Dievu spēles. Vīzijas, [C],[ATD] Opcijas

[Ného]

Kā jau mēs zinām mūsdienu pasaule savā ziņā kļuvusi garlaicīga - nekādu bruņinieku padarīšanu, galīgi neinteresanti kari - tos var pat saukt par tādiem kā gļēvuļu kariem, jo vairs jau nav tuvcīņas ar zobeniem, dunčiem, šķēpiem un vēl tur nez kādiem nieciņiem. Tāpat viss ir kļuvis tik daotorizēts un cilvēkam nekas daudz nav jādara. Pat visa seno laiku burvība līdz pēdējam ir izmirusi. Cilvēce atklāti sakot kļuvusi neinteresanta un ... te vēl varētu ielikt dažus īpašības vārdus, bet ko nu, tā vēl kāds apvainosies.

Tātad reiz šo pašu sapratuši, ko mēs sapratām iepriekšējā rindkopā, astoņi(7) dievi izdomāja, ka vajag izklaidēties, dzīve galīgi neinteresanta - uzsūtīt dažādas nelaimes cilvēkiem arī garlaicīgi kļūst. Nu un lai arī tas būtu cēli, dievi nosprieda, ka ļaus cilvēkiem arī šo to iemācīties. Tā nu viņi izlēma apveltīt astoņus cilvēkus ar spēju redzēt vīzijas, kuras tos atvedīs pie viņiem(dieviem) un katrs no dieviem vēl deva pa spējai "redzēt" vīzijas citās lietās.

Tā nu viņi visi nostājās apkārt akmens bļodai, kurā bija ieliets sudrabots ūdens, kas bija kā spogulis. Katrs paņēma pa stikla lodītei un izteica savu vēstījumu...


*Kas no uguns zemēm nācis, tam lai ugunī zīmes saredzēt spēt. Nostariel
*Kas no ūdeņu zemēm nācis, tam lai ūdeņu spoguli saprast spēt. Rowenny
*Kas no teiksmu zemēm nācis, tam lai zvaigžņu acīm redzēt spēt. Roviela
*Kas no augstumu zemēm nācis, tam lai zemi uzklausīt spēt. Fijusska
*Kas no mežu zemēm nācis, tam lai ar visu dzīvo saprasties spēt. Lia'angia
*Kas no tukšuma zemēm nācis, tam lai ar vēju saprasties spēt. Niarneth
*Kas no šaubu zemēm nācis, tam lai ar ēnām sprasties spēt. Hilerija

... izteikuši savu vēstījumu, katrs no dieviem iemeta lodīti akmens traukā, kurā tās nosedza spoguļa virsma.
Un viens no viņiem teica - Ceļojiet uz cilvēku pasauli un aiciniet tos ceļā uz nezināmo.
Tā šie spēki atrada mājvietu savos nākamajos saimniekos - Tesā Džokinsā, Ērikā Boijē, Robinā Kārtingā, Kvintā Aleksandrā Pārkinsonā, Kairā Andersenā, Mikā Nayotā un Baibā Kalniņā.

OOC: Kad pieteiksies Emo doll, tad arī tiks pievienota informācija par viņu, bet tagad lai sākas spēle. Savu nākamo uzdevumu pirmajam rakstam atradīsiet ATD pavedienā.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 30.03.2007 18:56

[Ného]

Kāds krogus puisis atbildēja uz Tesas jautājumu, norādot, ka kāda sieviete paķērusi no galda maizes riku izsteidzās ārā no kroga.

Tikām Baibas ceļā negadījās nekādi šķēršļi, viņa ātri tika līdz stallim un atrada tā durvis nedaudz pavērtas, lai rīta gaiss tiktu arī zirgiem. Iekšā valdīja klusums, savukārt uz ielas pamazām parādījās arvien vairāk ciematnieku.

[Romija]

"Ā, paldies!" Tesa pateicās atbildētājam. "Tad jau droši vien pie zirgiem!" viņa smaidot izteica secinājumu. Pašai Tesai gan vairāk kārojās vispirms paēst un tikai tad iet paskatīties uz savu! SAVU!!! zirgu.

Sasmērējusi siermaizi un uzlikusi salātus uz šķīvja, meitene novēlēja ķirurgam labu apetīti un pati ķērās pie brokastošanas.

[Lia'angia]

Baiba devās iekšā stallī pie Dimanta.
- Sveiks, skaistuli! - viņa uzrunāja zirgu, pasniedzot viņam cienastu. Pakasīja pieri, pabužināja krēpes. Zirgs izskatījas tīri apmierināts un paberzēja mīksto purnu pret piedurkni.
Mirklu uzkavējusies stallī, Baiba devās atpakaļ uz krogu brokastīs. Ārā vēl bija jaušams rīta dzestrums, tādēļ sieviete gāja visai ātri.

[Ného]

No rīta krogus saimnieka meitu sagaidīja pārsteigums, viņa jutās labi un seja vairs nebija klāta ar tādu kā bruiesmoņa masku. Pēc mazgāšanās seja vispār izskatijās gandrīz neskarta, vien nedaudz sarkanīga, jo visas kreveles bija nonākušas nost. Viņa bija atguvusi savu skaistumu.
Viņa izgāja kroga ēdamzālē un, ieraudzījusi savu dakteri, metās pie viņa un ieķeroties kaklā uzspieda Ērikam uz vaiga buču - Paldies jums, liels paldies.!
Atvadījusies viņa izmetās no kroga, brunčiem vien noplandot. Viņa bija lūgusi kādam krogus puism pateikt viņas tēvam, ka meitene devusies pie sava drauga, kam vārdā Viktors.

[Romija]

Tesa lēnām pacēla vienu uzaci, tad otru. Caur pieri paskatījās uz Ēriku. Dakšiņa ar salātiem bija palikusi kaut kur pusceļā starp šķīvi un muti, kas arī palika pusvērta, raidot tiešu skatienu Ērika virzienā. Tesa, protams, bija manījusi krogā ienākam kādu meiteni, bet nebija pievērsusi tam uzmanību. Toties tas, kas notika pirms brīža, bija kaut kas negaidīts.

"Kas tā bija?" viņa dzedri noprasīja. "Krodzinieka meita?"

[Roviela]

Ēriks nedaudz apmulsa no tādas vētrainas pateicības izrādīšanas, bet tomēr laikā attapās, lai nosauktu pakaļ Lūdzu! Lai tev labi klājas!
Viņš paberzēja vaigu ar roku.
Nu, jā...
Tesa, tā bija saimnieka meita. Ja tu būtu redzējusi, kā viņa izskatījās vakar. Gandrīz negaidīju, ka būs tik ļoti ātrs rezultāts, ķirurgs paskaidroja Tesai. Bet labi vien ir, varēsim iet tālāk, vairāk nekavējoties.
Viņš paskatījās uz sapīkušo meiteni.
Tu taču dzirdēji, ka viņa aizskrēja pie Viktora?

Šo rakstu rediģēja Roviela: 22.02.2007 13:51

[Romija]

Ērika atbilde šķita pārāk mierīga. Tesa iebāza mutē dakšiņu ar salātiem, ko jau bija pacēlusi. Košļājot viņa nomierinājās. Kas gan tas bija? Pateicības buča! Nav jau nekāda nesmukā! Droši vien dikti pārdzīvoja, ka ciema puiši neskrēja pakaļ!

"Jauki!" Tas bija viss, ko Tesa atbildēja. Lai arī viņa labi saprata, ka greizsirdībai nav nekāda pamata, tomēr iekšā kaut kas mazliet kremta.

Bet tur jau nāca Baiba.
"Labrīt! Kā zirgi?" Tesa viņu sveicināja un apvaicājās. "Viss kārtībā? Nāc arī pati iekost!"

[Roviela]

Baiba kā glābējs uzradās īstajā brīdī.
Vēlreiz labrīt! Vai staļļos biji? Kā jūtas zirdziņi? Ēriks norādīja uz solu pie galda', sak' sēdies nost, nav ko kājās stāvēt.

Saimnieka meita tevi no kājām nenogāza, kad skrēja ārā? viņš runāja tālāk, paslepšus vērojot Tesu, man krodzinieks vakar teica, ka pie viņas jau vairāki vietējie ārsti bijuši, un neko nav varējuši palīdzēt. Nav brīnums, ka tik dedzīgi aizspriņģoja ciemos pie sava drauga. Vēl es ceru, ka tā vēsts par brīnumdakteriem izplatīsies ciemā pēc mūsu aiziešanas. Citādi, lai tiktu projām, man vajadzēs bēgt.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 22.02.2007 14:04

[Romija]

"Vai tad nebūtu jauki - pakaļ skrienošs meiteņu bariņš? Fanu klubs atradies!" Tesa indīgi atbildēja.

"Salāti ir ļoti garšīgi," viņa tūlīt pat pievērsās Baibai. Gribējās ātrāk pabeigt brokastot un aiziet seju atdzesēt vēsajā ūdenī, tāpēc palikušie salāti tika ātri sašķūrēti mutē, sasmērētās siermaizītes saliktas kopā un paņemtas līdz.

"Paldies!" meitene pateicās un teciņus aizskrēja uz trepēm.

[Roviela]

Man drīzāk priekš gara acīm rēgojas gara virkne dažādu, tikai ne meiteņu,Ēriks iebilda. Ha! Tu zini kā tas ir, kad meitenes skrien pakaļ? Brrr... Negribu.
Viņu doma par fanmeiteņu bariem nemaz ļoti neuzjautrināja. Kaut kas līdzīgs atgadījās diezgan bieži. Atliek tikai būt kaut nedaudz izskatīgam, bagātam un brīvam, lai zināms kontingents sievieškārtas pārstāvju vairs nebūtu aizgaiņājams. Sākumā, kad viņš bija tīņu gados, tas šķita aizraujoši, bet vēlāk vienkārši apnika.
Nē, nē, tomēr labāk bez tā. Tāds bija diezgan kategoriskais slēdziens.
Viņš ar brokastīm nesteidzās. Galu galā, Baibu nav pieklājīgi atstāt vienu. Un Tesa grib brītiņu palikt viena.

[Lia'angia]

- Zirgi braši stāv, es Dimantu samīļoju. Vispār mums derētu pēc brokastīm nedaudz izjāt. Paldies, es tiešām tos salātus pagaršošu, - Baiba pateicās Tesai. Tad noskatījās steidzīgajai meitenei pakaļ.
- Nu neē, man nav gadījies, ka meiteņu bariņš pakaļ skrietu, - Baiba nosmējās, uzsākdama maltīti. Hm, kas tad Tesai - vai greizsirdīga būtu, vai?
- Kaut gan tev jau fanu minipulciņs tepat vien veidojas - Baiba nosmaidīja, pamādama ar galvu uz kāpņu pusi, pa kurām nozibēja Tesas kājas.
- Un par pulciņiem runājot - kur, diez, palikuši mūsu pārējie ceļabiedri?

[Roviela]

Man ir gadījies, ķirurgs atzinās. Sākumā jau jauki, bet pēc tam nezini, kur glābties.

Baibas vārdi par jāšanu atgrieza īstenībā.
Uh! Tu gribi teikt, ka būs jāsāk mācīties jāt? Ērikam gribējās to pamēģināt, bet reizē bija tā kā bailes arī.
Nezinu gan. Šorīt nevienu no viņiem neesmu redzējis.

[Lia'angia]

- Un kā tu domāji? Uzsēdīsies, un visu dienu - aiziet? Pēc pirmās stundas var gadīties, ka kājas būs zilas un mugura stīva - Baiba iesmējās.
- Nu, ja tu jau agrāk esi jājis, tad nē, bet iesākumā, nepieradušiem iet grūti, kamēŗ iemācās pareizi sēdēt un atslābināties un vēl gūt baudu no visa notiekošā. Vispār, kādi mums uz šodienu ir plāni? Iet pie skolotāja, ja? Es te par tiem zirgiem domāju - mums laikam tagad jāmaksā arī par viņu ēšanu. Stallis tak laikam paliek tas pats, ko?
Baiba bija lieliskā omā. Doma par to, ka viņs tūlin atkal tiks pie savas iemīļotās nodarbes, viņu spārnoja. Lai nu ko, bet jāt un mācīt citus jāt viņai patika un padevās.

[Roviela]

Šausmas... tas nemaz neskanēja ļoti tēloti.
To, ko es esmu darījis, nevar saukt par jāšanu, tāpēc labāk pieņemsim, ka neesmu. Es ceru, ka man iepatiksies, Ēriks turpināja, Lūsis man patika, man pat šķiet, mēs vakar nedaudz sadraudzējāmies.
Jāpaķer vēl kāds burkāns. Viņam tie garšo!
Sacīts - darīts. Puisis paņēma un nolika atsevišķi vairākus burkānus. Lai nepiemirstas.

[Romija]

Tesa vannasistabā atvēsināja sevi. Viņa domās reizē rāja sevi un Ēriku, līdz pamazām saprata, cik dumji tas viss ir. Šī jaunā vide, cilvēki, notikumi, viss bija izvedis Tesu no ieradumiem. Paskatījusies spogulī, viņa redzēja un reizē neredzēja sevi.

Piedod, viņas galva noslīga uz krūtīm.

Istabā Tesa savāca mantas. Salika visu savējo somām, saklāja gultu. Un tad ar visu somu nokāpa lejā un pa pagalma durvīm izgāja ārā. Vēsais gaiss s````zināja un nomierināja.

[Ungaarijas ragas...]

Meriona no rīta mazliet aizgulējās, iemesls bija gluži vienkāršs - Dženaro, kas bija tajā pat izstabā, un bija radījis viņai lielu satraukumu ar savu klātbūtni. Tāpēc daļu nakts Merionu nomocīja bezmiegs.
Nākamajā rītā sapratusi, ka ir jau diezgan vēls, sieviete knaši saposās, sakārtoja mantas un nodevās lejā brokastīs.
Labrīt, vai varbūt jau labdien! Meriona pasveicināja pie galda sēdošos un viņiem pievienojās. Vēl pēc brītiņa, kad bija noskaitījusi pie sevis nelielu galda lūgšanu viņa atkal ierunājās:
Es tā sapratu, ka jūs vakar jau nopirkāt zirgus. Varbūt jūs man palīdzēsiet šajā jomā, jo īsti nezinu, cik es varu dot par zirgiem, šajā pasaulē...
Pēdējos vārdus viņa jau izteica tik klusi, cik vien varēja.

[Roviela]

Labrīt, labrīt! Nāc vien, brokastis ir uz goda, Ēriks sveicināja.
Jā, mēs vakar bijām staļļos un nopirkām zirgus, bet citus vēl aizrunājām, ka šodien pirks. Mēs samaksājām vidēji 12 monētas par vienu, ķirurgam cena nebija slēpjama, bet tas atkarīgs tieši no paša zirga. Re! Baiba palīdzēs izvēlēties, vai ne?

[Lia'angia]

- Mhm, - Baiba māja ar galvu, paralēli košļajot maizi. Izēdusi muti, vinā turpināja jau normālā balsī:
- Es aizrunāju mums katram pa zirdziņam un mēs vēl vienu nopirkām mantu nešanai. Pēc brokastīm aiziesim, paskatīsimies, vai tev arī patīk tā ķēvīte, ko es priekš tevis noskatīju. Tāda jauka, neliela ābolaine. Un vienu jāšanas stundu arī uzrīkosim. Galvenais - ērts apģērbs - lai ir brīvs, neberž un ļauj kustēties. Pārējais nāks ar laiku.

[Romija]

Tesa bija apgājusi apkārt krogum un tagad sēdēja uz tā lieveņa, skatīdamās uz pilsētiņas ielām. Cilvēki, kas tur rosījās, šķita visai apmierināti ar dzīvi šeit. Un pati Tesa jutās kā pasakā iekāpusi. Vai varbūt tai piederīga? Meitene sajuta mieru, ko nekad nebija jutusi mājās. Te bija labi, te bija biedri, kas palīdzēs. Un dusmas uz Ēriku neko nemainīs.

Pamazām arvien augstāk kāpa saule, tā sāka apspīdēt Tesas seju. Un viņa sajutās labi. Tā varētu sēdēt vismaz tik ilgi, kamēr biedri beigs brokastis, ja ne vēl ilgāk.

[Ungaarijas ragas...]

— Paldies, — Meriona pateicās, — tad jau man būs tieši kā reiz, neesmu nekāda īpašā jājēja.
Piepeši sieviete iedomājās par to, kā visā kontekstā varētu izklausīties pēdējais vārds un maķenīt pietvīka — gan par vārdu, gan par savu visnotaļ samaitāto iztēli, kas acīmredzot bija saglabājusies no iepriekšējās dzīves.