Fjodors Dostojevskis "Idiots", un citi viņa daiļdarbi Opcijas

[emily]

Nesen biju izrādē "Idiots". Atgriezos no tā ar diezgan lielu saviļņojumu. Izrāde ļoti patika. Un pēc tās noskatīšānās radās liela vēlme izlasīt F.Dostojevksa "Idiotu" un kādus citus viņa darbus.
Tiesa zināmi man diemžēl ir tikai divi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)
Tikko pieminētais "Idiots" kā arī "Noziegums un sods".

Mamma saka, ka man šādas grāmatas esot par agru lasīt, jo būs grūti saprast. Brīdī, kad to sadzirdēju, jutos diezgan šokēta. Nē, izbrīnīta. Rodas jautājums.. Tā tiešām ir?


Vēlējos Jums pajautāt.
Esat lasījuši? Kā patika?
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Massacre]

Dostojevskis ir viens no uzskatāmiem piemēriem, kāpēc es mīlu krievu rakstnieku darbus. Dziļa psiholoģija un notikumi, kurus nevar paredzēt. "Idiots" man ļoti patika. Nē, es to darbu vienkārši mīlu. Katrs raksturs, katra doma, katrs uzrakstītais vārds kaut ko mainīja manī un arī mazliet vairāk iemācīja. Dzīvē varbūt nekad nesastapšu tik spilgtus raksturus, bet te viņi visi kā uz delnas gan rīcība, gan iemesli, gan sekas, lai tiekoties nav jābrīnās.
Atceros, ka grāmatu sākumā lasīju ar vairāk tādu interesi, nevis lasītprieku, līdz kņazs Miškins nepastāstīja par bērniem un to meiteni Šveicē. Tas stāsts mani ietekmēja tā, ka sāku raudāt. Varbūt par "ne par ko", bet fakts paliek un kopš tā brīža šī grāmata ir "mana". Pat pārlasīju sākumu bez skepses, lai neizlaistu kaut ko svarīgu. Gramata, kuru iesaku izlasīt vai tur lūzt vai plīst, jo tur ne tikai IR, bet IRIRIR. Un ziniet, par spīti visiem notikumiem viņa šķiet tāda visaptveroša gaišuma pilna. Tur iekšā ir lielāka gudrība, kā mēs spēsim jebkad atšifrēt. Kad esi vecs un daudz piedzīvojis, jāpārlasa vēlreiz un domāju, ka daudz kas atklāsies citā gaismā.

"Noziegumu un sodu" gan vēl neesmu lasījusi, bet domāju, ka līdz tam ilgi nav jāgaida. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)