Miglā Tītās virsotnes noslēpums..., [C] [PZP] Opcijas

[Margo]

Šīs LS sākuma darbība risinās kādā mazā ciematiņā-Derfildā. Derfilda patiesi ir mazs miestiņš, kas atrodas netālu no brīnumskaista meža, kalniem, kuru virsotnes vienmēr klātas miglā, un jūras, kas vienmēr zigo kā dimants. Šīs Lomu Spēles dalībnieki, respektīvi jūs, dodaties uz šo pilsētiņu, lai pavadītu tur vasaru. Katram no jums ir savs iemesls, kāpēc dodaties uz Derfildu, taču šo vasaru, jūs kaut kas vilina doties tieši uz turieni.
Šī vasara katram no jums būs neaizmirstams piedzīvojums, kurš būs pilns negaidītu pārteigumu un dabas maģijas...kas to lai zina, kas jūs sagaida, šajā patiesi neparastajā piedzīvojumā...

Sīkāk skatīt ATD!

Mīlīši, saturās, jo mēs...

Sākam!

[Margo]

Mežzinis, neko neteikdams, piegāja piemeitenes un apskatīja brūci. Tad viņš lika Sofijai paciesties, kamēr pats notupās meitenei līdzas.
Paskatījies meitenei, acīs viņš atvēra aptieciņu un iztīrija brūci. Meitene neizrādīja nekādas emocijas. Viņa tikai lūkojās kā darbojas Pjērs Pēc tam viņš brūci viegli aptina ar marli.
Pašam viņam bieži nācās sev pārsiet brūces pēc meža apmeklējuma.
Viss būs kārtībā. viņš smaidot noteica un piecēlās kājās. Tagad varam doties uz pirtiņu. Tas nāks par labu un uzlabos noskaņojumu.
Viņš pagāja kādu gabaliņu uz priešu un pārmija dažus vārdus ar Ītanu. Tad atkal atgriezās un paņēma meiteni aiz rokas. Roku viņš pārlika sev ap pleciem. Tā kā Pjērs bija maza auguma nekādas problēmas tas nesagādāja.
Paņem meitenes mantas, Sebastian, un dodamies uz pirti. viņš uzsauca zēnam, kas drīz vien nāca viņiem blakus.
Ītans ar meiteņu bariņu jau devās uz pirts pusi.

[Darka]

Sebastians noskatījās uz katru Pjēra kustību, vēlēdamies noskaidrot vai mežzinis visu dara pareizi. Pjērs nudien rīkojās kvalitatīvi, atgādinot viņu treneri.
Kad meitenes brūce bija savesta kārtībā, Sebastians sekodams Pjēra norādījumiem, kā paklausīgs kucēns paņēma Sofijas mantas un piesteidzās pie otras Sofijas rokas, lai atvieglotu iešanu. Kā jūties? Bastians viegli pieliecās pie Sofijas aus.

[Kalevale]

Sofija pacieta nelielās sāpes, kuras izraisīja brūces tīrīšana. Viņa jutās daudz labāk, kad tā bija apsaitēta. Pjērs palīdzēja viņai pārvietoties, un viņi devās uz pirti. Arī Bastians palīdzēja, viņa nedaudz izbijās, no Sebastiana jautājuma, jo juta viņa elpu. Viņa pagrieza seju pret Bastiānu, tā, ka rudās cirtas noplīvoja vien. Paldies, ir jau labi, tāds nieks vien ir. Lēnām, bet prātīgi viņi gāja. Pjēr, varbūt man nevajadzēja iet uz pirti, es varēju palikt mūsu mājiņā, iekurināt krāsni... Sofija ar bažām jautāja.

[Eņģeļu gūstekne]

Andžela bija aizgājusi līdz savai mājiņai un nu ietērpusies vienos no visiem svārkiem meitene bija gatava iet uz pirti... pār plecu karājās īpaši mīksts frotē dvielītis zem topa un svārkiem bija tas pats peldkostīms, mati bija sataisīti glītā copē... hmm.. varbūt es pat varētu pierast pie šādas iedzīves par ko es šaubos, ja te ir kāds tik izskatīgs puisis... Andžela nodomāja veroties tā saucamajā "plātīzerī" arī es esmu gatava, ja protams tas kādu interesē

[Seila]

Izsmēķējusi cigareti gandrīz vai līdz filtram. Terija nometa izsmēķi zālītē un nevienam namanot iemina to ar papēdi zemē. Nevienam nebija nepieciešams redzēt ar ko viņa nodarbojas brīvajā laikā.
Uzmetusi rokā turēto dvieli uz pleca meitene pievienojās Mežziņa bariņam kurš devās uz pirti. Labāk jau ar viņu nekā ar tik nepārspējami laipno Ītanu. Meitene ar izsmieklu nodomāja...
Un paklausīgi teciņus sekoja Pjēram, pa taciņu nopakaļ.

[rudo lapu vilcēn...]

Kalle vēl brīdi sēdēja, vērodams uz kuru un no kura namiņa jaunieši steidzas. Ievērojis, ak daudzi tā arī paliek neaptekelēti, ivņš pasmaidīja un nesteidzīgi piecēlās. Uzmetis plecā somas siksnu viņš sāka soļot uz mājiņas vienas pusi. Tā bija viena no nomaļākajām, lai arī ne pašā nomalē.
Apkārte kļuva arvien tumšāka un tumšāka, bet Kalle nesūdzējās. Iegājis namiņā viņš pārlaida skatienu pāri telpai. Pagaidījis lai acis aprod ar namiņā valdošo teju pilnīgo tumsu, viņš lēniem soļiem nolēma izpētīt iekārtojumu un atrast slēdzi, ja tāds ir. Elektrības stabus un vadus gan viņš ārpusē nebija redzējis, tādēļ meklēja vairāk vienkārši lai pārliecinātos, ka tādu elektrisku gaismekļu šeit nav.
Uz galda kaut kas spīdēja, viegla blāzma. Tas bija lampas stikla kupols, kas tikko juašami atstaroja ārpuses rēno gaismu. Aha, Tad nu lūk arī gaismeklis. Kalle pasmaidīja un sameklēja kabatā sērkociņus. To gan nebija daudz, bet katram gadījumam viņš tos vienmēr nēsāja līdzi. Pēc mirkļa kociņa galā uznira liesma, izvīdami tuvāko apkārtni laukā no tumsas. Atvēris lampas vāciņu, Kalle aizdedzināja degli un nop'ta sērkociņu. Lampas gaisma bija spēcīgāka nekā šerkociņa vērā liesma, bet nespēja sacensties ar elektriskās spuldzes daudzajiem vatiem.
Paņēmis lampu un uzkāpis augšā pa kāpnītēm, kuras tikko bija ieraudzījis atnākušajā gaismā, Kalle izpētīja namiņu. Ne pārāk rūpīgi, bet aptuveni, lai vēlāk vismaz kaut nedaudz atcerētos iekārtojumu. Uzkāris lampu uz kādas naglas pie sijas, viņš nogāja lejā nu jau teju atkal tumšajā virtuvē un paņēma somu, kas bija palikusi uz grīdas.
Pēc neilga brīža Kalle ar visu lampu nokāpa lejā pa kāpnēm. Nopūtis degli un novietojis lampu atpakaļ uz galda, Kalle devās laukā no namiņa, uz taku, kur iepriekš bija redzējis staigājam mežzini. Viņa ceļa drēbes, džinsa bikses un tkreklu, bija nomainījuši tumšazaļa auduma šorti ar lielām kabātām, vienai no tām laukā spraucās zīmuļa gals, otrā varēja jaust izspīlējušos bloku. Mugurā viņam bija armijas aizsargkrāsu Tkrekls un vaļīgs krekls ar garām piedurknēm, tāds pats, tumši zaļš, kā šorti. Viņa soļi bija raiti un mērķēti uz vietu, kur varēja manīt cilvēku bariņu.

[Margo]

Viss kārtībā, Sofij... Pjērs smaidot noteica. Kamēr jūs pērsieties pirtī ,es sakurināšu visas māiņas.

Ītans gāja pa priekšu ar eļļaslampu rokās. Daudzi viņam sekoja, bet šo parādi noslēdza Pjērs ar Sofiju un Sebastianu. Izgājuši caui taciņai, kuras abās malās slējās kupla zāle viņi nonāca pie gala, kurš bija jau saklāts. Tur varēja atrast visu: termosos stāvēja tēja, plastmasas un metāla bļodiņās stāvēja visdažādākie saldie. Uz lielas paletes stāvēja dažādi dārzeņi, bet pavardā uz ugunskura vārījās zupa.

[Darka]

Jau atkal meitenes mati iesitās Bastiana sejā. Nevar teikt, ka tas nepatiktu viņam it īpaši, jau matu aromāts, kas atgādināja gardu vanīlija pudiņu, bet viņa deguns ir ļoti jūtīgs pret kutinošām lietām. Man prieks, ka Tev ir labāk. Nedaudz neveikli atbildēja Bastians, atkal berzēdams degungalu.
Nonākuši līdz galda vietai, viss no galvas izskrēja. Vienīgā doma nu bija ēdiens, kas izskatījās tik iekārojams. Gaisā virmojošais zupas aromāts, visu vēl vairāk paspilktināja. Kopš ierašanās nekas nebija ēsts un nu pretoties kārdinājumam būtu grēks.

[Margo]

Ītans bija apstājies, ai pagaidītu kamēr visi sanāk. Apkārt izskatījās kā pasakā. Pavardiņš čurkstēja. Skats pavērās uz jūru. Varēja redzēt arī veco bāku un molu. Otrpus bija kalni un mežs, kas tinās noslēpumainā dūmakā. Vakars bija silts. Saule jau bija nolīdējusi zem apvēršņa un gaisu pildīja sienāžu labskanīgās vijoles skaņas.

Sēžaties klāt! mežzinis uzsauca un pieveda Sofiju pie galda, un apsēdināja viņu pie viena no soliem.
Pats mežzinis nogaidīja kamēr visi apsēžas un tad sacīja:
Es aiziešu iekurināt mējiņas. Jūs tikmēr atpūšaties un tad jūs varat doties uz pirti...protams vispirms varat ieturēt maltīti. viņš lietišķi noteica un pēc tam aizgāja līdz šķūnim.
Piepildījis ķerru ar malku, viņš pa taciņu devās uz mājiņu pusi, līdz pazuda aiz garās zāles.

Tēvam aizejot Ītans apsēdās pie galda. Tad nedaudz neveikli viņš atkal piecēlās un paņēma metāla bļodiņas, kas bija sakrautas kaudzītēs un salēja no karstā pavarda katram pa zupas kausam.

[rudo lapu vilcēn...]

Kalle bija devies uz ugunskura pusi tieši tai brīdī, kad mežzinis sāka stumt ķerru. Paspēris pāris soļus malā no takas, viņš pagaidīja, kamēr Pjērs paiet garām un devās uz ugunskura pusi. Nāsis kņudināja patīkama smarža no katla virs uguns.
Nevajag palīdzēt. nostājies netālu no Ītana, viņš ievaicājās, viegli smaidot.
Īsu brīdi ivņš nopētīja arī atnākušos jauniešus, kas, šķiet, šeit pavadīs vasaras brīvlaiku. Tikko jaušami viņa uzacis parāvās uz augšu. Neskaitot viņu, Ītanu un vēlvienu zēnu, visas pārējās bija meitenes. Tas nedaudz izbrīnīja un samulsināja. Man gan šķita, ka uz šadām meža mājiņām, kur pilns ar kukaiņiem un cietām guļvietām, vairāk brauks zēni. viņš klusi nodomāja un atkal pievērsās Ītanam.

[Darka]

Bastians ieņēma vietu līdzās Sofijai. Noskatījās uz apkrauto galdu. Nekad vēl viņš nebija tik ļoti ilgojies pēc ēdiena. Kad svešais puisis pasniedza katram pa bļodiņai, Bastians palūkojās uz to jau grasījās sākt ēst, kad atcerējās par manierēm, ka jāpagaida, kad citi ēdīs. Manieres māte viņam mācīja jau no piecu gadu vecuma, jo ģimene bieži apmeklē saviesīgus vakarus, un mazais Bastians visus apbūra.
Lai noildzinātu laiku, viņš garlaikoti palūkojās apkārt. Jūra šalkoja, skatam pavērās bāka, ko iepriekš nepamanīja Noteikti būs jāaiziet uz turieni. Nodomāja bastians un palūkojās debesīs. Lēnām parādījās zvaigznes, kas centās pārspēt cita citu krāšņumā.

[Margo]

Jā...vari man palīdzēt, Kalle... viņš teca un pasniedza zēnam bļodiņu. Pats viņš tūlīt ņēmās pildīt nākamo. Kad pēdējā bļodiņa bija pilna viņš pats apsēdās pie galda, taču zupu viņam negribējās, tāpēc pats sev kādu kausiņu viņš neielēja. Pirms braukšanas pie tēva viņš bija paēdis prāvas pusdienas. Viņš paņēma sagirzto gurķa šķēlīti un ātri iemeta to mutē.
Zēns bija atspiedis abus elkoņus uz koka galda un aizrautīgi nopētīja pārējos jauniešus, ik pa laikam iemezdams mutē pa kadam dārzenim.

[rudo lapu vilcēn...]

Kalle veikli iznēsāja bļodiņas pie galda sēdošajiem. Kad pē'dejā, kas tika viņam iedota, bija nogādāta savā vietā, puisis apsēdās uz sola malas un nesteidžigi sāka ķerties pie ēšanas. Līdz ar pirmo karoti, kas nonača mutē, līdz galam pamodās izsalkums, kas bija sācis knosīties pēc kārdinošās smaržas.
Izēdis tukšu škīvi, viņš pastūma to nedaudz tālāk un sāka nevērīgi pētīt galda biedrus. No malas varēja šķist, ak tas ir nevērīgi, bet patiesībā Kalles skatiens izsekoja gandrīz aktru detaļu.

[Darka]

Kad visi bija tikuši pie zupas. Sebastians beidzot to nobaudīja. Tā bija ļoti garda, bet viņa vecāsmātes zupas tik un tā neviens nespēja pārspēt. Kad zupa piepildīja viņa vēderu, viņš pamanīja, ka valda klusums un nolēma to labot Kā Jūs visi te nokļuvāt? Ar jautājumu visiem Sebastian vērsās pie katra jaunieša Un kā Jūs sauc? Sebastians ar šarmu, kas atgriezās tiklīdz bija paēdis, uzsmaidīja katrai daiļā dzimuma pārstāvei.

[Margo]

Šeit ir pārāk kluss...
Pie galda bija pat ļoti kluss, tāpēc ītans piecēlās un aizgāja aiz pirtiņas.
Īstenībā viņš pats sevi mānīja, jo kabatā gulēja cigarešu paciņa un šķiltavas. Viņš aizdedzināja vienu izsmēķi un ievilka dūmu. Pēc tam zēns pavērās uz jūru, kurā vēlās lieli viļņi. Viņš nopētīja arī molu.
Pēkšņi acis apžilbināja spilgta gaisma. Ītans pielika acīm priekšā roku. Tad gaisma atkal apdzisa, bet jau nākamajā momentā, tā jau atkal bija iedegusies.
Tā bija bāka, kas meta savus starmešus, tikai gaisma bija dīvainā krāsā. Tā bija zaļa. Bija dīvaini arī tas, ka bākas starmetis gaismu atstaro uz zemes nevis horizontāli gaisā, kā tam būtu jābūt.

Labots: Ītans aiziet pirms Sebastians paspēj ko bilst...

Šo rakstu rediģēja North_see: 18.03.2006 19:42

[rudo lapu vilcēn...]

Kalle nopētīja Sebastianu, kad tas ierunājās. Viegli pasmaidījis, viņš stādījās priekšā.
Mans vārds ir Kalle. Esmu šeit ieradies pavadīt vasaras brīvlaiku, kā šķiet pārējie šeit esošie arī.
Un kā jūs dēvēt? viņš smaidīja vienkāršu, varbūt nedaudz gurdu smaidu.
Pieņemu, ka arī pie galda sēdošie redz bākas gaismu.
Pamanot savādu atspīdumu no jūras puses, Kalle tikko jaušami sarauca uzacis un pavērās turp. Viņš nebija iepriekš ievērojis pie jūras esošo bāku, arī pašu jūru nebija redzējis, vien dzirdējis tās balsi, viļņu čalas, tiem skrienot gar krastu.

[Margo]

OOC: Jā, šo gaismu redz visi...

Ītans iemeta izsmēķi zālē un samīdija to. Pēc neilga laika viņš klupšus krišus atgriezās pie galda. Viņš bija nedaudz izbijies, jo viņš zināja, ka bāka nedarbojas jau vairākus 10 gadu. Un vēl pie tam tik savāda gaisma.
Arī citi to bija pamanījuši.
Kurš debīlais rāptos tur augsā? Tā bāka taču ir bīstama! viņš nodomāja un atcerējās tēva stāstītos stāstus.

[Eņģeļu gūstekne]

Andžela pateicās par zupas šķīvīti kuru pasniedza Kalle un ievērojot etiķeti meitene notiesāja zupu... Ak dievs es nespēju dzīvot bez garnelēm un omāriem viņa pie sevis sūkstijās, bet kā ietekmīgu personu meita viņa nedrīkstēja atļauties izrādīt nepatiku pret parastu ēdienu.... Tad Andžela tāpat kā visi pamanīja bākas gaismu... viņa jau bija bijusi pie jūras un šī bāka gan tika manīta, tikai likās ka tā ir tik bēdīgā stāvoklī ka mirdzēt tai nevajadzētu Es apbrīnoju to cilvēku kurš uztur to briesmīgo celtni kārtībā, tai noteikti ir vajadzīgs remonts katru dienu. Ak jā Andžela, un nokļuvu es šeit ne jau savas gribas vadīta, bet gan savas mātes spiediena dēļ

[Darka]

Sebastians arī pamanīja zaļgano gaismu, kas izskatījās ļoti spocīga. Vai tad bākas ir zaļganas? Kas tā par gaismu? Sebastians jautāja it kā kāds no klātesošajiem to zinātu. Gaisma viņam atgādināja NLO šķivīša apgaismojumu, ko bija redzējis, kādā ne pārāk labā filmā. Viņš piecēlās kājās un vēlēdamies to apskatīt labāk aizgāja uz pludmali.

[Margo]

Pagaidi, Sebastian! Es iešu tev līdzi... Ītans noteica un aizskrāja līdzi Sebastiānam, taču sirds nepavisam nebija mierīga.

Mežzinis Pjērs par šo gaismu neko nenojauta, jo viņš mierīgi kurināja mājiņas. Un pat ja viņš būtu paskatījies viņam liktos, ka bāka ir tukša un pamesta... Nekādas zaļas gaismas...