Miglā Tītās virsotnes noslēpums..., [C] [PZP] Opcijas

[Margo]

Šīs LS sākuma darbība risinās kādā mazā ciematiņā-Derfildā. Derfilda patiesi ir mazs miestiņš, kas atrodas netālu no brīnumskaista meža, kalniem, kuru virsotnes vienmēr klātas miglā, un jūras, kas vienmēr zigo kā dimants. Šīs Lomu Spēles dalībnieki, respektīvi jūs, dodaties uz šo pilsētiņu, lai pavadītu tur vasaru. Katram no jums ir savs iemesls, kāpēc dodaties uz Derfildu, taču šo vasaru, jūs kaut kas vilina doties tieši uz turieni.
Šī vasara katram no jums būs neaizmirstams piedzīvojums, kurš būs pilns negaidītu pārteigumu un dabas maģijas...kas to lai zina, kas jūs sagaida, šajā patiesi neparastajā piedzīvojumā...

Sīkāk skatīt ATD!

Mīlīši, saturās, jo mēs...

Sākam!

[Eņģeļu gūstekne]

Andžela nikna kā pūķis ietiepīgi palika stāvam, tad viņa aizgāja līdz līkumam un tur atspiedās pret mitro un wēso sienu un noslīga uz zemes gan jau es te vēl kādu atradīšu gan kāds atnāks un sawāks mani īgni nodomāja Andžela tomēr protams ka viņa izprata situāciju... pirms Kalle pazuda skatam pavisam viņa wēl nokliedzās Baigi es gribēju nākt līdzi ne? vienkārši es atšķirībā no dažiem labiem apzinos ka wienai palikt naw īpaši droši spriežot pēc spokiem apsēstas bākas! Un vispār kuru interesē mans viedoklis tin makšķeri un ej kādam uzbrūc ar savu trulo zīmuli, kaut viņš tev nolūztu!

[rudo lapu vilcēn...]

Tu nu gan esi ļoti mīļa. Kalle nedaudz pagriezās atpakaļ un uzsauca Andželai. Man no spokiem nav bail, tie ir fantāzijas radīti tēi. Ja tu vēējies zināt, tad es šobrīd redzu, kā tev līdzās iznirst pūķa galva ar atvērtu rīkli un ieplestām acīm. Cīnies viena pati ar saviem dēmoniem. Man pašam savējie, ar kuriem cīnīties. Kalle juta, ka nedaudz pāršauj pār strīpu, bet viņš tur neko envarēja darīt. Šī mamzelīte viņu kaitināja, pavisam noteikti.

[Eņģeļu gūstekne]

Ha cik smieklīgi zīmuļasināmo neaizmirsi? Ja nu nākās uzwarēt kādu cīņu ar grafīta nolūšanu Andžela iedzēla jo viņa apzinājās ka šie Kalles izteiktie wārdi bija nākuši no sirds un par to pūķa galvu viņa nelikās ne zinis Es nēesmu tik stulba lai uzķertos uz muļķīgiem bērnu trikiem tādus jokus izmantoja daudzdzīvokļumājās dzīvojošie knēweļi bet tev manas aprites cilwēkus neizprast! Stulbais zemiskais tārps! patiesībā Andžela jutās aizwainota jo līdz šim visi viņas priekšā bija daudz maz pieklājīgi a šim... ne silts ne auksts

[rudo lapu vilcēn...]

Kalle apgriezās un devās prom. Šī izlutinātā skuķe vareja turpināt bļaustīties tumsā cik uziet, viņu priekšā gaidīja eja un tās noslēpumi.
Par pūķi, tas nebija joks, Kalles acis tiešām to redz1eja. Roka atkal taustījās kabatā un drīz rokās atkal bija zīmulis un bloks. Uzmanīgi paņēmis vienā rokā improvizēto lāpu un bloku, viņš sāka zīmēt tikkko redzēto ainavu, Andžela, kurai klāt zogas pūķis.Drīz zīmējums bija gatavs.

[Eņģeļu gūstekne]

Andžela wēl pēdējo reizi nošņācās Kallem dzirdot un tad jau Kalle ar visu "lāpu" bija pazudis atstājot viņu wienu. Meitenei atkal uzmācās doma par to ka te ir wēl kāds, bet newiena taču nebija cūcība šī sajūta lika nodrebēt un sakāpt kaklā kunkulim warbūt tomēr wajadzēja sekot... nē es paturēšu Darku godu un palikšu te, lai wai kas notiktu nu jau viņa tiešām sāka uzwesties iedomīgi, bet tas viņai netraucēja lūkoties uz sawiem ceļiem. viņai patiešām sala jo jau weselu mūžību wiņa aukstumā bija atradusies wienā topiņā uz lencītēm un swārkos kuri knapi apsedza pakaļu... Aukstums likās pieņemamies spēkā... wai arī Andžela wnk jau sāka slēgties ārā tomēr wienalga wiņa spītīgi palika sēžot un gaidot tālākos pawērsienus

[Margo]

Princese neuzveda viņus pa kāpnēm līdz pašai augšai. Kaut kur pusceļā biņa nogriezās pa labi un noliecās. Tur bija kaut kas līdzīgs šauram tunelim.
Šis tunelis ved uz Miglas kalnu... noteica princese un paskatījās uz pārējiem. Tunelī valdīja tumsa. Jau atkal tā jauniešus aprija. tinelis bija tik šaur, ka ar neizstieptām rokām varēja aizsniegt abas sienas.

~~~

Miglas kalna kambari...
Par tiem klīda dažādi nostāsti. Tie veda visos iespējamos virzienos vēl daudzus kilometrus tālu projām no kalna. Relesāra stāvēja netālu no kalnam tuvu esošajiem kambariem. Bērni viņu tiktiko nepamanīja. Viņa bija iznirusi no sienas aiz Andžela, bet tūliņ atkal atgriezusies savas sienas pusē.
Viņa sekoja bērniem, taču tā lai neviens viņu nepamanītu.

Eja kļuva lielākā un griesti tai kļuva augstāki. Ejot tālāk patiesi likās, ka te varētu pastaigāties pūķis. Un kāpēc gan ne? Viss redzētais to vien pierādītu. Drīz vien Kalle un Andžela nonāca krustcelēs. Viņi bija nonākuši eju krustpunktā. Tagad bija jāizvēlas, kurp iet.

OOC: Krustcelēs jūs ar Kalli atkal satiekaties.

~~~

Ar mani viss kārtībā... strupi noteica Ītans un pieliecās, lai ielīstu tunelī. Viņam nepatika šī sajūta pakrūtē. Tā laikam bija greizsirdība, bet visvairāk viņam nepatika, ka jāiet pēdējam.


Šo rakstu rediģēja North_see: 24.03.2006 16:25

[rudo lapu vilcēn...]

Pabeidzis zīmējumu un blociņu ar zīmuli noglabājis kabatā, Kalle apstājās un nopētīja sienas. Tās bija kļuvušas augstākas un pati telpa plašāka. Skaisti. pusiis nomurmināja. Pēc mirkļa viņu pārņēma nedaudz nelāga sajūta. Varbūt nevajadzēja to meiteni atstāt tur? Ja nu ar viņu tiešām kaut kas notiek?viņš nevilšus nodomāja un apgriezās apkārt. Drīz jau puiša kājas veda viņu atpakaļ pie Andželas.
tomēr ceļš vairs nešķita tas pats. Neilgu brīdi gājis, viņš nonāca pie krustcelēm. Šīs es tā kā neatceros. viņš nomumināja un sāka vērties apkārt pēc kaut kā, kas varētu palīdzēt orientēties.

Šo rakstu rediģēja Renīna: 24.03.2006 16:32

[Eņģeļu gūstekne]

Andžela tomēr bija piecēlusies un aizgājusi pēc kāda brīža tunelis bija sazarojies un wiņa bija iegājusi wienā no tā rīklēm. gājusi akli taustoties uz priekšu jo džentlmenis Kalle bija aizgājis ar visu gaismekli viņa juta ka tuneļa sienas kļūst plašākas un tad tā jau bija liela tā teikt zāle un ko wiņa tur ieraudzīja? protams nevienu citu kā Kalli skaisti no tevis laikam vaļā netikt!

[Margo]

Ja viņi nomaldīsies tuneļos...tad pazudīs nebūtībā, ja viņi aizies pie... tad jau iespējas, ka izdzīvos... nodomāja spoks un iznira no sienas. Tad pārliecinājusies, ka viņa pamanīta steidzās uz gaiteni, kas vijās pa labi.
Seko... viņa nočukstēja.

[rudo lapu vilcēn...]

To pašu varētu teikt par tevi. Kalle atbildēja, izdzirdot Andželas balsi. Tomēr nolēmi pievienoties, vai varbūt izdzīvošanas instinkts neļāva sapūt pie mitras sienas? pusis iejautājās. Galvā pazuda raizes par Andželu un iezagās īgnums, tomēr ne ilgs.
Ja esam tik tālu tikuši, dosimies tālāk? viņš piedāvāja un nopētīja ejas. Mans ieteikums ir vidējā, bet ļaušu izlemt tev pašai. viņš nomurmināja un pievērsās ejām. Ieejas pūķu m`jokļos. Nu kādēķ gan šeit ir tik daudz ideju!?
Kas tas? Kalle pārsteigts iesaucās un par visu aizmirsis metās pakaļ spokam, as pēkšņ bija uzradies acu priekšā. Kaut kas tajā atgādina jūras valdnieci uz mola. viņš nodomāja, bet soli nepalēlināja.

Šo rakstu rediģēja Renīna: 24.03.2006 16:37

[Eņģeļu gūstekne]

Wienu brīdi Andželai atkal uzmācās doma par wēl kādu... wēl brīdi paīgņojusies viņa tomēr piekrita sarunai Naw ne jausmas te ejas wed uz sazin kurieni un viņu ir par daudz Andžela pawērās apkārt mēs nomaldīsimies, tew tiešām naw ne mazākās baiļu sajūtas jeb tu esi ieslīdzis tik tālu sawās mākslinieka fantāzijās ka par realitāti esi mazliet piemirsis? protams tad jau wiņa pamanīja ka kalle aizskrien un viņa neticīgi palūkojās uz to kam viņš seko tas ir spoks wiņa sāka griezīgi spiegt tā ka mitrajā telpā tas atbalsojās divtik, un tad histērijas vadīta metās pakaļ Kallem

Šo rakstu rediģēja eXplode: 24.03.2006 16:42

[rudo lapu vilcēn...]

Nu gan, tai meitenei ir balss kā miglas taure. Kalle noskurinājās dzirdot Andželas kliedzienus. tas nešķita diezko patīkami.
Pagaidi. viņš klusi nočukstēja nedaudz savādajam stāvam sevpriekšā. Pārliecības par to, ka tiks dzirdēts viņam nebija.

[Darka]

Sebastjans saņēmis atbildi kādu laiciņu mierīgi gāja aiz meitenes Ah tad princes viņa ir, nekaunīga gan... Tu teici elfu princese? Sebastjans ejot pieliecās vēl tuvāk Sofijai, lai slepkavnieciskā princesīte nedzirdētu.

[Kalevale]

Jā, gan, elfu princese. Sofija pieliekusies tuvāk Bastianam, pačukstēja. kad tiksim ārā, tad pastāstīšu visu sīkāk! Viņa pasmaidīja un atkal pagriezās uz aizmuguri. ītans vēl arvien gāja un izskatījās nobijies un īgns. Ja jau tev tur aizmugurē tik skumji, tad nāc te! Sofija iesaucās un apmainījās vietām ar jauno puisi. Tagad viņa gāja aizmugurē. Sofija pētīja visas sienas, visus izciļņus, domādama, kas gan tos ir veidojis. Viņa no aizmugures paklusi, taču pietiekami skaļi pajautāja: Princess, vēl tālu?

[Darka]

Elfu princese? Kas varbūt te hobiti ar gredzenu arī rinķī klaiņo? Lai gan mani liekas, ka mani vairs nekas nespētu pārsteikt. Sebastjans bija tik dziļi iegrimis savās domās, ka pat nepamanīja, ka Sofijas vietā atrodas Ītans, kas izskatījās pavisam samocīts un vīlies.

[Margo]

Drīz būsim klāt... viņa noteica un pēkšņi...izgaisa?
Nē viņa bija tikai nogriezusies un viņas balss atkal sauca: Šeit!
Nākamais tumāsai tunelis pa kreisi viņus jau gaidīja.

Ītanam īpaši nepatika, ka bija jāiet aiz elfu princeses. Kad viņa izgaisa, viņš bija pārstaigts.Viņš labajā pusē sataustīja caurumu un devās uz to pusi. Pārējie viņam sekoja un nedzirdēja princeses saucienus. Pēc neilga laika viņi nonāca lielā zālē. Grīda bija no dažādu krāsu flīzītēm.Tie veidoja...pūķa siluetu. Gar lielās alas sienām bija daudz lāpu, kas izgaismoja milzīgo zāli. Tajā iekšā veda četri ļoti plaši tuneļi. Katrs bija savā telpas galā. Tiko bērni bija iegājuši telpā pa tādu kā plaisu sienā.
Telpas otrā galā parādījās balts stāvs. Tad kāds zēns. Pēc neilga laika parādījās arī meitene. Taču elfu princese bija pazudusi.

~~~

Relesāra pat neatskatījās un neko neteica. Viņa tikai devās tālāk, līdz nonāca kādā lielā zālē. Tad viņa apstājās. Telpā viņa nebija viena. (neskaitot abus jauniešus, kas viņai sekoja)
Zāles otrā galā stāvēja vēl kāds. Vai arī viņi bija vairāki.

[Kalevale]

Ītan! Tu pat nogriezteis pareizi neproti? Sofija eksplodēja. Kur tu esi mūs ievilcis? Iedomības kalngals atradies! Ja tev būtu, par ko būt iedomīgam, tad varētu arī tāds būt, bet, ja nav, tad nejauc citiem gaisu! Pārāk iemīlējies sevī esi, lai redzētu apkārtējos notikumus? PAt sekot cilvēkam nevari! LAboju. Elfam. Kas būtu noticis, ja tu būtu beigās viens palicis? Tad tu būtu šeit palicis! Cilvēk, padomā taču ar galvu, nevis ar savu pēcpusi, kad kaut ko dari. Sofija izteica, beidzot daļu no savām domām. Tātad, kā mēs tiksim prom, no šejienes? Atkal šis jautājums izskanēja no Sofijas mutes! Kādas idejas?

[Hermija]

Liza turpināja maldīties pa mežu. Viņai šķita jocīgi šie smiekli, kam viņa sekoja, īstenībā viņai šķita bezjēdzīgi tiem sekot, bet viņa vairs nevaldīja pār sevi.

OOC: Ev, par mani kāds atcerēsies?

[Margo]

Nu tad kāpēc tu negāji pa priekšu, misis Gudriniece? Ītans bļāva pretī.
Nu gan tai tumsā bija viegli atrast ceļu.Kā es varēju zināt uz kuru pusi jāiet?! Pie velna jūs visus! Ziniet cik grūti ir tad, lai jūs neizstumtu un jums būtu draugu?! Nezinat! Un nekad arī neuzzināsiet... Jūs nezināt...kā ir ja jāizliekas par kādu citu, lai tu iepatiktos kādam...jūs tam visam cauri neesat izgājuši!
Ītans beidza un skaļi elsoja. Viņš bija pateicis visu, kas visus šos gadus, bija sakrājies uz mēles. Beidzot viņš to izdarīja.
Sirds pukstēja strauji, bet no tās bija novēlies akmens.
Viņš stāvēja Sofijai tieši pretī. Viņš skatījās viņai tieši acīs...

~~~

Driāda bija priecīga. Izskatījās, ka viena no meitenēm viņai seko. Otra laikam jau bija apmaldījusies meža biežņās.
Nāc... vi;na teica un atkal skrēja tālāk. Tālāk pie kalnu pakājes.
Viņa smējās vēl uz vēl.Viņa veikli manevrēja starp kokiem, taču cilvēku meitēns drīz vien viņu panāca.

[Kalevale]

Atviano, piedod, neviens tev neliek izlikties par to, kas tu neesi, vienalga. Ja tu būtu bijis tu pats, jau no sākuma, tad šobrīd te nestāvētu! Jā, es būtu gājusi pa priekšu, tikai tu, nabaga Ītans biji pārāk pārbijies, lai ietu aizmuguruas! Nodūris galvu gāji! Kādēļ tad tā gāji? Jo biji baigi priecīgs! Tu vienkārši biji nobijies! Sofija ievilka elpu. Viņa neienīda Ītanu, viņa pateica to, ko vajadzēja teikt. Tātad, kur mēs dodamies tālāk? stingrā balsī vaicāja Sofija, vēl arvien lūkodamās Ītanam tieši acīs. Skatiens nebija naida pilns, tas bija maigs skatiens. Kaut gan viņa nedomāja, ka puisis to saprot!