Noslēpumu dārzs [C], [ATD], [PZP], Rīta Rasas un Ungārijas Ragastes LS ^^ Opcijas

[Ļipa]

Labāku vakaru dārza ballītei māsām būtu bijis grūti izvēlēties. Lai papildinātu dārza skaistumu, debesis bija bagātīgi nosētas spožām zvaigznītēm, gaiss bija silts un gandrīz bez vēja, bet nebija ne miņas no vasaras sutoņas.
Parasti aizvērtie, senatnīgie iebraucamie vārti, šajā vakarā bija plaši atvērti un rotāti gaiši zaļām uguntiņām, kas atgādināja jāntārpiņus. Tādas pašas mazas gaismiņu virtenes stiepās abpus grantētajam, platajam iebraucamajam ceļam, kas ar slaidu loku pieveda pie māsu savrupmājas. Ēka grima vakara krēslā, līdz ar greznajām kāpnēm. Taču no piebraucamā ceļa atdalijās vēl divas gaismiņu virtenītes, kas iezīmēja lielām akmens plāksnēm rotātu celiņu uz izslavēto lielo dārzu, kas tikpat labi varēja skaitīties parks. Celiņš apmeta līkumu ap lielo savrupmāju un kļuva skaidrs, ka ēkā šovakar neko nav paredzēts darīt.
Jau iztālēm varēja redzēt vārtiņus, kas rada gabalus sagaidīja ar lampiņām, kas veidoja abu māsu vārdus un norādīja iemeslu, kāpēc visi ir šeit, un apliecināja, ka viesi ir nokļuvuši īstajā pagalmā.
Ejot uz kārtīgi kopto dārzu, kas pārsteidza ar ziedu pilnbriedu un zālē vietām redzamajam gaismiņām, varēja sajusts uguns pazīstamo smaržu. Vai tikai gardēži netiks cienāti ar desiņām? Skaisti un aizdomīgi vienkārši bija dārza rotājumi.

Māsas nebija aizmirsušas par savu radu mīļākajiem ēdieniem, krēsliem, kur atsēst nogurušajiem un, protams, paaugstinājumu, kas lieti noderēja par skatuvi. Visur bija sīkas, neuzbāzīgas gaismiņas, kas izgaismoja dārzu, tomēr nebija uzbāzīgas. Zālē esošās gaismiņas atgādināja mazus jāņtārpiņus un varētu patikt mazākajiem radiniekiem. Tāpat kā zviedru galds varētu piesaistīt tos, kuri visiem stāsta, ka ietur diētu, jo atradās vietā, kura bija ārpus viesu redzesloka tomēr gana redzamā vietā, lai katrs, kas ienāktu pa vārtiņiem to redzētu.
Arfeja un Efija, kā parasti pilnīgi neatšķiramas, tā sagādādamas radiem galvassāpes, kura tad ir īstā, stāvēja abpus vārtiņiem un sagaidīja viesus visai jautrā noskaņojumā. Reizēm viena vai otra vēl devās uz svinību placi, lai kaut ko piekārtotu, tad atkal atgriezās pie vārtiņiem.

[Hikari]

Mei klusēja. Meitene lūkojās apkārt un, viegli žņaudzot rokās savu ielūgumu, vēroja un apbrīnoja apkārtnes krāšņo izskatu. Meiteni tas aizrāva. Viss likās gluži ideāls dārza ballītei. Mei, ielikusi ielūgumu kabatā, devās tālāk, lai varētu atrast kādu, ar ko parunāties. Meitene lēnā solī gāja tālāk uz kopto dārzu un pa ceļam apbrīnoja krāšņās puķes, taču tad sajuta gaisā virmojam patīkamu smaržu. Liekas, ka verētu notikt desiņu ēšana! meitene sacīja pati sev un pasmaidīja.

[Ungaarijas ragas...]

Arfeja stāvēja vārtiņu ārpusē un satraukti ik pa brīdim raudzījās, vai kāds nenāk. Šodien viņām bija dzimšanas diena un abas māsas bija kā nākas nopūlējušās, lai būtu viss, kas varētu apmierināt viņu dārgos radiņus un dotu iemeslu dažam labam beidzot iegūt jaunu vielu savām tenkām. Arfeja pie sevis pasmīnēja iedomājusies tanti, nez ko viņa atkal būs saklausījusi jaunu pasaulē.
Bet tur jau pa celiņu kāds nāca. Arfeja ieskatījās kārtīgāk, tā bija Mei, tas varēja nozīmēt tikai to, ka krustvecāki bija atbraukuši.
Arfejas sejā atplauka plats smaids līdz ar mazajām bedrītēm vaigos, kad viņa paskatījās uz Efiju: Liekas, ka viņi beidzot sāk ierasties un tieši laikā!
Tad Arfeja atkal pievērsās Mei, gaidīdama, kad meitene pienāks tuvāk.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 11.04.2006 12:12

[Aiva]

Venrods palīdzēja izkāpt no mašīnas sievai, un tad paskatījās apkārt, tačui Meja jau bija gabalā, vienīgi Darina, jaunākā no meitām, veļ bija tepat un vaicājoši skatījās tēvā.

"Nu, negaidi uz mums večiem, teci ka tu ar pie draudzenēm," Venrods pasmaidīja.

Pats viņš pasniedzās un izvilka no mašīnas cimdu nodalījuma divas nelielas paciņas, pārsietas ar aukliņām. Iekšā bija dāvanas abām svētku vaininiecēm, no pēdējā Venroda ceļojuma pa dienvidaustrumāziju.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 11.04.2006 14:20

[Margo]

Rolandam mugurā bijamelna žakete ar baltiem punktiņiem. Vismaz agrāk tā bija melna. Tagad tā izskatījās pelēka un punktiņus vispār nevarēja pamanīt. Arī bikses izskatījās dramatiski. Kurpju purngali bija apdiluši. Krekls bija pārāk iespīlēts, taču to labi maskēja vecā žakete. Vienīgais jaunievedums bija koši zaļā šlipse, kas bija...patiešām elektrozaļa.
Golf's ripoja pa ceļu ik pa laikam izdvešot kādu troksni, kas līdzinājās : "bum" vai "puff".
Uz izmugurējā sēdekļa gulēja liela kaste, kas bija iesaiņota sarkamā papīrā, kas nedaudz atgādināja nokrāsotu avīzi.
Ko viņi grib... Rolands sūrojāt tinot iekšā lielo paku. Izniekot naudu visādiem mēsliem...

Taga onkulis sēdēja mašīnā, kurā viņš knapi spēja ielīst, un kūpināja lētus izsmēķus. Tad Rolands izmeta cigareti pa atvērto loga spraugu un iepūta mutā elpas atsvadzinātāju. Labāk jau nebutu to darījis, jo tas smirdēja vēl pretīgāk.

Kur tā sasodītā māja! tēvocis sūrojās, bet drīz jau ieraudzīja pazīstamus, bet sen neredzētus vārtiņus.

[rudo lapu vilcēn...]

Ardenols nesteidzīgi ļāva auto ripot pa ieelām un ieliņām, līdz nonāca pie māsīcu nama vārtiņiem. Priekšā jau bija pāris mašīnu un tas nozīmēja, ka viņš nebija nedz ieradies par agru, nedz noka'vējis, jo pie abām varēja vēl samanīt vārtiņos tikko nozūdam kādu augumu.
Viegli smaidot izslēdzis sudrabotā fordiņa motoru un paraudzījies spogulī, sakārtojot krekla apkaklīti, Ardis iztrausās laukā no mašīnas, paņemdams rokās saldeni smaržojošu neļķu pušķi un izrotātu groziņu, kura saturu slēpa bārkstainas papīra vītnes.
Pārbaudījis vai viss vajadzīgais klāt un aizslēdzis mašīnu, Ardenols nesteidzīgiem soļiem devās uz vārtiņiem, silti smaidīdams par māsīcu izdomu. Lampiņas apgaismoja ceļu, taču nebāzās virsū un netraucēja pētīt dārzu, kas to gaismā izskatījās kā no pasakas izniris.

[Hikari]

Mei dzirdēja, kā aizcērtas mašīnas durvis un pameta skatienu aizmuguras. Diez, kur palikusi Darina?! meitene pie sevis nodomāja, jo māsa pagaidām vēl nekur nebija manāma. Mei tuvojās abām gaviļniecēm ar platu, siltu smaidu un lielu dāvanu maisu. Iepriekš meitene to bija paslēpsui sev aiz muguras, bet, jo tuvāk nāca, jo muļķīgāk likās kaut ko slēpt.

[Margo]

Nostādījis mašīnu mazajā laukumiņā pie vārtiem, Rolands izkāpa no mašīnas. Varēja pamanīt, ka bikses ir mazliet par īsu, un staigājot varēja redzēt svītrainas zekes.
Sakārtojis žaketi un gari nožāvājies onkulis ieņēma no mašīnas atslēgas. Knapi ielīgis mašīnā viņš arī knapi izlīda no tās.
Smagi aizcirtis mašīnas durvis Rolands atvēra aizmugurējās. Tik pat grūti bija ierāpties arī pa šajām durvīm. Un vēl grūtāk tikt ārā ,paņemot lielo dāvanu.
Ceru, ka tām abām patiks...ja jau izlepušajiem patiks... noburkšķējis viņš arī aizcirta šīs durvis. Šoreiz ar celi, jo rokās viņš turēja sarkano kārbu.
Tad uzmanīgi stemperēdams viņš devās uz vārtiņu pusi.
Skaistās dekorācijas viņš neievēroja, jo tādiem sīkumiem viņam laik neatlika.
Labāk būtu nopirkušas kasti ar konservētu tunci, nekā šķiedušas naudu šādos niekos. atkal noburkšķēja onkulis, kad viņš paskatījās uz vienu no lampiņām kas nedaudz midžinājās.
[i]Labi, ka pats nolēmu vinām uzdāvināt kaut ko lietderīgu. Būs jasalabo tā sasodītā lampa ja jau paši neprot.../i] viņš nodomāja.

[Aiva]

Venrods skatījās, kā daži radi piebraukuši tuvāk vārtiem, pazūd pa tiem iekšā.

"Labi dārgā, ejam," viņš pacietīgi jau kuro reizi atgādināja.

Beidzot viņi sāka kustēties.

Pie vārtiņiem stāvēja viena no māsām. Kura, Venrodam atkal bija problēmas atcerēties, bez tam, vai nebija galu galā vienalga, viņas abas tāpoat mēdza visā dalīties. Vai vismaz tā Venrodam šķita.

"Sveika. Apsveicu dzimšanas dienā... Arfej?" viņš mazliet sastomījās pie vārda, un pasniedza lielāko no iesaiņotajām dāvanām meitenei. "Kur tad māsa?"

[Ungaarijas ragas...]

OOC: Nolēmu, ka nenāktu par ļaunu šur tur viest skaidrību, tāpēc interesentus skatīt ATD

Sveika, Mei! Sveiks, Ardi! Arfeja iesaucās diviem radiniekiem, kas jau bija pienākuši pie vārtiņiem un sirsnīgi viņus apkampusi, nobučoja uz vaiga.
Paldies, krustēv un krustmāt, un esiet sveicināti! Arfeja tikpat sirsnīgi apskāva arī viņus un paņēma dāvanu.
Efija ir dārzā, veic vēl šo to, zin, pēdējā mirklī vienmēr vēl uzlien kaut kādi sīkumiņi, kas iepriekš bija pasēpušies, Arfeja jautri noteica un pamāja uz vārtiņiem, bet jūs ejiet, lūdzu iekšā, izpētiet visu kā nākas, droši vien būs kas arī pārrunājams, kamēr sagaidīsim visus!

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 11.04.2006 15:40

[Margo]

Nonācis pie vārtiņiem Ronalds tiko spēa noturēt kasti, tāpēc viņš to nolika zmē, lai sasveicinātos ar meiteni, kas stāvēja vārtos.
Vēl jo projām nezinu, kura no viņām kura, kaut arī daudz bērnībā redzēju... vecais īgņa sevi mānija.
Nu tad jubilejā... viņš drūmi noteica un saņēmis meitenes roku viņai uz vaiga iedeva lielu, slapju buču.
Nu tā taču radi dara... viņš sevi mierināja un tad aši atkal paņēma saini un devās iekšā pa vārtiņiem vē piebilzdams: Puķes nenopirku, jo uz tirgus tikai vai nu visādus draņķus vai arī ļoti dārgas pārdeva...

[Ungaarijas ragas...]

Arfeja uzspeida atbildes buču uz tēvoča vaiga ar skaļu šmakstu.
Vecais skopulis, gan viņam tas atmaksāsies... He un atkal uzvilcis to punktaino uzvalku. Laikam jau tas nav ķīmisko tīrītavu simts gadus redzējis. Bet tā kaklasaite gan moderna... Vai, kad Efija šito ieraudzīs!
Pareizi darījāt, tēvoci Ronald! Tās puķītes tāpat ātri nonīktu, turklāt mums pašām ir pilns dārzs ar jaukiem dzīviem ziediem! Arfeja šķietami nopietni atbildēja un pastūma dāvanu sāņus. Vispirms bija jāsagaida visi viesi.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 11.04.2006 15:55

[Margo]

Arī puķēm šausmīgu naudu tērē! Kas tie par cilvēkiem! Labāk man kādu žūksnīti būtu iedevuši... tēvocis sūrojās un kātoja prom pa celiņu un mājas pusi.
Galva šaudījās un arī domas tā pat. Tad Rolandam nepatika šis..tad tas...un tad arī pašam savas kurpju auklas viņam likās pārāk dārgas.
Bitīt matos! tēvocis atkal domāja. Varēju taču vinnēt tūkstoti, ja būtu šito naudu, ko kurpju auklās iztērēju, spēlējis kazino...

[Moskjis]

Jubilejas, jubilejas, jubilejas..
Kā dāvana, kā brīnums tās karstā smarža plūst, Un mazai zemes sirdij visapkārt ledus kūst. Un putni pārnāk mājās, un paceļ lapas zars, Un grūta sala vidū ir ...
Eh, aizrāvos. Cilvēkam manā vecumā vajadzētu sēdēt mājās, pie kamīna, sildīt pēcpusi un, un ēst, nezinu, piparkūkas, piemēram!
Bet, nē, es nedodu sev mieru. Vienmēr kaut ko vajag, te svētkus, te mācības, te .., te ..

... Still the window burns
Time so slowly turns
And someone there is sighing
Keepers of the flames
Do ya feel your name?
Can't you hear your babies crying?…

Melodijas, dižā auto stereosistēma. Un re, galapunkts.
Ziedu klēpis, uz pusēm dalīts. Grāmatas un skaisti nieciņi bez praktiskas nozīmes, skaistums saviļņo cilvēkus, ne praktiskums.
Man labi, nekad neatceros vārdus – nav iespējas tos sajaukt...

So you run and you run to catch up with the sun but it's sinking
Racing around to come up behind you again.
The sun is the same in a relative way but you're older,
Shorter of breath and one day closer to death.

[Džea]

Es laikam nēeksisteju.
Īgni nomurmināja Armands un izkāpa no mašīnas līdz ar pārējiem.
Apsveicu
Puisis noteica Arfejai.Parasti viņam nepatika ne ilgas apsveikšanas,ne arī īpašas samīļošanas.Sekojot Arfejas piedāvājumam Armands devās dziļak dārzā ilgodamies pēc iespējas ātrāk nokļūt lielajā mājā,jo tā viņu visvairāk pievilināja

[Aiva]

"Tā au ir ar tām svinībām. Jāgriežas kā vāverei ritenī. " Venrods pamāja meitenei un kopā ar kundzi devās iekšā dārzā, lūkodamies pēc otrās no māsām.

Lūkošanos gan pārtrauca desiņu smaržas uzvēdīšana, kas lika Venrodam mazliet mainīt kursu. Dārzs šķita jaquks, iekārtots, mazleit gan satrauca meiteņu dzīve vienām pašām, tomēr izskatījās, ka māsas lieliski tiek ar visu galā pašas. Par saviem bērniem Venrods nebija tik ļoti pārleicināts...

[Snorkes Jaunkund...]

Darina izkāpa no mašīnas un apskatīja milzīgo māju ar skaisto dārzu. Viņa noskatījās kā Mei un tētis ar mammu jau aiziet. Armands arī aizgāja. Darina palika stāvam pie mašīnas. "Laikam jāiet apsveikt." Viņa piegāja pie Arfejas un apskāva viņu.
Mīļi sveicu! Baigi smukie ielūgumi bija! Man patika! Neredzēji kur palika Mei? Laikaim iešu iekšā. viņa pasmaidīja un skatoties visriņķī, iegāja mājā.

Šo rakstu rediģēja Snorkes Jaunkundze: 12.04.2006 14:02

[Hikari]

Mei silti apskāva gaviļnieci Arfeju un redzēja, kā beidzot arī Darina nāk uz viņas pusi. Pamājusi un sagaidījusi māsu atnākam blakus, Mei sacīja Ko tad kavējies tik ligi?! bet tas nemaz neizklausījās kā pārmetums. Uzsmaidījusi māsai, Mei sacīja Ejam, jāatrod vēl otra gaviļniece un jāapsveic!
Mei juta vieglo kleitiņu pieguļam mīkstajai, smaržīgajai ādai un jutās priecīga un ar visu pilnībā apmierināta.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 12.04.2006 14:10

[Ungaarijas ragas...]

Paldies! Arfeja uzsauca Armandam un noskatījās, kā viņš pazūd dārzā. Ak dieniņās, cik viņi visi izskatījās izmainījušies, kopš pēdējās reizes, kad viņus redzēja. vai tiešām viņas ar Efiju ar bija palikušas savādākas? Noteikti, pavisam noteikti, tik daudz kas noticis, un lielā māja un daŗzs prasīja lielas rūpes. Sevišķi jau dārzs, meitene pie sevis pasmaidīja, nez kā viesiem tas viss patiks.
Paldies, Darina! Arfejas garastāvoklis ar katru reizi pacēlās arvien augstākos debesu līmeņos. Mums prieks, ka jums tie patika!

[rudo lapu vilcēn...]

OOC:Esmu laikam pēc jaunākās informācijas skatoties nedaudz kļūdījusies, bet cerams, piedosiet. Pieņemsim, ka Ardis izbrauca cauri pilsētai un tad atbrauca pie meiteņu nama.

Sveicināta un sveikta māsīc. Ardenols viegli paklanījās Arfejas priekšā. Viņš silti smaidīja saņemot buču uz vaiga. Atļaušos tevi kārtīgi apsveikt mazliet vēlāk. Man šobrīd rokas aizņemtas. viņš nedaudz pacēla uz auģsu rokas, kā rādīdams iemeslu. Tomēr vēlētos zināt kur ir tas galds, kas jānokrauj ar dāvanām priekš māsīcām? viņš iejautājās, tāpat smaidot. Šovakar Ardenolam bija lielisks un silts noskaņojums, kas centās izlauzties laukā.