Karaliste - Emena., (ATD);(C) Opcijas

[Darka]

Kā Tu zini, ka mūsu glābēji var atgriezties? dobja balss, kas plūda no gara melmataina vīrieša, ar jautājumu vērsās pie kādas ļoti vecas sirmgalves. Viņas seju klāja simtiem grumbiņu, kas liecināja par viņas garo un grūto dzivi. Viņi gāja caur mežu un vīrietis, kas bija daudz jaunāks par vecenīti, apstājās, lai palīdzētu viņai pārkāpt pār nolūzušu koku. Mežs bija pielijis un tumš, drēbes, kurpes un mati bija slapji. Tantiņa apstājās pie koka un, saņemdama palīdzīgu roku no jaunekļa, pārkāpa pāri kokam un apsēdās uz to.
Kā es to zinu? večiņa palūkojās jauneklī un ar nedaudz izsmejošu toni viņam sniedza atbildi Daudz zināsi ātri vec paliksi! Un tici man, vecam būt ir ļoti grūti. Viņa piecēlās un devās tālāk.
Lai gan tuvojās meža vidus, un tam vajadzētu kļūt biezākam, koki kļuva retāki, līdz viņi iznāca meža klajumā. Klajumā atradās pieci akmeņi, kas bija apsūbējuši un noauguši ar sūnām, vīteņiem un ķērpjiem. Esmu mežā pavadījis daudz laika, izstaigājis to krustu un šķērsu, es varētu teikt, ka pazīstu to, kā savu kabatu, bet šeit nekad neesmu bijis. Garā jaunēkļa acīs iedegās izbrīnas dzirkstis, par vietu, ko mežs no viņa bija slē````. Ah, puikiņ... Vai Tu domā to cauro kabatu no kuras Tev viss pazūd? Večiņa piegāja pie akmens, kas atradās četru akmeņu lokā, nolika savu tarbu uz tā, avēra to vaļa. Notās plūda silta gaisma. Večiņa izņēma kristālu, kas mirdzēja uguns sārtā krāsā. Lūk kā es zinu, ka durvis atkal var atvērt. Ir atkal sākuši degt visi četri atslēgas dimanti. Viņa piegāja pie akmens, kas izskatījās pēc sasalušām liesmām un dimantu ielika tajā. Tad viņa atkal atvēra tarbu un tajā atkal laistījās gaisma. Viņa izņēma zaļu dimantu, kas izstaroja miera sajūtu un uzlika to uz akmens, kas izskatījās pēc koka lapas. Tā viņa rīkojās vēl divas reizes,vienreiz izņēma ūdens zilu dimantu un nolika to uz viļņveidīga akmens, otreiz izņēma pelēku dimatu un nolika uz piltuveida akmens. Večiņa, balstīdamās uz spieķīti, atgriezās pie akmens, kas atradās četru akmeņu vidū. Tikmēr puisis izsekoja katrai večiņas rīcībai līdz ar tādu aizrautību, kā mazs bērns, kas vēro kā pa pļavu lēkā sienāzis.
Un šiem astoņiem priekšmetiem vajadzētu atsaukt astoņu valdnieku manteniekus. Večiņa no tarbas izvilka astoņus medaljonus, kas izskatījās pilnīgi vienādi, bet uz katru bija cits gravējums. Viens drošsirdībai, viens varenībai, viens kaislei, viens ticībai, viens taisnīgumam, viens vadīšnai un viens spēkam. Večiņa uz akmens uzlika astoņus vareno valdieku medaļjonus, kas bija atstāti Emenā, kā atslēga durvīm, kas reiz var atkal atvērties. Piepeši visi četri dimanti iemirdzējās vēl spožāk, tie pārvērta akmeņus uz kuriem atradās. Sarkanā dimanta akmens pārvērtās par uguns virpuli, kas uzšāvās debesīs. Zaļā dimanta akmens, pārvērtās par milzīgu koku, kas devās tur pat kur uguns virpulis. Zilais dimants akmeni pārvērta par ūdens viļņiem, kas uzšāvās debesīs. Bet pelēkā dimanta akmens nu trakoja tornādo izskatā.
Tagad tikai jāgaida, bet lai nebūtu ilgi jāgaida... večiņa no jakas kabatas izvilka maisiņu un pagrāba zaļu pulverīti un uzbēra to uz astoņiem medaļjoniem. Tas viņiem liks ātrāk tikt pie tām ierīcēm, kas atkal ir atļavušas atvērt durvis. Večiņa pasmīnēja par savu labo ideju, tikmēr viss, kas bija uzšāvies debesīs, vairs nebija redzams. Kas tās par ierīcēm? Melnmatis pārtrauca klusumu.
Cik esmu novērojusi Zemi, tad tos zemieši sauc par datoriem. Večiņa sniedza kodolīgu atbildi.

OOOC Jums Jūsu tēli ir jāaizvada līdz datoriem! Par pārējo parūpēšos es (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja Darka: 21.02.2006 19:24

[Hikari]

Kaede nožāvājās. Šodiena bija bijusi smaga un grūra. Palūkojusies pa logu, sieviete nolēma, ka ir nedaudz jāatpūšas un piesēdās pie galda, uz kura stāvēja viņas jaunais dators. Plazmas monitoru apspīdēja vāra saules gaisma, kura spiedās iekšā pa logu. Ieslēgusi to, Kaede sāka gaidīt, kad viss iedarbosies.

ooc: Vēlams Tev būtu vairāk aprakstīt to, kas jādara mums, nevis to, ko dara tie visi pārējie, jo es vēlēsot, lai visi pieturētos pie viena laika, piem, vismaz uzraksti, vai ir vakars vai rīts un kādi ir laika apstākļī. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Riame]

ooc: Piekrītu Rowenny.

Nemija sēdēja pie galda. Aiz loga spīdēja vāri saules stari un čivināja puntiņi, ēzdami no tur iekārtā barošanas trauka. Nemija palūkojās uz priekšu, kur, uz grīdas nolikst, stāvēja viņas portatīvais dators. Viņai to bieži vajadzēja kaut vai lai tikai pasērfotu internetā un atrastu vecos labos draugus un paziņas.

[Kira m.emo.ria]

Stella ienaaca savaa viesniicas numuraa un atkrita gultaa.. Vinjai jau saaka apnikt braukaat pa pasauli un taisiit to snolaadeetos celjojumu aprakstus.... Peec kaadas pusstundas... sieviete izvilka no somas portatiivo datoru un mirkli padomaajot saaka rakstiit....

[rudo lapu vilcēn...]

Izstaipījies Kalle pārlaida skatienu istabiņai. Negulētā nakts gatavojoties kārtējai ieskaitei bija nogurdinājusi ķermeni, bet ar to tā mocība vēl nebeidzās. Pēc pāris dienām vajadzēja profesoram nodot projekta darbu, kurš bija uzrakstīts, labi ja, pusē. Brīdi vēl pasteipījies, puisis devās pie grāmtplaukta. Izvilcis antīkās grieķijas filozofu rakstu izlasi, viņš nesteidzīgi soļoja uz galda pusi, pāršķirstīdams sējumu. Nolicis to uz galda, Kalle ķērās pie datora ieslēgšanas un sagatavošanas darbam.

[Darka]

Četri elementi vijās savā starpā, ar spēku, ātrumu, enerģiju - līdz viss no Emenas debesīm pazuda. Bet tai paša mirklī enerģija uzradās saulainu kalnu virsotnēs. Saules bērni spēlējās uz sniega virsmu, kas paātrināja četru elementu darbību, kas nu izskatījas kā rubīn sarkana lode. Tā virpuļoja gaisā, uzņemdama saules enerģiju un kļūdama lielāka, līdz sadalījās astoņās daļas un aizšāvās katra daļa savā virzienā.
Viena daļa nonāca pie kāda loga, izskatījās, ka tā vēro meiteni, kas aiz tā ieslēdz datoru ar plazmas monitoru. Tiklīdz dators ieslēdzās ap to izveidojās magnētiskais lauks, kas bija kā uzaicinājums mazajai, rubīnsarkanajai lodītei, traukties telpā, kurā atradās jaunā meitene. Tikusi iekšā telpā caur ventilācijas šahtu, tā nedaudz apstājās un ar sparu metās uz datora procesoru, kur arī palika. Bet uz datoru tā atstāja vīrusa iespaidu un uz jaunā plazmas ekrāna izmeta paziņojumu Jums ir pienācis pasts!
Otra daļa apstājās netālu no kādas putnu barotavas. Verotājam no malas liktos, ka tie rubīnsarkano lodīti biedē, bet tas ilgi neilga, lodīte traucās virsū putniem un tos iztrenkāja, līdz lēnām pietuvojās pie loga, aiz kura atradās jauna melnmate. Bumbiņa sajuta magnētisko lauku, kas staroja no portatīvā datora un atrada īsāko ceļu pie tā. Iekārtojusies ērtāk procesorā, tā uzmeta paziņojumu uz datora Jums ir pienācis pasts!
Trešā daļa nonāca kādā pilsētā. Par laimi to neviens nepamanīja, jo spožās pilsētas gaismas, lodīti padarīja nemanāmu. Tā apstājas pie kāda viesnīcas loga, aiz tā kāda spilkti ģērbtās drēbes sieviete iekrita gultā un likās pārgurusi. Lodīte puss stundu atradās aiz loga līdz tumšmate no somas izņēma portatīvo datoru. Tas lodītei lika salekties un, kā magnēts, to pievilināja datora procesors. Tā, caur kanalizāciju, atrada ceļu pie procesora un uz datora monitora parādījās uzraksts Jums pienācis pasts!
Ceturtā daļa uzradās pie kādas nelielas istabiņas loga. Aiz tā darbojās kāds jauns students, kas izskatījās nomocīts un pārguris, bet, lai gan valdīja nakts, un visi ļaudis savos namos gulēja, jauneklis paņēma grāmatu un nemaz nedevās uz gultas pusi, bet gan pie datora. Lodītei tas lika ietrīsēties. Un tiklīdz apkārt datoram parādījās magnētiskais lauks, tā ar sparu metās procesorā, un uz monitora uzmeta uzrakstu Jums ir pienācis pasts!
Daudzi ļaudis skatīdamies vakara ziņas, varēja vērot interesantu ziņu, par novērotiem astoņiem NLO tibetas kalnos, ko kasetē iemūžinājis, kāds vietējais mūks. Tas bija šausmīgi mūks pavērās kamerā astoņi nezināmi objekti aplidoja mani un veica dažādus eksperimentu. Valdība savukārt visu noliedz. Bet interesanti, kā gan slava mēdz bojāt cilvēkus, ka pat mūki sāk melot kameras priekšā...

ooc: paldies, par norādījumiem, centīšos tos ievērot. Ceru, ka turpmāk arī palīdzēsiet, jo šī ir mana pirmā spēle!!!

[Ika]

"Brr,, kārtējās NLO muļķības,"pikti noteica Ikars,izslēgdams televizoru. Gurdeniem soļiem viņš pārgāja otrā istabā un negribīgi ieslēdza datoru. Negribīgi,bet ko gan citu lai dara šai nolādētajā vientulībā? Tikai nekādu interneta sarunu. Pietiek. Pietiek ar šo atkarību. Viss. Nets atslēgts, tā vajag. Nekādu forumu,nekādu chatu,nekādu e-pastu! Lai tas viss te kalpo tikai mūzikai. Mūzika,vientulība,atmiņas ...

[rudo lapu vilcēn...]

Gaidot, kamēr ieslēgsies dators, puisis pārlasīja grāmatā atzxīmētās vietas. Darba bija daudz, taču pāris naktis, un tas projekta darbs būs gatavs. Kalle bija optimists.
Monitoram beidzot ieslēdzoties, puisis izdzirda smalku zvaniņu, kas vēstīja par e-pasta pienākšanu.
Pasts? Kalle nedaudz izbrīnījās. Laikam atkal kāds kursabiedrs lūgs izlīdzēt. gurdi novilcis, viņš nolika grāmatu malā un atvēra vēstuli.

[Kira m.emo.ria]

Stella bija aizdomaajusies bet tad ekraanaa kkas nomirgoja un paraadiijaas uzraksts Jums ir pienaacis pasts! Stella ilgi nedomaajot atveera to..

[Eņģeļu gūstekne]

Andžela sēdēja sawā istabā waren jautrā omā, procesors mazliet kaitinoši rūca, bet tas nespēja sabojāt meitenes jautro noskaņojumu. Viņa izwilka no somas žurnālu "Jaunākās anomāliju ziņas." Andželai patika pasmieties par aptrakušajiem zinātniekiem kuri tik ļoti gribēja uzspiest NLO uzlidojumus, atwērusi 7.lpp viņa pārlaida skatienu kāda mūka foto kurš presei bija stāstījis par 8 dīvainiem NLO -Smieklīgi! Un es domāju, ka wismaz mūki spēs saglabāt veselo saprātu...-aizwērusi žurnālu Andžela piecēlās un atwēra logu lai telpā ienāktu gaiss...

[Mākoņkaķis Aurēl...]

OOC:Neliela piezīmīte... (man patīk piekasīties) Mūks + Kasete/ elektroierīce?! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif)

Boring...boring... Ko gan tie zinātnieki dara, ka neizdomā, kā aizvadīt zīmējumus pa taisno datorā?! Vita sēdēja pie datora, vērdamās mākslīgajās "tālajās, zilajās" kārtēja ilustrācija bija gatava, un meitene jau gaidīja kārtējo lūgumu vairs nezīmēt. Kāpēc visi viņu atraidīja? Kāpēc lielākajai daļai cilvēku nepatika, kā viņa zīmē? Visas tās 'sīko detaļu' un 'galveno varoni nemaz nevar redzēt!' un 'neglīto ķermeņu' padarīšanas vienkārši bojāja meitenes nervus.
Vai ar mani kādreiz arī atgadīsies kaut kas interesantāks? Sieviete aizvēra acis, ilgodamās pēc siltas kafijas tases. Žēl vienīgi tā, ka kafija bija beigusies.

Šo rakstu rediģēja TaureņmeiteneAur': 26.02.2006 11:39

[Darka]

Tiklīdz Kalle atvēra e-pastu, uz monetora uzmetās sarkana lodīte. Tā, triecās pa monetora ekrānu, līdz apstājās tieši ekrāna centrā. Bet tad tā sāka griezties ap savu asi, līdz pārvērtās par pirmo, ko pamanīja monitora priekšā - miniatūru Kalli, kas nu māja no monitora iekšpuses orģinālam. Mazais Kalle virināja muti, bet skaņa nebija, tikai parādījās uzraksts: Sveicināts, Kalle! Dodu ziņu, ka beidzot ir radusies iespēja Jums saņemt mantojumu. Vai Jūs to vēlaties? Un uzleca divi vārdi Jā un Nē, kuri mirgoja rubīnsarkanā krāsā. Bet, kas bija pats interesantākais, pat, ja Kalle būtu vēlējies uzpiest "nē", šis vārds izvairītos no bultiņas, kas draudīgi tuvotos viņu saspiest.
Arī Stellas ekrānā uzradās lodīte, kas drīz pārvērtās par miniatūru Stellu. Sveicināta, Stella! Dodu ziņu, ka beidzot ir radusies iespēja Jums saņemt mantojumu. Vai Jūs to vēlaties? Parādījās arī divi atbilžu varianti, no kuriem viens izvairījās no kursora.
Piektā lodīte atradās pie kāda loga, aiz tā atradās kāda jauna meitene ar gariem tumšiem matiem. Viņa lasīja žurnālu vai vismaz to pārskatīja. Lodīte iemuka krūmos, kad meitene atvēra logu Tas lodītei bija kā ielūgums, ieperināties jaunietes procesorā un atsūtīt vēstuli. Jums ir pienācis pasts!
Sestā lodīte ilgi laiku nekavēdama, nonāca kādas rudmates istabā. Tā vēroja jauno sievieti no laba attāluma un tiklīdz viņa aizvēra acis, ar sekundes simdaļas apdomāšanos, ieskrēja procesorā. Jums ir pienācis pasts!

[Eņģeļu gūstekne]

Andžela nopūtās un piegājusi pie datora atwēra wēstuli.. -kurš tad ir atcerējies par manu eksistenci?-

[Darka]

Tiklīdz Andžela atvēra vēstuli, monitorā ielēca rubīnsārtā lodīte. Tā nedaudz pariņķoja ekrānā, un no iekšpuses pielipa pie ekrāna, līdz pārveidoja savu izskatu par nelielu, sprīža lieluma, Andželu. Tā pamāja orģinālam, virināja savu mazo mutīti unuz ekrāna uzradās uzraksts. Sveicināta, Andžela! Dodu ziņu, ka beidzot ir radusies iespēja Jums saņemt mantojumu. Vai Jūs to vēlaties? Un ekrāna labajā pusē uzradās pulsējoš Jā, bet kreisajā identisks Nē. Bet arī šim "Nē" ir paniskas bailes no kursora, kurš draudīgi slīdēja tam garām.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-Kas?-
Kā no sapņa uzmodusies, Vita aplūkoja ekrānu. Ieslēgtais skaņas signāls signalizēja godam, bet šik mazajam pīkstienam meitene veltīja tikai īgnu skatienu.
Pienācis pasts - jeb atteikums. Bet varbūt tomēr...? Ar krāsainajiem zīmuļiem aprotātā pelīte ne atradās viņas plaukstā, bet uz zilganbaltā ekrāna kursors mainīja savu atrašanās vietu.
"atvērt"
-Es ceru, ka tas būs raksts, ka manus darbus pieņems... Citādi jau nevar. Kaut kam ir jāmainās... -
Vita drūmā balsī uzrunāja nedzīvo kasti, kura saucās ekrāns.

[Eņģeļu gūstekne]

Andžela bija mazlietiņ šokēta par šo joku un pie sewis pukojās par to, ka uz nē kursors wnk newarēja trāpīt... beigu beigās Andželai nācās nospiest Jā...

[Kira m.emo.ria]

Stella izbriiniiti sarauca uzacis... Ko tas nozīmē? Vinja neveiksmiigi meegjinaaja noklikshkjinaat uz vaarda "nē" bet tas visu laiku izvairiijaas Beigu beigās Stellai tas apnika un vinja tomeer noklikshkjinaaja uz "Jaa"...

[rudo lapu vilcēn...]

Kalle jutās pamatīgi apmulsis ieraugor savu miniaturizēto es uz datora ekrāna. Tas kāds vīruss? viņš nomurmināja. Kad vMiniatūrais Kalle šķiet sveicinājās un ievaicājās par mantojumu, lielais Kalle apmulsa vēl vairāk. Par kādu mantojumu ir runa?
Saraucis pieri viņš brīdi vērās ekrānjā, bet tad vairākkārt nospieda Esc pogu uz klaviatūras. Nekas nenotika. Tas sāka puisi kaitināt. Uzbliezis ENTER, viņšd giadija, kas būs tālāk.

[Hikari]

Kaede nožāvājās un sākotnēji nemaz nepamanīja to, kas mirgoja uz viņas datora ekrāna. Tikai pēc kādām pāris minūtēm sieviete saprata, ka kaut kas nav kārtībā un, pavērusi acis, uzlūkoja savu plazmas monitoru un pārsteigumā palūkojās uz ekrānā redzamo uzrakstu. Ko gan tas viss vēl nozīmē?! viņa neapmierināti jautāja.

[Darka]

Tiklīdz Vita uzspieda uz pasta zīmītes, uz viņas ekrāna uzleca dzīvespriecīga bumbinja, kas drīz vien mainīja savu izskatu un pārvērtās par mazo Vitas dubultnieci, kas nedaudz kautrīgi pasmaidīja. Uz ekrāna parādījās teksts: Sveicināta, Vita! Dodu ziņu, ka beidzot ir radusies iespēja Jums saņemt mantojumu. Vai Jūs to vēlaties?
Andželas monitorā esošā dvīnīte atkal pārvērtās par rubīnsarkano lodīti, kas kļuva lielāka, līdz nespēdama ietilpt vairs monitora ekrānā, vienkārši, iznāca no tā. Jauno meiteni apņēma patīkama siltuma sajūta. Apkārt sāka smaržot pēc ķiršiem, vasaras un sapņiem... Lodīte apņēma katru viņas šūnu. Viss apkārt nu bija vērojams, kā caur sārtu miglu. No ārpuses varēja pamanīt zibšņus, kas ik pa brīdim kaut kur ietriecās. Bet tad bumbiņa atkal sarāvās, bet kas bija pats interesantākais - sarāvās arī Andžela. Un bumbiņa, ieguvusi iepriekšējās formas, aizlidoja. Garām pašāvās ēkas, jūras, meži līdz bumbiņa atradu ceļu līdz kalniem. Tur viņu sagaidīja vēl trīs lodītes, kurās atradās Kaeda, Kalle un Stella - viņus bija piemeklējuši līdzīgi notikumi.