur neviena nebija, izņemot Tomu, kas salēcās brīdī, kad Arta ieteleportējās telpā. Meitene mazliet aizkavējās pie arkas, kas veda uz Diognāleju, tāpēc metās skriešus! Beidzot viņa nonāca pie Džinijas brāļu veikala. Viņa iesteidzās iekšā Vīzliju Vizuļos , un devās uz daudzo balsu pusi. Atvērusi durvis uz telpu no kuras nāca balsis viņa bija šokēta. Tik daudz pazīstamu seju.Piedodie, ka nokavēju.

[Darka]

Vendija jau grasījās atvērt durvis, kad piepeši izdzirdēja savu vārdu. Viņa pagriezās un pamanīja vienu no grifindoriešiem. Tas bija Roberts Larijs Anoderiks, draugi bieži viņu sauca par Robi.
Vendija pasmaidīja tādējādi parādot savus pērļbaltos zobus, un pienāca pie puiša.
Sveiks, ko Tu šeit dari? Bet neguvusi atbildi no puiša atvērās veikala durvis un tajās parādījās viens no, Vendijas prāt, piemīlīgajiem dvīņiem. Divus gadus viņa uz vienu meta acis, bet nekad neuzdrošinājas atklāt savas jūtas, jo kā nekā viņš bija Džinijas brālis. Un tad kad Vendija beidzot kļuva drosmīga un pieauga viņas pašnovērtējums, puiši pameta skolu.
Vendija vēl apburošāk pasmaidīja un tad teica Robertam Varbūt ejam iekšā!

Šo rakstu rediģēja Darka: 05.05.2006 14:08

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Aurēlija bija gaidījusi Pirmdienu. Un arī sagaidījusi.
Sagaidījusi paizdevīgāku brīdi, kad mātes nebija klāt, meitene uzscribilēja zīmīti un piesprauda ar magnētiņu pie ledusskapja.
"Mamm, es aizbraucu uz tikšanos ar draudzeni. Neuztraucies, viņa nav sliktais onkulis. Tiksimies vēlāk!
Aura."
Izskrējusi ārā, Aurēlija palūkojās visapkārt. Parasti vientieši gāja uz veikaliem, izklaidējās, un neviena aizdomīga tipa nebija. Tiesa gan, viņu bija tā pamaz. Aizgājusi aiz stūra, vietā kur lielākoties bija tikai grausti un klaidoņi kaķi, bet neviena cilvēka, viņa pastiepa roku pēc Knakts autobusa.
Kad tas piestājā, Aurēliju pārsteidza jaunais konduktors. Nu bet protams... Šanpaiks taču ir arestēts. Pēlēki pasveicinot jauno meiteni, viņa iegāja iekšā un apsēdās uz viena no krēsliem.
Kad autobuss piestāja (un Aurēlijaināca vēmiens), viņa streipuļodama izskāpa, samaksādama par braucienu.
-P...paldies...-
Un tad taisni devās uz priekšu, un Vīzliju veikaliņu, kurā Aurai vajadzēja sastapt Džinniju.

[Hermija]

Leonards kādu laiciņu paklaiņojis pa ieliņām un iegājis Caurajā katlā un Gringotu bankā atklāja, ka pulkstenis jau ir 11, tāpēc devās uz Džinnijas brāļu veikaliņu. Jau pa gabalu varēja redzēt, ka šodien te bija sapulcējušies diezgan daudz cilvēku. Tāpēc atturīgi pasmaidījis, viņš iegāja veikaliņā un pagāja nostāk. Tik daudz pazīstamu seju diezgan ilgi nebija redzēts, īstenībā kopš Cūkkārpas slēgšanas....

[Pūķēns Sāra]

Felika centās saskatīt Nevilu, bet viņai tas neizdevās un viņa atmeta tam ar roku. Tā vietā viņa sāka pētīt jauno Vīzliju preci un pircējus, kas gandrīz visi bija redzēti. Viņas skatienu piesaistīja kāds puisis, kas bija pagājis drusku tālāk no pūļa. Viņa droši piegāja viņam klāt, Sveiks, Leonard. Viņa iesāka. Kā iet? Viņa bija priecīga satikt kādu kraukļnagu, kur nu vēl no viņas gada.

[versache]

Pūlkstens bija tieši 11.00 un Iversons stāveja pie veikala durvīm,kas bija pusatvērtas.Tad pēkšņi kāds nosauca viņa vārdu.Tas bija Džinijas brālis Freds.Nu ko ja jau sauc tad jāiet iekšā(Nodomāja Iversons).Iegājis iekšā pirmais cilvēks ko Iversons sastapa bija Nevilss.Nevils izskatījās mazliet itkā nobījies.
Pagājis tālak Iversons ievēroja vēl dažas zināmas sejas.Daži bija no Grifidora.Dazi no Kraukļnaga, citi no Elspūša.Bet neviens nebīj no Slīdeņa.
Pēc brīža Iversons piegāja pie Džinijas lai uzzinātu, kas te šodien notiks.

Šo rakstu rediģēja Albuss: 05.05.2006 19:53

[Džea]

Nu Džinnija atsūtīja vēstuli ar lūgumu ierasties,tapēc šoriz nespēju atteikt.Un ko tu šeit dari.Jādomā ka nāc iepirkties
Roberts pasmīneja un pamanīja ka durvis ir atvērtas.
dāmām priekšroka

[Tējas Tantiņa]

Emma pēkšņi pamanīja dvīņus un jau sāka iet pie viņiem, ar domu ka pēc tam nopirx k-ko inčīgu. vi8ņa piesoļoja pie dvīņiem un viņiem uzsmaidot paprasīja, kad ta sāxies tas ko Džinnija ieplānojusi...

[rudo lapu vilcēn...]

Plati nožavājies un izstaipījies, Revis izlīda laukā no gultas un pārlaida skatienu pāri istabai. turpat gultas kājgalī gulēja lielais īru vilku suns, uz laktiņas krēslainākajā istabas stūrī, glavu zem spārna pabāzusi dusēja elēkā meža pūce Frīda. Uz glada vēla iazvien stāvēja grāmatu un appīru kaudzes.
Brīdi pakasījis pakausi puisis domāja. Kas man šodien bija jādara? nomurminājis viņš pārlaida skatienu pāri pūcei. Kāpēc prātā nāk Luna? Pag... Šodien ir pirmdiena. Kāspēc šīdiena man saistās ar "Vīzliju vizuļiem"? brīdi domājis, Revis sev iesita pa pieri.
kā tad! Šodien 11os Luna mani lūdza doties uz Diagnoleju. Vecā galva. pasmaidījis pats par savu aizmāršību viņš pārlaida acis pāri istabai, meklēdams pulksteni. Tas rādīja 10:30.
Laika vēl diezgan. viegli pasamiadījis, viņš saģērbās, apvelkot pelēku kreklu, melnas bikses un žaketveidīgu jaku. Revis izskatījās vienkārši, bet reizē eleganti.
Nokāpis lejā pa kāpnēm no otrā stāva, viņš paŗlaida skatienu pāri viesistabai un virtuvei. Māja šķita tukša. Tā arī parasti bija tukša. Vecāki strādāja, abi jaunākie brāļi bija aizsūtīti pie vecvecākiem. Viņš, kā vecākais, bija palicis mājās.
Nāc, Bel, laiks tev iziet pastaigāties. pagriezies pret kāpnēm, viņš ska;ļi uzsauca. Tūlīt klejā noskrēja pelēkais suns, luncinādams asti.
Izgājis laukā, Revis ievilka gaisdu plaušās. Nu iesim rīt Londonas smogu. Izklaidējies labi, Bel, bnezinu, kad būšu mājas. pabužinājis suņa galvu, Revis izvilka zizli un aizteleportējās.

Londonas gaiss, pēc kalnu svaiguma, lika Revim saraukt degunu un ieklepoties. Tik strauja gaisa maiņa nav veselīga. nomurminājis, viņš sakārtojās. Pretī vērās drūmas un klusas pilsētas ielas.
Ielicis zizli kabatā, viņš devās tālāk. Ilgu laiku iešana neprasīja. Drīz priekšā iznira "Caurais katls". Iekšā iegājis, viņš piegāja pie letes.
Lūdzu ūdeni. palūdzis Tomam, viņš pārlaida skatienu pāri kroga gandrīz tukšajai zālei. Jānoskalo pilsētas sārņi. glāzi saņemot nomurminājis, viņš to vienā lielā malkā izdzēra. Paldies. samaksājis Revis pateicās.
Viegleim soļiem izgājis cauri krogam un atvēris eju Diagnolejā, viņš soļoja pa ielu. tukšums uzdzina neomulības sajūtu. Nedaudz pavīpsnājis, viņš drīz nonāca pie Vīzliju dvīņu bodes.

[Hermija]

Sveika Felika, Leonards atbildēja, man kā vienmēr iet diezgan labi. Pašlaik cenšos nopelnīt naudu, lai pielildītu savu sapni. Un kā tad tev iet? mazliet pasmaidīdams pusisis jautāja.

[Darka]

Vendija pa ausu galam dzirdēja Roberta sacīto par Džinijas vēstuli, jo uzmanību vairāk piesaistīja Freds. Sapņainām acīm metene vērās Fredā un iegāja veikaliņā. Nez viņi vēl pārdod mīlestības eleksīrus... galvā uzradās nešpetna ideja, kas ātri pagaisa Nomierinies Vendij, ja Tu viņam nepatīc tāda kāda esi tad nav nemaz vērts pirkt kaut kādu mīlestības eleksīru.
Ieiedama dziļāk veikalā, Vendijas smadzenes beidzot bija apciemojuši Roberta vārdi. Viņa strauji pagriezās, uzskriedama puisim virsū Tu arī saņēmi vēstuli?

[Džea]

Kā to saprast-Tu arī saņēmi vēstuli?
Tad tu arī
Roberts noprasīja samiedzot acis un arī ieejot veikalā,taču neko neteica kad Vendija viņam uzskrēja virsū
Nu bet protams,savādāk es nemaz neatrastos te bet gan darbā
Roberts ironiski noteica.

[mr Bl@ck]

Pabeidzis darbus noliktavās Alekss iegāja atpakaļ veikaliņa galvenajā zālē. Bija salasījies visai liels pulciņš cilvēku, kas sarunājās savā starpā, pēkšņi Alekss izdzirdēja pāris vārdus par vēstulēm, paskatījies runātāju virzienā viņš ieraudzīja pāris cilvēkus kuri, kā viņš zināja bija ar viņu vienā gadā tikai mācījās Kraukļnagā.
Klusi pienācis pie viņiem viņš sassveicinājās: Sveicināti arī jūs te esat sakarā ar kādu vēstuli?
Viņu mocīja ziņkāre kas tad īsti notiksies teun kāpēc ir salasījušies tik daudzi cilvēki.

[rudo lapu vilcēn...]

Revis klusi atvēra durvis un bija nedaudz izbrīnīts. Priekšā jau bija diezgan paprāvs pulcs ļaužu, no kuriem liela daļa bija redzētas, daļa atkal neredzētas sejas. Interesanti, interesanti. tas bija viss ko puisis šobrīd spēja pateikt. Vienu gan viņš piefiksēja, bez Freda un Džordža, kurus viņš sākumā nemaz nebija pamanījis, visi bija Cūkkārpieši, viņa kādreizējie skolasbiedri.
Necenšoties sev paŗāk pievērst uzmanību (bet gandrīz apgāzdams paŗis kastes) viņš devās pie dvīņiem, ar urdīgu jautājumu uz mēles.

[Pūķēns Sāra]

Kāds ir tavs sapnis? Viņa pajautāja, bet ātri piebilda, Ja protams drīkst zināt.Viņa palūkojās uz Leonardu un, tad atpakaļ uz lietu aplūkošanas no tāluma. Man pašai arī iet labi, bet ja tā godīgi, tad iet ļoti mainīgi. Viņa drūmi pasmaidīja. Ko te "Vīzliju vizuļos" dari?, jo tik redzu neko netaisies pirkt. Viņa pie viena pajautāja.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 06.05.2006 20:16

[versache]

Dzirdot, ka visi citi runā par kādu vēstuli Iversons piegāja pie Aleksa un prasīja, ''Sveiks, cik noprotu tu arī esi saņēmis vēstuli.Es Dziniju nesastapu, tagad ceru ka tu man pateiksi kas te īsti notiks. ''Runājot ar Aleksu Iversons pamanīja, ka veikalā ierodas arvien vairāk un vaiŗāk Cūkārpas audzēkņi.

Šo rakstu rediģēja Albuss: 06.05.2006 20:42

[Tējas Tantiņa]

Emma dzirdēja dažus pieminot vēstuli. Viņa pamanīja arī to ka pārējie izskatās mazliet vecāki par viņu. pilnīgi noteikti neviens nebija no viņas gada. un tomēr viņai bija 16, atšķirībā no citiem kas pabeidza 5. gadu. viņa piegāja pie dažiem, tā kā viņa nezināja neviena vārdu tad paprasīja kādam džekam, augumā diezgan pagaram, ar balinātiem matiem, kurš tikko bija pieminējis vēstuli. Ē... es atvainojos, arī tu saņēmi vēstuli? Džinnija raxtīja ka jāierodas, bet es nezinu kāpēc...

[versache]

E sveika uzreiz atbeildēja Iversons.Mani sauc Versache Iversons.Prieks ieazīties.Ja es ar saņēmu vēstuli tikai no Nevila.Es pats ar gibēju uzzināt kas īsti notiks.Bet redzot cik šeit ir daudz skolas biedru no Cūkārpas.Tad tam jābūt kaut kam grandiozam.

[Dženifera]

Merveni skatījās apkārt. Te bija diezgan daudz redzētu cūkkārpiešu. Daudzi sarunājās un Merveni dzirdēja viņus pieminam vēstuli. šķiet, ka to vēstuli esmu saņēmusi ne tikai es! viņa piegāja pie meitenes ar blondiem matiem, kura jau runāja ar kādu puisi. Labdien, jūs arī runājat par vēstuli? Šķiet to ir saņēmuši visi klātesošie! Jums ir nojausma kāpēc?

[mr Bl@ck]

Alekss uzlūkoja Emmu bet neko neteica, tā kā visu runāšanu uzņēmās Iversons.
Jā un arī es nestādījos priekšā, mans vārds ir Aleksandrs Leins, arī es esmu saņēmis vēstuli, bet es teiktu ka mēs neko neuzzināsim pirms neuzradīsies paši vaininieki. Alekss stādījās priekšā tādā manierē kas krasi kontrastēja ar viņa ārieni, tas parasti pārsteidza cilvēkus jo tie vienmēr gaidīja, ka viņš būs parupjš un nejauks.

[Tējas Tantiņa]

Emma pasmaidīja. es jau arī vārdu nepateicu... Emma Čerija. njā... laikam jāgaida viņi paši, lai uzzinātu kas tad tik svarīgs. un viņu tik tiešām pārsteidza Aleksandra manieres. pirmais iespaids mēdz būt maldīgs. tad viņa pagriezas pret Merveni: kā jau noprati, mēs tiešām runājam par vēstuli. viņa joprojām smaidīja. cik jauki cilvēki, viņa nodomāja. Emma nenožēloja, ka ir ieradusies.

Šo rakstu rediģēja Potera_fane=): 06.05.2006 21:58

[Lauwinja]

Eidans šajā dienā bija pamodies jau diezgan agri un vienkārši klejojis pa diagonaleju. Viņš bija ģērbies vienkāršās džinsa biksēs, kreklā un jakā. laiks bija paskrējis neiedomājamā ātrumā un ielūkojies pulkstenī viņš secināja, ka jau ir piecas pāri noteiktajam laikam. Pulksteņa ciparnīca nebija kā parastam vientiešu pulkstenim, bet pie stundas, uz kuras atradās galvenais rādītājs, bija neliels atgādinājums. Šoreiz tur bija rakstīts "Vīzliju vizuļi". Eidans ātrā solī aizgāja līdz veikaliņam un iekšā jau ieraudzīja dažus skolasbiedrus, bet nevienu tā arī nepasveicināja. Tikai pasmaidīja.
Eidans vērās apkārt pēc Lunas, bet meitene nebij manāma.

[Hermija]

Mans sapnis? Mans sapnis ir nopikt pašam savu māju un tikt prom tā tā nolādētā bērnunama, Leonards iesāka. Un šeit es esmu tikai tāpēc, ka saņēmu vēstuli no Džinnnijas. Un kāpēc gan tu esi šeit?

[Ragana]

Lilita ieinteresēti skatījās apkārt - viņa šajā veikalā šovasar nebija bijusi. Lilitai puiši joki patika, bet viņa domāja, ka daži no tiem nebija pārāk jauki - piemēram, tas, kura dēļ viņi nepabeidza skolu. Viņa pati bija izbaudījusi "Portatīvo purvu", un tas nebija jauki...
Meitene, domīgi vērojot veikalu, pamanīja, ka Freds vai Džordžs pārbauda kādu sarakstu, bet Džinnija un Luna nekur nebija manāmas.
Vai jūs arī saņēmāt vēstuli???
Viņa iejautājās kādam palielam bariņam, kas savā starpā aizrautīgi runāja.

Šo rakstu rediģēja Ragana: 07.05.2006 10:48

[Margo]

OOC: Es neesmu rakstījusi, ka šajā veikaliņā ir ieradušies Nevils, Luna un Džinija!!! (Speciāla piebilde for Albuss)

Lūdzu mirklīti...iesāka Freds, taču bērnu runas tomēr bija parākas.
Mirklīti uzmanības...Džordžs skaļi nokliedza un šoreiz bērni pievērsās dvīņiem.
Tā ir labāk... nomīkņāja Džordžs uzmezdams skatu brālim.
Abi saskatījās un pasmējās.
Tātad mums ir neliels paziņojums...viņi turpināja pabeidzot viens otra vārdus.

(Pasvītroto saka Freds, pārējo Džordžs)

Šo rakstu rediģēja North_see: 07.05.2006 12:35

[Eņģeļu gūstekne]

Magdalēna jau kādu laiciņu bija augšā... pulkstenis pie viņas istabas sienas nosita astoņus un viņa devās lejā pa trepēm... Māte vēl tērpusies melnā zīda halātā dzēra kafiju un lasīja "Dienas pareģa" modes lapu ik pa brīdim tīksminoties par kustīgajām bildītēm... labrīt mamm... Magda sveicināja māti un piesēda viņai pretī pie milzīgā stikla galda... labrīt meitiņ... ēd ātrāk... kapēc mam? Ak jā pareizi es taču sarunāju vēl nopeldēties... meitene uzsmaidīja sievietei un apēda bumbieri... mamm es neko vairāk neēdīšu un uzreiz pēc baseina došos uz Londonu... bet Magda tu taču zini tagad tas Voldemorts ņemās... nebrauc... Māt es tev jau teicu nekad nesauc viņu vārdā... un man viss būs labi... attā... Magdalēna pasmaidīja un piecēlās kājās pēc mirkļa viņa jau bija ārā pa milzīgajām villas stikla durvīm kas veda uz baseinu...


Sveiks Džerald! Magdalēna sasveicinājās ar aptuveni 18 gadus vecu puisi kas zvilnēja uz milzīga matrača baseina vidū... puisis salecās un blondajām matu cirtām noplīvot iekrita udenī... Magda, varēji jau pabrīdināt par savu ierašanos Džeralds sūkstijās izniris no ūdens... muskuļotais zeltaini iedegušais ķermenis un nenoliedzami glītā sejiņa kurā mirdzēja smaragdzaļu acu pāris Magdu vilināja... novilkusi melnus faltētus svārciņus, baltu blūzīti un sasienamus zābaciņus kuri patiesībā bija varen plāni... Magdalēna atklāja baltu bikini un ieleca ūdenī...

Pēc kāda laiciņa Magdalēna iztrūkās no sauļošanās... ak dievs Džer es pavisam piemirsu ka man jāiet... meitene ātri apģērbās un uzmetusi skatu pulkstenim saprata ka pulkstenis ir 2 minūtes pāri 11... saldi pasmaidījusi puisim kurš nesaprašanā blenza uz meiteni Magdalēna aizteleportējās atstājot Džeraldu pavisam apstulbušu no paukšķa...


Pēc mirkļa Magdalēna jau atradās "Caurajā katlā" Sveiks Tom... Attā Tom meitene satraukti iznesās cauri bāram un pagalmā ar zizli "sabakstījusi" ķieģeļus meitene ieskrēja Diagonalejā...

Viņa strauji skrēja pa pustukšajām ieliņām un pēc dažām minūtēm kad pulkstenis nosita 11.20 Magdalēna ienesās "Vizliju vizuļos" sveiki, atvainojos ka nokavēju... meitene centās labot situāciju un mulsi skatījās uz Fredu un Džordžu kurus vēl joprojām Magdalēna nedaudz jauca... paskatījusies apkārt meitene pamanīja daudz pazīstamu seju, bet sveicināties un runāties tagad nebija laika.... bija jāievelk elpa pēc skrējiena...

[Darka]

Vendija palūkojās uz puisi un grasījās kaut ko teikt, kad viņas sacīto pārtrauca Džordžs, viņa uzreiz apklusa un pievērsa savu uzmanību Fredam. Viņi abi ir tik līdzīgi... Bet vienalga atšķirību var just. Vendija pie sevis nosmīnēja un tad ar neviltotu intresi vērsās dvīņos. Viņu sacītais bija interesants, bet nepilnīgs, tāpēc Vendija nesagaidījusi turpinājumu iejaucās
Kāds paziņojums? Viņa nedaudz samulsa un nedaudz klusāk turpināja Tas ir... ee... Es atvainojos, bet kāds paziņojums?

[versache]

Iversons novērsās no Aleksa un Emmas.Lai paklausītos ko saka dvīņi.Tas bija viņi ieinteresējis.Pēc brīža kad bija dzirdējis ko dvīņi bija pateikuši.Stress tikai auga, un gribējās zināt , kas būs tas, kas te šodien notiks.

[Ragana]

Lilita apsviedās apkārt un paraudzījās uz diviem vīriešiem, kuri, kā parasti, pabeidza viens otra teikto. Lilita nekad nebija sapratusi, kā viņi to dabū gatavu. Kad veikalā ieskrēja kāda formā ģērbusies meitene, viņa satrūkās. Mazliet izsista no līdzsvara, Lilita turpināja gaidīt dvīņu teikto, un kāda meitene stostīdamies jautāja, kāds paziņojums viņiem ir.
Varēji saprast, ka viņi to tūlīt teiks..., viņa nodomāja, bet neko neteica.

[Tējas Tantiņa]

izdzirdējusi Džordža balsi, Emma uzreiz pievērsās dvīņiem, ko iepriekš nebija pamanījusi. Nu, taču! Sakiet! viņa domās teica dvīņiem...

[Pūķēns Sāra]

Nu, es saņēmu vēstuli no Nevila ar lūgumu šodien te ierasties. Felikai radās ģeniāls plāns. Runājot par tavu sapni... Viņu pārtrauca Džordžs, kurš acīm redzami centās pievērst sev uzmanību. Viņi abi ar savu brāli gribēja, ko paziņot, bet nepateica ko un tas radīja pūlī lielu neatsauksmi un mudinājumus turpināt. Pilnībā viņu stilā, viņa klusi noteica, vairāk priekš sevis ne Leonarda.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 07.05.2006 19:35

[rudo lapu vilcēn...]

Revis apstājās paŗis soļus no dvīņiem, gaidīdams ko viņi teiks. Varbūt viņi paskaidros... puisis nodomāja un uzmanīgi klausījās dvīņos.
No dažiem garām skrejošajiem vārdiem, viņš bija nopratis, ka pārējie šeit ieradušies kādas vēstules sakarā Līdzīgi kā es viņš nedaudz rūgti pasmaidīja.

[Margo]

Tātad... iesāka freds, bet spēli turpināja Džordžs.
Nāksies jūs apbēdināt... viņš noteica.
Esat atnākuši šurp velti. pabeidza Freds.
Sekoja ieinteriģējoš brīdis. Klusums.
Tad Džordžs turpināja.
Džinija, Luna un Nevils vakarnakt ir pazuduši... viņš runāja nedaudz skumjā balsī, taču centās sejā paust entuziasmu.
Varbūt tas tomēr nav velti... Freds atkal pārtrauca brāli. Jo šorīt mēs Džinijas istabā atradām šo vēstuli, kas adresēta...
Jums visiem...Džordžs noteica.
Freds no kabatas bija izņēmis palielu aploksni, uz kuras rotājās garum gara vārdu rinda.
Iestājās klusums.

[rudo lapu vilcēn...]

Pazuduši? Kā pazuduši? Revis uz brīdi sarauca pieri un nedaudz neizprtnes pilnu skatienu vērās dvīņos. Ir vairākas iespējas, kā pazuduši. viņš pats sevi aprāja par pēkšņo apjukumu. Visam ir savs iemesls un ar liku šī pazušana noskaidrosies. viņš centās saglabāt vēsu prātu.
Un kas tai vēstulē raktīts? viņš iejautājās, pārlaizdams skatienu pāri pārējiem.

[Ragana]

Pazuduši?Ko tas, ellē,nozīmē? Vispirms viņa man atsūta savādu vēstuli, tad izrādās iesaistīti Nevils un Luna, un tad viņi visi pazūd...Lilitas sejā jaucās apjukums un neizpratne. Viņa vairs neko nesaprata,tikai to, ka Džinnija un Luna ir pazudušas un atstājušas tikai vēstuli... Cerams, tā visu paskaidros...Viņas droši vien devušās prom, bet vēlējās, lai tas paliktu slepenībā...Lilita mazliet nomierinājās un sāka gaidīt, ko teiks Freds un Džordžs, bet tad ierunājās kāds garš Grifidora septītgadnieks, ko viņa bija šad tad redzējusi.
Jā, kas šajā vēstulē rakstīts?Lilita dedzīgi piebalsoja.Viņa bija pārliecināta, par spīti savām bailēm, ka visi šajā veikalā tikpat ļoti kā viņa to vēlas zināt...

[Tējas Tantiņa]

arī Emma gaidīja atbildi. Nudie`, dīvaini. Ja tas ir kāds dumjš joks, tad dvīņi dabūs reizi pa visām reizēm. Tiešām... un viņa atcerējās kādu atgadījumu vēl tikai 3. mācību gadā. Dīvaini, bet ja tad tas likās nejauki, tad tagad drīzāk komiski. Viņa neapzināti pasmaidīja. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Sakiet taču beidzot, lkas tajā vēstulē ir! viņa nobļāvās pirms paspēja apdomāties. Diez kā viņi uz to reaģēs? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)

[Eņģeļu gūstekne]

Magdalēna šokēta sastinga kā sāls stabs... kas Džinnijai noticis, kur viņa ir palikusi... ne jau Viņš... nevar būt ka viņa ar tiem abiem ir aizskrējusi palīgā Poteram kā rezultātā pakļāvusi sevi vēl lielākām briesmām... meitene notrīsēja un tad ievilkusi nedaudz aprautu elpu piegāja pie Revenda... savējais, vismaz kāds mierinājums... viņa palūkojās uz puisi un tad piebalsoja tiem kas ātrāk gribēja dzirdēt vēstules saturu... Fred, Džordž, Jūs gribat lai mēs nomirstam... nu labi lai Es nomirstu no neziņas... lasiet taču... Magda nedaudz satraukti uzkliedza abiem dvīņiem atvainojos es negribēju tik skaļi... meitene vēl piemetināja...

[artinja]

Artai sareiba galva, kad viņa izdzirdēja tikko izskanējušos vārdus. Sirdī kaut kas sāpīgi iesmeldzās.Nē... Lūdzu... Tikai ne viņi!!! Tikai ne Džinija!!!... meitene savās domās lūdzās. Džinija bija viena no Artas labākajām draudzenēm, tāpēc tas bija divtik' sāpīgi. Būdama šoka stāvoklī meitene gandrīz nokrita zemē, bet kāds iekšējs spēks vinai lika atgriezties realitātē, jo būdama pārāk satricināta viņa nedzirdēja, kas notiek apkārt! Dziļi sirds dziļumos viņa ticēja, nē viņa zināja, ka draugi nebūtu pazuduši tāpat vien, un to, ka Paši-Zināt-Kas nav viņus aizveduši... Tieši šī apziņa lika viņai ieklausīties ikvienā Freda un Džordža vārdā, kā arī uzzināt kas ir šajā vēstulē. Daži pasteidzās pirms Artas ar jautājumiem par to, kas vēstulē rakstīts...

[versache]

Pazuduši, Iversons pie sevis nodomāja.Vai tiešām viņi ir pazuduši, viņš atkal pie sevis ,klusumā domāja.Bet pēc brīža viņš atkal ajēdzās.No koma, kurā bija iegājis.Tad viņš tikai nobļāvās.''Tad pasakiet, kas vēstulē ir rakstīts.Mēs te visi to gribētu zināt.''

[Margo]

Brāļi ātri atvēra vēstuli, jo arī vini uztraucās par Džiniju un draugiem.
Viņi nevar būt pazuduši...viņi...vienkārši aizbēga...bet kāpēc?Freds prātoja.
Džordžs izrāva brālim no rokām vēstuli un sāka lasīt:

Mīļie, draugi!

Mēs esam uzzinājuši, kur atrodas Harijs! Par mums neraizējieties.
Mēs nebijām to plānojuši, tomēr ļoti gribam, lai mūsu plāns turpinās.
Lūdzu, nepametiet šo plānu novārtā. DA nodarbībām ir jāturpinās. Nu jau arī mūsu dēļ...

Luna, Nevils, Džinija.

Sekoja kārtējais klusuma brīdis.

Šo rakstu rediģēja North_see: 12.05.2006 20:18

[Tējas Tantiņa]

Ko, pie velna, tas nozīmē??? Viņi ir prātu zaudējuši? Emma diezgan skaļi teica. Viņa atkal mazliet piesarka, bet šoreiz ātri uzmorfēja tonālo. Nē, nu tiem tak ir iekšas... Kaut ko tādu... viņas smadzenes darbojās pastiprināti, bet viņa saprata aizvien mazāk. Jāturpina nodarbības... un kurš tad tās vadīs? viņa gaidīja kad vēl kāds ko teiks.

Šo rakstu rediģēja Potera_fane=): 12.05.2006 21:35

[mr Bl@ck]

Pirmajā mirklī ziņa apstulbināja Aleksu. Pazuduši? Bet nākamajā mirklī viņš jau noslēpa savu apjukumu zem vienaldzības maskas neizrādot sevišķas emocijas
Tika nolasīta viņu atstātā vēstule un vis kļuva daudz skaidrāks. Lai gan sekoja pamatīgs emociju vilnis no emmas puses, tā vien gribējās iemācīt viņai meditēšanu, labu līdzekli savaldības uzlabošanai. Skaidrs Džinnija ir aizskrējusi kopā ar Poteru... Mja saldais pārītis. Nebija jau lielais noslēpums ka viņi abi tikās un ja var ticēt baumām vēl joprojām to dara.
Tā un ko jūs tagad iesakāt darīt? Turpināt? Ja jā tad varat ar mani rēķināties. Aleks vērsās pie dvīņiem ar nopietnu sejas izteiksmi. Viņam kari nepatika pagrīde netik bet kad esi ierauts iekšā jāpiedalās nekur tu nespruksi, patiesība ko viņam bija iemācījis tēvs.


Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 12.05.2006 21:38

[artinja]

Arta vienmēr bija zinājusi, ka Džinija, Luna un Nevils (kautkur dziļi iekšā) ir lieli piedzīvojumu meklētāji un nebaidās no briesmām. Bet šis jau bija patiešām pārgalvīgi, un ja tās bija lamatas? meitene prātoja. Nē, Džinija nebūtu iepinusies šajā lietā, ja nezinātu, ka tā ir tīra... Kāds puisis , kas bija no viņas gada un torrņa, un ar kuru viņa bija pārmijusi tikai dažus vārdus, ierunājās Tā un ko jūs tagad iesakāt darīt? Turpināt? Ja jā tad varat ar mani rēķināties. Arta ātri apdomāja šo apgalvojumu, un diezgan skaļi ieteicās Ja jūs turpinat, pierakstiet arī mani!!! Meitene zināja, ka tas ir bīstami, bet viņai bija kautkas jādara, lai varbūt palīdzētu saviem trīs draugiem, kas iespējams ir iekūlušies lielā ķezā.

Šo rakstu rediģēja artinja: 12.05.2006 22:24

[Eņģeļu gūstekne]

Magdalēna bija gatava belzt sev pa galvu tātad man tik tiešām bija taisnība.... Tas Potters Džinniju ir smagi ietekmējis... Agrāk viņa nebija tik pārgalvīga... meitene nolaida galvu, trakais skuķis. Parāvusi Nevilu un Lunu ar līdz, bet ja viņa teica lai neuztraucamies tad neuztrauksimies Arī es esmu gatava turpināt un ieguldīt savas zināšanas pēc iespējas lietderīgāk! Magda piebiedrojās pārītim cilvēku kuri bija gatavi turpināt DA nodarbības.

[Džea]

Pazuduši?
Robis domās nodomāja
Un man likās ka Džinnija ir prātīgaka un nedosies meklēt Hariju
Veljorpojām šoka domāja Roberts
Turpināt jau varētu mēģināt,tomēr tad man nāksies maksāt ar darbu jo līdz šim man tikpat kā brīvdienu nav bijis.
Sasodīts,esmu ar mieru lai arī ko tas prasitu
Roberts izteica savu piekrišanu
Būs jārēķinās ar virstundām

[Tējas Tantiņa]

Emma juta karstumu no sejas aizplūstam. Bļāviens, nākamreiz mazliet jākonrtolē sevi... kauns, kauns, kauns... Es piedalos. Tikai kurš to visu tagad vadīs? viņa daudz klusāk teica. Doma, ka Džinnija, Nevils un Luna ir jukuši, viņu jorpojām nepameta.

[Ragana]

Aizbēguši...Bet kāpēc Džinnijai bija jāņem līdzi Luna un Nevils???pa Lilitas galvu jaucās domas, cita par citu savādāka.
Visticamāk, ka Luna gribēja doties līdzi...Par Nevilu nav skaidrības.Meitene neko daudz par viņu nezināja, bet saprata iemeslus, kuru dēl Luna un Džinnija devās tur.
Es arī darīšu visu, ko varēšu, lai DA turpinātos...Viņa noteica, iedomādamās, ko pašlaik dara Luna, Džinnija un Nevils...
Tad viņa paskatījās apkārt - daudzu sejās bija šokētas un pārsteigtas izteiksmes, kuru vietā sāka parādīties tāda pati dedzība kā viņējā.

[Margo]

Tas viss ir jūsu ziņā. noteica Freds.
Mēs Džinijai apsolījām nodrošināt tikai telpas. Džordžs turpināja.
Viņi šodien izskatījās nedaudz sadrūmuši. Kā nu ne! Viņu jaunākā māsa tagad bija sazin kur.
Un mēs dosimies viņus meklēt. Freds noteica un Džordžs piebalsojot pamāja ar galvu.
Tas nekas, ka brīžam abiem brāļiem patika paķircināt gan Ronu, gan Džiniju. Tagad viņi abi bija projām.

[Tējas Tantiņa]

Emma mazliet taka salīgojās... Nu gan vājprāts... Pilnīgs vājprāts... tāds juceklis... Nudie`... Mana vēlme nokillot dažus nāvēžus un palīdzēt iznīdēt Vārdā Neminamo ir daudz lielāka nekā iepriekš. Viņa vairs nesaprata ko domāt... Viņ apamatīgi apjuka, un teju vai nenoģība. Jautājums paliek-kurš to vadīs? Viņa gaidīja kad kāds gudrāks cilvēks ko teiks. kad kāds ieviesīs kaut nelielu skaidrību, kad kāds uzņemsies vadību...

[versache]

Iversons arī bija diezgan apstūlbis.Bet pēc brīža sāka domāt.Vai tiešām Harijs ir atradies.Tas ir, vai viņi zin Harija atrašanās vietu?
Un tad Iversons atcerējas, ko bija teikuši dvīņi, visi cilvēki šeit ir sapulcināti, jo te notiks DA sapūlce.Un ja pa tiešām tā notiks.Kurš gan to vadīs.Kurš gan to vadīs?Kurš būs vadonis?Pēc brīža atguvies no domu uzpluda, kuras bija pārņēmušas Iversona prātu.Viņš paskatījās visrinķi.Šķiet ka visās sejās bija redzamas tādas, kā bažas.Ar jautājumu, kas tagad notiks.
Iversons pēc neilga briža piegāja pie Aleksa.Ar jautājumu.''Kas pēc viņa domām tagad notiks.''

Šo rakstu rediģēja Albuss: 13.05.2006 14:57

[Darka]

Vendija atlikušo paziņojumu laiku bija klusējusi un vērusies Freda sejā ar neizpratni un lūgumu pēc paskaidrojumiem. Galvā šaudījās domas viena par otru neprātīgākas. Ja jau Harijs ir atrasts tad viņš ir sveiks un vesels. Viņa pati pie sevis pasmaiddīja, kas no malas noteikti izskatījās dīvaini, bet kas gan burvju pasaulē ir normāls. Bet no otras puse - iespējams viņam būs nepieciešama mūsu palīdzība.
Vendija pārlaida skatu pār visiem grifindoriešiem. Viņas galvā dzima ideja, bet to viņa tur arī atstāja - vismaz pagaidām.
Es arī esmu ar mieru. Vendija šoreiz pašpārliecināti izteica savu domu Bet ko Jūs mums ieteiktu darīt, meitene pavērsās pret dvīņiem Džordž? Fred? Otrs vārds skanēja nedaudz saraustītāk par pirmo.