Tumsas Kalpi 2: Ēnu Atmoda, [C], ATD pieteikšanās Opcijas

[novemberunge]

Tikai pāris minūtes pirms norunātā laika virs Tumsas pilsētas savilkās melni, smagi mākoņi, kas likās smacējam zemi ar savu drūmumu un draudiem. Apkārt laidelējās ziņeši- mazie impi, kas nesa vēstis par gaidāmo miniturnīru galminiekiem, kā arī Oriadnes ievērojamākajiem veikalniekiem un visiem bagātajiem. Melnās marmora piecpakāpienu trepes, kas veda uz Torņa ieeju bija dāsni izgreznotas ar sudrabotām vītenēm un melniem karogiem, kas plīvoja arī šajā bezvējā. Viss bruķētais laukums to priekšā bija sakopts un satīrīts, pie burbuļojošās lavas upes uzcelta nojume, pārsegta ar miglainiem, smalkiem audumiem.
Tur sēdēja karaļpāris- Sivers un Artemīda- pašapmierināti smīnēdami un pārspriezdami gaidāmo pasākumu.
Es ceru, ka tas viss daudz laika neaizņems- šodien biju domājis iemācīt Remīdai noturēt rokās zobenu. kā vienmēr Sivers bija ar kaut ko neapmierināts-, lai arī bija pagājis teju gadsimts, viņš nebija mainījies ne par matu- ja nu vienīgi kļuvis gudrāk un savaldīgāks. Un nu jau vairs ne bruņās kā bruņinieks, bet gan melnā samta apmetnī kā karalis.

Tikmēr laukumā pulcējās saaicinātie, mezdami ziņkārīgus skatienus gan uz marmora trepēm, kur bija paredzēts sarasties cenzoņiem, gan uz savu valdnieku aizrautīgajām personīgajām sarunām.

[Demiurgs]

Gorts apsēdās blakus Rubenai paklādams apakšā savu sacaurumoto apmetni. Viņš atkabināja no jostas palielu metāla ````šķi, kuru viņš brīdi turējis rokās uzkarsēja līdz dzeršanai piemērotai temperatūrai. Un piedāvāja to Rubenai.
--Vai varu piedāvāt stiprinātu tēju, ar to domājot tēju kurai nedaudz pievienots alkohols. Man tā brīnišķīgi palīdz palikt nomodā kad nepieciešams. Ar nožēlu gan jāsaka ka tasītes es līdzi nenēsāju.--

[Dvēselīte]

"Ar alkaholu stiprināta tēja, saki?" Rubēna domīgi novilka turot abās rokās palielo ````šķi. "Nu varbūt mazliet, tikai nedaudz..." viņa novilka un pielikusi trauku pie lūpām iedzēra nelielu malciņu. Garša bija kā jau tējai, kurai pievienots alkahols, ņemot vērā to, ka atsevišķi katrs no šiem šķidrumiem vēl ir baudām, bet kopā sajaukts veido visnotaļ interesantu garšas buķeti. Mazliet samiegusi acis Rubēna nošmakstinājā lūpas un sniedza ````šķi atpakaļ. "Tencinu, cienītais, domājams, ka šobrīd un vēl kādu laiku nogurums mani nemocīs" viņa teica un juta, ka ķermenī izplatās patīkams siltums.

[Demiurgs]

Gorts paņēma ````šķi atpakaļ un pats arī padzērās krietnu malku.
--Uzmundrina!! Bet varēja būt arī garšīgāks padzēriens šķiet ka tēja nebija kārtīgi ievilkusies. Ja tā būtu kārtīgi ievilkusies tad būtu krietni saldāka un patīkamāka piegarša. Bet klaiņojot rinķī bieži pietrūkst laika lai daudzko kārtīgi izdarītu. Toties dēmona asinīm tējas zālītes tāpat liek uzmutuļot, tas neļauj aizmigt.--
Gorts mundri noteica, acīs nozibot uguntiņām viņš piesprauda ````šķi atpakaļ pie jostas.