Dievu spēles. Vīzijas, [C],[ATD] Opcijas

[Ného]

Kā jau mēs zinām mūsdienu pasaule savā ziņā kļuvusi garlaicīga - nekādu bruņinieku padarīšanu, galīgi neinteresanti kari - tos var pat saukt par tādiem kā gļēvuļu kariem, jo vairs jau nav tuvcīņas ar zobeniem, dunčiem, šķēpiem un vēl tur nez kādiem nieciņiem. Tāpat viss ir kļuvis tik daotorizēts un cilvēkam nekas daudz nav jādara. Pat visa seno laiku burvība līdz pēdējam ir izmirusi. Cilvēce atklāti sakot kļuvusi neinteresanta un ... te vēl varētu ielikt dažus īpašības vārdus, bet ko nu, tā vēl kāds apvainosies.

Tātad reiz šo pašu sapratuši, ko mēs sapratām iepriekšējā rindkopā, astoņi(7) dievi izdomāja, ka vajag izklaidēties, dzīve galīgi neinteresanta - uzsūtīt dažādas nelaimes cilvēkiem arī garlaicīgi kļūst. Nu un lai arī tas būtu cēli, dievi nosprieda, ka ļaus cilvēkiem arī šo to iemācīties. Tā nu viņi izlēma apveltīt astoņus cilvēkus ar spēju redzēt vīzijas, kuras tos atvedīs pie viņiem(dieviem) un katrs no dieviem vēl deva pa spējai "redzēt" vīzijas citās lietās.

Tā nu viņi visi nostājās apkārt akmens bļodai, kurā bija ieliets sudrabots ūdens, kas bija kā spogulis. Katrs paņēma pa stikla lodītei un izteica savu vēstījumu...


*Kas no uguns zemēm nācis, tam lai ugunī zīmes saredzēt spēt. Nostariel
*Kas no ūdeņu zemēm nācis, tam lai ūdeņu spoguli saprast spēt. Rowenny
*Kas no teiksmu zemēm nācis, tam lai zvaigžņu acīm redzēt spēt. Roviela
*Kas no augstumu zemēm nācis, tam lai zemi uzklausīt spēt. Fijusska
*Kas no mežu zemēm nācis, tam lai ar visu dzīvo saprasties spēt. Lia'angia
*Kas no tukšuma zemēm nācis, tam lai ar vēju saprasties spēt. Niarneth
*Kas no šaubu zemēm nācis, tam lai ar ēnām sprasties spēt. Hilerija

... izteikuši savu vēstījumu, katrs no dieviem iemeta lodīti akmens traukā, kurā tās nosedza spoguļa virsma.
Un viens no viņiem teica - Ceļojiet uz cilvēku pasauli un aiciniet tos ceļā uz nezināmo.
Tā šie spēki atrada mājvietu savos nākamajos saimniekos - Tesā Džokinsā, Ērikā Boijē, Robinā Kārtingā, Kvintā Aleksandrā Pārkinsonā, Kairā Andersenā, Mikā Nayotā un Baibā Kalniņā.

OOC: Kad pieteiksies Emo doll, tad arī tiks pievienota informācija par viņu, bet tagad lai sākas spēle. Savu nākamo uzdevumu pirmajam rakstam atradīsiet ATD pavedienā.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 30.03.2007 18:56

[Hikari]

Robina pārskrēja pāri tiltam, sekojot pārējiem, vēl tikai uz mirkli atskatīdamās uz veci, kurš pamazām trausās ārā no upes. Sieviete lēnām sekoja ceļiniekiem, cenzdamās neatpalikt un pie sevis prātoja, kapēc tas vecītis ir šādi izturējies. Varbūt viņš vienkārši nemīlēja svešiniekus? Robina pacēla skatienu pret debesīm. Saule laidās uz Rietumu pamales pusi. Sieviete cerēja, ka līdz pilsētai nav pārāk tālu.

[Ného]

Pēc stundas gājuma, debesis sāka satumst un putni dažbrīs pieklusa, dažbrīd kļuva arvien skaļāki, tumšajā laikā sasaucoties un darot daudz ko citu. Vējš pamazām pieņemās spēkā un kļuva vēsāks. Ceļinieki sprieda, ka varētu tagad būt kādi 15 grādi pēc celsija.
Aiz nākamā ceļa līkuma parādijās ciems, tas bija līdzīgs viduslaiku ciemam(mazai pilsētai), vienīgī, kas šeit nebija, tā bija baznīca. Taču visu pārējo šeit varēja atrast - bija gan veikali - darbnīcas, krogi, tavernas, dzīvojamās mājas, gan ciema pārvaldes ēkas. Liela daļa no tām bija celtas no akmeņiem un bija 1-2 stāvus augstas. Jumti bija vai nu koka vai dakstiņu klājuma. Otra daļa māju bija koka konstrukciju. tās gan bija mazākumā un arī bija vairāk nabadzīgāko iedzīvotāju mitekļi. Pēc skata, likās, ka ciemā varētu dzīvot ap 500 cilvēku.

Ceļs, kas iegāja ciemā bija domāts kā apsargājams, bet sargu nebija pie ieejas vārtiem, kas bija plaši atdarīti. Ceļs pārvērtās ielā, kas pēc dažiem simtiem metru atdūrās ciema galvenajā laukumā,ap kuru bija koncentrētas visas darbnīcasm pārdotuves un krodziņi. laikuma vidū slējās 3m augsta akmens skulptūra, kas attēloja kādu cilvēku, laikam šī ciema dibinātāju.

OOC: jums vajadzētu aizkulties līdz kādam no krogiem, varat arī jautāt kādam vietējam ceļu, bet tad jums viņš pašiem jāpaman, speciāli nepiespēlēšu.

[Roviela]

Es jūtos kā nonācis filmā, Ēriks klusītēm noteica.
Labi, ka pie vārtiem nav sargu, viņš prātoja tālāk, tas parasti nozīmē, ka jau sen nekas bīstams nenotiek un nekādas ziņas par ko tādu arī apkārt neklejo. Mierīga dzīvīte, vārdu sakot.
Nez, kur varētu būt kāds labāks krogs vai viesnīca, kurā var arī nakti pārlaist? Bet tā, lai no rīta nenāktos kailiem un basām kājām doties prom?

Tieši to, nu, ne gluži tādiem vārdiem, un vispirms pieklājīgi sasveicinoties, viņš noprasīja pirmajam, ko sastapa ceļā, pēc izskata spriežot - vietējam, iespējams, amatniekam.

(OOC - vai kroga nosaukums un adrese mums arī jāizdomā? Un vai tas ir tikai krogs, jeb viesnīca arī?)

[Ného]

OOC: tas varētu būt kas līdzīgs Spraunajam ponijam, kur ir gan krogs, gan guļvietas. Nosaukumu es izdomāšu, esot tam garāmgājējam.


Garāmgājējs norādīja pa ielu uz priekšu un teica - Aizejiet līdz tam laukumam ielas galā, tur jūs redzēsiet vairākus krogus, ja gribat naktsmājas, tad iesaku iet uz kreiso pusi, tur jūs redzēsiet Zilu izkārtni ar uzrakstu "Zilais ērglis". Manuprāt tas būs labākais krogs šeit. - garāmgājējs atvadijās un turpināja savu ceļu.

[Roviela]

Pateicamies par labu padomu, Ēriks noteica atvadoties un "stūrēja" uz norādīto pusi.

Nepagāja nemaz ilgs laiks, kad viņi jau bija pie "Zilā Ērgļa" durvīm. Ko vairāk! Jāiet vien iekšā.

[Ného]

Krogs bija iekārtots samērā vienkārši. Pretī ieejai pēc kādiem 10 soļiem bija iekārtota lete, aiz kuras atradās krodzinieks, un apkārt bija salikti četrstūraini galdiņi. Pati lielā telpa bija sadalīta divās daļās, vienā bija tumšāks un tur vairāki cilvēki ēda vakariņas, bet otrā, bija ienākuši cilvēki, kas vēlējās atpūsties. Tepat bija arī neliela skatuvīte, kur šad tad atradās kāds muzikants. Ēka, kurā atradās šis krogs bij akmeņu, bet iekšpusē bija apdarīta ar koku, kas to vērta mājīgāku.
Otrajā stāvā atradās vairākas izīrējamas istabiņas.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 17.12.2006 17:20

[Ausminta]

OOC: sorry, esmu sliņķe (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Dīvaini nesabiedriskais tēvainis ar tā neizprotami naidīgajām izdarībām, kas bija beigušās ar viņa slaidu kritienu upītē, jau bija pagaisis no Dženāro prāta (kurā, kā jau parasti, nekas ilgi neturējās). Toties pa ceļam uz ciemata pusi šo prātu bija paspējis pārņemt rūgtums par Merionas demonstratīvo klusēšanu, un viņas profils pret sārtajām debesīm gluži vai dzēla, ass un skaidrs kā asmens un, jo biežāk viņš uz to skatījās, jo vairāk viņš to nīda. O jā, nīda. Līdz satumsa. Bet - pat tad Viņa bija tālu.
Toties "Zilais ērglis" bija tīkams jaunums.
Dženāro pie sliekšņa nevilcinājās, slāja iekšā, uzreiz dodoties pie krodzinieka, kas tobrīd lēja kausā kādam apmeklētājam pēc skata un smaržas alum līdzīgu dzērienu.
- Labsvakars, krodziniek, lai jūsu ērglim mūžam spalvas neizkrīt, - itālis plati pasmīnēja, bez liekām ceremonijām norāvis no pleciem somu, kas tika nosviesta pie kājām, un atbalstījis elkoņus pret leti. - Istabas būs? Ēdamais, dzeramais, tas labākais, protams - ceļiniekiem no tālām zemēm? - Dženāro pameta skatu apkārt, ievērtēdams apkārtesošo tautu. Menestrelis, ko, viņa skatiens apstājās pie muzikanta, kas turēja rokās dīvaina paskata instrumentu un kaut ko (visai muzikāli) dziedāja.

[Ného]

Pabeidzis apkalpot ieprikšējo klientu, krodzinieks pievērsās Dženāro. Viņš viņu mazliet aizdomīgi nopētīja, bet tās ātri pazuda, jo tam nu viņa darbā nevajadzēja parādīties. Tas, kas viņu tā ieinteresēja un darīja aizdomīgu, bija pirmais vīrieša sveiciens , bet tas jau laikam bija domāts kā kompliments vai kas tamlīdzīgs.
Jā mums būs viss, būs gan istabiņas, gan ēdamais, gan dzeramais. Ko viesi no tālām zemēm vēlētos pirmām kārtām? - krodzinieks laipni uzsāka sarunu.

[Roviela]

Labas dienas, saimniek! arī Ēriks piebiedrojās sarunai.
Mums vajadzētu istabas uz šo nakti, būsim mierā ar parastām, nekādu īpašo prasību nava, un, kamēr tās apskatām, derētu vakariņas mums visiem sešiem. Es domāju, te, lejā, kur ļaudis apgrozās, vai ne? ķirurgs pagriezās pret pārējiem.
Un rīt rītā brokastis, tas arī. Cik tas mums izmaksās? viņš piemiedza aci krodziniekam.
Nav tā, ka mēs būtu tukšā, bet nevar zināt, cik tālu vēl ceļot, viss ietaupītais ir labs, bet skopi neesam, to gan nedomājiet!
Ja vakarā kāds brīvs brīdis saimniekam atradīsies, vai mēs varētu šo un to aprunāt par to, kā te sokas, un tā. Mēs tiešām esam tālu ceļu nākuši, un šai pusē viesi, būtu patika iepazīties ar šo vietu.
Ēriks brīdi padomāja, vai vēl kas nav tāds sakāms. Jā!
Redz, es esmu dakteris, protu visādas vainas salāpīt, cirtumus, griezumus, lauztus kaulus, tādas lietas. Ja kādam ir tāda vajadzība, šo vakaru esmu te, varat droši prasīt. Ja vajag, protams, es vietējam dziedniekam darbu nost gan netaisos ņemt!

[Ného]

Krodzinieks pasmaidīja par Ērika teikto - Es domāju, ka mēs visu varam sarunāt par lētu cenu, uzņemšu jūs kā īpašos viesus, no tiesas man var noderēt jūsu palīdzība. Par maksāšanu parunāsim rīt. Vienīgi tagad jums pateikšu par gultas vietu jūs varēsiet maksāt 1 sudraba monētu. Vairāk no jums neprasīšu. Un parunāties katrā gadījumā varēsim. - viņš vēl paskatījās uz Ēriku un aizgāja kādā dibentelpā, no kuras viņš atgriezās kāda puiša pavadībā. Puisis palika pie letes, bet krodzinieks aicināja viesus sekot līdzi.

[Roviela]

Ja palīdzība būs mūsu spēkos, un ļoti daudz no mums negribēsiet, tad, domāju, varēsim sarunāt, Ēriks noteica, pacēlis no zemes savu somu un sekodams saimniekam. Es domāju, jums gan ir skaidrs, no kurienes nākam, ne tā?

Šodien mums īpaši tāls ceļš nebija, bet, vienalga, nostaigājušies esam krietni, Ēriks turpināja mēļot, starp citu, saimniek, kas tur tāds par vīru uz tilta stāv? Viņš tur bieži tā mitinās un cilvēkus biedē projām?

[Ného]

Gan jau ka nākat no kādām kaimiņu zemēm. - Krodzinieks atskatījies noteica un devās uz kāpnēm, kas bija netālu no letes, starp to un skatuvīti.
Uz tilta.. - vīrs apdomāja - gan jau laikam tas būs bijis mūsu pašu Nirgerts - viņš ir mazliet sajucis prātā, bet kad iedzer, tad viņš kļūst pavisam jocīgs. Jūs viņu neņemiet galvā, nevienam viņš nav izdarījis sliktu.

Uzkāpuši otrajā stāvā viesi un krodzinieks nonāca pie divām durvīm gaiteņa galā - Šeit mums ir divas istabas, ar 3 gultas vietām katrā, izvēlieties paši kas kur. Un redziet tās divas šaurās durvis gaiteņa vid;u, tur jūs atradīsiet tualeti un mazgāšanās telpu.

Istabas bija gana plašas, lai tur būtu saliktas trīs gultas pie vienas no sienām,, vienā stūrī bija kamīns , pretī bija galds ar trim krēsliem, un telpā arī atradās neliels skapītis.

[Roviela]

Tā varētu teikt gan. No maķenīt tālām, pie tam, Ēriks piekrita. Viņam negribējās skaidrot. Bija šis iedzēris, bija... bet nekas slikts jau nenotika, tilts arī joprojām uz vietas.
Un tad jau viņi bija nonākuši pie istabām.

Tīri labas! Ēriks pabāzās vienā, kas bija tuvāk.
Saimniek, tad pēc cik ilga laika varetu būt vakariņas? Un kā pasaukt kādu, ja pēkšņi kā pietrūkst? Man tā kā gribētos, lai kamīnu iekur.

[Romija]

Tesa ar prieku skatīja krogu un istabiņas! Kopš tilta un jukušā cilvēka, viņa ceļu bija pavadījusi klusējot un ļāvusi, lai Ēriks parūpējās gan par ceļa rādīšanu, gan naktsmāju atrašanu.

"Ļoti jaukas istabiņas," Tesa krodziniekam izteica komplimentu. Viņai gribējās kārtīgi piebāzt vēderu un doties gulēt. Bet tad, padomājusi par vannas istabu, meitene nosprieda, ka varbūt pietiks ar kārtīgu vēsa ūdens šalti sejā, lai viņa atkal kļūtu mundrāka.

Nocēlusi no pleciem savu nesamo, Tesa to atstutēja pret vienas gultas kājas, loku nolikdama tur pat blakus.

"Došos iemēģināt vannas istabu," viņa paziņoja pārējiem, uzsmaidīja krodziniekam un devās uz norādītajām durtiņām.

OOC: Vannas istabas iekārtojums pašam jāizdomā vai GM uzrakstīs?

[Hikari]

Robina līdz ar pārējiem iegāja krodziņā un draudzīgi sasveicinājāsa ar tā saimnieku, lūkodamās apkārt. Šeit izskatījās pat ļoti ērti. Sieviete juta, ka ir izsalkusi un vēlas ēst. Viņa kāri saoda smaržu, kas nāca no lejasstāva tās puses, kur cilvēki ēda vakariņas. Uzkāpusi līdzi krodziniekam uz otro stāvu, Robina ielūkojās istabiņā un pasmaidīja. Tiešām jauki, izskatās ļoti ērti. viņa sacīja.

[Ného]

Krodzinieks ātri iededza kamīnus abās istabiņās,- Ja malka beidzas, tad varat pateikt man. Vakariņas, kad būsiet beiguši, varat nākt lejā un pasūtīt, ko vēlaties. Es nu došos atpakaļ pie darba.- saimnieks ātri nozuda.

OOC: Etasi, esi tik laipna, uzbur mums skaistu vannas istabu.

[Roviela]

(OOC - un kāpēc mēs nevaram pasūtīt vakariņas tagad, lai noejot lejā vairs nav jāgaida? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) )

Krodziniek! Vienu mirklīti! Man tā kā gribētos, lai vakariņas jau mūs gaida, kad iesim lejā. Kas jums ir labs, ko varat piedāvāt? Ēriks, manot, ka pēc otrā kamīna aizdegšanas saimnieks taisās nozust, to aizturēja.
Kāpēc vēl lejā nez cik ilgi, nu pusstunda-stunda, vismaz! jāgaida? Tas viņam nekādi nebija saprotams. Tieši tā pusstundiņa, ko viņi visi ņemsies iekārtodamies, mazgādamies un sazin ko vēl ne.

[Ného]

OOC: Vai tad jums visu laiku vajag pretimnākšanu? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/shifty_a.gif)

Pirms doties atpakļ pie letes krodzinieku aizturēja - Varat, varat - viņš atsauca - , tikai tad,kad nokāpsiet lejā pienāciet pie letes. Varu jums piedāvāt kādu cepetīti - varbūt vienu mazu ruksīti? Klāt varat dabūt kartupeļus, dažādus graudus (griķi, rīsi) un ja vēlaties kādu salātu kriksīti. No dzeramiem ko vēlēsities? Ko stiprāku, vai siltu, varbūt kādu suliņu?

Šo rakstu rediģēja Noveau: 25.12.2006 20:39

[Roviela]

(OOC - Tu taču teici, ka kā "Prancing Pony" (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) Tur no krodzinieka atkauties nevarēja!)

Par visiem vienu mazu ruksīti pievārēsim, domāju, ķirurgs piekrita. Kartupeļus arī, kopā ar sivēnu ceptus, un salātus. Man dzeramajam vīnu, sarkano, un ūdeni, protams. Ja pēc tam būtu kafija, būtu jauki, bet mūs brīdināja, ka tādas lietas te gan neesot. Tad tēju pašās beigās. Cik tas mums maksās?

[Ného]

OOC:Nu nvar jau taču visu kā tur (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) *īstenībā aizbildinās par atmiņas kaprīzēm*

Labi, lai būtu viens ruksītis ar kartupeļiem. Ko svaigu klāt nevēlēsities? Kādu gurķīti, tomātiņu? Labi, Būs jums kas stiprāks un beigās tējiņa, diemžēl par tādu kafiju neko nezinu. Kādu jūs vēlēsities? Melnu, zaļu, vai kādu citu? - Krodzinieks laipni izklāstīja savas virtuves iespējas un pieņēma pasūtījumu - Par cenu parunāsim vēlāk, kā jau izpalīgiem vienam otram pienākas, bet apsolos, tā būs maza - vīrs noslēpumaini uzsmaidīja Ērikam.