Dievu spēles. Vīzijas, [C],[ATD] Opcijas

[Ného]

Kā jau mēs zinām mūsdienu pasaule savā ziņā kļuvusi garlaicīga - nekādu bruņinieku padarīšanu, galīgi neinteresanti kari - tos var pat saukt par tādiem kā gļēvuļu kariem, jo vairs jau nav tuvcīņas ar zobeniem, dunčiem, šķēpiem un vēl tur nez kādiem nieciņiem. Tāpat viss ir kļuvis tik daotorizēts un cilvēkam nekas daudz nav jādara. Pat visa seno laiku burvība līdz pēdējam ir izmirusi. Cilvēce atklāti sakot kļuvusi neinteresanta un ... te vēl varētu ielikt dažus īpašības vārdus, bet ko nu, tā vēl kāds apvainosies.

Tātad reiz šo pašu sapratuši, ko mēs sapratām iepriekšējā rindkopā, astoņi(7) dievi izdomāja, ka vajag izklaidēties, dzīve galīgi neinteresanta - uzsūtīt dažādas nelaimes cilvēkiem arī garlaicīgi kļūst. Nu un lai arī tas būtu cēli, dievi nosprieda, ka ļaus cilvēkiem arī šo to iemācīties. Tā nu viņi izlēma apveltīt astoņus cilvēkus ar spēju redzēt vīzijas, kuras tos atvedīs pie viņiem(dieviem) un katrs no dieviem vēl deva pa spējai "redzēt" vīzijas citās lietās.

Tā nu viņi visi nostājās apkārt akmens bļodai, kurā bija ieliets sudrabots ūdens, kas bija kā spogulis. Katrs paņēma pa stikla lodītei un izteica savu vēstījumu...


*Kas no uguns zemēm nācis, tam lai ugunī zīmes saredzēt spēt. Nostariel
*Kas no ūdeņu zemēm nācis, tam lai ūdeņu spoguli saprast spēt. Rowenny
*Kas no teiksmu zemēm nācis, tam lai zvaigžņu acīm redzēt spēt. Roviela
*Kas no augstumu zemēm nācis, tam lai zemi uzklausīt spēt. Fijusska
*Kas no mežu zemēm nācis, tam lai ar visu dzīvo saprasties spēt. Lia'angia
*Kas no tukšuma zemēm nācis, tam lai ar vēju saprasties spēt. Niarneth
*Kas no šaubu zemēm nācis, tam lai ar ēnām sprasties spēt. Hilerija

... izteikuši savu vēstījumu, katrs no dieviem iemeta lodīti akmens traukā, kurā tās nosedza spoguļa virsma.
Un viens no viņiem teica - Ceļojiet uz cilvēku pasauli un aiciniet tos ceļā uz nezināmo.
Tā šie spēki atrada mājvietu savos nākamajos saimniekos - Tesā Džokinsā, Ērikā Boijē, Robinā Kārtingā, Kvintā Aleksandrā Pārkinsonā, Kairā Andersenā, Mikā Nayotā un Baibā Kalniņā.

OOC: Kad pieteiksies Emo doll, tad arī tiks pievienota informācija par viņu, bet tagad lai sākas spēle. Savu nākamo uzdevumu pirmajam rakstam atradīsiet ATD pavedienā.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 30.03.2007 18:56

[Roviela]

Paldies! Ēriks pamāja krodziniekam.
Nevajag jau uzreiz izsamist! viņš mundri noteica meitenei. Pacelies, lūdzu, augstāk, sēdus uz spilveniem, un pagriez seju pret gaismu. Šādi, kā esi, es nevaru labi redzēt.
Kad jaunā meitene to bija izdarījusi, ķirurgs paņēma viņas galvu rokās, atglauda matus un brīdi rūpīgi, pagrozot te vienu vaigu pret gaismu, te otru, noskatīja meiteni. Viņa ir glīta! Un būs arī, viņš nodomāja, lai gan pašlaik tā nebūt neizskatījās - seja bija sapampusi, vietām sarkana, pa vidu sarkanumiem rēgojās dzeltenīgas krevelītes, starp kurām vīdēja vietas, no kurām sūcās šķidrums. Nav brīnums, ka jaunkundze ir tik satraukta.
Palaidis meiteni vaļā, viņš tai ieskatījās acīs.
Man izskatās, ka varēšu palīdzēt, ja vien tu būsi pietiekami drosmīga, lai pārciestu vienu adatas dūrienu. Bet esmu pārliecināts, ka būsi, Ēriks atkal smaidīja, vai ne?
Tad viņš pievērsās viņas tēvam: kamēr es aiziešu pēc zālēm, vajadzētu pāris lietas. Jaunajai dāmai noteikti ir jāsapin mati tā, lai tie nekrīt uz sejas ne drusciņas, un vēl vajadzētu pāris tīrus dvieļus.
To teicis, Ēriks piecēlās kājās un devās uz savu istabu. Atrast vajadzīgās mantas bija sīkums, nomazgāt rokas un paņemt īpašās salvetes dezinfekcijai tāpat, un pēc minūtēm piecām viņš bija atpakaļ.
Vai mana paciente ir gatava izveseļoties?

[Ného]

Saimnieks bija atnesis prasīto - tīrus dvieļus. papildus tam viņš bija atnesis bļodiņu ar siltu ūdeni, varbūt noderēs, bet par to viņš nebija pārliecināts, jo dakteris nebija prasījis.

Kad Ēriks atgriezās, meitene jau bija saņēmusi matus astītē un atlaidusies ar muguru pret gultas galvgali, skatijās uz svu tēvu. Viņa nebija pārliecināta, ka šis ārsts spēs palīdzēt, jo pāris iepriekšējie neko nesēja izdarīt. Tas nekas, ka tie nebija tie labākie, tie tomēr bija gana meistarīgi un zinoši.
Jā, esmu gatava - atteica meitene ar nelielu cerību balsī.

[Roviela]

Ēriks atzinīgi ar galvas mājieno novērtēja saimieka un meitenes veikumu, un blakus bļodiņai nolika savu atnesto - vienreizlietojamo nelielu šļircīti ar tievu adatiņu, ziedi un dezinfekcijas salvetes.
Tad nu tā. Skaties, viņš sāka skaidrot, paņēmis šļircīti un rādot to meitenei, te, iekšā ir zāles, kuras pēc manām zināšanām un pieredzes tev palīdzēs. Bet zālēm, pati saproti, ir jānonāk tevī. Žēl, bet šīs nav tādas, ko varētu iedzert, tāpēc man būs tev jāiedur ar šo te smalko adatiņu - un tas gandrīz nemaz nesāpēs, zinu no savas pieredzes -, un zāles jāievada tevī. Vislabākā, nesāpīgākā un ērtāka vieta ir tā, kurai tu... hmmm... sēdi virsū. Ja esi ar mieru, tad pietiks, ja tu nedaudz pagriezīsies uz sāniem, lai tieku klāt, un pāris mirkļos viss būs garām.
Cerams, viņa piekritīs, Ēriks domāja. Var jau durt citur arī, bet tas tiešām viņai pašai būs krietni nepatīkamāk un sāpīgāk. Nu, ka nav zināms, kā pret tādām lietām izturas šajā pasaule! Cik viņš atcerējās medicīnas vēsturi, tad senākie laiki bija vienkāršāki un ne tik klīrīgi, ja spriež pēc tiem ārstu instrumentiem un drakoniskajām ārstēšanas metodēm, kas ir saglabājušās vēsturē.

[Ného]

Meitene nedaudz samulsa un nosarka, pat mazliet novērsās no Ērika, viņai nebija bail no adatas, bet viņa kaunējās no tā, kas jādara, bet tad ierunājās krodzinieks. - Netielējies meitiņ, šis vīrs ir ārsts un no viņa nav ne jābaidās vai jākaunas. Tu taču gribi, lai tev seja atkal būtu kārtībā? - viņš ļoti izteiksmīgi pavaicāja - Un nesaki, ka tev taču ir kauns no vīrieša cilvēka, tu jau taču esi gandrīz pieaugusi!

Meitene, joprājām kautrīgi atteica - Labi. - un pašļūca zemāk un pagriezās uz sāniem.


Tikmēr viesi pie galda sagaidīja ilgi kāroto cūciņu. tā bija skaisti brūna, spīdīga, sulīga un tik kārdinoši smaržoja. Uz lielās paplātes tā dalīja vietu ar zeltaini brūni apceptiem kartupeļiem un dažiem dārzeņiem, svaigumam. Ēdiens tika novietos galda vidū - izsalkušajiem par laupījumu.

[Romija]

Tesa patencināja par tik skaistu un gardi smaržojošu mielastu un tūliņ arī ķērās klāt tā nobaudīšanai. Viņa nogrieza gabalu cūkas ciskas, salika uz šķīvja kartupeļus un salātus. Novēlējusi labu apetīti pārējiem biedriem, meitene sāka ēst.

[Roviela]

Ēriks pateicīgi paskatījās uz meitenes tēvu, un neliekot meitenei ilgi gaidīt un nervozēt, pacēla segu un kreklu tikai tik, lai tiktu klāt, ar pieredzējušu roku atrada vajadzīgo vietu, un kā pirmīt teica - pāris mirkļos viss bija izdarīts, un krekls un sega atgriezušies savā vietā.
Tu esi malacis! viņš paslavēja meiteni, paguli vēl mazu brītiņu šitā, kamēr es nolieku liekās mantas, un tad es vēl gribētu ieziest tev seju ar smēri.
Viņš nesteidzoties ietina izmantoto šļirci tikpat izmantotajā dezinfekcijas salvetē, lai vēlāk tos izmestu, un paņēma vēl pāris salvetes un ziedi.
Nu re, ķirurgs mundri noteica, paslejies, lūdzu, sēdus, kā biji pirmīt, tā būs ērtāk. Kā jūties? Nesāp stipri?

(OOC - nesāp, cik man zināms. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif) )

[Ného]

Meitene, kamēr Ēriks darbojās, klusēja, pat ja uz brītiņu iesāpējās, vai likās nepatīkami, bet neko neteica.
pēc tam, atgriezusies iepriekšējā vietā un atkal atspiedusi galvu pret gultas galvgali, viņa klusām noteica, - Viss ir labi, man nesāp tikai tāda jokaina sajūta.

Tikmēr krodzinieks piegāja tuvāk gultai un uzjautāja Ērikam - Dakter, sakiet cik ilgi vēl viņai būs tā slimība, tas ir cik ilgi jāgaida līdz tā beigsies?

[Roviela]

Tā tam jābūt. Tāda spiedoša sajūta, vai ne? Zāles pēc laiciņa uzsūksies, un sajūta pāries, Ēriks apgalvoja meitenei, pirms pievērsās krodziniekam.
Ja viss būs labi un pareizi, rezultātam vajadzētu būt manāmam rīt no rīta, Ēriks atbildēja krodziniekam, un piekrītoši pamāja ar galvu meitenei, jā! Jau rīt no rīta. Es negalvoju, ka uzreiz būsi pilnīgi vesela jau no rīta, bet arī tāds rezultāts nav neiespējams. Es vēl ienākšu šovakar pārbaudīt, kā jūties, tad varēšu pateikt precīzāk. Vēl jau zāles nav paspējušas iedarboties.
Viņš atkal apsēdās uz gultas malas un sāka nodarboties ar meitenes seju. Rūpīgi to notīrījis un nosusinājis, Ēriks to plānā kārtiņā iezieda ar antibiotikas saturošo ziedi.
Pabeidzis darbu un noslaucījis rokas, viņš pasmaidīja.
Viss. Tagad tā. Uz spilvena vajadzētu uzklāt dvieli, lai nenosmērējas, un tu man skaties! viņš ar pirkstu jokaini padraudēja meitenei, ka šonakt uzmanītos, lai sejai nekas neskaras klāt, ne sega, ne rokas, ne mati. Ēdusi esi? Es tev šovakar ieteiktu kaut ko no burkāniem, arī aknas un sviestu. Un maizi arī. No dzeramā - tēju vai ūdeni.
Viņš piecēlās kājās.
Tas tad pagaidām būtu viss. Neko citu īpašu nevajag, pat gulēt gultā nav obligāti, drīksti celties, drīksti staigāt, vienīgi no istabas iet ārā nevajadzētu. Tikai tad, ja pilnīgi citādāk nevar.
Ķirurgs paskatījās uz krodzinieku
Tad es dodos vakariņās, un pēc tam vēlreiz te atnākšu, lai gan īsti redzams būs, kā teicu, rīt no rīta.

[Ného]

Meitene uzklausīja visus Ērika padomus un uz katru no tiem atbildēja ar piekrītošu galvas mājienu. Un, kad vīrietis grasijās doties uz krogus ēdamzāli, pateicās viņam - Paldies, kungs! - Viņa kautrīgi pasmaidīja.

Krodzinieks pavadīja Ēriku līdz galdam, kur jau viņu gaidīja ēdamais. - Paldies, ka jūs palīdzējāt, ja jūs sakāt, ka manai meitai jau pavisam drīz vajadzētu būt labāk, tad par pateicību es jums šīs vakariņas uzsaukšu. - Saimnieks par pateicību satvēra savās plaukstās Ērika roku, un tad pats devās atpakaļ pie darba.

[Roviela]

Lūdzu! Ēriks laipni atvadījās gan no meitenes, gan vēlāk no krodzinieka, un viegli nopūties apsēdās blakus Tesai, kas jau pilnām mutēm tiesāja vakariņas.
Es redzu, ka visu vēl neesi apēdusi, viņš paķircināja meiteni, pirms sakrāmēt uz sava šķīvja tik kārdinošo ēdmaņu un laist darbā žokļus.

[Romija]

"Puscuciņ es pataupīj' tef," Tesa ar līdz galam neizēstu muti atbildēja.

"Kas tur bija?" pēc brīža viņa vaicāja, ar galvu pametot uz krodzinieka pusi. "Kaut kas nopietns?"

[Roviela]

Puisis vispirms pārbaudīja, vai saimnieks aizgājis pietiekami nostāk, pirms atbildēt.
Biju apciemot saimnieka meitu, Ēriks tā, nejauši skatoties ne uz Tesu, bet kaut kur augstāk, griestos, sapņainā balsī noteica un aši pašķielēja, ko darīs Tesa.
Sen kaut ko tādu nebiju redzējis. Taisni brīnumjaukaaaaa... viņš kaitinoši vilka vārdu, katram gadījumam nolicis kausu uz galda un atkal skatoties griestos.

[Romija]

Tesas skatienā iezagās aizdomīga un skaudīga dzirksts. Viņa redzēja, ka Ēriks to sakot neskatās viņai acīs, bet nevarēja īsti saprast, kas tieši viņam aiz ādas.

"Kas, kas?" Tesa centās nevainīgi pārjautāt, izlikdamās, ka īsti nav sadzirdējusi, kaut arī viņa ļoti labi dzirdēja katru vārdu. Lai arī ķirurgs nebija viņas īpašums un drīkstēja skatīties, domāt un apciemot, ko vien vēlas, tomēr skaudības velniņš dīdīja Tesu, neļaudams to uztvert mierīgi un kā neko īpašu.

[Roviela]

Ēriks, ar tādu iekšēju gandarījumu manot, ka meitenei nav gluži vienalga, kur viņš bijis un ko darījis, paskatījās tieši Tesai acīs, un beidza muļķoties.
Stafilokoku kolonija. Kā no mācību grāmatas, brīnumjauki klasiska! Viņa bija kaut ko nelāgu ieberzējusi sejā, un tagad, nabadzīte, izskatījās pavisam nelāgi, un bija ļoti satraukusies par savu izskatu. Patērēju drusku zāles no saviem krājumiem, un ceru, ka rīt uz rīta pusi jau būs krietni labāk. Pēc vakariņām vēl aiziešu paskatīties, vai nav jau manāms rezultāts. Ja zāles "paņem", tad tas šajos gadījumos notiek ļoti ātri, un man to vajadzētu zināt.
Ķirurgs uzkrāmēja sev vēl uz šķīvja salātus un kartupeļus, pirms skaidrot tālāk.
Jauna meitene vēl pavisam, bet pietiekami veca, lai pārdzīvotu par to, vai kāds uz viņu vēl gribēs skatīties, jeb, kas zina, paliks rētas uz mūžu. Nu, tu saproti, vai ne? Man pat šķiet, ka viņa aiz pārdzīvojumiem pat neko kārtīgu ēdusi nebij' kādas pāris dienas, tā vismaz izskatījās.

[Romija]

Tesa iekšēji atviegloti nopūtās, bet centās neko neizrādīt.

"Lieliski!" viņa lietišķi noteica. "Tad jau jādomā, ka būs viss kārtībā!" Nekādas lielās sajēgas par stafilokoku infekcijām viņai nebija, bet viņa paļāvās, ka Ēriks jau zina, ko runā. "Ja viss būs kārtībā, tad droši vien krodzinieks drīzāk priecāsies mūs redzēt nākam, nevis ejam!" Tesa piebilda un iebāza mutē pēdējo lielo kumosu gaļas.

[Roviela]

Hm... Ēriks pavīpsnāja, pat nezinot rezultātu, mēs par vakariņām nemaksājam. Kā Tu domā, cik maksā vesels sivēns, pat neceptā veidā? Un kur nu vēl vīns!
Viņš pastiepās pēc lielvēderainās krūkas.
Šis tiešām ir garšīgs. Nevēlies, es ieliešu?

[Romija]

"O, mums par to nav jāmaksā?" Tesa izbrīnīti iesaucās. "Tas nudien ir vareni," viņa patiesā atzinībā paskatījās uz Ēriku. "Jā, lūdzu!" meitene pastiepa savu glāzi, lai Ēriks ielej vīnu.

"Bet nekad jau nevar zināt, ko mēs te varam gluži nejauši sadarīt," viņa turpināja, kad bija nogaršojusi malku vīna. "Tiešām garšīgs! Vienmēr var gadīties, ka mēs uz kādu ne tā paskatāmies, ne tā pasakam vai vēl kaut ko sadaram, kas mūsu laikos būtu pilnīgi normāli, bet te - kas to lai zina! Bet baudīsim to visu, kamēr vēl varam!" Tesa līksmi noteica un pacēla savu glāzi kā tostā.

OOC: Ja nu tur nav glāzes, bet kaut kā savādāk saukti dzeramie trauki, tad lūdzu atvainot!

[Roviela]

Nav gan jāmaksā. Krodzinieks mums uzsauc vakatiņas, puisis apstiprinoši pamāja, turpinādams, Ak, pagaidām neraizēsimies! Vai tad nu būs daudz sliktāk kā jebkādā nepazīstamā valstī kāda nomaļa ciematiņa krodziņā! Priekā! Ēriks atbildēja meitenes tostam.

[Lia'angia]

Kad Baiba nonāca lejā, pie krūzēm un šķīvjem apkrauta galda sēdēja Tesa, bet Ēriks nebija manāms.
- Kā tev liekas, vai tas ruksis būs drīz gatavs? Vai arī ir vēl laiks aiziet līdz stallim un paraudzīt zirgus? Un kur pārējie? - Baiba vaicāja.
Taču tad saimnieks atnesa ēdamo, un Baiba uz brīdi aizmirsa visus jautājumus, jo urkšķošais vēders uzstājīgi pieprasīja pievērst uzmanību sev.
Un tur jau nāca arī pats Ēriks, kurš izskatījās diezgan apmierināts ar sevi. Izrādījās, ka viņš jau bija paspējis pastrādāt savā specialitātē, kā atalgojumu dabonot vakariņas.
- Re, cik labi, ja ir labs amats - Baiba novilka. - Es ar savu zirgu trenera specialitāti varētu laikam iet pastāvēt pie ratiem - te jau visi droši vien iemācās jāt teju vai ātrāk, kā staigāt...

[Hikari]

Robina nonāca lejā pie pārējiem, sieviete aplūkoja visu, kas vien šajā vietā bija aplūkojams, tas viss likās interesanti un aizraujoši, būt tādās vietās. Meitene apsēdās pie galda un īpaši negaidīdama, panēma šķīvi un uzkrāva tajā visu, ko vēlējās šajā brīdī un, palūkojusies uz visiem un pasmaidījusi, sacīja Visiem labu apetīti. un pati iekodās kāru muti ēdienā.