Dievu spēles. Vīzijas, [C],[ATD] Opcijas

[Ného]

Kā jau mēs zinām mūsdienu pasaule savā ziņā kļuvusi garlaicīga - nekādu bruņinieku padarīšanu, galīgi neinteresanti kari - tos var pat saukt par tādiem kā gļēvuļu kariem, jo vairs jau nav tuvcīņas ar zobeniem, dunčiem, šķēpiem un vēl tur nez kādiem nieciņiem. Tāpat viss ir kļuvis tik daotorizēts un cilvēkam nekas daudz nav jādara. Pat visa seno laiku burvība līdz pēdējam ir izmirusi. Cilvēce atklāti sakot kļuvusi neinteresanta un ... te vēl varētu ielikt dažus īpašības vārdus, bet ko nu, tā vēl kāds apvainosies.

Tātad reiz šo pašu sapratuši, ko mēs sapratām iepriekšējā rindkopā, astoņi(7) dievi izdomāja, ka vajag izklaidēties, dzīve galīgi neinteresanta - uzsūtīt dažādas nelaimes cilvēkiem arī garlaicīgi kļūst. Nu un lai arī tas būtu cēli, dievi nosprieda, ka ļaus cilvēkiem arī šo to iemācīties. Tā nu viņi izlēma apveltīt astoņus cilvēkus ar spēju redzēt vīzijas, kuras tos atvedīs pie viņiem(dieviem) un katrs no dieviem vēl deva pa spējai "redzēt" vīzijas citās lietās.

Tā nu viņi visi nostājās apkārt akmens bļodai, kurā bija ieliets sudrabots ūdens, kas bija kā spogulis. Katrs paņēma pa stikla lodītei un izteica savu vēstījumu...


*Kas no uguns zemēm nācis, tam lai ugunī zīmes saredzēt spēt. Nostariel
*Kas no ūdeņu zemēm nācis, tam lai ūdeņu spoguli saprast spēt. Rowenny
*Kas no teiksmu zemēm nācis, tam lai zvaigžņu acīm redzēt spēt. Roviela
*Kas no augstumu zemēm nācis, tam lai zemi uzklausīt spēt. Fijusska
*Kas no mežu zemēm nācis, tam lai ar visu dzīvo saprasties spēt. Lia'angia
*Kas no tukšuma zemēm nācis, tam lai ar vēju saprasties spēt. Niarneth
*Kas no šaubu zemēm nācis, tam lai ar ēnām sprasties spēt. Hilerija

... izteikuši savu vēstījumu, katrs no dieviem iemeta lodīti akmens traukā, kurā tās nosedza spoguļa virsma.
Un viens no viņiem teica - Ceļojiet uz cilvēku pasauli un aiciniet tos ceļā uz nezināmo.
Tā šie spēki atrada mājvietu savos nākamajos saimniekos - Tesā Džokinsā, Ērikā Boijē, Robinā Kārtingā, Kvintā Aleksandrā Pārkinsonā, Kairā Andersenā, Mikā Nayotā un Baibā Kalniņā.

OOC: Kad pieteiksies Emo doll, tad arī tiks pievienota informācija par viņu, bet tagad lai sākas spēle. Savu nākamo uzdevumu pirmajam rakstam atradīsiet ATD pavedienā.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 30.03.2007 18:56

[Romija]

Lai arī Tesa vēl nejutās gluži saradusi ar savu jauniegūto zirgu, tomēr šķirties no viņa bija nedaudz skumji. Uz atvadām viņa noglāstīja tā purnu un kaklu, iečukstēja "Ar labu nakti, tiksimies rīt!" un ļāva staļļa puisim ievest iekšā.

Kad viņi visi bija palikuši bez zirgiem, Tesa piegāja pie Baibas un visai klusā balsī apvaicājās: "Tu taču man parādīsi, kā tam lopiņam tikt mugurā, vai ne? Un kur viņam ir stūre?"

[Roviela]

Iesim atpakaļ uz krogu, ja? Ēriks ierosināja. Viņš nebija dzirdējis Tesas teikto, bet domas zināmā mērā sakrita.
Tur būs ērtāk parunāt par tēmu, kā tikt mugurā zirgam. Man noteikti tāds padoms nekaitētu.

[Lia'angia]

Baiba uz atvadām vēl noglāstīja Dimantu un devās atpakaļ. Rīt viņa jās! Šī doma sildīja sirdi.

[Ného]

Ēriks, Tesa un baiba pameta stalli un lēnām, vērodami ciemu, cik nu pa tumsu varēja redzēt, un debesis, ko rotāja neskaitāmas zvaigznes, kas savā spožumā noteikti pārspēja no Zemes redzamās. šīs bija lielākas un spožākas. Vēl kas bija citādāk, šeit neredzēja mēnesi vai ko tamlīdzīgu, kas būtu līdzīgs zemes dabīgajam pavadītājam caur tumšo zvaigžņu telpu.

[Romija]

Atceļā uz krogu, Tesa pameta skatu uz debesīm. Dzimusi un augusi lielpilsētā, viņa tikai šeit, aiz kromleha, bija pamanījusi, cik skaistas patiesībā ir debesis. Iepriekšējā dzīvē debesis vienmēr klāja dūmaka, ko pilsētas gaismas izgaismoja tiktāl, ka zvaigznes cauri nebija redzamas. Bet šeit - visā savā krāšņumā! Gandrīz neticējās, ka kaut kas tāds ir iespējams, ka tā nav ne glezna, ne lielformāta izdruka. Tās tiešām bija debesis un zvaigznes. Vēl pirms ieiešanas apgaismotajā krogū, Tesa dziļi ievilka elpu un sajutās neparasti mierīga. Viņa pasmaidīja.

[Ného]

Jau pēc nepilnām 10 minūtēm trijotne bija pie savas istabiņas durvīm, kur arī satika pārējos ceļabiedrus. Tā kā jau bija krietni vēls un bija nostaigāts gana liels ceļa gabals, kā arī vēderi piepildīti, bija laiks pamazām doties gulēt un plānot, ko darīt rīt.

[Roviela]

Ēriks nolika līdznesto lampiņu uz galdiņa un sāka klāt gultu.
Meitenes, kura pirmā mazgāties? Ja neviena, tad es iešu tagad, labi?

[Romija]

Nonākusi atpakaļ istabā, Tesa atgūlās savā izraudzītajā gultā. Viņa ļāva iet Ērikam pirmajam, jo pati jau bija nomazgājusies pirms vakariņām.

Tā guļot viņa domāja par zirgu, kas viņai tagad pieder. Viņai! Pieder! Zirgs! Uhh!

[Roviela]

Manot, ka meitenes kravājas pa gultām un mazgāties iet uzreiz netaisās, Ēriks devās izmantot visas iespējamās mazgājamās telpas labākās īpašības.
Tas nebija pats īsākais iepējamais laiks, kad viņš atgriezās guļamtelpā.
Tur ir brīvs! ķirurgs paziņoja.
Cikos rīt ceļamies? Ap septiņiem? Es noiešu lejā, pasūtīšu mums brokastis. Ko katra gribēsiet?

[Lia'angia]

Baiba, zobu suku rokā turēdama, aizdomājās.
- Cikos te, diez, saule lec? Domāju, ka saullēkts būtu labākais laiks - tad jau būs redzams, kadi ir zirgi, tiem, kuri vēl tos nav izvēlējušies. Un pirms došanāš ceļā man jums laikam būs nedaudz teorija jāpastāsta... Brokastīs? Kaut ko sātīgu - diena paredzama darbīga. Un kaut kādu uzmundrinošu dzērienu. Es tā gribu kafiju! - viņa grūti nopūtās, dodamās uz durvju pusi.

[Romija]

"Hmm, es gan brokastīs neko pārāk sātīgu ieēst nevaru!" Tesa piebilda Baibas teiktajam par brokastīm. "Salāti, silta tēja un kāda maizīte būtu tieši laikā," viņa uzskaitīja.

"Ar labu nakti, biedri!" Tesa nožāvājās. Tā kā mazgājusies viņa bija vēl pirms vakariņām, bet miegs nāca virsū kā nelabais, tad meitene nolēma doties gulēt. Sakārtojusi mantas un noģērbusies (pagaidot, kad Ēriks aizies uz virtuvi), Tesa palīda zem segas. Ilgi nebija jāgaida, kad jau viņa saldi gulēja.

[Roviela]

Ar labu nakti! Labi, tad agrāk, es pateikšu saimniekam, Ēriks piekrita.
Viņš nokāpa lejā un pasūtīja, lai viņus no rīta pamodina neilgi pēc saules lēkta, ja tas, protams, nav gluži trijos no rīta, un sagatavo arī brokastis - tēju, salātus, svaigu maizi, un kaut ko sātīgāku arī, pēc krodzinieka zināšanas un izvēles.
Pēc tam viņš vairāk nekavējās, un devās gulēt.

[Ného]

Kā bija lūgts, tad krogus saimnieka sūtīts puisis kādu pusstundiņu pēc saullēkta, nedaudz pirms sešiem no rīta, pamodināja ceļiniekus ar vairākiem klauvējieniem pie durvīm. - Jūs lūdzāt, lai jūs pamodina pēc saullēkta!

No ēdamzāles pamazām sāka plūst patīkama brokastu smarža, svaigi cepta maizes smarža, nesen plūktu un salasītu dārzeņu un salātu svaigā elpa, tējas smarža, svaigi vārītas olas un siera smarža.

Tikām saulīte pamazām cēlās pāri ciemata māju jumtiem un debes jums vērtās arvien gaišāks.

[Roviela]

Ēriks zem segas izstaipījās. Atvēra acis. Pamirkšķināja. Vēlreiz pamirkšķināja. Ak žē! Kā vēl nāk miegs! Kas trenca augšā tādā agrumā? Brrr...
Viņš tomēr piespieda sevi vismaz pieslieties sēdus un paskatīties ārā pa logu. Skaisti! Šķiet, ir gluži jauks rīts.
Kamēr vēl citi nav attapušies, viņš paķēra dvieli, skujamās lietas un aizjoza uz mazgāšanās telpu. Tieši šorīt viņam gribējās aukstu ūdeni. Un tikai pēc kārtīgas aukstas dušas ķirurgs atmodās un spēja novērtēt to, ka ir atnests arī karsts ūdens.
Labi!
Tagad jau mundrs, viņš atgriezās guļamistabā, un sāka ģerbties.

[Lia'angia]

Baiba no sākuma parakās ar galvu zem segas, izdzirdusi klauvējienus un Ērija rosīšanos. Krekls, ar kuru viņa gulēja, bija guažām īss priekš naktskrekla nosaukuma, bet nekā cita piemērotāka nebija. Pagaidījusi, lai Ēriks iziet no istabas, viņa izsprāga no gultas kā lode. Viņai atkal ir zirgs! Turklāt pašai savs!
Baiba līksmi paskatījās pa logu, skaļi novēlēja labrītu Tesai, uzrāva kājās bikses, iešļūca kājas kurpēs un, zobu suku paņēmusi, devās gaidīt pie vannasistabas durvīm. Apveltījusi ar labrītu arī Ēriku, viņa aši nomazgājās, saķemmēja matus, saģērbās un devās lejā. Tā kā visi8 vēl nebija savākušies, Baiba nenoturējāš pretī kāŗdinājumam, paķēra maizes gabalu no viņiem jau uzklātā galda un aši aizskrēja uz stalli apsveicināties ar Dimantu.

[Romija]

Tesa dzirdēja Baibas laburītu, bet gultiņa bija tik silta, miedziņš tik salds. Viss - jāceļās! viņa pietrausās gultā sēdus, kājas pārkārusi pāri gultas malai, bet pati vēl joprojām ietinusies segā. Tieši tajā brīdī atgriezās Ēriks.

"Mm...brīt!" Tesa viņu pasveicināja un sirsnīgi nožāvājās. "Tiešām jāceļās? Briesmīgi!" atstājusi segu tikai uz kājām, meitene izstaipījās.

Dzirdot, ka kāds iznāk no vannas istabas, viņa izlīda pilnīgi no gultas. Tesa bija gulējusi ar linu kreklu, kas tagad stāvot kājās knapi nosedza aizmugures apaļumus, bet Tesas slaidās kājiņas ļāva apbrīnot pilnībā. Tā kā meitene pati vēl bija pārāk samiegojusies, tad viņa tam nepievērsa uzmanību, bet, graciozi liekot soļus, aiztipināja uz durvīm, lai dotos uz vannas istabu.

Šis kāds jau laikam bija aizsteidzies, tāpēc Tesa pieklauvēja pie durvīm, ielūrēja un, tur nevienu neieraudzījusi, droši devās iekšā. Vēsais ūdens viņu pamodināja diezgan ātri. Sasukājusi matus un nu jau izskatīdamās mundrāka, viņa atgriezās istabā.

[Roviela]

Labrīt, labrīt! Ēriks nu jau mundri sveicināja pēc kārtas abas meitenes. Klājot gultu, viņš izlikās, ka nav pamanījis Tesas glītās kājiņas, bet, iespējams, ja kāds no malas skatītos, tas viņam neizdevās gluži nemanāmi.
Ēriks lēni pekelējās istabā, cerībā vēlreiz uzmest aci meitenei īsā krekliņā. Kad meitene atgriezās, viņš jau bija kārtībā un tagad sēdēja uz gultas malas, krāmēdams šo un to somā. Cerētais skats nelika vilties.
Tev ir skaistas kājiņas, viņš noteica neitrālā balsī, ceļoties kājās. Vai Tu tagad tā katru rītu būsi aplūkojama? Man nebūtu iebildumu, nu jau balss bija jautra.
Es tagad iešu, labi? Lai vari mierīgi saģērbties.
Bet vēl nekur negāja.

[Romija]

Uz Ērika piezīmi Tesa uzreiz neatbildēja. Viņa vispirms uzvilka bikses un apsēdās uz gultas malas. "Kā to ņem! Tik ilgi, kamēr es netikšu pie garā naktskrekla," viņa koķeti atbildēja un ieāva kājas zandalēs.

"Brokastīs!" meitene atcerējās, pārsvieda segu pāri gultai un devās uz durvīm. "Jāieēd!"

[Roviela]

Kad nedzen, tad neiet!
Ēriks palika turpat pagaidīt, kamēr viņa apģērbsies.
Es Tev to uzdāvināšu tavā simtajā dzimšanas dienā. Ātrāk gan nē, viņš apsolīja tādā pašā garā.

Brokastis, mhm, Ēriks piekrītoši pamāja, kad viņa bija saģērbusies, un sekoja Tesai līdzi lejā pie galda.

Kur tad Baiba? viņš pabrīnījās, sēžoties pie galda un sākdams ieturēties.

[Romija]

Uz Ērika atbildi Tesa tikai ieķiķinājās. Viņa nokāpa pa trepēm un apsēdās pie galda.

"Es atvainojos, bet kur palika mūsu biedre?" viņa vaicāja pietiekami skaļi, lai to dzirdētu vai nu krodzinieks vai kāds cits, kas varētu būt redzējis Baibu. Pa to laiku uzlikdama uz šķīvja salātus.