Karaliste - Emena., (ATD);(C) Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Pārslēgt uz: Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Lineārais+

[Darka]

Kā Tu zini, ka mūsu glābēji var atgriezties? dobja balss, kas plūda no gara melmataina vīrieša, ar jautājumu vērsās pie kādas ļoti vecas sirmgalves. Viņas seju klāja simtiem grumbiņu, kas liecināja par viņas garo un grūto dzivi. Viņi gāja caur mežu un vīrietis, kas bija daudz jaunāks par vecenīti, apstājās, lai palīdzētu viņai pārkāpt pār nolūzušu koku. Mežs bija pielijis un tumš, drēbes, kurpes un mati bija slapji. Tantiņa apstājās pie koka un, saņemdama palīdzīgu roku no jaunekļa, pārkāpa pāri kokam un apsēdās uz to.
Kā es to zinu? večiņa palūkojās jauneklī un ar nedaudz izsmejošu toni viņam sniedza atbildi Daudz zināsi ātri vec paliksi! Un tici man, vecam būt ir ļoti grūti. Viņa piecēlās un devās tālāk.
Lai gan tuvojās meža vidus, un tam vajadzētu kļūt biezākam, koki kļuva retāki, līdz viņi iznāca meža klajumā. Klajumā atradās pieci akmeņi, kas bija apsūbējuši un noauguši ar sūnām, vīteņiem un ķērpjiem. Esmu mežā pavadījis daudz laika, izstaigājis to krustu un šķērsu, es varētu teikt, ka pazīstu to, kā savu kabatu, bet šeit nekad neesmu bijis. Garā jaunēkļa acīs iedegās izbrīnas dzirkstis, par vietu, ko mežs no viņa bija slē````. Ah, puikiņ... Vai Tu domā to cauro kabatu no kuras Tev viss pazūd? Večiņa piegāja pie akmens, kas atradās četru akmeņu lokā, nolika savu tarbu uz tā, avēra to vaļa. Notās plūda silta gaisma. Večiņa izņēma kristālu, kas mirdzēja uguns sārtā krāsā. Lūk kā es zinu, ka durvis atkal var atvērt. Ir atkal sākuši degt visi četri atslēgas dimanti. Viņa piegāja pie akmens, kas izskatījās pēc sasalušām liesmām un dimantu ielika tajā. Tad viņa atkal atvēra tarbu un tajā atkal laistījās gaisma. Viņa izņēma zaļu dimantu, kas izstaroja miera sajūtu un uzlika to uz akmens, kas izskatījās pēc koka lapas. Tā viņa rīkojās vēl divas reizes,vienreiz izņēma ūdens zilu dimantu un nolika to uz viļņveidīga akmens, otreiz izņēma pelēku dimatu un nolika uz piltuveida akmens. Večiņa, balstīdamās uz spieķīti, atgriezās pie akmens, kas atradās četru akmeņu vidū. Tikmēr puisis izsekoja katrai večiņas rīcībai līdz ar tādu aizrautību, kā mazs bērns, kas vēro kā pa pļavu lēkā sienāzis.
Un šiem astoņiem priekšmetiem vajadzētu atsaukt astoņu valdnieku manteniekus. Večiņa no tarbas izvilka astoņus medaljonus, kas izskatījās pilnīgi vienādi, bet uz katru bija cits gravējums. Viens drošsirdībai, viens varenībai, viens kaislei, viens ticībai, viens taisnīgumam, viens vadīšnai un viens spēkam. Večiņa uz akmens uzlika astoņus vareno valdieku medaļjonus, kas bija atstāti Emenā, kā atslēga durvīm, kas reiz var atkal atvērties. Piepeši visi četri dimanti iemirdzējās vēl spožāk, tie pārvērta akmeņus uz kuriem atradās. Sarkanā dimanta akmens pārvērtās par uguns virpuli, kas uzšāvās debesīs. Zaļā dimanta akmens, pārvērtās par milzīgu koku, kas devās tur pat kur uguns virpulis. Zilais dimants akmeni pārvērta par ūdens viļņiem, kas uzšāvās debesīs. Bet pelēkā dimanta akmens nu trakoja tornādo izskatā.
Tagad tikai jāgaida, bet lai nebūtu ilgi jāgaida... večiņa no jakas kabatas izvilka maisiņu un pagrāba zaļu pulverīti un uzbēra to uz astoņiem medaļjoniem. Tas viņiem liks ātrāk tikt pie tām ierīcēm, kas atkal ir atļavušas atvērt durvis. Večiņa pasmīnēja par savu labo ideju, tikmēr viss, kas bija uzšāvies debesīs, vairs nebija redzams. Kas tās par ierīcēm? Melnmatis pārtrauca klusumu.
Cik esmu novērojusi Zemi, tad tos zemieši sauc par datoriem. Večiņa sniedza kodolīgu atbildi.

OOOC Jums Jūsu tēli ir jāaizvada līdz datoriem! Par pārējo parūpēšos es (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja Darka: 21.02.2006 19:24

[Eņģeļu gūstekne]

Kad Argeda mierīgā solī atstāja Andželu ar diviem puišiem viņa nodūra acis un mulsi skatījās zemē. Ah tad darboties kopā ar mani. Meitene pie sevis pasmaidīja un tad pacēla skatienu pret Lestardu. Ko jūs ar Kalli tik cītīgi apspriedāt?

[Darka]

Lestards ik pa brīdim paraudzījās uz Andželu un pēc viņas jautājuma viņš nespēja izdomāt, vai atbildēt viņam vai pagaidīt kad to izdarīs Kalle. Saņēmis visu drosmi viņš cieši uzlūkoja Andželu.
Ne ko īpašu, jaunkundz. Tikai kādu personu, kas nav vēlama mūsu apkaimē. Lestards izrunāja katru vārdu lēnām un ar pārdomu - izgāšanās bija nevēlama.

[Eņģeļu gūstekne]

Tu zini ko, es taču jau vienreiz teicu lai sauc mani vārdā. Es jūtos pārāk.. es nezinu kāda, bet man nepatīk kad mani sauc par jaunkundzi. Andžela! ja sauksi vārdā būs daudz patīkamāk. Un šķiet, ka tā nevēlamā persona ir tā zaļmatainā radība kura kaut ko grib izzināt no Kalles. un nešķiet, ka viņas nodomi ir pozitīvi. Andžela iesmējās par Lestarda uzrunu un nedaudz paātrināti izteica savu sakāmo, piekalusi acis pie puiša.

[Hermija]

Leonards ieraudziija skrienosjo trusi un centaas to panaakt. Kad trusis beidzot apstaajaas, arii puisis apstaajaas un apsveera taalaako riiciibu. Speeja sapluust ar tumsu un palikt par eenu.... veiksluma daavanas, vinja galvaa skaneeja Argedas teiktie vaardi. Ko lai es daru? vinjsj nodomaaja. Mirkli padomaajis vinjsj novilcis kurpes centaas cik vien klusu iespeejams tuvoties trusim, tomeer vinjsj dzirdeeja savus soljus. ..

[Darka]

Lestards pasmaidīja, bet acu skatu nenovērsa no Andželas, lai gan tas bija ļoti grūti.
Bet tomēr tā Jūs uzrunāt ir tik ļoti grūti, un iespējams tas man sagādās zināmu aizmāršību, bet es centīšos, izpildīt Jūsu velmes. Lestards pielieca galvu, bet tumšās aci tā arī nenolaida.
Jā tieši par viņu mēs runājām, bet ne pret visiem viņas nodomi ir nelāgi. Lestards vēlējās uzsmaidīt Kallem, jo tas bija tendēts par viņa starpgadījumu kūtī, bet nespēja nu vairs atraut skatu no Andželas.

------

[left]Pelēcis sadzirdēja Leonarda klusos soļus, tos bija grūti saklausīt, bet trusis bija pietiekoši manīgs. Nespējis izlemt kā rīkoties tālāk, tas ieskrēja mežā un pazuda kādā krūmājā.
Mežā bija sadzirdamas dažādu putnu balsis, dažas atgādināja zemes putnus, bet citas bija pavisam savādas. Mežs bija pieliets saules gaismas, bet ieejot ziļāk, tas bija ēnains.


[/left]

[Eņģeļu gūstekne]

atkal jau, nevis jūs bet Tevi. uzrunā mani uz tu, savādāk es jutīšos neomulīgi. Andžela viegli ķiķinot atkārtoja Lestardam. Un runājot par to zaļmataino skuķi, meitene kļuva savā ziņā nopietnāka, taču smaidu no lūpām nenovāca Argeda apstiprināja manu priekšnojautu attiecībā uz Kalli, viņai nemaz nav labi nodomi pret viņu.

[rudo lapu vilcēn...]

Izgājis no kūts, Kalle pārlaida skatienu apkārtnei. Tur jau tuvojās Argeda un Andžela. Brīdi puisis gaidīja, kad viņu zurunās, jio nebija īsti paŗliecināts, vai var iejaukties sarunā, bet, kad Argeda sāka doties uz ma'ju pusi, izjuta nelielu atvieglojumu. Šodienai manuprāt būsgana. viņš nevilšus pieskaŗās viagam, jau gaidāms sajkust rētas no tā dīvaiņa cirtiena, bet tur nekā nebija. Tā kaķe... domu epabeidzis, viņš ieklausījās Andželas un Lestarda sarunā.
Viņa gan apgalvoja, ka ieradusies tikai pēc olām un... Kalle uz mirkli saminkstinājās un apklusa.
Bet, kas jums liek domāt, ka viņai, kas nelāgs padomā? Neteiksim, ka nagu viņai nav un arī šādi tādi niķi azotē, kā arī spēja vienā mierā nogalināt un dziedēt reizē. puisis sapurināja galvu. Tajā sāka iestāties juceklis. Vieglāk bija tad, kad uzdevums bija skaidrs.
Labi, pietiks runāt par to.
LEstard, vai nezini, kas tālāk padomā mūsu namamātei? atkal atguvies, viņš vērsās pie puiša.

[Darka]

Lestards beidzot atrāva skatu no Andželas un pievērsās Kallem.
Patiesībā man nav ne jausmas, kas ir viņas plānos... Lestarda izteiktie vārdi izskanēja vienlaikus ar Argedas iznākšanu no mājiņas.

Argeda lēnām tuvojās grupiņai turēdama, rokās nelielu koka lādīti. Un kaut ko domās visu laiku pārcilādama, tas padarīja viņu nedaudz nemierīgu.
Nonākusi līdz trijotnei viņa apstājās līdzās Lestardam
Tas Tev Argeda iegrūda Lestarda rokās lādīti Es ceru Tu atceries, ko ar tām iesākt. Argeda nesaņemdama atbildi palūkojās uz Andželu
Iesi kopā ar Lestardu, viņš Tev visu paskaidros, bet Tu manu dārgo zēn Viņa pālūkojās uz Kalli Mums būs jāparunā.

[rudo lapu vilcēn...]

Atnākot Argedai, Kalle sāka uzmanīgi kalkusīties.
Manas ausis ir atvērttas. Argedai viņu zurunājot, Kalle atbildēja. Par ko, ja drīkst zināt? pyisis vēl pārjautāja. Varbūt par Leimonu? domas teica prtiekšā, bet viņš tās ātri aizdzina. Un kas tur ir? Kaut ka'da kaķiska meitene! Nekas vairāk. viņš pats sevi apsauca.

[Eņģeļu gūstekne]

Andžela liegi sekoja ikvienam Lestarda vārdam un tad pievērsās Argedai kura tikko kā bija pievienojusies nelielajam bariņam tad viņa arī pievērsa visas savas maņas Argedai un visbeidzot pamāja ar galvu, kas darāms darāms, ejam? Ar īsu smaidu veltītu Lestardam vaicāja Andžela pakāpdamās nelielu solīti tuvāk un ar interesi aplūkodama lādīti.