Dievu spēles. Vīzijas, [C],[ATD] Opcijas

[Ného]

Kā jau mēs zinām mūsdienu pasaule savā ziņā kļuvusi garlaicīga - nekādu bruņinieku padarīšanu, galīgi neinteresanti kari - tos var pat saukt par tādiem kā gļēvuļu kariem, jo vairs jau nav tuvcīņas ar zobeniem, dunčiem, šķēpiem un vēl tur nez kādiem nieciņiem. Tāpat viss ir kļuvis tik daotorizēts un cilvēkam nekas daudz nav jādara. Pat visa seno laiku burvība līdz pēdējam ir izmirusi. Cilvēce atklāti sakot kļuvusi neinteresanta un ... te vēl varētu ielikt dažus īpašības vārdus, bet ko nu, tā vēl kāds apvainosies.

Tātad reiz šo pašu sapratuši, ko mēs sapratām iepriekšējā rindkopā, astoņi(7) dievi izdomāja, ka vajag izklaidēties, dzīve galīgi neinteresanta - uzsūtīt dažādas nelaimes cilvēkiem arī garlaicīgi kļūst. Nu un lai arī tas būtu cēli, dievi nosprieda, ka ļaus cilvēkiem arī šo to iemācīties. Tā nu viņi izlēma apveltīt astoņus cilvēkus ar spēju redzēt vīzijas, kuras tos atvedīs pie viņiem(dieviem) un katrs no dieviem vēl deva pa spējai "redzēt" vīzijas citās lietās.

Tā nu viņi visi nostājās apkārt akmens bļodai, kurā bija ieliets sudrabots ūdens, kas bija kā spogulis. Katrs paņēma pa stikla lodītei un izteica savu vēstījumu...


*Kas no uguns zemēm nācis, tam lai ugunī zīmes saredzēt spēt. Nostariel
*Kas no ūdeņu zemēm nācis, tam lai ūdeņu spoguli saprast spēt. Rowenny
*Kas no teiksmu zemēm nācis, tam lai zvaigžņu acīm redzēt spēt. Roviela
*Kas no augstumu zemēm nācis, tam lai zemi uzklausīt spēt. Fijusska
*Kas no mežu zemēm nācis, tam lai ar visu dzīvo saprasties spēt. Lia'angia
*Kas no tukšuma zemēm nācis, tam lai ar vēju saprasties spēt. Niarneth
*Kas no šaubu zemēm nācis, tam lai ar ēnām sprasties spēt. Hilerija

... izteikuši savu vēstījumu, katrs no dieviem iemeta lodīti akmens traukā, kurā tās nosedza spoguļa virsma.
Un viens no viņiem teica - Ceļojiet uz cilvēku pasauli un aiciniet tos ceļā uz nezināmo.
Tā šie spēki atrada mājvietu savos nākamajos saimniekos - Tesā Džokinsā, Ērikā Boijē, Robinā Kārtingā, Kvintā Aleksandrā Pārkinsonā, Kairā Andersenā, Mikā Nayotā un Baibā Kalniņā.

OOC: Kad pieteiksies Emo doll, tad arī tiks pievienota informācija par viņu, bet tagad lai sākas spēle. Savu nākamo uzdevumu pirmajam rakstam atradīsiet ATD pavedienā.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 30.03.2007 18:56

[Roviela]

Amati visi ir labi, tavs tāpat savā reizē noderēs, Ēriks ielēja vīnu arī Baibai.
Viņš bija beidzis ēst, un tagad vienkārši sēdēja, atlaidies pret krēsla atzveltni, lēni malkodams vīnu un pārdomādams, vai neiedzert vēl otru krūzi tējas. Pārdomas aizvirzījās sāņus, un ķirurgs uzsauca tuvākajam kroga puisim, ka viņi vēlētos aprunāties ar saimnieku, ja tas nav pārlieku aizņemts pašlaik.

[Romija]

"Es varētu kādam uz paplātes kaut ko pienest," Tesa nosmēja par runām par amatiem. Viņa izdzēra pēdējo vīna malku un atlaidās krēslā. Pavisam drīz būs jādodas laikam zirgus pirkt.

[Lia'angia]

Baiba pateicās par vīnu un sēdēja, to lēnām malkodama. Tīri labs, lai arī ne tik lielisks, kā Argora pilī.
- Nu, kad visi būs paēduši, es labprāt dotos apskatīt zirgus, - viņa teica. Lai gan pēc maltītes pa ķemeni bija izlijis tīkams, sātīgs gurdums, Baiba negrasījās tam padoties.
- Es ļoti ceru, ka zirgi šai pasaulē pārāk neatšķiras no mūsējās - viņa klusiņām teica. - Es tiešām priecāšos atkal izjāt. Hm, diez, vai te arī notiek zirgu skriešanās sacīkstes? Ar šķēršliem vai tāpat? Būs jāpainteresējas. savulaik man tādās vedās tīri labi...

[Ného]

Krogus puisis pazuda telpās aiz letes, un pēc brītiņa no turienes iznāca krodzinieks, jau novilcis savu priekšautu. Viņš aizgāja līdz viesu galdiņam, paņēma kādu neizmantotu krēslu un nosēdās pie galda. - Nu kā jums garšoja mielasts? - saimnieks jautājoši paskatijās uz blakussēdētājiem - Un kas tad jums nu uz sirds?

[Roviela]

Mielasts bija lielisks, saimniek, Ēriks dziļi apmierinātā balsī atbildēja. Gods un slava labam pavāram!
Mēs gribējām aprunāties par šo un to, kas mums varētu noderēt vēlāk, un ko jūs, kā vietējais, noteikti zināsiet!
Redziet, ķirurgs uzreiz ķērās "vērsim pie ragiem". Mums ir jāatrod viena grāmata, bet kur tā ir, to zinot cilvēks vārdā Isidors Kaars. Vai jūs, gadījumā, nezināt tādu cilvēku?

[Romija]

Kamēr krodzinieks vēl nebija pienācis pie galdiņa, Tesaa čukstus apprasījās Baibai: "Klau, vai tu man arī pamācīsi jāt? Es dzīvā zirgā nemaz neesmu sēdējusi!"

Kad krodzinieks bija atnācis, Tesa arī pateicās par maltīti, bet stāstīt un lietas kārtot viņa ļāva Ērikam, tā vietā laiski sēdēdama un ļaudamās pēcēšanas gurdumam.

[Ného]

Krodzinieks ieslīga domās - Isidors Kaars, Isidors, Isidors... - vīrs klusām čukstēja pie sevis - Man liekas, ka zinu, kur viņu meklēt, ziema ziemeļos - viņš pagriezās pret kādu kroguspuisi - Ans, paklau, nezini, kur dzīvo vecais skolmeistars Isidors?
Man liekas, ka pie ciema ziemeļu vārtiem blakus tai milzīgajai grvešu kaudzei, nu bijušajai skolai. - Puisis atsauca un aizgriezās prom turpinot iesākto.
Jūs dzirdējāt,ja? Jums būs vienkārši pa ielu no ciema centrālā laukuma jādodas līdz ziemeļu vārtiem, tur jūs redzēsiet sagruvušu ēku, tā būs bijusī skola, tai blakus vajadzētu dzīvot Isidoram. Bet sakiet, kamdēļ jums vajag viņu, daudzi saka, ka viņš ir tāds ne visai laipns pēc tā notikuma, kad viņa darbavieta sabruka.-krodzinieks ieiteresēti lūkojās uz saviem viesiem.

[Roviela]

Kā tad tas gadījās, ka skola sabruka? Vai tad nav uzcelta jauna? Ēriks brīnījās. Viņam tas nebija īsti saprotams.
Mjā... es arī būtu nelaipns, ja mana iemīļotā darba vieta sabruktu.
Viņš nesteidzīgi iemalkoja tēju.
Es teicu, mēs meklējam vienu grāmatu, un viņš zinot, kur tā ir. Tagad es stipri ceru, ka ne zem gruvešiem! Šaubos, vai mēs spēsim atrakt veselu sabrukušu skolu. Nu, visādā ziņā rīt no rīta viņš būs jāapciemo.

[Ného]

Nu tur bija viens starpgadījums, atradās nelabvēļi, kas prata iznīcināt. Bet nav vairs tik viegli uzcelt ko jaunu, ja tevi neatbalsta. Tā kā viņam tagad jādzīvo tā kā ir. - Krodzinieks līdzjūtigi nogrozīja galvu un pēc tam nopietni teica - Bet ziniet, ka viņš no jums ko prasīs, un viņš ir gudrs, jo bija labs skolmeistars. Pie sev interesējošā jums nebūs viegli teikt. Labi, ko nu jūs biedēšu. Vēl jums kas jautājams?

[Roviela]

Mjā... Ēriks novilka īsā brīdī jau otru reizi.
Un ko viņš varētu gribēt? Nu, apmēram. Jaunu skolu mēs uzcelt nekādi nevaram. Pastāstīt ko jaunu? Īsā laikā iemācīt viņam visu, ko pats zinu, nevaru, tas prasa gadus. Ko vēl? Re, Baiba mums ir zirgu treneris. Viņš, gadījumā, nevēlas iemācīties labi jāt? Neko tādu īpašu piedāvāt nevaram, man tā šķiet...

[Ného]

Vienreiz es dzirdēju, ka viņš uzdevis grūtu mīklu cilvēkam, kas kaut ko no viņa vēlējies. Ņemiet vērā, ka tas tomēr varētu būt saistīts ar gudrību, jo viņš ir gudrs cilvēks.

[Romija]

"Cik dīvaini! Vai tad neviens pie jums vairs nemācās?" Tesa iespraucās krodzinieka un Ērika sarunā. "Varbūt viņš grib kādu skolnieku! Man nebūtu nekas pretī ko labu iemācīties," viņa bilda.

"Bet par mīklām tad redzēs, kad aiziesim. Varbūt nebūs nemaz tik traki. Ja vien atminējums nav kāds dīvains, šajā pasaulē reti sastopams auglis, ko mēs vispār nepazīstam," Tesa iespurdzās, iedomādamās lielu, zaļu, spalvainu milzīgam gurķim līdzīgu augli, kas bļauj, kad viņam tuvojas.

[Roviela]

Aha... vai arī "Aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko!" Populārs uzdevums, ja vēlas, lai kāds iet prom un vairāk nerādas acīs. Ja būs kas līdzīgs, tad mājiens būs skaidri saprotams, vai ne?
Nu jau Ēriks nebija domīgs. Viņam nāca smiekli. Tiesa, par sevišķi attapīgu viņš sevi neuzskatīja, un mīklu minēšanā jau nu nepavisam. Ķirurgs pašķielēja uz Dženāro pusi. Lūk! Mīklas ir domātas dzejniekiem.

[Lia'angia]

- Tiklīdz mes tiksim pie zirgiem, pamācīšu noteikti. Tas nemaz nav tik šausmīgi grūti, kā no sākuma izskatās, tiesa, pēcpuse un kājas no sākuma sāp... - Baiba klusiņām atbildēja Tesai. Pēc tam viņa klusējot klausījās sarunā. Domas vijās ap zirgiem...

[Ného]

Krodzinieks nedaudz ērtāk iekārtojās uz krēsla, jo bija mazliet neērti kļuvis un arī no viņa mutes atskanēja tāds kā krekšķītis, jo viņu uzjautrināja šo cilvēku neapņēmība - Nē, nē, es domāju, ka viņš nevēlēsies, lai jūs tā dotos prom, jo viņam taču vajag kādu palīdzīgu roku, domāju, ja šis matīs, ka jūs gribat tā vienkārši iet prom, tad jūs kaut kā aizturēs. Bet arī nevajag šo metodi pret viņu daudz izmantot, viņš sapratīs un tad jums nebūs cerību dabūt savas ziņas.
Tāpat šaubos, ka tas, ko viņš varētu lūgt, būs saistīts ar skolu, jo mums ciemā ir vēl viena, tādēļ jau vecā netiek atjaunota.

[Roviela]

Labi, Ēriks noteica, sapratis, ka krodzinieks, protams, nevar pateikt, kas tādam saīgušam skolmeistaram pēkšņi var iešauties prātā, tad nav ko prātot par to, kas nav zinams. Rīr redzēsim.

Saimniek, būtu tā kā laiks apraudzīt, kā iet jūsu meitai, vai nav jau labāk.
Jūs tepat vēl kādu laiciņu būsiet? viņš uzrunāja ceļabiedrus. Es ilgi nekavēšos, un neizdzeriet visu vīnu, man vienu kausiņu atstājiet, norunāts?
To teicis, ķirurgs cēlās augšā no galda.

[Ného]

Labi, ja jūs tā sakāt. - Krodzinieks piecēlās un izvairoties no cilvēkiem, kas šaudijās krustu šķērsu pa telpu, devās pa to pašu ceļu, pakuru iepriekš Ēriks bija atnācis līdz ēdamgaldam un saviem biedriem.
Meitene bija iemigusi, bet uz galdiņa vāri dega eļļas lampiņa.

[Romija]

"Mēs varbūt pa to laiku varētu iet stalli pameklēt?" Tesa ieminējās, zinot, cik ļoti Baiba gribētu atkal satikt zirgus. Un laiks arī vēl tā kā būtu pirms tumsas. "Varbūt varam satikties tur?" viņa ierosināja un arī cēlās no galda.

[Roviela]

Varam, ceru, saimnieks parādīs, kur tas ir, Ēriks piekrita tādai norunai.

Istabā ķirurgs piegāja pie galdiņa un pabikstīja eļļas lampiņu, lai tā degtu gaišāk. Tad paņēma to, un apgaismoja meitenes seju. Pārāk tuvu liekties nevajadzēja, lai pateiktu, ka plankumi uz sejas vairs nav tik koši. Viegls pieskāriens rokai pārliecināja arī par to, ka temperatūras vairāk nav, un elpa bija mierīga.
Tā arī nepamodinājis slimnieci, Ēriks paskatījās uz saimnieku un pasmaidīja.
Viss iet labi, tā kā vajag. Īsti redzēsim no rīta, viņš čukstus noteica, likdams gaismekli atpakaļ uz galdiņa.

Jau otrpus istabas durvīm, kur varēja runāt brīvāk, Ēriks paprasīja krodziniekam, kur atrodas staļļi, un kur var dabūt kādu gaismekli, lai staļļos varētu kaut ko saredzēt.

[Lia'angia]

- Jā, jā, mēs uz stalli, - Baiba tūliņ bija gatava gājēja.
- Diez vai ārā pret vakaru nebūs sameties vēsāks? Apmetni vai jaku nevajadzēs? - viņa prātoja, piecēlusies kājās un vaicājoši raudzīdamās uz Tesu.