Kas muus vada?, nezinja Opcijas

[Melleņu kamenēns]

man ienaaca praataa viena taada doma.vai viss kas notiek ir jau ieprieksh paredzeets un zinaams?vai ir kaads par mums augstaaks speeks kas muus visus kontrolee un vada?vai muusu vaiksmes un neveiksmes ir atkariigas no planeetu nu zvaigzhnju staavoklja???
kaa juus domaajat?

[Kristy Light]

Zini brīnumi paši no sevis nenotiek, kāds mūs noteikti vada...tici man

[Kaķurēgs]

Savu dzīvi un likteni vadām mēs paši. Bet mums ir vajadzīgs kāds augstāks spēks, pēc kura tiekties. Lai būtu jēga dzīvē.
Saka: Čilvēks radīja Dievu, la būtu kam ticēt!"

[Iewinja]

cilvēks vada pats sevi. nevar paredzēt katru vārdu, katru kustību. un, pat ja var - kas tad ir tas, kas to visu paredz?
viss ir mūsu pašu rokās. ir taču izvēle - darīt/sacīt to vai nē.

[juliens]

Patiesiibaa jau muus nevada....

[ievuks]

Es domāju ka ne!
Viss ko mēs darām ir atkarīgs tikai no mums!!! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

[.kreizī.]

NĒ! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)
nnu labi, varbūt vada, jo mana draudzene vienreiz izdarija, to ko pati negribēja.
Bet ka mūs vada (manuprāt) tas rodās ļoti reti.


Will

[Hēbe]

Es ticu liktenim,bet nedomāju,ka ir kāds augstāks spēks,kas mūsu likteni vada.

[negative]

es domāju, ka mēs paši izdarām savu izvēli un daram... paši vadam savu dzīvi.
var jau pasapņot, ka kāds cits vada mūs, ka mēs esam tādi kā roboti un, ka šī ir kaut kāda spēle.
kas to lai zin.

Katrs ceļš, pa kuru ejam, katrs autobuss, kurā iekāpjam, katrs cilvēks, ko sastopam ceļā var mainīt mūsu nākotni. Un šeit krustojas mūsu izvēles ar citu izvēlēm, jo arī cilvēkiem, kas vada mašīnu un kurus sastopam savā ceļā, ir jāizdara izvēle - vadīt vai nevadīt šo mašīnu, iet vai neiet par šo ceļu. Nu jā. Šeit laikam var teikt, ka, manuprāt, IZVĒLES vada mūs, IZVĒLES nosaka mūsu nākotni.

taisnība.

[ČoČanga]

manuprāt mūs vada mūsu domas, apziņa, intuīcija, smadzenes un apdomība. kas gan cits?! varbūt Dievs, bet viņš jau arī ir tas, kas radīja mūsu apziņu un smadzenes. ja tev ir šīs piecas lietas, tad viss kārtībā.

Šo rakstu rediģēja ČoČanga: 01.08.2007 11:25

[washulis]

kas mūs vada???

jūs vēl jautājat??

MATRIX!!!!!!!!!!!!!

bet otra teorija ir par iekšējiem kāpuriem (iekšējiem kāpuriem). tā ir iekšējā sirdsbals, kas nevies iesaka kaut ko darīt, bet gan pavēl.. ja ir vēl jautājumi par kāpuriem, tad prasiet washulim!

[Ķipītis amonjakā]

Varētu tā būt, ka viss ir paredzams un saplānots. Jā, tam es ticu!
Un, kas attiecas uz to vai mūsu dzīves ir atkarīgas no planētu un zvaigžņu atrašanās vietām or sth.- Jā, noteikti!

[Shadowstalker]

Un kāpēc lai tā tik noteikti būtu?

[Elony]

kas mūs vada???

jūs vēl jautājat??

MATRIX!!!!!!!!!!!!!

bet otra teorija ir par iekšējiem kāpuriem (iekšējiem kāpuriem). tā ir iekšējā sirdsbals, kas nevies iesaka kaut ko darīt, bet gan pavēl.. ja ir vēl jautājumi par kāpuriem, tad prasiet washulim!

Zini, kāpuri jau ož pēc šižofrēmijas...

Kas gan var mūs vadīt? Liktenis? Tas pastāv tikai tad, ja kāds pareģo nākotni, ko izmainīt nevar. Tāpat ir ar zvaigznēm. Lai kāds pasaka ko tādu, kas obligāti piepildisies, ko nevar novērst. Tad var runāt par nolemtību.

Kamēr nekas tāds nav, tikmēr es pats pieņemu lēmumus. Es izlemju dzer ananāsu sulu, nevis burkānu sulu. Un kad man pateikts, ka man jādzer buekānu sula, bet es gribēšu dzert ananāsu sulu, bet kaut kāda iesmesla dēļ izdzeršu burkānu sulu - tad arī varēsim parunāt par to, ka mūs kāds vada un iepriekš ko nolemj.

[Dvēselīte]

Man vienmēr tuva ir bijusi teorija par šņorītēm, skatuvi un teātri, bet apsverot dažādās iespējas, nākas secināt, ka šī teorija tiek satriekta pīšļos kaut vai tapēc, ka tas ir tupa neiespējami. Palietojiet saprāta abrazīvus un jūs arī nonāksiet pie secinājuma, ka vismaz 95% no jūsu apgarotajām teorijam ir pupu mizas.


Mūs vada dzīvnieciskais instinkts. Punkts.

[Elony]

Mūs vada dzīvnieciskais instinkts. Punkts.

Cilvekiem ir krietna saikne ar dzīvniekiem un cilvēkiem ir arī instinkti.
Bet nav tā, ka visu nosaka instinkti.
Instinkti ir:
Pašsaglabāšanās, ietverot tajā rūpes par ēdienu, dzērienu un aizsardzību no dabas citām biresmam.
Vairošanās, respektīvi sekss.
Vēl ir pašiznīcināšanās instinkts, kas iedarbojas, kad indivīds apdraud savu sabiedribu (piemēram ir neglābjami slims) un dodas nomirt.

Kāds šiem instinktiem sakars ar mākslu, mūziku? Kaut vai Lomu spēlēm tepat, kurbijkurnē? Instinkti domāti, lai nodrošinātu mūsu eksistenci un sugas saglabāšanos. To tie arī dara.
Tas, ko cilvēks paveic ārpus šiem instinktu ietvariem, liecina, ka viņam piemīt kas vairāk kā tikai instinkti.

Šo rakstu rediģēja elesarels: 22.11.2007 12:51

[Dvēselīte]

No sākuma domāju, ka neesmu izlasījusi pavediena pirmo postu un tapēc kaut ko jaucu. Bet nē, izradas, ka es neko nejaucu.
Kur tu izraki mākslu? Jautājums bija par to, kas mūs vada, es devu no savas puses pozicionētu atbildi. Viss.


Bet, ja jau par to, tad gribētos teikt, ka cilvēkam, ārpus instinktiem, piemīt arī intelekts, kaut gan to nevar īsti attiecināt uz visiem dugas indivīdiem. Runājot par mākslu, visplašākajā šī vārda nozīmē, tad tā ir tikai blakusnodarbošanās, kas izveidojusies tās pašas evolūcijas cēļā, kurā radās cilvēks. Tā ir izklaide. Cilvēkam ir nepieciešama izklaide un atpūta, lai viņš spētu relaksēties un tādējādi labāk aizsargāt sevi. Indivīdi, kas pastāvīgi ir nāves briesmās (realās vai iedomatās), nespēj ilgi izdzīvot. Nervu sistēmas sabrukums, smadzeņu darbības traucējumi, fiziska un emocionāla katastrofa.
Lai no tā izvairītos, ir tevis nosauktā māksla. Teātris, mūzika, kino, LARP'i. Vienalga. Tā ir tikai maza daļa no tā, kas mums palīdz izdzīvot. Tai ir sava vieta un funkcija sabiedrībā un tās labā.

[Elony]

Taču ir cilvēki, kas spēj iztik bez mākslas un citam lietiņām, kas palīdz relaksēties. Visamz viņi tās saņem mazākās devās.
Es nenoliedzu instinktu nozīmi cilvēku dzīvē, daudzējādā ziņā tie cilvēku vada.
Taču ja uz cilvēku iedarbotos tikai instinkti, tad viņa darbības būtu pilnigi prognozējamas. Taču tā nav, ir vēl kas.
Tas ari ir viss, ko gribeju teikt, vienkārši pēc Mūs vada dzīvnieciskais instinkts. Punkts. man likās ka tu saki, ka cilvēkus PILNĪGI vada instinkti.

[Dvēselīte]

Nu jauki, ka pārprati.
Un Tu gribi teikt, ka instinkti ir paredzami? Wow (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) Paredzama ir pati tieksme, nevis izpildījums. Tāpēc jau cilvēki ir individualitātes, ka katrs no viņiem atšķiras savā izpausmē un variantu realizācijā.
Un tie, kurus Tu mini kā mākslas nepiekritējus, ir meļi. Katram ir savs mazais mākslas veids, kas viņam ļauj atpūsties.

[Elony]

Un tomēr, kā ir situācijās, kad instinkti nonāk pretrunā viens ar otru?

1931. gads. PSRS, Ukraina. Zemē valda bads. Izplatās slimības, kanibālsims, bet valdība nekavējas atņemt pēdējo labību.
Kādai mātei ir izsalcis bērns, arī viņa pati ir izsalkusi. Nu, atrada uz lauka sasalušus kartupeļus. Var apēst pati, var dalīt pusi ar bērnu vai atdot visus bērnam.

Pašsaglabāsānas instinkts un sugas turpināšanas instinkts? Ja dzīvnieku pasaulē dzīvnieki vienmēr atdos pēdējo kumosu savam vienīgajam pēctecim, tad pie cilvēkiem tā rīkosies tikai daļa.

Cits, trivāls gadījums. Cilvēks izdara pašnāvību nelaimīgas mīlestības dēļ. Kāds gan instikts viņu vada? Jāatzīmē ka tas, ko dēvē par pašiznīcināšanā instinktu, dzīvnieku pasaulē darbojas tikai tad, kad dzīvnieks ir smagi slims. Drīzāk to var saukt par savas sugas aizsardzības instinktu. Dzīvnieki, kas atraidīti meklējot partneri, neiejiet bojā.

Kāpēc tad cilvēku instinkti tik ļoti atšķiras? Vai nav drīzāk tā, ka viņš spēj rīkoties pretrunā ar tiem?

[Dvēselīte]

1. Kad nonāk pretrunā tad nonāk. It kā šī jau nu būtu vienīgā joma, kur kas tāds notiek.

2. Kanibālisms? Jauki.

3. Mātes instinkts. Viena no lietām, kas mēdz būt līdz galējībai absurda un iet pret visiem cilvēkam zināmajiem likumiem. Māte sava bērna dēļ ir gatava darīt visu, ja vien viņa nav aukstasinīga kuce. Arī tādas ir atrodamas, bet kādas gan anomālijas dabā nav sastopamas.

4. Es jau vairākās vietās esmu izteikusies, ko domāju par pašnāvībām. Tā ir vai nu drosme, vai gļēvulība. Drosme, kā mēdz teikt kāda mana gudra paziņa, ir iztēles trūkuma un muļķības savienojums. Bet, kas ir gļēvulība, man drošī vien nav jāskaidro. Tātad, ko mēs no tā varam secināt? Pašiznīcināšanās instinkts (kā mums patīk lietot sarežģītus terminus!) ir tas, uz ko pasaule/sabiedrība mērķtiecīgi iet. Ar savu darbību, savu dzīves veidu. Visu. Tas ir tāds virspusējs skats. Mēs to apzināmies, bet turpinām darīt, kaut zinām, ka tas ir slikti, bet darām tāpēc, ka vai nu mums nav citas iespējas, vai arī esam slinki.

Tu runā par dzīvnieku pasauli. Mēs secinām, ka gan pašsaglabāšanās, gan pašiznīcināšanās - abi ir dzīvnieciski instinkti. Cilvēks nekur tālu no dzīvnieku pasaules nav aizgājis, lai arī kurai no evolūcijas teorijām mēs nepiekristu. Bet tomēr cilvēks ir cilvēks un dzīvnieks ir dzīvnieks. Slims vai ne slims, cilvēks mēdz rīkoties neadekvāti. Dzīvnieki tā nerīkojas vai rīkojas ļoti reti. Viņiem gan domāšana, gan uztvere ir daudz primitīvāka un tāpēc cilvēku ar dzīvnieku, kas ir sarežģītāki gan pēc uzbūves (lieka piebilde), gan pēc emocionālās, garīgās un fiziskās uztveres, nevar gluži vienā maisā bāzt. Sak, ja jau dzīvnieki nolien kaktā nomirt badā, jo ir slimi, tad arī cilvēki tā dara. Jā, nevar noliegt, ka bieži pašnāvības izdara garīgo slimību iespaidā, bet tikpat bieži to dara esot pie pilnīgi skaidras apziņas. Piemēram, neārstējami slimie. Cilvēks cieš sāpes vai baidās no tām, viņs grib mirt, viņam veic eitanāziju (kur tas ir atļauts). Vai cilvēkam var pārmest, ka viņš negrib ciest sāpes? Nedomāju vis.

Domāju, ka spēsi šeit atrast manu atbildi uz saviem jautājumiem. Šķiet, ka vajadzētu lieku reizi piebilst, ka, lai arī Tu mini vispārzināmus faktus no pasaules pieredzes un vēstures, tad es atbildu tikai ar savu viedokli.








Šo rakstu rediģēja Arsuka: 22.11.2007 17:51