Dievu spēles. Vīzijas, [C],[ATD] Opcijas

[Ného]

Kā jau mēs zinām mūsdienu pasaule savā ziņā kļuvusi garlaicīga - nekādu bruņinieku padarīšanu, galīgi neinteresanti kari - tos var pat saukt par tādiem kā gļēvuļu kariem, jo vairs jau nav tuvcīņas ar zobeniem, dunčiem, šķēpiem un vēl tur nez kādiem nieciņiem. Tāpat viss ir kļuvis tik daotorizēts un cilvēkam nekas daudz nav jādara. Pat visa seno laiku burvība līdz pēdējam ir izmirusi. Cilvēce atklāti sakot kļuvusi neinteresanta un ... te vēl varētu ielikt dažus īpašības vārdus, bet ko nu, tā vēl kāds apvainosies.

Tātad reiz šo pašu sapratuši, ko mēs sapratām iepriekšējā rindkopā, astoņi(7) dievi izdomāja, ka vajag izklaidēties, dzīve galīgi neinteresanta - uzsūtīt dažādas nelaimes cilvēkiem arī garlaicīgi kļūst. Nu un lai arī tas būtu cēli, dievi nosprieda, ka ļaus cilvēkiem arī šo to iemācīties. Tā nu viņi izlēma apveltīt astoņus cilvēkus ar spēju redzēt vīzijas, kuras tos atvedīs pie viņiem(dieviem) un katrs no dieviem vēl deva pa spējai "redzēt" vīzijas citās lietās.

Tā nu viņi visi nostājās apkārt akmens bļodai, kurā bija ieliets sudrabots ūdens, kas bija kā spogulis. Katrs paņēma pa stikla lodītei un izteica savu vēstījumu...


*Kas no uguns zemēm nācis, tam lai ugunī zīmes saredzēt spēt. Nostariel
*Kas no ūdeņu zemēm nācis, tam lai ūdeņu spoguli saprast spēt. Rowenny
*Kas no teiksmu zemēm nācis, tam lai zvaigžņu acīm redzēt spēt. Roviela
*Kas no augstumu zemēm nācis, tam lai zemi uzklausīt spēt. Fijusska
*Kas no mežu zemēm nācis, tam lai ar visu dzīvo saprasties spēt. Lia'angia
*Kas no tukšuma zemēm nācis, tam lai ar vēju saprasties spēt. Niarneth
*Kas no šaubu zemēm nācis, tam lai ar ēnām sprasties spēt. Hilerija

... izteikuši savu vēstījumu, katrs no dieviem iemeta lodīti akmens traukā, kurā tās nosedza spoguļa virsma.
Un viens no viņiem teica - Ceļojiet uz cilvēku pasauli un aiciniet tos ceļā uz nezināmo.
Tā šie spēki atrada mājvietu savos nākamajos saimniekos - Tesā Džokinsā, Ērikā Boijē, Robinā Kārtingā, Kvintā Aleksandrā Pārkinsonā, Kairā Andersenā, Mikā Nayotā un Baibā Kalniņā.

OOC: Kad pieteiksies Emo doll, tad arī tiks pievienota informācija par viņu, bet tagad lai sākas spēle. Savu nākamo uzdevumu pirmajam rakstam atradīsiet ATD pavedienā.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 30.03.2007 18:56

[Ného]

Neliels bērnu bariņš dauzījās pa centrālo laukum, visu laiku skraidīdami, laikam spēlēja ko līdzīgu sunīšiem, jo ik pa laikam kāds no bērniem mēģināja noķert pārējos. Šī spēle bija jautra un no bērnu puses Tesu saniedza priecīga čalošana un smiekli.
Pēc kāda laiciņa viņi, tāpat smiedamies, skrēja garām Tesai prom no laukuma uz kādu ieliņu. Pati pēdējā skrēja pēc skata vismazākais no bērniem - maza, mīlīga meitenīte ar divām pīnēm, kas skrienot lēkāja pa gaisu, un vienkāršu brūnu kleitiņu mugurā. Viņa mazliet atpalika, tādēļ sāka skriet ātrāk, bet tas noveda pie tā, ka viņa paklupa un nokrita netālu no Tesas. Viņas draugi jau bija pazuduši aiz stūra, bet meitenīte sēdēja uz ceļa, apkampusi nobrāztos ceļus, un klusām raudāja.

[Romija]

Vērojot bērnus, Tesa bija kļuvusi pavisam mierīga. To, ka bērni skrien garām viņai, meitene pat īsti neuztvēra, jo lielpilsētā cilvēku bija vēl daudz vairāk, bet katram izsekot nebija iespējams.

Mazā meitenīte, kas paklupa, pēkšņi Tesai atgādināja viņu pašu bērnībā, kad pēc kādas neveiklas basketbola spēles pārējie biedri bija aizskrējuši, atstājot viņu vienu ar uz asfalta nobrāztiem asiņojošiem ceļiem. Ceļu uz mājām Tesa atcerējās kā sāpīgāko un nepatīkamāko visā savā bērnībā. Tāpēc mazās raudāšana iztraucēja Tesas mierīgo sēdēšanu.

Piegājusi pie raudošās meitenītes, Tesa notupās viņai blakus un mierīgā balsī to uzrunāja: "Tev sāp? Nāc, es tev palīdzēšu! Nav smuki, ka brūcē saiet netīrumi!" To teikusi, Tesa pastiepa abas rokas. Ja meitenīte ļausies, Tesa viņu nesīs uz krogus lieveņa. Kaut kur somā pie iepriekšējās dzīves lietām jābūt arī pārītim plāksteru, ko Tesa nēsāja līdzi priekš tulznām.

OOC: Ja nu pēc iepriekšējā spēlētāja rakstītā Tesai nav plāksteru, tad atvainojos. Loģiski spriežot - varētu būt.

[Ného]

Bērns nepretojās Tesas vēlmei viņu aiznest līdz lievenim un palīdzēt. Meietenīte šņukstot atbildēja sievietes jautājumam - Jā, man sāp! - tikām pār viņas vaigiem ritēja lielas asaras un bira uz kleitiņas, atstājot ur tumšus pleķīšus.

[Roviela]

Pa to laiku Ērks bija beidzis brokastot un palūdza kroga puisi pasaukt saimnieku.

[Ného]

Pēc dažām minūtēm pie viesu galda, rokas slaucīdams priekšautā, pienāca krodzinieks - Ko jūs vēlaties?

[Roviela]

Labrīt, saimniek! Ēriks sveicināja.
Brokastis bija varenas, paldies! Mēs tagad taisamies doties projām, bet es tā iedomājos, ka, varbūt tas vecais skolmeistars dzīvo netālu, un tad mēs varētu pagaidām visas savas mantas atstāt te, un piedevām sarunāt kārtīgu sainīti ēdamā līdzi ņemšanai vēlāk. Kā jūs domājat? Cik tas mums maksātu?

[Ného]

Mantas jūs vēl varat atstāt, arī sainīti varat sarunāt, tikai cik lielu un ko jūs tur gribat? - Krodzinieks piesēda un sāka jau domāt par iespējā un cenu.

[Roviela]

(OOC - ja krodzinieks domās par cenu, tad Ēriks domās par naudas prasīšanu par ārstēšanu! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) Vispār jau - mēs varam arī par kaut ko samaksāt, galu galā.)

Es domāju, katram no mums kādām dienam četrām. Maizi un žāvējumus dažādus, riekstus, nu, tā, lai nebojājas, pats jau zināsiet, kas jums ir krājumā, ķirurgs atbildēja.

[Ného]

Labi, kad atgriezīsieties, tad būšu jums ko sarūpējis. Pagaidām tas viss?

OOC: Tu ko, krodzinieks arī grib nopelnīt naudu - par ārstēšanu jums pienācās vakariņas, varbūt brokastis un mazāka cena par guļamvietām (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Šo rakstu rediģēja Noveau: 25.02.2007 23:14

[Roviela]

(OOC - nē, nu gan krodzinieks izrunājas! Vēsā pieklājība. Meitas liktenis nemaz vairs nesatrauc! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) Un kur paskaidrojums par skolmeistara atrašanās vietu?)

Labi! Ēriks noteica, paldies!
Viņš uzrunāja galda biedrenes:
Ja esat beigušas, varbūt iesim? Tā sapratu, ka skolmeistars nedzīvo tālu, tur mums zirgus nevajadzēs.

[Romija]

"Būs jau labi!" Tesa mierināja raudošo meitenīti. Viņa notrausa netīrumus, cenšoties lieki neaiztikt nobrāzumus. Somā tiešām atradās viens lielāks un viens mazāks plāksteris, jo pēc izmēriem Tesa pielāgoja katram noberztajam celim. "Es tev tagad uzlīmēšu plāksterus, lai neiet visādi netīrumi iekšā! Kad tu aizskriesi mājās, tad palūdz, lai tev satīra un piesien kādu labu zālīti klāt, ja?" viņa mierīgā balsī runāja, līmējot plāksterus. Viņa pieņēma, ka šajā pasaulē tie nav pazīstami. "Šitos tikai nevajag tā ātri raut nost, vajag tā lēnām! Nu, neraudi, saulīt!" Tesa ar rūtaino kabatas lakatu noslaucīja mazās vaigus. "Mani sauc Tesa! Kā tevi?"

Tesa nemaz neiedomājās, ka vajag ar nobrāzumiem nest pie ķirurga. Vienmēr viņa pati sev bija sakopusi sīkās traumas, par katru sīkumu neskrienot pie ārsta. Arī tagad - gan jau mazajai ir vecāki, kas varēs pielikt to... nu, to.... ceļalapu, ceļmali? kā nu tur bija... Tesa nekad nebija daudz darījusies ar ārstniecības augiem, tāpēc arī tagad ceļmallapas nosaukumu bija piemirsusi, lai arī ik pa laikam nācās lasīt vai kaut kur dzirdēt, ka derot labi.

[Ného]

OOC: Tomēr, krodzinieks ir un paliek tirgonis, tur nevar neko darīt, galu galā, naudiņu jūs paši par velti dabujāt (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)
Un ceļu jau jums pateica, vismaz man tā liekas.

Saimnieks, noteica, ka gaidīšot viņus atpakaļ, un atsveicinājās. Pēc kāda brītiņa pie galdiņa pienāca kāds puisis un sāka novākt tukšos traukus (OOC: es pieņemšu, ka visi ir paēduši).

Meitenītes asaras pamazām pierima, un viņa ar lielām, brūnām acīm skatijās uz Tesu, izsakot savu pateicību. Pēcāk, atbildot uz Tesas jautājumu, viņa klusā un mazliet drebošā balstiņā nosauca savu vārdu - Liioma.
Pēc tam ap stūri parādijās vairāki bērni no tiem, kas bija aizskrējuši. Tagad pieaugušākie nāca pakaļ mazajai Liiomai.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 26.02.2007 16:50

[Romija]

"Re, kur arī tavi draugi!" Tesa norādīja uz pārējiem atnākušajiem. "Skrien nu! Un neaizmirsti mājās ceļus parādīt mammai!" viņa vēl uzsauca pakaļ mazajai meitenītei. Pēc tam aiztaisīja savu somu un apsēdās uz lieveņa. Nu jau drīz arī pārējiem vajadzētu nākt!

[Ného]

Meitene pateicās Tesai un, ātri piecēlusies, devās pie saviem draugiem. kāds lielāks puisis meitenīti paņēma aiz rokas un veda prom, pa satrpai prasīdams, kas noticis. Pirms vēl pazust aiz māju stūra, mazā meitene pamāja Tesai.

[Roviela]

Tā arī bija. Ēriks izgāja uz lieveņa un ieraudzīja tur sēžam Tesu, kas skatījās kaut kur uz ielas viņu galu.
Kur Tu tā pazudi? viņš uzrunāja meiteni. Iesim apciemot skolmeistaru.

[Romija]

Tesa pamāja mazajai meitenei. Viņas parādīšanās un nokrišana bija aizdzinusi visas dusmas un slikto. Tesa atkal bija mierīga, tāpēc arī uz Ērika jautājumu viņa atbildēja tā, it kā iepriekš nekas nebūtu noticis.

"Paēdāt?" uz pirmo jautājumu Tesa atbildēja ar pretjautājumu. "Mēs ar vai bez zirgiem?" viņa vaicāja, redzot, ka biedriem somas nav. "Jūs bez somām?"

[Roviela]

Jā, mēs tā izdomājām, ka aizstaigāsim uz turieni kājām, nav taču tālu! Mantas atstājām te, un saimnieks solījās mums sataisīt ēdamsainīšus līdzņemšanai.
Viņš paskatījās uz Tesu.
Neskrien tagad atpakaļ krogā, nav ko kavēties! Dod somu, es panesīšu, labi?

[Romija]

Tesa pasniedza somu Ērikam. Viņai nebija īpašu iebildumu, ka somas uznešanu veic ķirurgs, jo tādā veidā pašai nebija jāiet iekšā. Ārā bija pārāk jauks laiks, lai gribētos dzīvoties pa telpām.

[Roviela]

Ēriks uzmeta somu plecos un paskatījās uz meiteni. Viņš nemaz negrasījās iet iekšā krogā. Tādu nieku, kā vienu somu var aiznest turp un atnest atpakaļ.
Ejam?

[Romija]

Tesa šķībi paskatījās uz Ēriku, bet neko neteica! Lai jau nes, ja patīk!

Izgājusi ielas vidū, Tesa paskatījās uz abām pusēm. "Kur īsti tas skolmeistars dzīvo? Tur?" viņa norādīja uz ziemeļiem, lai arī īsti pārliecināta nebija.