Dievu spēles. Vīzijas, [C],[ATD] Opcijas

[Ného]

Kā jau mēs zinām mūsdienu pasaule savā ziņā kļuvusi garlaicīga - nekādu bruņinieku padarīšanu, galīgi neinteresanti kari - tos var pat saukt par tādiem kā gļēvuļu kariem, jo vairs jau nav tuvcīņas ar zobeniem, dunčiem, šķēpiem un vēl tur nez kādiem nieciņiem. Tāpat viss ir kļuvis tik daotorizēts un cilvēkam nekas daudz nav jādara. Pat visa seno laiku burvība līdz pēdējam ir izmirusi. Cilvēce atklāti sakot kļuvusi neinteresanta un ... te vēl varētu ielikt dažus īpašības vārdus, bet ko nu, tā vēl kāds apvainosies.

Tātad reiz šo pašu sapratuši, ko mēs sapratām iepriekšējā rindkopā, astoņi(7) dievi izdomāja, ka vajag izklaidēties, dzīve galīgi neinteresanta - uzsūtīt dažādas nelaimes cilvēkiem arī garlaicīgi kļūst. Nu un lai arī tas būtu cēli, dievi nosprieda, ka ļaus cilvēkiem arī šo to iemācīties. Tā nu viņi izlēma apveltīt astoņus cilvēkus ar spēju redzēt vīzijas, kuras tos atvedīs pie viņiem(dieviem) un katrs no dieviem vēl deva pa spējai "redzēt" vīzijas citās lietās.

Tā nu viņi visi nostājās apkārt akmens bļodai, kurā bija ieliets sudrabots ūdens, kas bija kā spogulis. Katrs paņēma pa stikla lodītei un izteica savu vēstījumu...


*Kas no uguns zemēm nācis, tam lai ugunī zīmes saredzēt spēt. Nostariel
*Kas no ūdeņu zemēm nācis, tam lai ūdeņu spoguli saprast spēt. Rowenny
*Kas no teiksmu zemēm nācis, tam lai zvaigžņu acīm redzēt spēt. Roviela
*Kas no augstumu zemēm nācis, tam lai zemi uzklausīt spēt. Fijusska
*Kas no mežu zemēm nācis, tam lai ar visu dzīvo saprasties spēt. Lia'angia
*Kas no tukšuma zemēm nācis, tam lai ar vēju saprasties spēt. Niarneth
*Kas no šaubu zemēm nācis, tam lai ar ēnām sprasties spēt. Hilerija

... izteikuši savu vēstījumu, katrs no dieviem iemeta lodīti akmens traukā, kurā tās nosedza spoguļa virsma.
Un viens no viņiem teica - Ceļojiet uz cilvēku pasauli un aiciniet tos ceļā uz nezināmo.
Tā šie spēki atrada mājvietu savos nākamajos saimniekos - Tesā Džokinsā, Ērikā Boijē, Robinā Kārtingā, Kvintā Aleksandrā Pārkinsonā, Kairā Andersenā, Mikā Nayotā un Baibā Kalniņā.

OOC: Kad pieteiksies Emo doll, tad arī tiks pievienota informācija par viņu, bet tagad lai sākas spēle. Savu nākamo uzdevumu pirmajam rakstam atradīsiet ATD pavedienā.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 30.03.2007 18:56

[Romija]

"Nez, vai nu tik ļoti auksts būs! Ar pilnu vēderu diez ko negribās kāpt uz otro stāvu pakaļ," Tesa slinki atbildēja. "Un vai tad stallī nevajadzētu būt daudz maz siltam?"

Pēc šādas maltītes vispār neko daudz negribējās darīt, bet labāk izdarīt to, ko vajag, pēc iespējas ātrāk. Un tad - gultiņā!

[Lia'angia]

- Stallī jau jā, bet es gribētu to zirgu arī ārā redzēt - pavadāt, paskatīties, kā staigā, varbūt izjāt kādu apli... - Baiba paskaidroja.
- Patiesību sakot, zirgu vajag skatīties pirkšanai dienas gaismā, ne tumsā. Bet vismaz piedāvājumu mēs taču varam apskatīties jau tagad? Nedomāju, ka šai ciematā tik bieži ierodas vesels pulks svešinieku, kas grib pirkt zirgus, ka viņiem te vienā stallībūtu plaša izvēle. Droši vien būs vairāki jāapstaigā...

[Romija]

"Tad vēl jo mazāk vajag kavēties!" Tesa vedināja Baibu doties. "Tev laikam būs mums visiem jāpalīdz atrast tādus, ar ko varēs normāli jāt. Neizskatās, ka mēs pārējie būtu baigie speciālisti!"

[Ného]

Kad jūs iziesiet ārā, tad laukuma pretējā malā, gandrīz tieši pretī būs zirgu staļļi. Domājams, ka jūs varēsiet tos atrast arī pec skaņas, bet ja nē, tad tur vajadzētu būt izkārtnei, kas vēstī -" Staļļi". - Krodzinieks iedams jau arā no krogus dzīvojamās daļas no plauktiņa pie durvīm paņēma lukturi. Viņš veikli atvēra vaļā stikla durtiņas un ar krama šķiltavām aizdedza eļļas lampiņu. Pēc tam aiztaisījis luktura durtiņās saimnieks iedeva to Ērikam - Staļļos vajadzēt būt gana gaišam, bet uz ielas gan var paklupt.

[Roviela]

Paldies! Ēriks patencināja saimnieku un izgāja uz ielas, mērķēdams uz laukuma pretējo pusi, kur vajadzēja būt krodzinieka pieminētajiem staļļiem un kurp, tā viņš domāja, jau bija aizgājušas meitenes.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 05.02.2007 19:50

[Lia'angia]

Baiba sevišķi nepretojās pierunāšanai un straujā solī devās ārā.
Stalli varēja pamanīt. Nu, vismaz sadzirdēt - iekšā zviedza divi zirgi.
- Kašķējas - Baiba noteica, dodamās uz staļļa pusi.
Viņa iegāja pa mazajām, cilvēkiem paredzētajām durvīm. Dziļi ievilka elpu - ak, reibinošā zirgu staļļa smarža! palūkojās apkārt.

[Romija]

Tesa sekoja Baibai tur pat blakus. Viņai kā lielpilsētas meitenei šeit esošās smakas un smaržas šķita īpaši spēcīgas. Un jo sevišķi zirgu staļļa smaka. Lai arī nekad īstā stallī viņa nebija bijusi, nešķita, ka varētu kļūdīties.

"Es ceru, ka viņiem ir arī kādi miermīlīgāki zirgi!" Tesa bilda pie Baibas piezīmes par kašķēšanos. "Vismaz tādi, kas uzreiz nemet nost!"

Meiteni nedaudz biedēja lielie dzīvnieki. Ja mašīnas, lai arī lielākas, bija vadāmas, tad zirgam bija pašam galva uz pleciem. Ja nu viņš tā nevadās? viņa nedaudz uztraukta pieturēja Baibas pavērtās durvis un arī pati iegāja iekšā.

[Ného]

Meitenes (sievietes) pirmās iegāja stalī. Centrālo eju izgaismoja vairākas eļļas lampas, kas bija veidotas tā, lai uguns nekādā gadījumā nenokļūtu pie salmiem, kas šeit bija visapkārt. Pagaidām neredzēja neviena cilvēka, tādēļ viņas gāja droši tālāk, kur bija dzirdama klusāka un skaļāka zirgu zviegšana un mīņāšanās.
Tālāk bija redzami desmit zirgi, dažādu krāsu un augumu.

OOC: Varējāt jau paši izdomāt (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) es par zirgiem, un kur nu vēl staļiem zinu mazāk nekā Lia'angia sakās par sevi.

[Lia'angia]

o.o.c. - Nekā, par to, cik to lopu, cik cilvēku - tas būtu GM lauciņš. Jo varbūt, ka te ar kaut kādi sarežģījumi, zirgus, tieksim, nevar dabūt visus un tā... Nu, ja jau GMs ļauj, es pafantazēšu mums labus zirgus... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)
Baiba gāja uz priekšu, smaidā atpletusi muti līdz ausīm. Neaizmirstamās skaņas, krāsas un smaržas apņema viņu kā atmiņas par mājām.
Jā, tur, mājās, stallī viņiem bija veseli trīsdesmit četri šadi aidinieki... Vi9ens par otru skaistāki un staltāki...
- Labi uzturēts stallis, - viņa pēkšņi atcerējās par līdznācēju un ņēmās skaidrot Tesai.
- Aizgaldi pietiekami augsti un lieli, lai zirgi var saostīties, bet nevar viens otram iekost. Pakaiši svaigi, ūdens arī, un re, laba zāle redelēs.
Sieviete piegāja pie tuvākā zirga, pastiepa roku, uzbubināja viņam. Plaukstā vīdēja maizes fgaroziņa - Baiba bija pagrābusi vairākas šķēlītes no galda un slepus sastūķējusi kabatās. Viņas majās maize un cukurs bija tuvākais ceļš uz zirga sirdi, un šie zirgi izskatījas gluži tāpat, kā viņas mājās... mājās...
Uzmācās skumjas, bet tas aizslaucīja siltais, samtainais zirga purns, kurš iebadīja Baibai plaukstā.
- Sveiks, skaistuli! - viņa pakasīja aidiniekam pieri.

[Romija]

Tesa gan stallī iegāja, tomēr uzreiz tālāk iet nevēlējās. Viņa no sākuma visu noskatīja - vai zirgi nav brīvi, vai kāds nevar viņai uzkāpt, vai ir gana plaša vieta, pa kurieni staigāt. Un tikai pēc tam viņa kautrīgi paspēra pāris soļus tuvāk pirmajam zirgam kreisajā pusē. Tas izrādījās kāds tumšs - melns vai tumši brūms, to nevarēja uzreiz izšķirt - zirgs, kas rāmi vērās pretī meitenei.

Tādas lielas, tumšas spulgaces viņa bija tikai filmās redzējusi. "Zirgu vārdotājs" - atmiņā atausa pirms gadiem redzētā filma. Arī tur gan zirgam, gan jātniekam bija jāmācās vienam otram uzticēties. Vai zirgs viņai uzticās? Vai viņa spēs uzticēties zirgam?

Roka lēnām pacēlās un sniedzās uz zirga purna pusi. Lopiņš paskatījās, nedaudz novērsās, bet tomēr ļāva, lai Tesa pavisam viegli ar pirkstu galiņiem pieskartos. Sākumā meitene pirkstus atrāva no pieskāriena vien - tas šķita tik necerēts un dīvains. Bet tūlīt viņa raudzīja pieskarties vēlreiz. No malas varbūt jocīgi izskatījās, kā viņa, mazā Tesa, saspringtu augumu koncentrējusies pilnīgi klusām un nopietni verās uz zirgu, cenšoties tam pieskarties. Nešķita, ka lopiņam būtu īpašu iebildumu.

Tikai brīdī, kad zirgs ar savām samtainajām lūpām centās paņemt Tesas pirkstus mutē, viņa roku atrāva un paskatījās uz Baibu. "Skaisti," meitene klusi, bet aizgrābti noteica.

[Lia'angia]

Baiba atskatījās un pasmaidīja, acis priekā spulgoja:
- Skaistuļi, vai ne? Gribi iedraudzēties? Še, ņem, iedod - tikai turi plaukstu kā plakanu šķīvi, re, šitā - Baiba pastiepa maizes gabaliņu Tesai, rādot, kā šķēlīte jādod.
- Ja turēsi kā bļodiņā, zirgs ar zobiem iekamps, bet ja šitā, plakani, paņems tikai maizi. Jūti, kāds viņam maigs purns? Kā samts! Un tad var pakasīt šite, pieri
Baiba visu uzskatāmi rādīja pie "sava" zirga. Staltais melnis paņēma maizi un ļāvās kasīt balto plankumu pierē.
- Kāds tu skaists, kāds tu lepns, nu īsts skaistulis! - Baiba izjusti slavēja ārzeli. Viņai gribējās izvest zirgu ārā no stadula, bet bez staļļa īpašnieka atļaujas viņa to neuzdrošinājās.
- Ei, vai te ir kāds, kas par zirgiem atbild? Pircēji atnākuši! - viņa ne pārak skaļi sauca Tā tikai vēl trūka - satramdīt zirgus!

[Romija]

Tesa paņēma no Baibas doto maizes gabaliņu. "Paldies! Šitā, ja?" viņa pārjautāja, atdarinādama Baibas plaukstas kustību. Saņēmusi apstiprinošu galvas mājienu, meitene tādu pat plakaniski izstieptu roku tuvināja zirga purnam. Tuvāk, vēl mazliet tuvāk, līdz zirga maigais purns pieskārās viņas plaukstai, lai apostītu sniegto kārumu. Elpa bija patīkami silta. Un tad zirgs ar savām maigajām lūpām paņēma maizes gabaliņu, neko nenodarīdams Tesas rokai, ko meitene nesteidzās atraut.

Apēdis sniegto, tumšais zirgs palūkojās uz Tesu un pasniedza purnu pretī - sak, iedo' vēl! - tā trāpīdams pavisam pie Tesas vaiga. Viņa ieķiķinājās un nedaudz atrāvās, bet ar roku noglāstīja zirga purnu un raudzīja pakasīt tur, kur bija rādījusi Baiba.

[Ného]

No paša tālākā staļļa gala gandrīz ar blīkšķi izvēlās samiegojies puisis, ap piecpadsmit - sešpadsmit gadu vecs.
Viņš vēl nedaudz neatmodies piestreipuļoja klāt pie sievietēm un nedaudz dusmīgs par iztraucēto snaudienu jautāja. - Jā. Ko jūs vēlaties? - Puisis āri sakārtoja drēbes un pieglauda matus un nu jau smaidot laipnāk notrausa pie apģērba pielipušos salmus. - Kādu zirdziņu tad vēlaties?

[Romija]

Tesa pievērsa skatienu puisim, bet pagaidām neko neteica. Viņa gribēja atstāt visu pirkšanas lietu Baibas ziņā. Ja vien ceļabiedre neieteiks viņai citu zirgu, tad savējo Tesa jau bija izvēlējusies, un vēlreiz noglāstīja tā purnu.

[Roviela]

(OOC - tad pieņemu, ka Ēriku pa ceļam uz staļļiem nekas neapēda)

Ēriks pietuvojās durvīm, aiz kurām, tā viņam šķita un deguns apliecināja, ir staļļi. Kaut kur iekšā dzirdēja Baibas, Tesas un vēl kādu balsi.
Viņš, turēdams savu gaismekli rokās, devās uz turieni.
Es arī esmu klāt! Labvakar! puisis pilnīgi nevajadzīgi ierunājās Tesai pie auss.

Baiba! Tu mums esi lietpratējs, izvēlies, lūdzu, arī manā vietā. Es, kā zini, pilnīgi neko no tā nesaprotu, balsī skanēja apslēpti smiekli.

[Lia'angia]

- Sveiki labvakar, - Baiba atsveicināja, nopētot puisi. Tāds saburzīts...
- Mēs gribam nevis vienu, bet vairākus, cik mēs esam? - viņa pagriezās pret ceļabiedriem.
- Un vēl - vai mēs tikai jājamzirgus ņemsim, vai arī vienu, kas mantas nes? Ja mums ir tāls ceļš priekšā, būtu lietderīgi vienu tādu - tad var i pārtiku, i vēl visādas labas lietas paņemt.
Tikai pirms pirkšanas es viņus visus gribēšu kārtīgi apskatīt. Mēs noteikti ņemsism šito - Baiba norādīja uz "savu" zirgu, tad šo - mājiens Tesas zirga virzienā - ja viņi būs labi. Tev Ērik, vajadzētu kādu stiprāku zirgu, nu, teiksim... teiksim ... - Baiba pagājās gar stadulām, līdz apstājās pie priekšpēdējā - liela, stalta, gaiši brūna zirga ar baltām krēpēm un asti.
- Labs rikšotājs, un spēcīgs - paskat, kādi pleci, kāda mugura! - viņa norādīja Ērikam.
- Izvediet, lūdzu, šos ārā, es gribu apskatīties, kā viņi iet. Un mums vajadzēs arī iemauktus, sedlus un visu pārējo, sedlu somas un tā tālāk.
Varēja redzēt, ka Baiba te jūtas kā zivs ūdenī. Un kā nu ne - cik reizes viņa tā nebija dažādos staļļos bijusi un izvēlējusies zirgus - gan sacīkstēm, gan vienkārši izjādēm. Tādēļ vina arī zināja, ka ar šādiem jauniņiem staļļa puišiem vajag runāt pieklājīgi - tas viņiem glaimo! - bet arī pietiekami stingri, lai redz, ka te ir lietpratējs, nevis vienkārši slaists, kuram naudu nav, kur likt.

[Romija]

Tesa pasmaidīja, kad Baiba norādīja arī uz viņas noskatīto zirgu. Meitene jau bija paspējusi iedraudzēties. Un izskatījās, ka zirgs ir gana mierīgs, lai viņai tādai iesācējai nebūtu jācīnās ar lopiņa raksturu.

Pagājusi maliņā, Tesa ļāva zirgu puisim un Baibai rīkoties. Viņa tikai sačamdīja savu pie jostas piekārto maku, lai pārliecinātos, ka tas tur ir un zirgu nopirkt varēs.

[Roviela]

Ēriks pacēla laterniņu augstāk, lai labāk apskatītu sev domāto lopiņu. Skaists gan, bet puisis tomēr ar zirgu apmainījās diezgan neuzticīgiem skatieniem. Kā jau nepraša ar mācītu rikšotāju.
Skaistulis, Ēriks novērtēja to, ko vēl sajēdza novērtēt. Man viņš patīk, vai es patikšu viņam, to mēs vēl redzēsim!
Piegājis tuvāk, viņš izvilka no vakariņu salātiem nočieptu zaļu burkānu un uz plaukstas to padeva zirgam.

[Ného]

Puisis paklausot Baibas teiktajam, attaisot stadulu durtiņas izveda centrālajā staļļa ejā visus trīs nosauktos zirgus. Un, kamēr sieviete tos pārbaudīja, tikmēr viņš aizjoza uz ēkas tālāko galu un un pamazām atstiepa līdz pārējiem vairākus sedlus ar sedlu somām. - Jūs varat skatīties kuri jums piemērotākie - puisis sadalīja sedlus tā, lai saprastu, kuri kuram zirgam labāki būtu.

OOC: Sedli arī jāizvēlas pēc tā, vai tie der jātniekam?

[Lia'angia]

o.o.c. - esmu dzirdējusi, ka vīriešiem sedli ir ar augstākiem atlokiem, bet tas laikam svārku neesamības/esamības nosacīts. Tā kā mēs visi ceļojam biksēs, tam laikam nav lielas nozīmes. Galvenais, lai der zirgam
Baiba nošūpoja galvu par zirgupuiša nevērību - atstāt trīs zirgus bez uzraudzības! Viņa apmeta divu iemauktus ap stadulas vārtu stabu (o.o.c. - pieņemsim, ka kaut kādi apauši katram ir) un rūpīgi pēc kārtas katru izvadāja, izglaudīja, apskatīja kājas, pakavus...
To darot, viņa visu laiku runājās ar zirgiem klusā balsī, turklāt, pati nemanot, bija pārgājusi uz latviešu valodu. Viņas balss bija gandrīz nemanāmi izmainījusies, iegūstot tembru, ko viņa pati mēdza dēvēt par "zirgu balsi" - tādu, kuru zirgi, pat satrakojušies, tomēr mēdza uzklausīt.
Pirmo viņa aplūkoja "savu" zirgu. Tas izrādījās diezgan liels, melns ērzelis ar baltu zvaigzni pierē un trim baltām "zeķēm".
- Skaistulis, brašulis, melnkrēpītis mans, nu īsts Dimants! - viņa bubināja, vērīgi aplūkojot zirga kājas. Pie pēdējā vārda zirgs saslēja ausis, un Baiba pēkšņi pavisam skaidri un nešaubīgi zināja, ka Dimants ir zirga īstais vārds. Vienalga, kā viņu ir nosaukuši citi, viņš pats grib, lai viņu sauc tā. Baiba uz mirkli apmulsa par savu pēkšņo pārliecību, bet atcerējās pareģojumu - re, kā, tas, izrādās, darbojas!
- Nu tu esi brangs zirgs, Dimant, ceru, ka mēs labi sapratīsimies, - viņa noteica, pakasot ērzelim aiz labās auss. Šķiet, ka viņš domāja tāpat, jo uzticīgi piebikstīja Baibai ar purnu.
Tad Baiba pievērsās Tesas izvēlētajam zirgam. Tā bija ķēve, mazāka un smalkāka, kā Dimants, ar tumšbrūnu, gandrīz melnu spalvu, slaidām kājām. Izrunājusies ar viņu un kārtīgi nopētījusi, Baiba pagriezās pret Tesu:
- Tā būs laba ķēve tev, Tesa, - vina pasmaidīja.
- Mierīga, laipna, nav niķīga - re, kā ļauj pakavus apskatīt... - Baiba veikli paņēma ķēvītes kreiso priekškāju. Tā tikai klusītēm nosprauslojās.
- Un pakavi arī labi, turas stingri, nost nekritīs. Un kājas spēcīgas - tāda var skriet ilgi un nenogurt, ja tikai nav pārāk smagi apkrauta. Bet tu jau esi viegliņa...
Tad Baiba pievērsās Ērika ērzelim. Pavadāja, apskatīja kājas, pakavus, paglaudīja, visu laiku klusinām runājot. Zirgs nelikas īpaši dusmīgs, lai gan no sākuma atglauda ausis. Tomēr Baibas mierīgā balss arī viņam lika nomierināties.
- Nu šitais ir riktīgs rumaks, - viņa novērtēja zirga plato muguru un vingros muskuļus.
- Šitāds panesīs i tevi, ir pārtiku, i vēl bruņas, ja tu pēkšņi tādas izdomātu nēsāt, - viņa uzsmaidīja Ērikam.
- Tikai tev jau no paša sākuma būs viņam jāpierāda, ka tu te būsi noteicējs. Šitais ir zirdziņš ar raksturu - viņs vēl pacīnīsies, lai dominētu. Toties, ja atzīs, ka tu esi saimnieks, glabās tevi kā acuraugu. Gurds zirgs, jā, gudrs gan! - Baiba pagasīja zirgam pieri.
- Re, par to burkānu ir laba doma, zirgiem tie dikti garšo!

Tad viņa bez steigas izvēlējās katram zirgam labus sedlus un visu pārejo, kas pie tā piedienas.