Mērnieku laiki, R. un M. Kaudzītes Opcijas

[Džūna]

Mēs šo darbu pašlaik lasām literatūrā un es nonācu pie secinājuma, ka manām smadzenēm tas nav sagremojams. Kā ar jums?

[Klementīne Krauk...]

Eju septītajā klasē, tātad tā man pagaidām nav obligātā literatūra. Taču tas neliedza man apņēmīgi paņemt pieklājīgi biezo, saplīsušo sējumu un lasīt.
es nezinu, kas tur pie vainas. Tas, kas es vienkārši spēju lasīt latviešu literatūru vai tas, ka lasīju pati pēc savas motivācijas, bet...
Ei, nu, nav taču tik traki!
Es pat lasu katru vārdu, aprakstu utt., bet nemokos ar gariem zobiem. Tiesa, ātri nelasās, bet tas, varbūt, pat ir labāk nekā izlasīt pārlieku ātri. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Cepumonka]

lai nebūtu jālasa skolas laikā šo "jaukumu", nolēmu pievārēt pa vasaru. sākums O.K. kur ome ar savu mazmeitu iet uz skolu, bet kad ome atvēra muti...man melns sagriezās gar acīm! neko no viņas teiktā nesapratu, lai gan pārlasīju reizes 10 to vietu. un tā šī apņēmība noplaka pie 11.lpp

[Bizii van Dope]

Mana izbijusī obligātā literatūra, par kuru bija daudz dažādu smalkas analīzes piebāztu darbu un noslēdzošā eseja... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) Pašai neticās kā spēju to milzīgo laiku tik veiksmīgi izlikties, ka esmu izlasījusi grāmatu un uz tikpat veiksmīgi uzrakstīt eseju.
Paldies interneta resursiem, kas mani glāba no tās drausmīgās garlaicības!

Viss ir pārāk smalki aprakstīts, sižets kaut kur pazudis garajos, drausmīgi sistemātiskajos... kāds prieks lasīt? Ja nu vienīgi ļoti interesē tas vēstures posms...
Varbūt, ja skolā būtu dots ilgāks laika posms, lai izlasītu šo grāmatu, tad to būtu ļoti iespējams izdarīt... vienkārši pie katras rindkopas, katra teikuma pat dzimušam latvietim jāpiedomā, ja vēlies izprast.

Šo rakstu rediģēja Bizii van Dope: 29.09.2009 20:33

[Miervaldis Gotiņ...]

Lasīju šo darbu kaut kur ap 1992-1993. gadu, kad viņš man skolā trāpījās kā `obligātais`.

Sižets, kad viņu attēlo filmā, ir ok. Grāmata tik raita nelikās, tur droši vien pie vainas iepriekš minētā <daudzo aprakstu> problēma, kurā nogrimst notikumi. Katrā ziņā atšķirībā no `Zaļās zemes` vai `Lazdu laipas` bija pat lasāma.

Lai vai kā, šis darbs ir absolūta klasika, no kura nāk tādi hrestomātiski un fundamentāliski epiteti kā <Ķenča lūgšana>, teiciens <kā sacīt jāsaka> un iespējams vēl kaut kas, ko es ātrumā neatceros.