Kas muus vada?, nezinja Opcijas

[Melleņu kamenēns]

man ienaaca praataa viena taada doma.vai viss kas notiek ir jau ieprieksh paredzeets un zinaams?vai ir kaads par mums augstaaks speeks kas muus visus kontrolee un vada?vai muusu vaiksmes un neveiksmes ir atkariigas no planeetu nu zvaigzhnju staavoklja???
kaa juus domaajat?

[Elony]

Tu runā par dzīvnieku pasauli. Mēs secinām, ka gan pašsaglabāšanās, gan pašiznīcināšanās - abi ir dzīvnieciski instinkti. Cilveks nekur tālu no dzīvnieku pasaules nav aizgājis, lai arī kurai no evolūcijas teorijām mēs nepiekristu. Bet tomēr cilvēks ir cilvēks un dzīvnieks ir dzīvnieks. Slims vai ne slims, cilvēks mēdz rīkoties neadekvāti. Dzīvnieki tā nerīkojas vai rīkojas ļoti reti. Viņiem gan domāšana, gan uztvere ir daudz primitīvāka un tapēc cilvēki, kas ir sarežģītāki gan pēc uzbūves (lieka piebilde), gan pēc emocionālās, garīgās un fiziskās uztveres, nevar gluži vienā maisā bāzt.

Tātad te arī ir atbilde.
Dzīvniekus vada instinkti.
Cilvēkus instinkti ietekmē, taču mazāk kā dzīvniekus, jo cilvēki ir daudz sarežģītāki, tas ir, viņos ir kas vairāk kā tikai instinkti. Tāpēc arī nevar teikt, ka viņus vada instinkti. Pat ja kopumā cilvēka dzīves gājums ir saskaņā ar tiem, tomēr viņi spēj rīkoties tiem pretēji, jeb ārpus to ietekmes.
Tas ir tas, ko es saucu par brīvo gribu.

[Shadowstalker]

Instinkti darbojas krīzes situācijās. Parastiem dzīvniekiem brīvā dabā vislaik ir jācīnās par izdzīvošanu, tāpēc viņus instinkti vada vairāk. Dzīvnieki cilvēki ir nonākuši līdz līmenim, kurā vairs nav katru brīdi jādomā, kur tālāk ņemt ēdamo utt., tāpēc paliek pāri laiks, kurā darboties pēc sava prāta. Bet, tiklīdz sākas kaut kādas šaizes...

[Elony]

Instinkti darbojas krīzes situācijās. Parastiem dzīvniekiem brīvā dabā vislaik ir jācīnās par izdzīvošanu, tāpēc viņus instinkti vada vairāk. Dzīvnieki cilvēki ir nonākuši līdz līmenim, kurā vairs nav katru brīdi jādomā, kur tālāk ņemt ēdamo utt., tāpēc paliek pāri laiks, kurā darboties pēc sava prāta. Bet, tiklīdz sākas kaut kādas šaizes...

Nepriekrītu. Mājas dzīvnieki, piemēram neatrodas pastāvīgās briesmās, tomēr neizrāda nekādas kulturālisma pazīmes. Arī labi barotie, siltos mitekļos dzīvojošie spēj domāt kā tikai vairāk pierīties un paskraidīt ārā, lai viektu sugu turpinošus aktus. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Shadowstalker]

Bomzis uz ielas arī turpina neko nedarīt kā visi cilvēki, nevis dodas mežā un sāk kost nost dzīvniekus, lai barotos.

[Dvēselīte]

To sauc par degradēšanos.

[Elony]

Degradēšanās. Mēdz teikt - nolaizties līdz dzīvnieka līmenim.
Tātad cilvēkiem ir augstaks līmenis.

Instinktiem jādarbojas visu laiku, tie nodrošina eksistenci. Tikai ja dzivnieki tiem pakļaujas bez ierunām, tad cilvēki instinktu iedarbibu izjūt mazak un spēj pat rīkoties pret tiem.
Tā teikt, pakļaujas instinktiem tik ilgi, kamēr paši grib.

[Roviela]

Nezinu kā jums, bet šīs lietas ir bioloģijas pamatkursā, ko māca skolā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Nemaz nerunājot par to, ka dzīvām būtnēm darbojas ne tikai instinkti, kurus var arī reizēm apdomāt, pareizāk, ne pašu instinktu, bet gan realizāciju, bet arī lietas, kuras vispār nevar kontrolēt. Sirds sitās, gribi, negribi, elpo - gribi, negribi. Izdarīt pašnāvību vienkārši aizturot elpu nekādi nevar. Visspēcīgais instinkts un refleksi.
Tikai uz instinktiem dzīvo ja nu vienīgi tārpi, kuriem pat kārtīgu smadzeņu nav. Visi augstākie dzīvnieki, ieskaitot cilvēku, nedzīvo tikai uz instinktiem, lai gan līdz greznībai, ko sauc "abstraktā domāšana", šķiet, ir ticis vienīgi cilvēks. (Neapgalvoju, ka tas būtu stingri pierādīts.)
Bet - var izdzīvot tikai ar instinktiem, var, lai gan šaubos, vai mūsdienu cilvēki izdzīvotu tik ilgi, lai spētu radīt pēcnācējus. Visiem augstākajiem dzīvniekiem ir jāmācās, lai izdzīvotu. Kaķim ir jāmācās medīt, jāmācās pazīt, ka "tas tur ir tas mīkstais, ķeramais", par ko man saka instinkts - "ķer! maziņš! kustās!". Plus paplidus jāapgūst - "tas ir ēdams". Nekādi instinkti to nepasacīs priekšā. Cilvēkam - vēl jo vairāk.
Instinkti un refleksi ir pamatā, bet tie nevada un nenosaka visu dzīvi pēc tam. Gluži tāpat kā es neticu iepriekšnolemtam liktenim.

[Dvēselīte]

Man gan patīk fatālisms.

Tas, kas ļauj kaķim medīt ir ne tik daudz iemācīšanās, kas ir nenoliedzami viens no posmiem, cik a priori, kas nosaka, ko mēs zinām, mākam un varam. Tagad var sekot virknēm pārliecinošu argumentu, kāpēc man varētu nebūt taisnība, bet es vienalga uzskatu, ka mums ir zināšanas pirms pieredzes. Bet tā nav topika tēma, kaut nenoliedzmi saistoša. (Varbūt vajag tādu tēmu?)


Nu labi, pieņēmsim, ka tiek pieļauts, ka cilvēku nevada instinkti, ko jūs tik ļoti negribat pieļaut. Tad, kas ir tas, kas cilvēku vada? Ja jau tā nav primitīva vēlēšanās izdzīvot, kas arī ir instinkts.

[Roviela]

a prori nav tas pats, kas zināšanas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Ja vēlies, var jau ieviest tādu tēmu.

Man atkal ir tāds jautājums - priekš kam vajag, lai kāds kādu vadītu? Piedzimi - dzīvo, kā māki. Un visa bēda.

[Dvēselīte]

a priori. Es runāju par Kantu.


Nu bet vajag taču visu sarežģīt. Kāpēc dzīvot vienkārši un bez problēmām, ja mēs esam gana attītstītas būtnes, lai spētu problēmas radīt paši.

[Roviela]

Ā! Tad jāizdala pavediens par to, kas ir zināšanas. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Es nepiekrītu Kanta teorijai par a priori iegūstamām zināšanām, tāpat kā nepiekrītu tiem, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata tiešu gara nākšanu pār cilvēku.

Par prātuļošanu piekrītu - cilvēkam ir daudz smadzeņu, tās negrib būt mierā un neko nedarīt. Sēžam un prātojam par dzīves jēgu.

[Dvēselīte]

Re, te jau ir aizgājis riktīgs offtopic's (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)



Bet pat neskatoties uz to, ka cilvēks izmanto smieklīgi mazu procentuālo daļu no savām iespējām, pat tad tas ir vairāk kā vajadzīgs.

[Elony]

Tur jau tā lieta, ka cilveks nespēj dzivot vienkārši un bez problēmām. Pat tie paši nelaimīgie deģenerāti spītīgi atsakās nolaisties līdz dzīvnieka līmenim un saglaba zināmas saprāta paliekas, lai spētu izdzinģēt mazliet naudiņas šņabim.

Tātad pārāk daudz smadzeņu - ta ir cilvēku problēma ((IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) ). To dēļ viņs nav harmonijā ar dabu, nepakļaujas labajiem instinktiem tik ļoti kā dzīvnieks, bėt nodarbojas ar bezjedzīgām lietiņām, ka mūzika, tēlotājmāksla, hasiš, šņabis, datorspēles un virken citu brīnumu.
Jātiek vaļā no smadzenēm. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Dvēselīte]

Ak, jūs ar savām galējībām! Redz, cik tas ir tipiski.
Smadzenes/saprāts, tapēc arī ir dotas/s, lai cilvēks domātu un rastu risinājumus dažādās situācijās. Būtu jau baisi vienkārši - smadzenes rada problēmas, tiekam vaļā no smadzenēm. Dedukcija ne pajokam.

[Elony]

Ak, jūs ar savām galējībām! Redz, cik tas ir tipiski.
Smadzenes/saprāts, tapēc arī ir dotas/s, lai cilvēks domātu un rastu risinājumus dažādās situācijās. Būtu jau baisi vienkārši - smadzenes rada problēmas, tiekam vaļā no smadzenēm. Dedukcija ne pajokam.

Smaidiņi tapēc jau domāti, lai parādītu humoru. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Es tikai saku, ka ja cilvēkus kas vadītu, proti tādā ziņa, ka viņi tiek kaut kur nenovēršami virziti, ir pretrunā ar šīm pašām smadzenēm. Mums ir brīva griba. Mūs var ietekmēt instinkts, bet gala lēmumu pieņemam paši. Ne liktenis, ne kas cits.
Punkts.

[Dvēselīte]

Tu tici brīvajai gribai? Wow! Kāda tad, tavuprāt, tā ir? Cik daudz cilvēkam ir atlicis no brīvās gribas? Izvēle, ko ēst brokastīs?





Komats. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Šo rakstu rediģēja Arsuka: 23.11.2007 12:29

[Roviela]

Vislābāk uz jautājumu par vadīšanu atbild pats jautājums formulējums:
"Kas mūs vada. Neziņa" (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Brīva griba ir filozofijas jēdziens, kam ir jēga tikai tad, ja nepieļauj predestinēta likteņa esamību. Ja pieļauj, tad jēgas nav. Es neuzskatu, ka tāds eksistē, značit - brīva griba ir. Neēst brokastis vispār! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

[Dvēselīte]

Jā, neziņa ir labs dzinulis. Tomēr ne vienmēr.

Nu, var jau būt, ka viņa ir, bet tik ļoti ierobežota, ka nekas jēdzīgs pāri nav palicis.

[Elony]

Kaut kur par šito jau tika diskutēts, nevaru tagad atrast.

Nu, liktenis parasti ir diezgan mistiska lieta. Neizskaidrojama. Un pierādīta pavisma noteikti nav.

Neziņa? Kas tas tāds?
Brīva griba... brīva griba manā izpratnē ir saprātīgas būtnes (respektīvi cilvēka) iespēja izvelēties no vairākiem variantiem, bet izvēli nenoska (var ietekmēt, bet nekad nedominē) instinkti tikai viņa paša saprāts.

[Dvēselīte]

Jā, kārtējo reizi nākas sastapties ar to, ka diskusija kļūst nebeidzama. Prieks, protams, ka katram ir savs viedoklis un spēja to pamatot. Vienmēr esmu žēlojusies, ka nav absolūtās patiesības. Tā būtu vieglāk.