Dievu spēles. Vīzijas, [C],[ATD] Opcijas

[Ného]

Kā jau mēs zinām mūsdienu pasaule savā ziņā kļuvusi garlaicīga - nekādu bruņinieku padarīšanu, galīgi neinteresanti kari - tos var pat saukt par tādiem kā gļēvuļu kariem, jo vairs jau nav tuvcīņas ar zobeniem, dunčiem, šķēpiem un vēl tur nez kādiem nieciņiem. Tāpat viss ir kļuvis tik daotorizēts un cilvēkam nekas daudz nav jādara. Pat visa seno laiku burvība līdz pēdējam ir izmirusi. Cilvēce atklāti sakot kļuvusi neinteresanta un ... te vēl varētu ielikt dažus īpašības vārdus, bet ko nu, tā vēl kāds apvainosies.

Tātad reiz šo pašu sapratuši, ko mēs sapratām iepriekšējā rindkopā, astoņi(7) dievi izdomāja, ka vajag izklaidēties, dzīve galīgi neinteresanta - uzsūtīt dažādas nelaimes cilvēkiem arī garlaicīgi kļūst. Nu un lai arī tas būtu cēli, dievi nosprieda, ka ļaus cilvēkiem arī šo to iemācīties. Tā nu viņi izlēma apveltīt astoņus cilvēkus ar spēju redzēt vīzijas, kuras tos atvedīs pie viņiem(dieviem) un katrs no dieviem vēl deva pa spējai "redzēt" vīzijas citās lietās.

Tā nu viņi visi nostājās apkārt akmens bļodai, kurā bija ieliets sudrabots ūdens, kas bija kā spogulis. Katrs paņēma pa stikla lodītei un izteica savu vēstījumu...


*Kas no uguns zemēm nācis, tam lai ugunī zīmes saredzēt spēt. Nostariel
*Kas no ūdeņu zemēm nācis, tam lai ūdeņu spoguli saprast spēt. Rowenny
*Kas no teiksmu zemēm nācis, tam lai zvaigžņu acīm redzēt spēt. Roviela
*Kas no augstumu zemēm nācis, tam lai zemi uzklausīt spēt. Fijusska
*Kas no mežu zemēm nācis, tam lai ar visu dzīvo saprasties spēt. Lia'angia
*Kas no tukšuma zemēm nācis, tam lai ar vēju saprasties spēt. Niarneth
*Kas no šaubu zemēm nācis, tam lai ar ēnām sprasties spēt. Hilerija

... izteikuši savu vēstījumu, katrs no dieviem iemeta lodīti akmens traukā, kurā tās nosedza spoguļa virsma.
Un viens no viņiem teica - Ceļojiet uz cilvēku pasauli un aiciniet tos ceļā uz nezināmo.
Tā šie spēki atrada mājvietu savos nākamajos saimniekos - Tesā Džokinsā, Ērikā Boijē, Robinā Kārtingā, Kvintā Aleksandrā Pārkinsonā, Kairā Andersenā, Mikā Nayotā un Baibā Kalniņā.

OOC: Kad pieteiksies Emo doll, tad arī tiks pievienota informācija par viņu, bet tagad lai sākas spēle. Savu nākamo uzdevumu pirmajam rakstam atradīsiet ATD pavedienā.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 30.03.2007 18:56

[Roviela]

Pateicos! ķirurgs nopētīja mazgāšanās telpu. Pieticīgi, bet tiešām labi!
Ēriks pagriezās pret meitenēm
Meitenēm priekšroka! Ja vēlaties, ieliešu ūdeni, lai nav jāstaipās. Tālāk gan pašas tiksiet galā. Lai cik tas nebūtu pievilcīgi, tomēr iet mazgāties kopā ar kādu no meitenēm (ak! Tesa...), viņš gluži netaisījās.

[Hikari]

Robina palūkojās uz mazgāšanās vietu un sajuta putekļus, kuri bija sakrājušies uz sejas un patiesi vēlējās būt tīra, vismaz uz kādu brīdi. Viņa lūkojās apkārt, kur lai uzkarina drēbes un aplūkoja, kā tad īsti te viss ar to mazgāšans notiek, tā tekt- kāda tehnoloģija te ir.

[Ausminta]

Kromlehi, gotika un vēl tā kungošanās, Dženaro novaikstījās. Eh, nabaga sargs ( vai Sargs?), pilnīgi noteikti Dženaro ar šādām necienīgām domām īsti neatbilda viņa minētajai piemēroto ļaužu grupai, bet ko tur - pats vainīgs, ja nepārzināja telepātiju.
Maltīte būtu īsti vietā, itālis paskaļi atsaucās uzaicinājumam un sekoja saimniekam un pārējiem.
Ziņa par nomazgāšanos arī bija priecējoša.
Uz priekšu, meitenes, dārgās. Ja būsiet lēnīgas, iešu palīdzēt, Dženaro ķircinājās, gan diezgan slinki un bez kādas iekustinošas nodomu nopietnības. Viņam nebija iebildumu pašam izmantot piedāvātos ūdens priekus pēc iespējas ātrāk. Cik banāli, vispār. Mazgāšanās.
Jūs te sejas arī skujat vai tas nav pieņemts? viņš uzmeta smīnīgu skatu Argora krāšņajai bārdai.
Patiesībā kopš šī patīkamā un viesmīlīgā vīra satikšanas Dženaro bija noplacis viss piedzīvojumu gars. Dīvaini, vajadzētu būt otrādi - tagad viss tikai sākās. Bet viņš neuztraucās. Tas atgriezīsies, kā vienmēr.

Šo rakstu rediģēja Ausminta: 09.05.2006 20:33

[Lia'angia]

- Ūdens! - Baiba sajūsmā novilka, ieraudzījusi toverus. Viņa nogaidoši pavērās uz pārējiem bet tad, Ērika un Dženaro iedrošināta, pirmā piegāja pie bļodas. Pie tās stāvēja skaists stikla trauciņš ar kādu aromātisku vielu. Droši vien ziepes, Baiba nodomāja un pateicīgi uzsmaidīja Ērikam par piedāvājumu ieliet ūdeni:
- Jā, paldies, tas būtu jauki. Es apsolos, ka mazgāšos pēc iespējas ātrāk. Es tikai sameklēšu tīrāku kreklu, ko vilkt mugurā, - viņa ienira savā somā, ko tikai nupat bija attapusi noņemt no pleciem. Lai gan ūdens izskatījās auksts, bet gaidīt, lai tas uzsilst - tas šķita pārāk ilgi.

[Ouens]

mmm. Civilizācijas pazīmes Tesa pasmaidīja, ieraudzījusi ūdeni.
Jā, tas tik ir kaut kas! viņa sajūsmināta noteica.
Baiba jau bija piegājusi pie izlietnes, un Tesa viņai pievienojās.

[Roviela]

Ēriks nebija slinks un, sagādājis Baibai un Tesai ūdeni (OOC - es domāju, ka vienā toverī ūdens ir karsts), atstāja viņas vienas mazgāšanās telpā.
Izgājis laukā un, kā pieklājas, aiztaisījis durvis, viņš gaidot pavada laiku tā rūpīgāk un nesteidzīgāk pētot zāli.

[Ausminta]

Dženaro gaidot pievienojās zviedram.
Nu, ser Ērik, vai jūties savā īstajā vietā? Pils un tā. Dižciltīga sabiedrība, viņš sazvērnieciski piebilda, piemiegdams ar aci, pietiekami klusu, lai namatēvs nedzirdētu.
Tad Dženaro ļoti nearistokrātiski izstaipījās un apmierināti nopūtās, pastiepjot mazliet notirpušos plecus.
Teiksmaino gaismu noslēpumainā elpa, senatnes garša starppasauļu patvērumā... Nē, es kļūstu banāls, tiešām.

[Ungaarijas ragas...]

Meriona arī palika ārpus mazgāšanās telpas un gaidīja, kad nomazgāsies Baiba un Tesa. Tikām viņa nostāk no abiem vīriešiem nodarbojās ar viņu novērošanu, vairāk gan ieklausoties sarunās un ik pa brīdim uzmetot skatienu.
Viens tāds skatiena brīdis patrāpījās taisni tad, kad Dženaro taipījās.
Hmm, ja es nebūtu izvēlējusies Dieva ceļus staigāt... Stop, Meriona, šīs domas nu met laukā! bet neizdevās viņai tās izmest pat par spīti atmiņām, un skatiens vienmēr ilgāk pakavējās pie Dženaro, kamēr sieviete nepievērsāss lūgšanām, skaitīdama tās savā prātā, aizvērtām acīm un noliektu galvu.

[Roviela]

Ēriks par itāļa dīvaino iedomu iesmējās tā, ka atbalss augstajās velvēs nerimās ilgi.

Nē, Dženaro, nejūtos vis. Tā ir vēsture, bet es dzīvoju šodien. Tiesa, dēļ izglītības, iespējams, man ir vieglāk iedzīvoties šādā vietā, nav jāapgūst kā runāt, uzrunāt, klanīties un tā tālāk. Bet tas ir viss. Izdzīvot pa īstam, šaubos, vai varu.
Viņš paskatījās, kur palicis saimnieks
Būs jāpavaicā, vai tā, uz burvju mājiena, nevar dabūt kādu mācēšanu. Teiksim, prasmi cilāt zobenu. Pašlak izskatās, ka mums nedos laiku vienkārši iemācīties visu vajadzīgo, un es negribētu būt nepraša mākā, kas mūsu attiecīgajā laikā bija gauži ierasta un dabiska.

[Ausminta]

Man jau liekas, ka uz bruņinieciskumu tev ir iedzimts talants. Pajautā meitenēm, es domāju, ka viņas piekritīs, Dženaro pasmīkņāja.
Savukārt ideja par prasmju iegūšanu ar burvestību palīdzību vīrietim likās patiešām vilinoša.
Tu domā - tā žviks un darīts? Nebūtu slikti, jāteic. Zobenmākslas un staltu drasēšanu uz zirga, varbūt pat pašu buršanos ar glanci. Lokšaušana arī ir eleganta, itālis šķita aizrāvies ar estētiskajiem šāda varianta aspektiem.
Mm, un senās dejas... Dženaro pasmaidīja visai nekaunīgu smaidu, uzmetot skatu nomaļus pagājušajai Merionai.
Nu, nu, ko tu atkal tik vainīgi lūdzies?

[Roviela]

Var gadīties, Ēriks nestrīdējās, lai gan viņam pašam jau šķita, ka bruņnieciskums viņam ir iemācīts, bet laikam jau no malas labāk redzams. Toties par izskatu gan... jā, tas tiešām ir iedzimts.
Ek, jā, to visu arī! Kaut ko no tā varētu atstāt pamācīties tāpat, teiksim, jāšanu ar zirgu. Atceries, Baiba mums ir meistars šai nodarbē. Vai nebūtu labi to apgūt viņas vadībā? Ja ne pamatus, tad noslīpēt prasmi tā īsti meistarīgi. Man jau patiktu.
Viņš ar elkoni piebikstīja Dženaro, kurš ar acīm vai aprija Merionu: Es skatos, Tev nebūtu iebildumu, ja kāds pamācītu dejas.

Nez, meitenes drīz beigs plunčāties? ķirurgs paskatījās uz aizvērto durvju pusi.

[Lia'angia]

Baiba labsajūtā gluži vai murrāja. Pirmo reizi daudzu dienu laikā viņa kārtīgi nomazgājās un pat matus izmazgāja. Un zobus iztīrīja. Un vēl tīras drēbes...
Ak vai, cik man tagad ir labi! - viņa tīksmi izstaipījās. - Bet laikam jābeidz būt egoistei un jālaiž citi arī mazgāties... Ja neiebilsti, es pasaukšu Merionu.
Viņa izslīdēja pa durvju spraugu, tīksmi purinādama miklos matus. Ūdens lāses no matiem izsējās gaisā un uzvizēja lāpu gaismā.
- Meriona, vari iet. Es jūtos kā no jauna piedzimusi! - Viņa veltīja starojošu smaidu biedriem.

[Roviela]

Nu, paļauj novērtēt... Ēriks tēloti rūpīgi noskatīja Baibu no matu galiem līdz papēžiem, tad piekrītoši pamāja ar galvu un smejoties piemiedza ar aci.
Tu tā arī izskaties! Svaiga kā puķīte rīta rasā.

Jaunā sieviete patiešām izskatījās labi - nedaudz sasārtušiem vaigiem, košiem matiem putekļu klāto pelēcīgo vietā, arī pati tāda mundrāka, un smaids! tas, protams, grezno jebkuru.
Viņš nepacietīgi gaidīja savu kārtu. Tā gribējās tikt vaļā no apnicīgajiem putekļiem un beidzot atkal sajusties savā ādā.

[Ungaarijas ragas...]

Meriona tā kā satrūkās, bet tad vienkāršī pamājusi ar galvu, ieslīdēja pa durvīm
Senās dejas, es viņiem tādas dejas varētu parādīt... Meriona pie sevis nodomāja, jo šo to bija dzirdējusi. tiesa, viņa centās nedomāt, ka tas tiktu attiecināts uz viņu, tomēr...
Ielējusi sev ūdeni, Meriona ar baudu novilka sev drēbes un ķērās pie mazgāšanās un vienreiz par ilgiem laikiem atļāvās to izbaudīt, jo klosterī viss bija noticis tik vienkārši. Patiesību sakot viena viņas apziņas daļa teica, ka jāievēro pieticība un neļaut miesai tā izlaisties, bet otra to veiksmīgi ignorēja, tāpēc Meriona izbaudīja mazgāšanās procesu no viena gala līdz otram.

[Ausminta]

Nebūtu gan, tiešām nebūtu, domāju, ka tev arī, Dženaro attrauca, pasmaidījis mazliet viltīgi. Ar simpātijām pret Tesu un pret daiļo dzimumu vispār viņa biedrs šķita apveltīts pietiekami.
Tev, mana skaistā, gan varētu būt iebildumi. Bet vēl ir daudz, kam notikt un daudz, kam mainīties.
Jaukā Baiba, un kā tev tiktos iespēja dejot viduslaiku ballē? Dženaro jautāja, atzinīgi vērodams patīkamo un šobrīd dzīvespriecīgi mundro latvieti.

Šo rakstu rediģēja Ausminta: 11.05.2006 08:06

[Lia'angia]

Ballē? Diemžēl, es nezinu nevienu seno deju - Baiba noplātīja rokas.
Un ādas bikses un zīda krekls nudien nav tas piemērotākais tērps dāmai ballē, tad jau drīzāk tas piestāvētu tev, - viņš šķelmīgi pārlaida skatu Dženaro augumam. Baiba bija uzvilkusi līdzpaņemtās drēbes no mājām - tumši zilu zīda kreklbūzi, melnu, maziņu ādas vestīti un ādas bikses.
Jā, tāds koši sarkans krekls ar volāniem, un izšūta veste...Bet Ērikam piestāvētu tāds... nu tāds, musketieru apģērbs - cepure ar spalvu, un mežģīnes, un zobens pie sāniem, - viņa veltīja otru smaidu ziemeļniekam.
Var jau būt, ka mums te būs arī balles, bet tādā gadījumā es gribu kleitu, - viņa ar vienu roku sacēla matus uz augšu un savija copē. Viena matu šķipsna izslīdēja un noslīga gar vaigu. Otru toku pastiepusi sānis, Baiba noliecās tādā kā reverensā pret puišiem.

[Roviela]

Ēriks sāka aplaudēt. Skaisti un graciozi!
Viņš piecēlās, piegāja pie Baibas, un, neko neprasot, saņēmis viņu aiz rokas un otru viņas roku uzlicis sev uz pleca, ātri, kamēr viņa neapdomājas, izgrieza pāris lēnā valša apļus.

Tu būtu laba dejotāja, ja vien mēs tās pareizās dejas prastu, viņš teica, kad īsā dejas tūre bija beigusies.
Zini, mēs nupat te apspriežam, ka varbūt varam mēģināt paprasīt mūsu saimniekam, vai nevar tā, uz burvju mājiena, šo un to te noderīgu iemācīties. Dejas arī, un cīņas mākslas, un pašus pašus jāšanas pamatus... Tā pamatīgi, man patiktu, ja Tu man to mācītu! Un vēl viskautko, kas, ej nu un sazini, te var mums noderēt.

[Lia'angia]

Izrādījās, ka Baiba pat prot valsi dejot.
Man tikai likās, ka valsis uzradās kaut kad stipri pavēlu - viduslaikos jau nu nē, - viņa ar nožēlu teica. Kad pēdējo reizi ir dejots? Sen...
Lai mācītos jāt, ir vajadzīgs zirgs. Turklāt ar labu raksturu un pacietīgs. Ja tāds mūsu saimniekam būs, esmu gatava sākt nodarbības kaut vai šodien. Jo prasme ērti un ilgstoši uzturēties zirga mugurā nudien ir ļoti nozīmīga, ja nav mašīnu... - viņa pasmaidīja. Tas būtu tik jauki - atkal uzkāpt zirga mugurā...
Es gan nezinu, kā varētu ar maģiju iemācīt jāt vai paukot... Tur tak vajadzīgi treniņi, vajag, lai muskuļi pierod pie slodzes un lai ķermenis atceras, kā pareizi jākustas... Var jau būt, ka šeit ar maģiju tas ir iespējams uzreiz.

[Ungaarijas ragas...]

Meriona beidza visu jauko mazgāšanās procedūru un kārtīgi noberzās ar dvieli. Vaigos iesitās veselīgs sārtums, acis pat likās spožāk iemirdzamies un īsie mati, sabužināti ar dvieli, spurojās gaisā.
Sieviete uzvilka savu novices tērpu, vien galvassegu neuzlika, lai mati varētu kā nākas izžūt un pat par spīti tam, viņa izskatījās nu ļoti labi.
Moža un uz doto brīdi apmierināta ar dzīvi, viņa pievienojās Baibai, Ērikam un Dženaro.

[Roviela]

Jā, valsis ir jauns izgudrojums, tāpat kā visas pārējās dejas, kas man mācītas, Ēriks piekrita, bet vai nebūtu jauki prast citādas arī?

Gaidu un nevaru sagaidīt, kad sāksi mācīt!
Nudien, ķirurgs labprāt izmantotu pirmo izdevību šai nodarbei.
Man šķiet, ka ar maģiju var viskautko, arī paukošanos iemācīt... vienīgi, tāda prasme varētu ātri izgaist, kad mēs vairs nebūsim šeit, viņš skaļi domāja, kad ar acu kaktiņu pamanīja, ka Meriona iznāk no telpas un viņu nomaina Robina.

Viņš pagrieza galvu uz Merionas pusi. Taisni vai jādomā, ka mazgāšanās telpai arī ir kāda burvība uzlikta - jaunā sieviete izskatījās bezgala piemīlīga un jauka. Kā svaigs gurķītis!