Dievu spēles. Vīzijas, [C],[ATD] Opcijas

[Ného]

Kā jau mēs zinām mūsdienu pasaule savā ziņā kļuvusi garlaicīga - nekādu bruņinieku padarīšanu, galīgi neinteresanti kari - tos var pat saukt par tādiem kā gļēvuļu kariem, jo vairs jau nav tuvcīņas ar zobeniem, dunčiem, šķēpiem un vēl tur nez kādiem nieciņiem. Tāpat viss ir kļuvis tik daotorizēts un cilvēkam nekas daudz nav jādara. Pat visa seno laiku burvība līdz pēdējam ir izmirusi. Cilvēce atklāti sakot kļuvusi neinteresanta un ... te vēl varētu ielikt dažus īpašības vārdus, bet ko nu, tā vēl kāds apvainosies.

Tātad reiz šo pašu sapratuši, ko mēs sapratām iepriekšējā rindkopā, astoņi(7) dievi izdomāja, ka vajag izklaidēties, dzīve galīgi neinteresanta - uzsūtīt dažādas nelaimes cilvēkiem arī garlaicīgi kļūst. Nu un lai arī tas būtu cēli, dievi nosprieda, ka ļaus cilvēkiem arī šo to iemācīties. Tā nu viņi izlēma apveltīt astoņus cilvēkus ar spēju redzēt vīzijas, kuras tos atvedīs pie viņiem(dieviem) un katrs no dieviem vēl deva pa spējai "redzēt" vīzijas citās lietās.

Tā nu viņi visi nostājās apkārt akmens bļodai, kurā bija ieliets sudrabots ūdens, kas bija kā spogulis. Katrs paņēma pa stikla lodītei un izteica savu vēstījumu...


*Kas no uguns zemēm nācis, tam lai ugunī zīmes saredzēt spēt. Nostariel
*Kas no ūdeņu zemēm nācis, tam lai ūdeņu spoguli saprast spēt. Rowenny
*Kas no teiksmu zemēm nācis, tam lai zvaigžņu acīm redzēt spēt. Roviela
*Kas no augstumu zemēm nācis, tam lai zemi uzklausīt spēt. Fijusska
*Kas no mežu zemēm nācis, tam lai ar visu dzīvo saprasties spēt. Lia'angia
*Kas no tukšuma zemēm nācis, tam lai ar vēju saprasties spēt. Niarneth
*Kas no šaubu zemēm nācis, tam lai ar ēnām sprasties spēt. Hilerija

... izteikuši savu vēstījumu, katrs no dieviem iemeta lodīti akmens traukā, kurā tās nosedza spoguļa virsma.
Un viens no viņiem teica - Ceļojiet uz cilvēku pasauli un aiciniet tos ceļā uz nezināmo.
Tā šie spēki atrada mājvietu savos nākamajos saimniekos - Tesā Džokinsā, Ērikā Boijē, Robinā Kārtingā, Kvintā Aleksandrā Pārkinsonā, Kairā Andersenā, Mikā Nayotā un Baibā Kalniņā.

OOC: Kad pieteiksies Emo doll, tad arī tiks pievienota informācija par viņu, bet tagad lai sākas spēle. Savu nākamo uzdevumu pirmajam rakstam atradīsiet ATD pavedienā.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 30.03.2007 18:56

[Romija]

Tesa aiz muguras dzirdēja Ērika un krodzinieka sarunu par vakariņām, bet atstāja izvēli ķirurga ziņā. Pārgājisi pāri mazajam gaitenītim, meitene vēra durvis, ko atcerējās esam norādītas kā vannasistabas durvis. Sākumā viņa redzēja vien pliku koka sienu ar pāris āķīšiem, kas atsauca atmiņā skolas sporta telpu dušas.

Saviebusi degunu no ne pārāk kārdinošām atmiņām, Tesa durvis pavēra vēl mazliet. Bet tas, kas bija tālāk, šo asociāciju izjauca. Uz diviem paaugstiem soliem stāvēja uz katra pa palielai mazgājamai bļodai. Kad ieskatījās tuvāk, pat nevarēja noteikt, vai tas ir metāls vai kāds cits vien šajā pasaulē sastopams materiāls, jo bļodas izskatījās reizē trauslas un reizē ļoti izturīgas un praktiskas.

Novērsusi skatienu no mazgājamām bļodām, Tesa novērtēja kopējo telpas iekārtojumu. Jāteic, ka tas, ka durvis vērās uz iekšu un uzreiz neatklāja skatienam visu telpu, bija ļoti praktiski, jo nekādu citu aizslietni vannasistabā nemanīja. Toties pie sienas, kas bija pavisam aiz durvīm, gozējās paliels ovāls spogulis ar nelielu plauktiņu apakšpusē. Tā tumšā koka ietvars lieliski saskanēja ar koka sienām un mazgājamo bļodu toni. Uz plauktiņa stāvēja daži nelieli aizkorķēti māla trauciņi. Tesa nekautrējoties iebāza tajos visos degunu. Tas, kas bija tur iekšā, smaržoja pēc ne pārāk ekskluzīva, bet patīkama mazgāšanās līdzekļa. Droši vien kas pietiekami lēts, lai nebūtu žēl dot viesiem, meitene nosprieda un nolika trauciņus atpakaļ. Uzsmaidījusi sev spogulī, viņa turpināja iepazīties ar telpu.

Pie mazgājamo bļodu soliem stāvēja divi spaiņi. Vienā no tiem bija auksts ūdens, bet otrs bija tukšs. Nospriedusi, ka tas droši vien karstajam ūdenim, Tesa to paņēma. Koka spainis bija neparasti smags, jo nekad iepriekš neko smagāku par bleķa spaini Tesa nebija cilājusi. Nemaz nerunājot par plastmasas traukiem, ko lietoja ikdienā. Aizstiepusi līdz durvīm, meitene to tur atstāja un pārlaida vēlreiz skatu pār telpu. Arī dvieļus šeit neredzēja, bet priekš publiskās vannas istabas tas būtu piedodams.

Izgājusi atpakaļ gaitenītī, Tesa pavēra istabas durvis, no kuras bija nākusi.

"Klau, puiši, varbūt atnesīsiet karsto ūdeni? Šeit ir tikai aukstais, bet pie durvīm es noliku spaini!" viņa mulsi uzrunāja pārējos, galvenokārt ar skatienu vērsdamās pie Ērika.

OOC: Nekādu karalisko vannas istabu bebūrū, centos tā loģiski izdomāt, kas varētu būt tādā publiskā vietā.

[Hikari]

Robina klausījās tajā, ko krodzinieks viņiem piedāvāja un priecājās, ka klāsts ir pilnīgi pietiekams, lai apmierinātu viņas apetīti, patiesībā, jo vairāk abi kungi to apsprieda, jo vairāk sievietei gribējās ēst, jo fantāzija strādāja un visu to uzbūra acu priekšā. Es nezinu, kā pārējiem, Taču pagādājiet vienu zaļo tēju noteikti, lūdzu Robina lūdza un uzsmaidīja vīrietim.

[Roviela]

Tēju? Zemeņu lapu. Jums būs? Ja nē, tad zaļo. Salātus, nē, parastus zaļus salātus, ar nedaudz eļļas, un vēl skābu kāpostu arī, bet tos ar skābo krējumu, Ēriks nelikās ne zinis par to, ka krodziniekam varētu nebūt tas, ko viņam gribas ēst. Ja nebūs, tad gan jau ko citu tikpat labu iedos! Galvenais, lai viņš zina, ko apmēram gatavot.
Krodzinieka izvairīgā runa par samaksu ķirurgam īsti nepatika. Nupat tas jau izklausījās aizdomīgi. Gribot negribot sāksi pārdomāt, vai nakts vidū labāk pēkšņi nelaisties lapās, jo rīt no rīta tāda iespēja vairs var nebūt. Vismaz aptuveni būtu ieminējies, ko viņš gribēs! Un ja nu viņi to vispār izdarīt nevar, ko tad? Vai arī viņu pasūta kādam pūķim rīklē, tā teikt, aizstājiet, lūdzu manu meitu, viņai šodien kārta tapt apēstai. Dumjas domas! pašam gandrīz smiekli sanāca, Dāenāro, iespējams, tas patiktu.

No vakariņu pārrunām viņu iztraucēja Tesa ar spaini.
Aha... Ēriks novilka, krodziniek, ē... kur, lūdzu, te var dabūt karstu ūdeni? Un kādu dvieli?

[Lia'angia]

Baiba iegāja istabā un, atviegloti nopūtusies, nometa savu mugursomu pie gultas blakus Tesas izvēlētajai. Tad izvilka no somas dvieli un, pārmetusi pār plecu, iznāca atpakaļ gaitenī. Padzirdējusi, ka karstā ūdens nav, apstājās, ieklausīdamās praktiskā Ērika pasūtījumā.
- Salātus tiešām derētu krietni, un ne pārāk stipru vīnu arīdzan, - viņa piekrita.
- Un, krodziniek, varbūt jūs uzreiz varat pateikt - vai šeit zirgus var nopirkt?
Viņa zināja, ka tas droši vien nav psihologiski īsti pareizi - šitā uzreiz par galveno - , bet viņa bija tā noilgojusies pēc zirga, ka nevarēja nociesties. Kamēr sivēns tiek cepts, varētu paspēt zirgus apskatīt, ai, atkal noglāstīt zirga purnu, pakasīt aiz auss, izjust staļļa smaržu...

[Ausminta]

Dženāro augšā vēl nebija gājis. Nē, pēc tam, kad sers Ēriks bija pārņēmis vakariņu un nakšņošanu kārtošanu savās drošajās rokās, itālis pievērsās blakus esošajam muzikantu pulciņam, sākot sirsnīgus pārspriedumus par dziesmu idejām un tekstu sacerēšanu, iedvesmas ķeršanu un tamlīdzīgām aizraujošām tēmām, vietējie gan likās sakatāmies uz svešinieku ar visai neizprotošu aci, bet viņš to īpaši neņēma galvā, izpušķodams runu ar krāsainiem apzīmētājiem un plašiem žestiem. Vienbrīd pagriezies pret leti - lai pasūtītu kādu alus kausu vai tamlīdzīgu ekvivalentu, viņš apjēdza, ka pārējie uzticamie cīņas biedri jau ir nozuduši nezināmās tālēs. Laikam ne tomēr tālēs. Kaut kas tika runāts par istabām.
Savācis savu garo loku un somu, Dženāro kāpa augšā, kur gaitenī ātri vien ieraudzīja šos ar visu krodzinieku pie sāna.
- Zirgi, vīni un dvieļi. Kuri tad ir tie mūsu nepārspējamie apartamenti? -

[Ného]

Krodzinieks pieņēma visu viesu pasūtījumu, lai tas jau gaidītu uz galda, kad viņi nāks lejā. Tāpat, paņēmis tukšo spaini, pēc brītiņa uzsūtīja kādu krogus puisi augšā ar karsto ūdeni. Vēl piebilstot, ka vara, kad vajag ūdeni, paprasīt kādam šī iestādījuma darbiniekiem.
Dvieļu atrašanās vieta tika uzdota kā skapji, kas atradaš istabiņās.

Zirgu staļlus un tirgotavu, pēc krodzinieka vārdiem, varēja atrast tepat laukuma viņā pusē. gan jau spēšot atrast pēc skaņas un smaržas. Katram gadījumam, tika pateikts, ka tam iestādījumam uz izkārtnes ir rakstīts Staļļi.

[Roviela]

Pateicamies! Ēriks noteica, atbildot saimniekam uz viņa pūlēm.
Dženāro, šīs divas istabas, un tur, pretī, ir mazgāšanās telpa.
Viņš iegāja tai pašā tuvākajā istabiņā, kuru pirmīt bija apskatījis, un kurā vietu bija izraudzījušas Tesa un Baiba.
Noskatījis, kur gulta te vēl ir brīva, nometa savas mantas un novilka liekās drēbes. Mazgāties iet tagad viņam gribēšanas nebija, tāpēc, piebikstījis malku kamīnā, viņš vienkārši atpūtās un gaidīja, līdz biedri būs gatavi iet lejā uz zāli vakariņās.

[Romija]

Dabūjusi silto ūdeni, Tesa atgriezās mazgājamā telpā ar garu linu dvieli. Noskalojusi seju un rokas, viņa noslaucījās, spogulī apskatījās un saglauda matus un atgriezās istabiņā, kur iepriekš bija nolikusi mantas.

"Vannasistaba brīva!" Tesa šķelmīgi uzsauca Ērikam. Pati viņa pakāra dvieli uz gultas gala un savāca tuvāk somu un loku. "Mums drīz būs ēdamais, vai ne?" viņa jautri apvaicājās. "Lieliski, man jau sagribējās!"

[Roviela]

Ēriks tikmēr bija atlaidies gultā un sakrustotas kājas ar visiem zābakiem uzstutējis gultas galam. Aiz galvas saliktās rokas papildināja tēlu. Pamanījis Tesas atgriešanos un jautājošo skatienu, viņš, veroties griestos ļoti nopietni paskaidroja:
Mēģinu iejusties viduslaiku tēlā. Jāsaka, nemaz nav slikta jušana! Kājas arī atpūšas.
Viņš iesmējās un strauji piecēlās sēdus. Kāda viņa jauka! Tādi sārti vaigi.
Saki - brīva? Iešu aši nomazgāties, vēl jau tāds brītiņš ir - kamēr cepetis cepās.
Kā teica, tā izdarīja. Visā drīzumā viņš apmierināts jau skatījās spogulī - vai viss kārtībā? un atradis, ka jā, devās atpakaļ uz istabu.
Nu kā? Ēriks pieprasīja rezultāta novērtējumu, drīkstēšu Tev blakus sēdēt? Ja jā, tad kāpjam vien lejā, tiešām ēst gribas.

[Romija]

Tesa paskatījās ar kritisku aci uz Ēriku. Ar rokas mājienu lūdza pagriezt galvu te uz vienu pusi, te otru. Bet pavisam drīz no rīkles dziļumiem izspruka smiekli. "Ja labi uzvedīsies, tad ļaušu jums, cienītais, manu krēslu piebīdīt," viņa smejoties atbildēja uz Ērika jautājumu. Nolikusi malā somu, kuras saturu viņa pārkrāmēja un pārbaudīja kamēr Ēriks mazgājās, Tesa piecēlās un sekoja ķirurgam ārā no istabas un tālāk uz leju.

"Mmmm, jau te var sajust, ka tas viss smaržo lāāābiiiii!" Tesa tīksmīgi noteica, ievilkdama nāsīs smaržu, kas nodevīgi līda pa trepēm augšup un aicināt aicināja mieloties ar gardu cūkas cepeti.

OOC: Laimīgu Jauno gadu Baibai un Lia'angiai ar cuciņ! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

[Ungaarijas ragas...]

Dievs, apžēlojies! bija vienīgie vārdi, ko Meriona pateica ceļa no Argora līdz tiltiņam, kur viņa ieraudzīja trako veci, un ceļā no tiltiņa līdz krogam. Tiesa pēc atgadījuma pie tilta, viņa raidīja debesīs nelielu lūgsnu, lai Dievs apžēlotu nabaga grēcīgo dvēseli, kas savā neprātā bija kļuvusi bīstama.

Nedaudz viņa atslābinājās krogā, kad iegāja otrā istabā, jo pirmajā jau bija iemitinājusies Baiba, Tesa un Ēriks. Tikai pēc maza brītiņa viņa attapa, ka te iemitināsies arī Dženaro, un šī doma lika viņai saspringt.
Apžēliņās, Meriona, tu izturies tā, it kā te būtu tikai viņš un gatavs tev klupt virsū pie pirmās izdevības. Tu taču nesi skolas skuķe, kas pirmo reizi iemīlējusies! Tūlīt pat izbeidz un atslābsti. Tu un tikai tu esi par visu atbildīga.
Tā sevi norājusi, sieviete izvilka no ceļa somas kleitu un garu apapkškreklu, kas aizklāja visu, ko nevajadzēja redzēt. Tagad, ja Dženaro pēkšņi iespertos te nelaikā, viņa būtu jebkurā gadījumā apģērbusies piedienīgi. Paņēmusi apģērba gabalus viņa aizdevās uz mazgāšanās telpu, kas gan bija tālu no vecās Merionas standartiem, bet bija pieņemama tagadējai.
Drīz pēc tam sieviete atkal iznāca no tās, tikai ceļojuma apģērbu (bikses un kreklu) bija nomainījuši jau iepriekš minētie apģērba gabali - apakškrekls un tumša vienkārša kleita. Mati bija paslēpti zem pieskaņotas vienkāršas cepurītes. Visnotaļ neievērojama būtne un Meriona cerēja, ka viņu neviens arī neievēros.

[Ausminta]

Paspējis iekārtojies tālākajā istabā (ja par iekārtošanos varēja saukt loka atsliešanu pret gultas galu, somas nosviešanu zemē un apmetņa pārsviešanu pār gultas apmali), Dženāro vēl piegāja pie loga un noskatīja vakarīgos gājējus lejā. Cilvēki kā cilvēki. Tikai daži te ir necilvēki.
- Kleitas tev notiekti piestāv labāk kā bikses, dārgā, - Merionai iznākot no mazgāšanās telpas, Dženāro stāvēja durvju ailēs starp abām istabām un smīnēja. Smīns gan izskatījās drīzāk rūgts kā ķircinošs. Tad viņš ceremoniāli paspēra soli uz priekšu, atbrīvojot ceļu un palaida sievieti garām.
- Vakariņās būšot grēcīgs cūkas cepetis, - viņš vēl nenoturējās pateicis, un tad devās prom no istabas, lejā. Mazgāšanās procedūras itāli šobrīd nevilināja, drīzāk viņu vilināja iespēja piedzerties, jā, bet pie velna, ja tāds te vispār bija.

Šo rakstu rediģēja Ausminta: 10.01.2007 13:16

[Ungaarijas ragas...]

Meriona uz pirmo piezīmi neko neatbildēja, bet uz otro gan.
Grēcīgs? viņa pārjautāja. Ja nu vienīgi tik grēcīgs, cik var būt tā gatavotājs. Cik zināms cilvēku emocija pāriet it visā kam viņi pieskaras, pat ēdienā.
Tikko pateiktais izklausījās tik... tik neveikli un Merionasprāt nesakarīgi, ka viņa neizturēja un pagriezās, lai pavērotu, kā uz to reaģē Dženaro. Taču vīrietis jau bija aizgājis un Meriona daļēji vīlusies, daļēji atvieglota uzelpoja. Vīlusies tāpēc, ka it kā gribējās ar itāli vēl mazliet papļāpāt, tā, kamēr citi neredz, atvieglota tāpēc, ka viņš acīmredzot nebūs dzirdējis viņas nesakarīgo vāvuļošanu.
Meriona mazliet izmisīgi paskatījās uz griestiem, it kā cerēdama caur tiem ieraudzīt debesis, tad devās lejā pakaļ Dženaro, kurš neizklausījās visai možā garastāvoklī, un pie pārējiem, jo vēders tomēr pieprasīja savu tiesu.

[Lia'angia]

Baiba notvēra mirkli, kad citi ceļabiedri bija atbrīvojuši mazgāšanās telpu, un aši noskalojās un pārvilka tumšzilo zīda blūzi. Noskatīja sevi spogulī - var iztikt!
Izķemmēja matus, padomāja un atstāja tos vaļā, ar ādas siksniņu sasienot aiz galvas tikai divas šķipsnas abpus sejai - lai mutē nelien ēdot.
Viņa devas lejā, domādama - diez, vai petiks laika aiziet līdz stallim, vai vakariņas būs jau galdā?

[Ného]

OOC: nu negaidīšu kamēr jūs uzplīsieties! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)

Krogus saimnieks, ieraudzījis savus jaunākos viesus un atstājot savu priekšautu aiz lete, pie reizes pasaucot savu palīgu, devās viņiem pretim. Ruksītis vēl nav gatavs, bet mēs jums uzklājām galdu - vīrs norādīja uz tālāko krogus stūri, kur atradās galds, uz kura atradās daži šķīvji, krūzes un krūkas ar vīnu un tēju.
Viņš aizveda viesus līdz galdam, bet pavilka maliņā Ēriku - Es redzēju, ka jums ne visai patīk mana atturība sakarā ar cenām, bet tā kā jūs teicāt, ka esat ārsts, tad varbūt jūsu palīdzība spēs atmaksāt visu, ko es jums došu. Vai jūs varēsiet apskatīt manu meitu? - Saimnieks paskatijās uz vīrieti ar lūdzošām acīm.

[Roviela]

Jā, esmu gan ārsts, Ēriks piekrītoši pamāja, labi! Kur viņa ir?

Viņš bija gatavs gājējs. Ja vajag - tad vajag, un viss.

[Ného]

Jūs nāksiet tagad!- krodzinieks priecīgi noteica - Sekojiet man, tā kā cūka vēl kādu laiku sildīsies, tad jūs paspēsiet ātri apskatīt viņu. - Saimnieks devās līdz letei un tad pa durvīm aiz tās dziļāk nama iekšienē.izgājuši pa dažiem gaiteņiem un iegājuši kādā istabā, viņi ieraudzīja gultā guļošu meiteni, tā ap 17. Viņa bija izskatījusies nomocījusies un viņas salmu gaišie mati bija izpūruši un zilganās acis bija neskaidras.
Te nu lūk viņa ir!

OOC:tagad tu vari aprakstīt ko norunājām.

[Roviela]

Manot, ka istabā, par spīti logam - kurš, kā Ēriks ievēroja, - bija spodri nomazgāts, tagad, uz vakara pusi, ir jau krietna krēsla, ķirurgs palūdza atnest vēl kādu gaismekli.
Tikmēr viņš nosēdās uz gultas malas un uzsāka sarunu
Sveicināta! Mani sauc Ēriks, un es esmu ārsts. Tavs tēvs mani palūdza tevi izmeklēt, un, ja spēšu, arī palīdzēt.
Viņš uzsmaidīja slimniecei, vienlaicīgi uzmanīgi pētīdams viņas reakciju un to, kā viņa izskatās.
Redzētais šķita tīri iepriecinošs, bet viņš nolēma pagaidīt, līdz te būs gaišāks, pirms ko konkrētu apgalvot.
Pagaidīsim saimnieku ar gaismu, labi? Tikmēr pastāsti man, kā jūties, kas sāp un kā, un cik sen jau, Ēriks noglāstīja meitenes pirkstus. Silta roka, pat pārāk. Viņai ir temperatūra, neliela, bet ir.

[Romija]

Teasa sekoja krodzinieka aicinājumam pie galda! Tā kā cūkas cepetis pagaidām tikai smaržoja, bet uz galda likts netika, tad viņa vienkārši apsēdās pie galda.

Izskatījās, ka krodzinieks aicina tikai Ēriku, bet pārējiem jāpaliek tepat, tāpēc viņa sāka vērot apkārtni un citus krogus apmeklētājus, tādā veidā īsinot sev laiku.

[Ného]

Meitene, Ērikam ienākot, nepaskatijās uz viņu, be turpināja gulēt gutā blenžot griestos.
Kad vīrietis paprasīja, kā viņa jūtas, viņa pavisam klusā balsī atbildēja - Mana seja, tā ir galīgi sapampusi, man viņa lobās nos, es nezinu ko darīt, kas ar mani tagad notiks, kas runās! - tas skanēja izmisīgi.

Tajā pašā laikā istabā ienāca saimnieks un nolika uz naktsskapīša lampu apgaismojot slimnieci.