Miglā Tītās virsotnes noslēpums..., [C] [PZP] Opcijas

[Margo]

Šīs LS sākuma darbība risinās kādā mazā ciematiņā-Derfildā. Derfilda patiesi ir mazs miestiņš, kas atrodas netālu no brīnumskaista meža, kalniem, kuru virsotnes vienmēr klātas miglā, un jūras, kas vienmēr zigo kā dimants. Šīs Lomu Spēles dalībnieki, respektīvi jūs, dodaties uz šo pilsētiņu, lai pavadītu tur vasaru. Katram no jums ir savs iemesls, kāpēc dodaties uz Derfildu, taču šo vasaru, jūs kaut kas vilina doties tieši uz turieni.
Šī vasara katram no jums būs neaizmirstams piedzīvojums, kurš būs pilns negaidītu pārteigumu un dabas maģijas...kas to lai zina, kas jūs sagaida, šajā patiesi neparastajā piedzīvojumā...

Sīkāk skatīt ATD!

Mīlīši, saturās, jo mēs...

Sākam!

[Malduguns]

Mija nožāvājās un savāca savas gaišās cirtas mezglā. Dažas no tām atrisa un glīti ieskāva Mijas pievilcīgos vaibstus. Zilās acis spulgoja un meitene izskatījās ļoti glīta.
-Tad redzēsim, cik laba tava intuīcija ir,-meitene uzsmaidīja Annai un apsēdās uz grīdas pie loga.
-Es padomāšu par šo iespēju,-viņa sacīja, kad Anna piedāvāja naksnīgus piedzīvojumus.

[kauliņš]

Lūcija pie sevis klusi iespurdzās par Annas intuīciju, nez kāpēc Lū tādām lietām diži neuzticējās, bet varbūt Annai arī ir taisnība. To rādīs laiks. Pēc uzaicinājuma uz pastaigu Lū tikai noteica - Tad jau redzēs! Bet doma nav peļama! iesākumā būtu nedaudz jāatvēsinās un jātpūšās. visa tā kratīšanās autobusā bija Lū diezgan nogurdinājusi.

[Seila]

Terija bija pilnībā sastingusi. Vēl mirklis un viņai sķita, ka tulīt pat sāks vemt. Meiitene pati nesaprata kā tas notika, bet rokas autumātiski pastiepās pie jostas kur parasti kabatā atradās paciņa cigarešu. Tā bija tur vēl ar vien.
Izvilkusi ārā pacinu meitene izņēma vienu cigareti un kāri aizsmēķēja. Vajag padomāt. par šo visu vajag padomāt
Tomēr domas jaucās pa galvu tā it kā to tur nemz nebūtu.
ķer...
Meitene atsprādzēja no jostas neliela izmēra mednieku duncīti un pasvieda Sofijai

[kauliņš]

Mājiņā valdīja klusums. Mija joprojām sedēja turpat zem loga, Anna izpētīja māju. Lūcija jau bija paspējus apskatīt no rīta uzņemtos foto attēlusun nolikusi fotoparātu atpakaļ somā, lai baterijas tik ātri nenosēstos. Pulkstens bija pusdeviņi vakarā. bija tieši tas laiks, kad Lūcijai parādījās nenormāli daudz pāri plūstošas enerģijas. Viņa neizturēja rokas pulsteņa monotono tikšķēšanu istabas klusumā un teica pavērsdamās pret Miju - Varbūt tomēr izejam arā, nedaudz aplūkot apkārtni, varbūt nopeldēties. Tāpat līdz rītam interesantāk nekļūs!
pateiksusi savu sakāmo Lū nepacietīgi gaidīja Mijas un Annas atbildi.

[Malduguns]

Mija palūkojās uz Lūciju.
-Tā varētu būt laba ideja,-veikli piecēlusies kājās, viņa sameklēja somā peldkostīmu un dvieli.
-Dodamies?-gaišmate vaicāja.

[kauliņš]

saņēmusi apstiprinošu no Mijas atbildi Lū atplauka smaidā. Arī viņa ātri paķēra peldkostīmu un dvieli. - nu tad dodamies! Anna, tu nāksi??? uz kurieni iesim uz jūru vai upi???

Šo rakstu rediģēja kauliņš: 28.01.2008 21:20

[Lianjuks]

- Jā.. Atrāvusi vaļā somu Anna to ātri pārmeklēja, uzgājusi peldkostīmu viņa nostājās abām metenēm blakus.. - Man nav dvieļa, bet kāda šķirba.. - pakāpusies līdz durvīm Anna smaidīja. Vismaz beidzot, kāda kustība.. Smaids izpletās pa meitenes seju, un prikšā vēl bija nakts.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 28.01.2008 21:34

[Malduguns]

-Uz jūru. Man riebjas upju dibens. Tur ir dūņas, aļģes un visādi citādi brīnumi,-Mija sacīja un saņēma gaišās citras mezglā.
Kājas vēl aizvien bija basas un meitene tīksmi izbaudīja koka grīdas pieskārienu savām pēdām. Viņa devās ārā no mājiņas un ieelpoja svaigo gaisu, kas skurbināja un atveldzēja reizē.

[kauliņš]

Visas trīs viņas atstāja mājiņu un devās uz jūras pusi. Gaiss bija spirts un smaržoja pēc jūras un vasaras. Lūcija mīlēja šo smaržu. Citu mājiņu logi jau bija tumši. Vēja brīzes no jūras nesa vieglumu un svaigumu. - Nu kādi ceļi tad jūs atveduši uz Derfildu?? - Lū sākā runāt, kad jau gabaliņu viņas bija gājušas klusēdamas, izbaudīdamas vakaru.

[Malduguns]

Leanna centās neuzkāpt čiekuriem, tādēļ gāja uzmanīgi un no malas varbūt izskatījās mazliet savādi.
-Es vienojos ar vecākiem, ka man labāk vasaru pavadīt kaut kur ārā no tiem draņķa putekļiem. Viņi ir mākslinieki un viņiem vajag atpūtu no manis, jo es arī esmu kaut kas uz to pusi. Vismaz man tā labpatiktos domāt,-Mija pasmaidīja.-Kā ir ar tevi?

[kauliņš]

Pabeidzu skolu ar vienu problēmu. tā nu vecāki atsūtīja šurp, lai cīnos pati ar sevi. man ir problēmas saprasties ar jauniem un svešiem cilvēkiem. pat nezinu kā ar jums jūtos tik brīvi. vien vārdsakot pelēkā pele iz pilsētas! Lū pabeidza savu stāstāmo.

[Lianjuks]

- Bet es gribēju izbaudīt vasaru, pierādīt, ka ar skeitborda dēli var izklaidēties arī ūdenī.. - Džesika bija paķērusi līdz arī savu dēli. - Bet, ja godīgi, es gribēju dot savam brālim atelpas brīdi. Kā jau lielam cilvēkam. - pāržonglējusi pāri kādai saknei Anna pavērās tālumā, viņa tā bieži darīja, nu skatījās tālumā.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 28.01.2008 22:15

[kauliņš]

he, man arī ir brāļi. precīzāk sakot trīs!!! visi vecāki par mnai, bet uzvedas kā totālie bērnudārznieki! man šis būs atelpas brīdis no viņiem!!!

[Malduguns]

Mija nopētīja Lūciju un sarauca degunu. Tas nebija sliktā nozīmē, viņa tā mēdza darīt pārdomu brīžos.
-Tu neizskaties pēc pelēkās peles,-meitene sacīja.-Pelēkās peles parasti ir blāvas un nemanāmas. Bet es labāk neko neteikšu. Mani skolā uzskata par dīvaini. Bet ko var gaidīt no cilvēka, kurš bezmiega brīžos filozofē par jenotu mēnessērdzības esību vai neesību,-Mija pasmīnēja un devās pa taisno uz jūru.

[kauliņš]

daudzi cilvēki vienkārši ir ļoti aprobežoti un tālāk par datoru un Tv neredz! Lūcija paņēma matu gumiju un apsēja matus nedaudz augstāk, lai jau tik ļoti neizmirgst.

[Lianjuks]

Džesika sarauca degunu, bet ne jau no pārdomām, viņa jutās ar kaut ko neapmierināta.
- Es devos brīvdienās, lai nebūtu jārunā par cilvēku degredāciju, ar.. - tad viņa pasmaidīja.. - Neņem galvā.
Anna pārdomāja Mijas vārdus un steigšus devās uz jūru.

[kauliņš]

neņem mani pierē! Lū teica Man šad un tad izsprūk pa kādam cilvēcei ne īpaši glaimojošam tekstam. Lūcija apklusa un seko abām uz jūru.

[Malduguns]

Mija izstaipījās un visai profesionāli pārģērba peldkostīmu. Tas notika vienā acumirklī un neko pamanīt nevarēja.
Pēc mirkļa meitene jau bija ūdenī un tīksmi izbaudīja tā pieskārienus.
-Es esmu ļoti dīvainu cilvēku vienīgais bērns,-viņa samidot sacīja.

[kauliņš]

redzot cik ārti Mija pārģērbjas Lūcija atminējās kādu smieklīgu klipiņu, kurā kāds ķīnietis izģērbās septiņās sekundēs! viņa pie sevis ieķiķinājās. atkārtojas Mijas manevru ar pārģērbšanos un dzrīz vien veldzējās jaukajā jūras ūdenī.

occ: tāds klips patiešām pastāv, ja atradīšu iedošu saiti

[Malduguns]

Mija ilgi ūdenī nemirka. Viņa aizpeldēja līdz trešajam sēklim, atpeldēja atpakaļ un izgāja krastā. Veikli un bez mazākās kautrēšanās meitene apģērbās atpakaļ un izlaida gaišās cirtas, kuras bija kļuvušas mirtas, jo Mija bija arī nirusi.
Satinusies džemperī, kuru bija paķērusi līdzi, meitene gaidīja abas pārējās peldones krastā, sēžot smiltīs.