Noslēpumu dārzs [C], [ATD], [PZP], Rīta Rasas un Ungārijas Ragastes LS ^^ Opcijas

[Ļipa]

Labāku vakaru dārza ballītei māsām būtu bijis grūti izvēlēties. Lai papildinātu dārza skaistumu, debesis bija bagātīgi nosētas spožām zvaigznītēm, gaiss bija silts un gandrīz bez vēja, bet nebija ne miņas no vasaras sutoņas.
Parasti aizvērtie, senatnīgie iebraucamie vārti, šajā vakarā bija plaši atvērti un rotāti gaiši zaļām uguntiņām, kas atgādināja jāntārpiņus. Tādas pašas mazas gaismiņu virtenes stiepās abpus grantētajam, platajam iebraucamajam ceļam, kas ar slaidu loku pieveda pie māsu savrupmājas. Ēka grima vakara krēslā, līdz ar greznajām kāpnēm. Taču no piebraucamā ceļa atdalijās vēl divas gaismiņu virtenītes, kas iezīmēja lielām akmens plāksnēm rotātu celiņu uz izslavēto lielo dārzu, kas tikpat labi varēja skaitīties parks. Celiņš apmeta līkumu ap lielo savrupmāju un kļuva skaidrs, ka ēkā šovakar neko nav paredzēts darīt.
Jau iztālēm varēja redzēt vārtiņus, kas rada gabalus sagaidīja ar lampiņām, kas veidoja abu māsu vārdus un norādīja iemeslu, kāpēc visi ir šeit, un apliecināja, ka viesi ir nokļuvuši īstajā pagalmā.
Ejot uz kārtīgi kopto dārzu, kas pārsteidza ar ziedu pilnbriedu un zālē vietām redzamajam gaismiņām, varēja sajusts uguns pazīstamo smaržu. Vai tikai gardēži netiks cienāti ar desiņām? Skaisti un aizdomīgi vienkārši bija dārza rotājumi.

Māsas nebija aizmirsušas par savu radu mīļākajiem ēdieniem, krēsliem, kur atsēst nogurušajiem un, protams, paaugstinājumu, kas lieti noderēja par skatuvi. Visur bija sīkas, neuzbāzīgas gaismiņas, kas izgaismoja dārzu, tomēr nebija uzbāzīgas. Zālē esošās gaismiņas atgādināja mazus jāņtārpiņus un varētu patikt mazākajiem radiniekiem. Tāpat kā zviedru galds varētu piesaistīt tos, kuri visiem stāsta, ka ietur diētu, jo atradās vietā, kura bija ārpus viesu redzesloka tomēr gana redzamā vietā, lai katrs, kas ienāktu pa vārtiņiem to redzētu.
Arfeja un Efija, kā parasti pilnīgi neatšķiramas, tā sagādādamas radiem galvassāpes, kura tad ir īstā, stāvēja abpus vārtiņiem un sagaidīja viesus visai jautrā noskaņojumā. Reizēm viena vai otra vēl devās uz svinību placi, lai kaut ko piekārtotu, tad atkal atgriezās pie vārtiņiem.

[Ungaarijas ragas...]

Ahā! Savācis pašu smukāko un sulīgāko ogu visā dārzā, tagad ceri atpirkties ar visādiem solījumiem! putns iesaucās un uzmeta gaisā asti, bet tad šķelmīgi paskatījās uz pusis.
Nu labi! viņš noteica, acīs pazibot nu ļoti viltīgai izteiksmei, ko Ardenols gan nevarēja manīt.
Redzi, tur to zaru mudžekli? putns ar galvu pameta uz augšu, Ja redzi, tad jau tu redzi tās plūmes, kas tur ir. Tās lielās un sulīgas. Ja tu tās dabūsi...
Vietā, kur putns bija norādījis vijās zari ar dzelkšņiem, tā ka nebija ko domāt bez pamatīgas roku saskrāpēšanas tikt klāt plūmēm. Skatoties no apakšas, no augšas jau bija krietni vieglāk, bet Ardenols tur diemžēl nevarēja tikt klāt.

[berserks]

Laisdams roku pār brieža muguru viņš sajuta siltumu Akmens statuja un silta? ... Tas jau gluži kā pasakās, ko lasīju mazs būdams ... par apburtiem cilvēkiem, kuriem jādzīvo citā ādā, kamēr kāds viņus atbrīvo... un trausdams nost pa kādai sūnai viņš prasīja statujai Cik ilgi tu jau te stāvi? ... Šķiet Narcisai patika brieža mugurā ...

P.S. Interesanti, tas briedis tur stāv uz kāda podesta, paaugstinājuma, vai vienkārši tāpat uz zemes ...

Šo rakstu rediģēja berserks: 10.05.2006 01:53

[Ungaarijas ragas...]

OOC: Briedis stāv uz apmēram 20 cm augstas akmens plāksnes.

Briedis izslēja galvu un mazliet piešķiebis, tā lai ar vienu aci varētu redzēt Villiju, atbildēja:
Sarežģīts jautājums, dienu un nakšu ritums te reizēm saplūst kopā, tā, ka beigās nav skaidrs, cik laika pagājis. Bet viņas man pateica, ka nu es būšu tikpat vecs. Hmmm, jā tikpat vecs, 21 gads vai varbūt 121?
Briedis domīgi sastinga, mēģinādams atcerēties, kurš no tiem skaitļiem ir īstais.

[Eņģeļu gūstekne]

Narcissa ik pa brīdim ieķiķinājās kad tētis uzsāka sarunu ar briedi... tēt te ir jautri... mazā iespiedzās un tad piebiedrojās Villijam plūkt nost sūnas kuru gandrīz jau vairs nebija... Kā tevi sauc? viņa jautāja iekārtojusies brieža mugurā nedaudz ērtāk... briedis bija tik tiešām skaists lai gan statuja... ragi bija žuburiem klāti, un pats dzīvnieks likās stalts un nelokāms...

[Ungaarijas ragas...]

Briedis būtu labpatikā noskurinājies, ja vien nebūtu no akmens, kas tomēr šādas tādas kustības ierobežoja.
Tagad staujas skats pievērsās Narisai:
Mans vārds ir Marals.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 10.05.2006 10:04

[rudo lapu vilcēn...]

Paraudzījies uz putna norādīto vietu, Ardenols tūlīt nožēloja piedāvājumu. Tur taču reāli nav iespējams tikt. viņš domaš novaidējās. sejā uz mirkli pavīdēja izmisuma izteiksme.
Kas solīts, jāizpilda. viņš nopūtās. Kaut visticamāk manu vienīgo uzvalku pēc tā varēs mest miskastē. viņš domaš piemetināja un sāka vilkt nost žaketi.
Nometis paģērba gabalu uz zemes, Ardis sāka pētīt zarus, meklēdams mazāk durstīgu un vieglāk sasniedzamu ceļu.
Uzmanīgi pieliecies, viņš aplīda zem kādas plūmes zariem, nonākdams pie tās stumbra. Nācās labu brīdi pūlēties, kamēr puisis tika augšā uz pirmā zara. Ceļš būs gaŗs,. viņš nomurmināja un centās tikt augstāk.
Pēc mirkļa sakļi eivilcis elpu caur zobiem, viņš nobraucīja dziļu skarāpējumu, kuru bija radījis kārtējais koka ērkšķis.

[Aiva]

"Hei! Armand! Kas te noticies, kur visi palikušies?" Venrods piesteidzās pie puiša un viņa māsas. "Kur manējie bērni?"

[Ungaarijas ragas...]

Klau, esiet tik labas un ļaujiet taču tam cilvēkam dabūt augļus! Jums taču to netrūkst! putns piepeši ierunājās, raudzīdamies uz dzeloņplūmēm, tad pievērsās Ardim.
Tu nestraucies, tikai izturies uzmanīgi, ja? Viņām nepatīk zaudēt dzelkšņus un augļus arī ne visai.

[rudo lapu vilcēn...]

Pārsteigts Ardenolspavērās putnā. ŠAīs plūmes ir dzīvas? Nu dzīvākas nekā parastā. viņš domaš sevi pārlaboja un vērās zaros, apcerēdams cik daudz ērkšķu viņu ir saskrāpējuši un cik daudzus no tiem viņš nolauzis Laikam nedaudz. viņš domaš pārlika.

[Hikari]

Mei vēljoprojām stāvēja kā sasaldēta un apstulbusi. Meitene lūkojās uz briedi un jutās patiesi aizgrābta, taču nespēja saprast, kā gan statuja prot runāt. Tomēr īpaši ilgi Mei neprātoja. Viņa vienkārši ļāvās notikumu gaitai. Pieiedama tuvāk visiem stāvošajiem, meitene klusi ierunājās Sveiki. Vismaz kādu man izdevās sameklēt...

[berserks]

Viņas? Noteikti Arfeja un Efija, kas tad cits ... būs? tātad visu laiku nebija ... bet ko tas maina? Villijs spriedelēja pie sevis. Bet kāda gan tam starpība, Narcisai viņs patīk ... ak par Maralu tevi sauc ... Pa starpu savām domām Villijs dzirdēja Narcisas jautājumu un briedi nosaucam savu vārdu .... Kaut kas bija pārņēmis viņu savā varā un viņš vien stingi skatījās meitas virzienā, uz brīdi vairs nebija svarīgi kā un kāpēc Villijs bija šeit nokļuvis, viņu pārņēma tāda neizsakāma, dīvaina sajūta.
No stinguma viņu izvilka vēl kāda, lai gan paklusa, balss. Villijs pagriezās. Ā, sveika, tu ar te ... viņš teica Mei un vienkārši aiz ieraduma pasmaidīja ...

Šo rakstu rediģēja berserks: 11.05.2006 00:18

[Ungaarijas ragas...]

Jā, jā vari nebrīnieties, te viss ir dzīvāks par dzīvu, gribi teikt, ka nekad neesi ar koku runājis? putns novidžināja Ardenolam, tad atkal pavērās uz plūmēm, nu jaukās, ļaujiet viņam salasīt tās plūmītes priekš manis! mazāk pretosieties, mazāk ērkšķu pazaudēsiet! Jā un neaizmirstiet par viņiem...
Strazds daudznozīmīgi pabeidza. Lai vai kā, taču šķiet, ka pēc viņa runas kāpšana vedās labāk un ērkšķi arī vairs tā nedurstījās.

Sveiki! Marals pamāja Mei ar ragu.

[rudo lapu vilcēn...]

Laikam tā neesmu. viņš apmulsis nomurmināja atbildi. Attapies Ardenols turpināja kāpt augšā. Varbūt tā bija tikai šķietamība, bet kāpšana šķiet vedās daudz vieglāk. Itkā zari vairs nepretotos, pat palīdzētu. viņš nodomājās, bet centās, lai izbrīns pārāk neiegultos viņa sejā. Ja tici, vis ir iespējams. sakopojis domas ap šo frāzi, viņš drīz nonāca koka galotnē un uzmanīgi pastiepa rokas pēc plūmēm.

[Hikari]

Meitene atsmaidīja Villijam un pievērsās briedim. Sveiks viņa vērsās uz brieža pusi. Galvā visu laiku rosījās jautājums- kā tas ir iespējams, taču to uzdot kaut kā negribējās. Mei tikai stāvēja un skatījās uz briedi. Meitenei dzīvnieki patika, brieži vienmēr bija likušies stalti un skaisti. Kas gan notiek? Vai tā ir daļa no kāda pārbaudījuma? viņa prātoja.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 11.05.2006 19:24

[Ļipa]

Ardis sniegdamies pēc plūmēm aizsniedzās pēc kaut kā mīksta un pūkaina.Negramsties, kur nevajag!!!
Kāds, kas atradās koka galotnē, iespiedzās. Kaut kas sakustējās un Arda rokā iecirtās pārītis asu zobu. Ļoti asu, bet maziņu.

[rudo lapu vilcēn...]

Censoties aizsniegt plūmes, uisša rokakaut kam pieskārās. Kas tas? viņš nespeja pabeigt domu, kadpēkšņi kaut kas iebļa'vās un asi zoiņi iecirtās rokā.
Au! Par ko tas? viņš aši atrāva roku un pārsteigts iesaucās. Šeit pārāk daudz visa kā. Ardis nodomāja, ar acīm meklēdams kodēju.

[Ļipa]

Tu stulbs vai kā?
Šķiet šinšliveidīgais zvērs negrasījās neko daudz paskaidrot. Pagriezis muguru Ardim viņš iestūķēja ar savām priekšķepām, aiz abiem vaigiem vienu no plūmēm.
Jammm.... es tmevi aiz asmmtesmmm.... rausmmmtītu
Zvēriņš purpināja, turpinot gremot plūmi.

[Ungaarijas ragas...]

KOPSAVILKUMS. Pēc tam, kad abas māsas pa taisno pazuda no savas ballītes, tur sāka notikt dīvainas lietas, ko nu ir ietinusi bieza migla tāpat kā dārzā palikušo tanti Grizeldu (eziic_miglaa), vectēvu (Moskjis), krustēvu (Aiva), Armandu (buffy), Darinu (Snorkes jaunkundze) un mammas labāko draudzeni. Krustmāte un vecmamma ir kaut kur mājās.
Savukārt pa vārtiņiem izgāja un citā dārzā nokļuva abi brālēni - Ardenols (Rudens bērns Renīna) un Villijs (berserks), Jasmīna (Immortal), Narcisa (explode), Mei (Rowenny) un arī Rolands (North_see).

[rudo lapu vilcēn...]

Es atvainojos. Man nebija nodoma kādu raustīt aiz astes, es vēlējos tikai putnam paņemt dažas ogas. attapies no pārsteiguma, kas uz brīdi bija puisi pārņēmis ieraugot zvēriņu, viņš atbildēja.
Es paņemšu tikai dažas ogas un jūs viarāk netraucēšu. viņš vēl piebilda un sniedza roku pēc ogām, šoreiz uzmanīdamies lai neaizskartu zvēriņu.

[Eņģeļu gūstekne]

Narcissa sveicienam pamāja ar galvu Mei un labsirdīgi ieķiķinājās, brieža mugurā bija tik ērti neskatoties uz to, ka viņš bija no akmens. Tev ir smuks vārds. meitene tieši noteica mazajā sejiņā uzvīdot mīlīgam smaidiņam. Iekārtojusies brieža mugurā nedaudz ērtāk Narcissa tomēr konstatēja, ka grib pie tēta un pacēla mazās rociņas uz augšu kā dodot Villijam mājienu, ka grib opā.