Miglā Tītās virsotnes noslēpums..., [C] [PZP] Opcijas

[Margo]

Šīs LS sākuma darbība risinās kādā mazā ciematiņā-Derfildā. Derfilda patiesi ir mazs miestiņš, kas atrodas netālu no brīnumskaista meža, kalniem, kuru virsotnes vienmēr klātas miglā, un jūras, kas vienmēr zigo kā dimants. Šīs Lomu Spēles dalībnieki, respektīvi jūs, dodaties uz šo pilsētiņu, lai pavadītu tur vasaru. Katram no jums ir savs iemesls, kāpēc dodaties uz Derfildu, taču šo vasaru, jūs kaut kas vilina doties tieši uz turieni.
Šī vasara katram no jums būs neaizmirstams piedzīvojums, kurš būs pilns negaidītu pārteigumu un dabas maģijas...kas to lai zina, kas jūs sagaida, šajā patiesi neparastajā piedzīvojumā...

Sīkāk skatīt ATD!

Mīlīši, saturās, jo mēs...

Sākam!

[Seila]

Palūkojusies uz abām meitenēm kuras pašlaik mēģināja no Ītana izspiest, kas viņš tāds ir Terija domās pie sevis nosmējās.
Viņas jau nu noteikti neizskatās pēc tādām kurām nepatiktu tas ka viņas sauc par jaunām dāmām. tā kā veiksmi tev Ītan. Viņas abas jau sāk tevī saķerties.
Meitene nosmīnēja un atgāja malā pie vienas no mājiņām. Pavērojusi no malas vēl nedaudz balagānu kurš norisinājās. Meitene izvilka no kabatas cigaretes un aizsēķējusi atgriezās pie savām domām,
Nevar būt, ka vienīgais iemesls kāpēc tētuks mani atsūtīja šurp ir atpūta.

Šo rakstu rediģēja Seila: 17.03.2006 15:28

[Kalevale]

Sofija vēlarvien stāvēja uz lieveņa, meklēdama kādu ēku, kurā būtu malka, kad pēkšņi pie mājiņām apstājās kās auto. Tas bija mežzinis, viņš bija atvedis vēl dažus vasarniekus. Pēkšņi viens no viņiem sāka bļaustīties. Sofijas pirmais secinājums bija - nekaunīgs, iedomājas, ka ir pasaules naba. Viņa pamanīja arī Pjēru, kurš nesa malku, lai iekurinātu ugunskuru. Mežzini, atvainojiet, šeit nav malkas šķūnis, kur būtu malka? redziet, mūsu mājiņā ir pavēss un es nolēmu iekurināt krāsni, lai līdz vakaram sasilst, taču malkas nav! Sofija saraukusi pieri vaicāja, viņa bija atkal izlaidusi savus amtus un sprogas viegli plīvoja, no nelielajām vēja pūsmām. Ak, jā un vēl es gribēju jautāt, kas tas par plātīzeri, kas tur bļaustās, un, ja jau jāņem dvielis, tad peldkostīms arī? izsakot vārdu plātīzeris, Sofija nedaudz piesarka, taču tā kā bija vakars un nedaudz jau bija sakrēslojis, tad tas nebija īpaši pamanāmi. Dodiet, es jums palīdzēšu aiznest malku! Sofija ieteicās un izņēma vairākas pagales no mežziņa rokām. Uz kurieni jānes?

[Margo]

OOC: Aizņemtas ir 6 mājiņas, ja es pareizi esmu saskaitījusi. Tu ari izvēlēties kādu no pārējām sešām, Renīn.

Mežzinis iesmējās un ielika ķirškoka malku rokās Sofijai. Kaudzīte nepavisam nebija smaga.
Tas plātīzeris ir mans dēls. Pjērs smējās. Bet nu es tevi nevainoju. Viņš jau nedaudz ir tāds izlecējs, bet galu galā pavisam jauks cilvēks!
Kamēr viņi abi tā runāja aiz garās zāles parādijās neliels namiņš un blakus tam vēl viens namiņš. Viena no tā bija pirs, bet otrs šķūnis, ko varējo noprast pēc atstarpēm mazajos dēlīšos, no kuriem bija uzbūvēta būdiņa.
Priekšā namiņam atradās liels koka galds un sivi soli, katrā pusē pa vienam. Netālu no tā atradās ugunskura vieta, uz kura karājās neliels pavards.
Malku noliec pie ugunskura vietas. viņš smaidot noteica.
Es iešu iekurināt pirti, bet tu droši aizskrien pēc pārējiem un peldkostīma.Pjērs pēc tam noteica. Un neaizmirsti līzi paķert arī manu dēlu- plātīzeri. viņš sirsnīgi noteica.

Mani sauc Ītans, bet tagad jūs abas gan pastaidzietie...pēc tam būs laiks parunāt. Kā nekā vakars garš un pirtiņa kuras. viņš saidot noteica un nogaid'ja, lai abas maitenes aiziet.
Patiesi pārpilnības rags...un visas tādas smukiņas.viņš nodomāja.
Ātri ieskrējis savā namiņā, paķēris savas sarkanās peldbikses un dvieli, viņš jau drīz vien bija atpakaļ.
Interesanti, vai patiešām vasara izvērtīsies tik jauka...viņš nodomāja paveroties uz cilvēkiem, kas bija sastājušies ap viņu, lai viņš rādītu ceļu uz kurieni doties.

[Kalevale]

Kad Sofija uzzināja, ka plātīzeris ir mežziņa dēls viņa nosarka, ne pa jokam. Taču neatvainojās. Viņa nekad neatvainojās par to, ko domā. Nu, cerēsim, ka tiešām labs cilvēks! meitenei tikai noteica, nolika malku blakus ugunskuram un steidzās atpakaļ pie mājņām. Tur viņa redzēja, ka plātīzeris ir sapulcinājis gandrīz visus jauniešus ap sevi. BIja arī abas meitenes no pludmales. Tad Sofija apjuka. Kur ir Sebastians?
Sofiju pārņēma saviļņojums, viņa gribēja izjaukt puiša plātīšanos: Atvainojiet, Pjērs jūs sauc uz pirti, paņemiet, lūdzu peldkostīmus un dvieļus un ejiet tajā virzienā, gan jau tālāk šis khem...plātīzeris kh...khe... jums parādīs ceļu. Sofija iesaucās, bet pati iemetās mājiņā. Paķērusi peldkostīmu, kurš vēlarvien bija nedaudz mitrs unarī dvieli, viņa izsteidzās ārā. Taču meitene negāja uz pirti. Vuiņa devās uz pludmali, meklēt, kur palicis Sebastians. Turpat viņš arī sēdēja. Meitene atkal apsēdās viņam blakus un ieteicās Nāc, mēs iesim uz pirti.

[Darka]

Sebastians bija aizdomājies par dažādām lietām, ka pat nepamanīja, ka pludmalē ir palicis viens. Domas visu laiku aizklīda uz pilsētu. Nez ko viņi tagad visi dara? Prātā uzpeldēja dažādas domas par Aleksas un Eduarda tuvību, kas lika viņa kaņģim apmest graciozu salto. Par laimi šīs domas izkliedēja Sofijas ierašanās. Uz kādu vēl pirtiņu? Bastians apstūlbis jautāja. Kas viņu iekūra?

[Kalevale]

Sofija iesmējās. Viņai ļoti patika, ka Bastians izskatījās tik apjucis. Pjērs, nu mežzinis. turklāt, mums ir pievienojušies vēl jaunieši. Sofija pavērās uz jūras pusi. Saules skaistums bija zudis, lai atgrieztos atkal nākošajā vakarā. Tev ir līdzi peldbikses? Savējās es tev nedošu! Sofija iesmējās, jo Sebastianam mugurā bija viņa sērfošanas kostīms, meitenei nebija pat ne mazākās nojausmas, kā to sauc. Viņa jau cēlās augšā, jo vējš krastmalā bija neduadz spēcīgās, un viņas rudās sprogas pūta tieši sejā puisim. Nu? Tu nāksi? Sofija vēlreiz ievaicājās, viņai šķita, ka bija ieradusies nelaikā, jo puisis tik mierīgi bija sēdējis, nogrimis pārdomās. Tad meitenes domas atkal aizklīda līdz mājiņai. Vai tiešām, pirms tās pirtiņas nevajag iekurināt krāsni, ja nu pa nakti būs drēgns? Loģiskā domāšana nepameta Sofiju.

Šo rakstu rediģēja Kalevale: 17.03.2006 18:05

[Darka]

Galīgi no galvas izkrita, ka šeit vēl eksistē kāds mežzinis, kur nu vēl, viņš varēja iedomāties, ka ieradīsies vēl kāds vasarnieks. Jā Tavas peldbikses ir ļoti jaukas, bet es labāk aiziešu pēc savām. Bastians pasmaidīja un paberzēja degunu, jo Sofijas mati bija ļoti mīksti un kutināja to. Viņš piecēlās līdzās meitenei. Sākumā es aiziešu pārģērbties un tad es arī Jums pievienošos... Bet pagaidi, es nezinu kur ir tā pirts. Viņš no smiltīm paņēma savu dēli un ar jautājošām acīm palūkojās Sofijā.

[Kalevale]

Sofija iesmējās. Nu, tad skrien pārģērbties, bet es tevi pagaidīšu, pie mūsu mājiņas. Tad parādīšu, kur ir pirtiņa. Sofija pasmaidījusi noteica. Meitene nevarēja sagaidīt,kad beidzot varēs tikt nomazgāties.Sofija sāka virzīties atpakaļ uz mājiņu pusi. Viņa nebija pārliecināta par to, vai meitenes bija atnākušas, līdz Sebastianam, jo neizskatījās viņš īpaši savādāks, tikai nedaudz nogrimis domās. Tas Sofijai lika aizdomāties par to, ka māj;as pašai bija palicis draugs, kurš bija nozvērējies pamest Sofiju, ja viņa atbrauks pavadīt vasaru uz šejieni. Puisis bija piepildījis savus vārdus un pametis viņu, taču sofijai tas nelikās varīgi, ja viņš nevarēja cienīt viņas izvēli, tad, ali meklē tādu meiteni, kas pakļautos. Tagad Sofija bija tā, aks saprata, ka ir aizdomājusies un gandrīz paklupa pret kādu sakni, ejot atpakaļ uz mājiņām.

[Hermija]

Liza pasmaidīja un paraustījusi plecus, sekoja Andželai. Tātad, kas tu īsti būtu? viņa ar mazu ironiju, kas bija pavisam nemanāma jautāja Ītanam.

[Darka]

Aizskrējis krietnu gabalu pa priekšu Sofijai, puisis ieskrēja mājelē, atrada savu somu, novilka tērpu, uzvilka šortveidīgas peldbikses, uz kurām arī bija atveidotas trīs asakas. Uzvilka kreklu, ko bija atvedis tētis no komandējuma Havaju salās. Tas bija maigi zilā krāsā, kas sajaucās ar laieliem zaļiem viļņiem. Kopumā viņš izskatījās labi, jo peldbikšu fons zem asakām arī bija zaļš.
Izskrējis ārā no mājeles ar baltu dvieli labajā rokā, viņš centās saskatīt Sofiju.

[Kalevale]

Sofija, tik tikko izvairījusies no tās saknes, paklupa pret nākamo un šoreiz vairs neizdevās noturēties, viņa sāpīgi nokrita uz zemes. Meitenes kājas pēkšņi bija kļuvušas tik smagas. Viņa ar grūtībām uzslējās pussēdus. Labi, ka viņa bija uzvilkusi bikses, tādēļ nobrāzumu bija maz, tikai bikses bija saplīsušas. Viņa centās piecelties, ar kāda zara palīdzību. Beidzot meitene piecēlās un sāka kustēties, galvā asinis smagi pulsēja. Galvas sāpes bija milzīgas. Sofija sāka iet uz mājiņu pusi. Viņa ieraudzīja Sebastianu stāvam pie mājiņām un steidzīgi, cik nu ātri varēja devās turp. šoreiz viņai vajadzēja doties pārmainīt bikses.

[Darka]

Sebastians palūkojās uz Sofijas biksēm, kurā rēgojās caurums. Kas ar Tevi? Sabastians platām acīm palūkojās uz Sofiju. Vai varu Tev kā palīdzēt? Viņš piesteidzās pie meitenes un satvēra viņu pie rokas. Sasisties nudien nebija patīkami. Bastians to īpaši labi zināja, jo pieredzi ir guvis neskaitāmos hokeja treniņos.

[Kalevale]

Ak, Diesss... Sofija izdvesa un sāka smieties, izskatījās tik dīvaini, ka sebastiāns tā stāvēja, lūkojās ar lielām acīm un nezināja, ko darīt. Tu vari man palīdzēt, dodoties tur un atnesot kādu bišķiņu ūdens, no pirts. Meitene noteica, norādīja vajadzīgajā virzienā, jo bija vajadzība apmazgāt radušos brūci. Pēc tam tu varētu iet un iepazīties ar pārējiem, bet es palikšu tepat, man vairs nemaz negribās pirtī! Viņas viena no dīvainākajām īpašībām - smieties par savām sāpēm, meitene negribēja izrādīt, cik ļoti viņai sāp.

[Margo]

Mani sauc Ītans...un esmu mežziņa dēls... viņš noteica vēl īsti neatguvies no kādas meitenes teiktā par plātīzeri. Klepus lēkmes vidū izteiktais vārds viņam bija pazīstams, jo daudzi viņu tā saukāja. Turklāt šādas ķlepuslēkmes" viņam uznāca visai bieži it īpaši, kad bija jārunā ar kādu patiesi daiļu meiteni. Tikai parasti ar meitenēm gadījās ķibele. Pat nevarētu teikt ar meitenēm, bet gad ar viņu pašu, jo meitenes viņš mainīja tik pat bieži cik apakšbikses. ( (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) )
Vai varam doties? viņš noprasīja jūtoties nedaudz neērti.
Turklāt viņš nelielajā krēslā pamanīja, ka pie kādas mājeles stāv tā pati meitene un vēl kāds zēns. Īsti saprast, jau nevarēja, kas notiek, bet izskatījās, ka vi
ni sarunājās. Puisis bija paņēmis viņas roku.
Kas pie velna? viņš nodomāja.
Viņam nepatika, ka visas labākās meitenes vienmēr paspēj nocopēt kāds cits. Taču drīz vien viņš šīs domas aizdzina, jo šajā vasarā viņam taču vēl izdosies nocopēt vēl kādu.
Es vismaz ceru.
Es paņemšu kādu gaismekli, savādāk paliek pavisam tumšs. noteica Ītans un atkal iemetās mājiņā.

Šo rakstu rediģēja North_see: 17.03.2006 18:58

[Darka]

Bastians palaida Sofijas roku un aizskrēja norādītaja virzienā. Viņš paskrēja garām grupiņai, kuras vidū atradās kāds tumšmatains zēns. Viņu bija aplenkušas meitenes, kā mušas, kas bija atradušas puskusušu saldējumu. Ātri vien viņš nonāca pie Kādas mājiņas, kas atgādināja pirti. Ieraudzījis mežzini viņš aizelsies piesteidzās klāt. Sofija nokrita... Vajag tīru ūdeni un.. Viņš nepabeidz domu, jo otra lieta viņam pašam bija - aptieciņa.

[Margo]

Oi...lēnāk par tiltu! iesaucās mežzinis, kas tiko bija iekūris ugunskuru. Kas ar Sofiju?
Mežzinis izskatījās noraizējies un uztraucies, jo tieši tāds viņš bija. Viņam rūpēja bērnu dzīvības un viņš negribēja, ka kādam no viņiem atgadās, kas slikts.

[Darka]

Manuprāt nekas nopietns, tikai nobrāzums, bet viņai ir nepieciešams apmazgāt brūci. Bastians nobēra visu, kā zirņus. Elpa bija kļuvusi mierīgāka. Nudien tas tču ir tikai sasitums, kapēc es tā nervozēju?

[Margo]

Nedaudz uzgaidi...man šķiet, ka pirtī ir aptieciņa... viņš nopūties izdvesa.
No sirds novēlās akmens, kas bija uzkritis, tad, kad Sebastians paziņoja par Sofiju.
Paldies Dievam, ka nekas ļauns. viņš nodomāja un iegāja pirtiņā, kurā jau dega abas eļļas lampas un pa kuras skursteni vēlās dūmi.
Paņēmis aptieciņu, kas stāvēja uz loga viņš to iznesa Sebastianam. Taču pēdējā brīdī viņš pārdomāja un noteica.
Zini, es iešu tev līdzi. Nevar jau zināt vai tas ir kas nopietns.viņš teica un sekoja Sebastiānam turot aptieciņu kreisajā rokā.

[Kalevale]

Sofija noskatījās, kā Sebastians aizskrien, uz brīdi uzmezdama skatienua rī plātīzerim un viņa harēmam. Meitenes ap viņu stāvēja, ka tik tuvāk tiktu. Sofija nopūtās un lēnām kliboja uz mājiņu, sāpes jau bija nedaudz norimušās. Viņa pa ceļam vēl padomāja, ka plātīzeris ir varens bremze, ja jau vēl nav aizvilcis savu fanu klubu līdz pirtij. Viņa nezināja, kādēļ, bet šis mežziņa dēls Sofijai ļoti nepatika. Viņa jau bija tikusi gandrīz līdz mājiņas lievenim, bet tomēr atskatījās, cerot ierauzīt Bastianu ar ūdeni.

[Darka]

Sebastians gāja līdzās mežzinim, vienlaicīgi norādot, kur ir atrodama Sofija. Viņi nonāca pie koka mājeles, kur bija atstāta Sofija.