Dievu spēles. Vīzijas, [C],[ATD] Opcijas

[Ného]

Kā jau mēs zinām mūsdienu pasaule savā ziņā kļuvusi garlaicīga - nekādu bruņinieku padarīšanu, galīgi neinteresanti kari - tos var pat saukt par tādiem kā gļēvuļu kariem, jo vairs jau nav tuvcīņas ar zobeniem, dunčiem, šķēpiem un vēl tur nez kādiem nieciņiem. Tāpat viss ir kļuvis tik daotorizēts un cilvēkam nekas daudz nav jādara. Pat visa seno laiku burvība līdz pēdējam ir izmirusi. Cilvēce atklāti sakot kļuvusi neinteresanta un ... te vēl varētu ielikt dažus īpašības vārdus, bet ko nu, tā vēl kāds apvainosies.

Tātad reiz šo pašu sapratuši, ko mēs sapratām iepriekšējā rindkopā, astoņi(7) dievi izdomāja, ka vajag izklaidēties, dzīve galīgi neinteresanta - uzsūtīt dažādas nelaimes cilvēkiem arī garlaicīgi kļūst. Nu un lai arī tas būtu cēli, dievi nosprieda, ka ļaus cilvēkiem arī šo to iemācīties. Tā nu viņi izlēma apveltīt astoņus cilvēkus ar spēju redzēt vīzijas, kuras tos atvedīs pie viņiem(dieviem) un katrs no dieviem vēl deva pa spējai "redzēt" vīzijas citās lietās.

Tā nu viņi visi nostājās apkārt akmens bļodai, kurā bija ieliets sudrabots ūdens, kas bija kā spogulis. Katrs paņēma pa stikla lodītei un izteica savu vēstījumu...


*Kas no uguns zemēm nācis, tam lai ugunī zīmes saredzēt spēt. Nostariel
*Kas no ūdeņu zemēm nācis, tam lai ūdeņu spoguli saprast spēt. Rowenny
*Kas no teiksmu zemēm nācis, tam lai zvaigžņu acīm redzēt spēt. Roviela
*Kas no augstumu zemēm nācis, tam lai zemi uzklausīt spēt. Fijusska
*Kas no mežu zemēm nācis, tam lai ar visu dzīvo saprasties spēt. Lia'angia
*Kas no tukšuma zemēm nācis, tam lai ar vēju saprasties spēt. Niarneth
*Kas no šaubu zemēm nācis, tam lai ar ēnām sprasties spēt. Hilerija

... izteikuši savu vēstījumu, katrs no dieviem iemeta lodīti akmens traukā, kurā tās nosedza spoguļa virsma.
Un viens no viņiem teica - Ceļojiet uz cilvēku pasauli un aiciniet tos ceļā uz nezināmo.
Tā šie spēki atrada mājvietu savos nākamajos saimniekos - Tesā Džokinsā, Ērikā Boijē, Robinā Kārtingā, Kvintā Aleksandrā Pārkinsonā, Kairā Andersenā, Mikā Nayotā un Baibā Kalniņā.

OOC: Kad pieteiksies Emo doll, tad arī tiks pievienota informācija par viņu, bet tagad lai sākas spēle. Savu nākamo uzdevumu pirmajam rakstam atradīsiet ATD pavedienā.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 30.03.2007 18:56

[Ného]

Tā pārsēšanās, nozīmē to, ka jūs vispirms aizceļosiet uz citu pasauli, bet no tās uzreiz uz savu, bet tas neko namainīs. - Vīrs pagājās malā pie zema akmeņa, kas atgādināja tādu kā galdiņu. - Ja viss ir kārtībā, tad sakiet kad jūs ieradāties, un kad jūs vēlaties atgriezties.

[Roviela]

Ēriks uz pirkstiem paskaitīja dienas, tad skaļi nosauca, cik īsti ilgi viņi pavadījuši projām no Zemes, un ka viņam ir vienalga, kad īsti atgriezties, vienīgi būtu vēlams, lai tas ietilptu divās nedēļās, kamēr ķirurgam ir atvaļinājums.

[Ného]

Vīrietis paskaitīja un piedāvāja ceļotājiem atgriezties dienu pirms viņu ierašanās šajā pasaulē, lai viņi nebūtu it kā pazuduši, vai arī ierasties 2 dienas pēc viņu ierašanās šeit.

Tikām, kamēr gaidīja atbildi, vārtu sargs izvilka no apmetņa krokām tādu kā koka sprungulīti un sāka vilkt nesaprotamas zīmes uz akmens bluķīša. sākumā tās nebija redzamas, bet pēc brītiņa tās iegailējās kā ogles.

[Roviela]

Ēriks brīdi padomāja, un tad izvēlējās divas dienas uz priekšu. Kā tad "itin kā nebūtu pazuduši", ja viņiem ir pilnīgi citas drēbes mugurā un piedevām zirgi? Drīzāk ticamāks skanēs paskaidrojums par patvaļīgu blandīšanos vairākas dienas sava prieka pēc.

[Ného]

Ceļotāji ar visu līdzi ņemamo tika nostādīti kromleha vidū, bet vārtu sargs izgāja no iekšējā apļa. - Nu tad uz redzēšanos - To teicis viņš pieskārās pie viena no akmeņiem.

Apkārtne tikpat kā nemainījās, vien debesis kļuva sarkanīgākas un uzpūta vējiņš, bet tad debesis satumsa un tajās parādījās zvaigznes. Ainava arī bija mainījusies - kromlehs izskatījās vecāks, apdrupušāks, tas atradās pakalnā un nebija vairs koku ieskauts. Viņi bija atpakaļ Anglijā - Stounhendžā.

Bija vēls vakars, neviens nebija apkārtnē redzams. Blakus ceļotājiem atradās viņu zirgi ar ceļa somās, kur atradās viņu vecās drēbes un dāvanas no otras pasaules.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 11.05.2007 19:30

[Romija]

Tesai bija gluži vienalga - taāpat viņu neviens atpakaļ negaidīja. Toties šeit bija satikti cilvēki, kas viņai nebija vienaldzīgi.

Nonākot atkal Stonhendžā, Tesa nestaidzās uzreiz prom. Kādu brīdi viņa vienkārši stāvēja un aiz pavadas turēja savu zirdziņu. Tikai pēc brīža, kad saprata, ka tālāk viņi nekur nedosies, meitene izkustējās un uzlūkoja pārējos.

"Laikam esam mājās!" viņa ieminējās, paveroties debesīs. "Vēl ir nakts! Šo nakti paliksim tepat vai dosimies izjādē?" viņa vaicāja un tad iedomājās savu zirgu. "Baiba? Klau, tu taču strādā ar zirgiem. Vai ir kāda iespēja, ka savu es atstāju pie tevis?" Tesa kautrīgi ierunājās, jo saprata, ka ne viņas esošajā dzīvoklī, ne turpmākajā dzīvē šos lopiņš neietilps. Vismaz ne kā turams mājlops. "Man nebūs, kur viņu turēt, bet palaist žēl. Un nav arī tik daudz naudas, lai īrētu stalli un trenerus un visu, ko nu vajag! Es noteikti pie viņa aizbrauktu ciemos!"

[Roviela]

Viņi ir atpakaļ. Kaut kā viss uzreiz nostājās vietās, un reizē ar to ķirurgs sajuta, ka šeit, savā laikā, viņš jūtas diezgan savādi, bet ne nepatīkami, ģērbies senatnīgās drēbēs, ar zobenu pie sāniem un ar zirgu pie pavadas.

Puisis pameta acis uz ceļabiedriem un uzsmaidīja:
- Es jūs visus ielūdzu pie sevis uz atlikušo šo nedēļu un uz nākamo arī. Par ceļanaudām neraizējaties, es nokārtošu, un par zirgiem arī. Tāpat domāju, ka man to izdosies vieglāk sarunāt, ja mēs nesteigsimies pārģērbties. Iesim tagad uz tuvējo viesnīcu, lai var nokārtot šīs apnicīgi ikdienišķās lietas, un pēc tam var arī izjādi, un... - viņš saminstinājās.
- Vai jums nebūs iebildumu, ja mēs te atjāsim rīt agri no rīta? Es tomēr gribu redzēt apsolīto saullēktu Stounhendžas vārtos.

Ēriks diezgan draiski pamirkšķināja Tesai.

[Romija]

"Izklausās burvīgi!" Tesa atsaucās, cenzdamās no domām izstumt šauro dzīvoklīti un cieto gultu. Pie ērika noteikti būs greznāk.

"Vispār, sāk gribēties ēst! Un miegs arī nāk, tā kā droši vien tā būs prātīgāk!"

Tesa atmirkšķināja Ērikam un pavisam nedaudz nosarka.

[Ného]

Ceļotāji atrada vietu kur pārnakšņot, bet pēc tam nākamajā rītā devās noskatīties saulrietu.
Jau pēc divām dienām visi atradās Ērika mājās. Kas tur notika, paliek miglā tīts,tomēr jau pēc nedēļas visi bija laimīgi atgriezušies mājās. Nācās mazliet izskaidroties par nepadarītajiem darbiem, bet galu galā viss iegrozījās vecajās sliedēs, nu gandrīz, jo visiem ceļiniekiem karjera strauji virzijās augšup.

Jāpiemin, ka jau Ērika mājās viens no ceļotājiem redzēja Argora akmeņa izmaiņas, tagad tas parādīja, ko darīja šajā pasaulē.

Paldies par spēli. Tā nu ir beigusies!

[Romija]

Nepagāja ne pusgads, kad Tesa, tērpta elegantā kostīmiņā, uztraukta stāvēja rindā, gaidot iespēju reģistrēties vienā no labākajām Zviedrijas māsu skolām. Pirksti nervozi ņurcīja mapītes rokturi, kurā 3 eksemplāros bija atrodamas rekomendācijas - parakstītas ar Ērika roku. Kopš atgriešanās no savādā ceļojuma, Tesa bija ļoti mainījusies. Viņai tagad bija radies mērķis, kura dēļ gribējās censties un būt labākai.

Paldies GM un pārējiem spēlētājiem!

[Farliner]

OOC: Pēc spēles vadītāja lūguma pavediens tiek slēgts jo spēle ir beigusies. Apsveicu ar izdošanos!