Stikla Pumpuri, [C], [ATD pieteikšanās] Opcijas

[novemberunge]

Stikla Pumpuri

Destra
(Iniānluvinga)

(IMG:http://www.tvnet.lv/resources/albums/cinder_nightmare/4963438/erborigien_pergament.jpg)

Destra jeb elfu mēlē- Iniānluvinga laika apstākļu, faunas un floras ziņā ir pielīdzināma Ziemeļamerikai un Eiropai, šeit pārsvarā ir jauktie meži, lieli, nedziļi ezeri un garas, rāmas upes, augsti, gandrīz nepārvarami, sniegoti kalni un nebeidzami lielas pļavas.
Raksturīgākā Destras ainava ir pļavas- tās nav zaļas, bet gan dzeltenas, zeme nav pietiekami auglīga, lai tur veidotu laukus un audzētu kultūraugus. Tāpēc pļavas starp upēm ir neapdzīvotas, atstātas, lai būtu, kur vējam ieskrieties.
Lielas bagātības savukārt sniedz Destras skaistie, zaļie meži, kas ir pilni ar ozoliem, eglēm, bērziem u.t.t. Bieži apdzīvoti ir upju līči, pakalnes un ezeru krasti.
Ejot pretī Gargulas straumei var nonākt līdz šim cilvēkiem neapzinātā un neizpētītā sava veida paradīzē, kas atrodas starp Eresijiem. Nostāsti vēsta, ka tur sev mājas ir raduši veģmini, elfu un nekromantu pēcteči, tauta, kas piekopusi melno maģiju un dzīvo saskaņā ar dabu.
Destrā ir tikai trīs pilsētas- Markrike, Noedrena un Surpaine. Katrā ir savs pārvaldnieks, kas apsaimnieko un uzrauga tuvējās teritorijas. Kopumā visas trīs ir visai līdzīgas, bet reizē arī šausmīgi atšķirīgas- Markrike, būdama vistuvāk kalniem ir lieliska tirdzniecības vieta, kur satiekas dažādi ļautiņi no dažādām zemēm, Noedrena ir svarīga savu izcilo kviešu, miežu un rudzu lauku dēļ, bet Surpainieši vienmēr tikuši uzskatīti par dīvaiņiem, jo dzīvo pilsētā uz trīs pakalniem, kur nav ne koku, ne zemes, kur iekopt laukus.
Dahlora jeb Ēnu Mežs ir vieta, kurai visi met pamatīgu līkumu. Leģenda vēsta, ka tajā koki esot dzīvi- runājot, dejojot un sagūstot visu dvēseles, kas vien uzdrošinājušies viņiem pieskarties. Tāpat tiek mēļots, ka mežā vienmēr līst,protams, ne jau parasts lietus, tāpēc pat dzīvnieki tur vairs nedzīvo.
(Es domāju, ka visiem skaidrs, ka spēle norisināsies maģiskā gaisotnē- tātad- nekādu džinsos tērptu tipiņu. Te ir viduslaiki, ļaudis!)

Mazliet par destriešiem.

Destrijas pamatiedzīvotāji ir cilvēki- destrieši- tauta, kas veidojusies sajaucoties trīs veidu asinīm. Tie parasti ir gara auguma, vijīgi, veikli un tievi, paplāniem, tumšiem matiem. Tomēr Destrijā netrūkst arī citu tautu pārstāvju- bieži tiek manīti rudie, smalkie un paīsie kronogi, plecīgie, tumšādainie jorki, bālie, cildenie un zeltmatainie vegamīni u.t.t.

Reliģija

Destriešu ticībā ir divi spēki- Tumsa un Gaisma, kas stāv atsevišķi no labā un ļaunā. Gan Tumsa, gan Gaisma ir neitrāli, tomēr spēcīgi dievi.
Destrijā ticība nav obligāta lieta un uz baznīcu iet tikai retie. Katrā pilsētā ir divi klosteri- katrai dievība pa vienam. Tumsas klosteris sastāv no 12 mūkiem un priestera, bet Gaismas- no 12 mūķenēm un priesterienes. Visiem šiem cilvēkiem ir liegts atstāt klostera telpas, tie savu dzīvi velta dievībām, lūgšanām. Tiesa, varbūt šī reliģija ir nepateicīga, zinot, ka pārtūkstots cilvēku vietā katrā pilsētā lūdzās tikai 26 cilvēki, tomēr tas ir ierasts un nekas netiks mainīts.

Veģmini

Lielu lomu mūsu stāstā ņems veģmini- noslēpumaina un mītiem apvīta tauta, kas it kā dzīvo paradīzē starp Eresijiem- tomēr ’parastajiem’ cilvēkiem nav ne jausmas vai tā ir patiesība vai nē.
Veģminus no citiem var atpazīt pavisam viegli. Tiem ir gari, sniegbalti mati, kas mēnesgaismā viz kā sudrabs, uz muguras un kreisās rokas delnas uztetovēta īpaša zīme- čūska, kas noķērusi pati savu asti un tās veidotā riņķa iekšā- ziedoša orhideja un vijīgs ‘V’ burts. Tie parasti ģērbjas melnā, to ieroči ir no tīra sudraba, bet paši veģmini ir apveltīti ar lieliskām prasmēm- spēju pārvietoties bez skaņas, perfektu cīņas mākslu un stratēģiju, tie ir iemācījušies dabas un nekromantijas burvestības, kā arī spēj pieviekt visādus tumsas spēkus.
Tomēr, lai šīs labās lietas jūs nevilina! Veģmini tiek uzskatīti par dēmoniem un slepkavām to savādā dzīvesveida dēļ (par to vairāk uzzināsiet spēles laikā).

Kāpēc iesaku spēlēt šo spēli?

Tāpat kā spēlē The Union of Nine Amulets: Curse Ocean es jums nedošu spēles leģendu. Vienkārši nedaudz pazobošos un vienkārši pateikšu dažas labas lietas, piemēram, to, ka spēles gaitā jums (emm, jūsu tēliem) būs iespēja:

Iepazīties ar Destrijas dabu un tās intriģējošo, noslēpumaino vēsturi
Izpētīt visu par un ap veģminiem
Cīnīties pret Ļaunumu, kā jau īstiem varoņiem pienākās
Iegūt maģiskas spējas
Atklāt patiesību par paradīzi starp Eresijiem, Ēnu Mežu
Izklaidēties uz pilnu klapi
Uzzināt, kāpēc tad visam šim nosaukums ir „Stikla Pumpuri”

U.t.t.

Ai, nu vienkārši uzticieties man (esmu ideju pilna) un iesūtiet savas anketas. Spēli sāksim, kad būs pieteikušies vismaz četri spēlētāji. Vot tā. Visu, lūdzams, darīt ATD pavedienā, jo man PZ pieteikšanās ir apnikusi.

Anketa.

Vārds:
Dzimums:
Augums:
Vecums: atcerieties, ka mēs visi esam cilvēki.
Nodarbošanās:
Ģimene:
Ieroči: ne vairāk kā trīs.
Izskata apraksts:
Bilde (nav obligāti):
Rakstura apraksts:
Tēla pagātnes apraksts:
Kāpēc pametis mājas un kā nokļuvis Markrikē?:
Piebildes:


Šo rakstu rediģēja Mia Mania: 09.12.2005 20:48

[novemberunge]

Kā maziem bērniem, arī jūs gribat ņemt un ņemt? Ja dodat, tad arī jāņem? Cik tīra ir jūsu sirds! Leanss izsaucās un atkal izvilka mazo, sudraboto šķirstiņu, vērīgi un skumji to nopētīdams. Tas likās tik mazs, bet tik spēcīgs un pilns šaušalīga spēka un pat jaunekļa dziedoņa ziedošās acis, šī spēka priekšā nobālēja.
Man tas tika stingri aizliegts, tomēr... Es jums, mirstīgie cilvēki, varētu dot mazu, sīksīku daļiņu no šķirstiņā atrodamās maģijas. Varbūt tas jums palīdzētu izlemt un pievienoties man, lai pestītu no Ļaunuma. ar dziļu žēlumu balsī viņš ierosināja un skābeni pasmaidīja, ar smalkajiem pirkstiem glāstīdams lādīti.

[Darka]

Mēs taču esam tikai mirstīgi cilvēki.... Vendija klusu nomurmināja zem deguna, jo nudien sajutās nelāgi par savu jautājumu. Leanss vēlējās tikai labu, bet es uzdevu tik stulbu jautājumu...Esmu taču nolēmusi laboties un nebūt vairs egoistiska! Tāpēc atliek tikai viens... Es arī piekrītu šai avantūrai, bet tikai intreses pēc, kāda veida maģiju Tu mums sniegtu Vendija ar izteiktu ziņkāri pievērsās elfam.

[Ného]

Noērs kopš tās noslēpumainās zīmītes saņemšanas bija visu laiku klusējis. Tagad šī lieta, par kuru stāstīja šis dziedonis, lika viņam aizdomāties, jo, lai arī viņš nekad nebija piedzīvojis neko ar maģiju saistītu, vismaz viņam tā likās, bet viņš tai ticēja. Savā ziņā viņš bija gatavs noticēt viņam un arī palīdzēt, jo viņam nekas daudz nebija atlicis, viņš pat nebija atradis vietu, kur apmesties.

[Hikari]

Robina klusi sēdēja, ierāvusies stūrī un prātodama par to, ko bija teicis šis savādais radījums. Pirmām kārtām jaui meiteni pārsteidza tas, ka dziedonis bija elf. Tas likas tik neparasti un reizē ticami, ka, neviļus aizsapņojusies, Robina prātojsa, kas varētu notikt ar viņu, ja meitene piekristu šai savādajai avantūrai.
Avantūra...piedzīvojumi...interesanti! viņa pie sevis prātoja un beigās, pacēlusi acis pret Leanssu, viegli pasmaidīja un, pavērusi lūpas, klusi ierunājās.
Es, laikam, nbūtu gatava palīdzēt. Tāpat jau man nav īsti cita darba. Ģimene arī palikusi tālu. Es piesakos. Robina to nočukstēja ļoti klusi un ieslīga vēl dziļak savā sēdvietā.

[rudo lapu vilcēn...]

Tas šķiet dīvaini... neko vairāk viņš nespēja īsti secināt.
Ja mēs piekrītam, ko jūs no mums prasīsiet? Bez palīdzības, kuras mērķis ir diezgan nekonkrēts un izstiepts. pēc brīža klusuma, Revends ierunājās.

[Demiurgs]

Villiju ieinteresēja dziedoņa teiktais.
--Pat ja viss jūsu teiktais ir taisnība, kādēļ gan mums būtu jums jāuzticas. Būtībā pat neskatoties uz to ka zīmīt jūs man neiedevāt, es par šo tikšanos tikuntā uzzināju un tas lielk domāt ka jūs neskatoties uz savu šķietami nopietno misiju esat ļoti nepiesardzīgs. Ja jau es par šo tikšanos tik viegli uzzināju un nolēmu pievienoties, tad iespējams par to jau zina vēl dudzi citi kuriem par šo ''misiju'' nemaz nevajadzētu zināt.--
Viņš noteica diezgan skaļi iznākot no pustumsas gaismas lokā, joprojām rokās virpinot monētu.

[Ného]

Noērs joprōjām nebildis ne vārdu sēdēja stūrī un katru reizi, kad kāds uzdeva jautājumu, viņš nopētīja tā uzdevēja un dziedoņa seju. Viņš arī gribēja šo to uzzināt, bet tomēr nolēma pagaidīt, kādas atbildes dos dziedonis. Telpā joprojām valdīja neticība un ja viņš gribēja ko panķt, tad viņam vajadzēja to pierādīt un nesaraujami mūs saistīt ar šo notikumu.

[Džea]

Maģiskās spējas?Man?DŽiliāna jautāja.Viņa nebija tik ļoti noticējusi taču nedaudz ticēja,bet par maģiskajām spējām????...Nu protams ka meitene tādas gribēja iegūt jo nekad dzīvīvē nav nācies saksarties armaģiju un ribējās to izmēģināt

[Idril]

Vladimirs visu šo laiku klusēja. Viņš gan bija ticīgs, tomēr ticēt maģijai? Nē, viņš vairāk paļāvās uz zinātni. Pirmo reizi mūžā viņš uz kādu lūkojās ar aizdomām, lai arī vieglām.
Ko gan viņš basically grib no mums?
Vīrietis nodomāja viņa roku pirksti savijās, kā jau parasti, kad viņš bija iegrimis domās. Kā jau parasti domās ieslīdēja kāds zinātnieciskāks termins. Svešinieka teiktas likās pārāk nereāls, lai būtu reāls.
Vai tiešām nāksies atzīt, ka šis Surpainietis ir slims?
Viņš nodomāja, Vladimiram ar ticēšanu šādām ķecerībām nekādi neveicās, kā nekā, pēdējos 15 gadus viņš bija bijis uzticīgs baznīcai.
Sēravotu šoka terapija viņam lieliski līdzētu.
Viņš nodomāja rūpīgi veroties uz dziedoni un mēģinot saprast, vai šis slims vai saka patiesību, vai grib paķert uz muļķi, jo dažs labs, jau te zemojās ķecerības priekšā.
Gaisma esi ar mani.
Viņš nodomāja un skatiens uz mirkli pievērsās griestiem.

[Darka]

Sākumā Vendija pat nokaunējās par savu jautājumu, bet nu pat sāka apšaubīt "elfa" vārdus par maģiju. Un janu viņš nemaz nav elfs, bet gan kāds āksts, kurš cenšās izjokot mani... un citus...?
Jā, kā lai mēs zinam, ka Jūs mūs nemānat un nevēlaties mums nodarīt ko ļanu? uz šo jautājumu viņu uzvedināja, kāsd vīrs ar monētu rokā...

[novemberunge]

Varbūt es jums liekos pārāk straujšs. Varbūt tā arī ir. Par mūsu, par MANU misiju zin daudz, pareizāk- visa maģiskā pasaule un tās iemītnieki. Tātad arī ļaundari, kas cenšas visu šķirtiņa burvestību pievākt sev, lai pārējie nevarētu atgriezties. Mēs gaidā ziedu laikus, bet šoreiz kopā ar jums- cilvēkiem. dziedonis diezgan paniski lūkodamies apkārt noteica, līdz apstājās pie Vladimira, kas nebilda ne vārda.
Kungs, es neesmu slims. it kā nolasījis viņa domas, elfs noteica un skumji nopūtās.
Jūsu neticība ir apbrīnojama. Man likās, ka būšu savācis gaisa grābšļu varzu, bet izskatās, ka visai prātīgi jūs esat, mirstīgie. Vajag pierādījumus, ko? Labi. Lai tā būtu. viņš nomurmināja un aizvēra savas ziedošās, domīgās acis, it kā iegrimdams transā. Patiesībā elfs tikai mēģināja nolasīt apkārtējo domas, kā to bija darījis iepriekš.
Es neesmu āksts, Vendija. piepeši Leansa sejā iedegās smaids- tāds gaišs un sirsnīgs.
Došu jums spēku ticībai. Lai Gaisma un Tumsa vieno mūs. dziedonis noteica un piepeši atvēra šīrstiū.

Piepeši kamīntelpīnu piepildīja maigi zila, mirguļojoša gaisma, kāda parasti atmirdz sniegā vēlos ziemas vakaraos. Likās, ka no šķirstiņa izveļas pāris mazas, baltas pērlītes, bet patiesībā tie bija pumpuri. Mazi, pērļaini rozīgi stikla pumpuri. Katrs o tiem iegūla kāda ceļinieka rokā, brīdi tur vēl gaiši mirdzēja līdz apdzisa.

Sapņuputns aizvēra šķirstiņu un izdvesa vēlvienu skumju, pat sērīgu nopūtu.
Ja vēljoprojām man neticat, tad atdodied pumpurus atpakaļ. Ja ticat, saspiediet tos ciešāk un ievēlieties, kādu maģisku spēku jūs gribētu. Bet tikai vienu. Un nedomājiet darīt ko ļaunu- ja mēģināsiet ar šo spēku aizbēgt- mirsiet. Tikai spēcīgākais ļaunums spēj apdzēst stikla pumpuru labo sirdi. elfs noteica, ielika šķirstiņu atpakaļ kabatā un vēlreiz nopētīja visus.

[Idril]

Vladimirs paluukojaas uz niecinju, kas guleeja vinja delnaa.
Un tam buutu man jaasniedz magjiskas speejas?
Vinjsh uzjautrinats nodomaaja. Sava medikja karjeraa vinjsh bija piedziivojis daudz joku, bet shis bija nepaarspeejams. Iisti neticeedams pumpura speekam, vinjsh noleema to tomeer ieveeleeties, lai arii ja ticveetu, vinjsh izveeletos speeju, kas butu noderiigaka apkaarteejiem, vinjsh mirkli apdomaajies joka peec ieveeleejaas.
Es veelos.. Es veelos..
Vinjsh stiepjot garumaa nodomaaja nespeejot izdomaat, ko vinjsh vareetu veeleeties.
Es veelos. Speet valdiit paar uguni.
Vinjsh galu gala anodomaaja, jo vinja praat tas vareetu buut jautri, bet nepiepildiitos jau shaa vai taa, taadeelj vai nebjia vienalga ko veelas, jo nekaadu lielio labumu tautai jau bvinjsh taapat no taa neguutu, jo Vladimirs neticeeja, ka kas piepildiisies..

[Ného]

Noēru nepārsteidza tas, ka dziedonis spēja lasīt domas, vismaz tāds iespaids radās. Tad kad viņš atvēra savu šķirstiņu un kamīntelpīnu piepildīja maigi zila, mirguļojoša gaisma, kāda parasti atmirdz sniegā vēlos ziemas vakaraos. Likās, ka no šķirstiņa izveļas pāris mazas, baltas pērlītes, katra no tām iegūla kāda ceļinieka rokā, brīdi tur vēl gaiši mirdzēja līdz apdzisa. Šis acumirklīgais, neiedomājamais notikums izdzēsa Noērā visas šauba, kas viņā bija mājojušas, lai arī tās bija nenozīmīgas, jo pat tad, kad tas notika viņš ar neparastu mieru noskatijās tajā.
Kad tika dota iespēja izvēlēties kādu maģisko spēku, Noēram radās jautājums - Ko var izvēlēties, kādas ir robežas tam? Īstenībā viņš vēl pat nezināja ko izvēlēties, tāpēc cerēja, ka atbilde viņam dos ierosmi.

[novemberunge]

Stikla pumpuriņš Vladimira rokās viegli notrīsēja un iedegās ar sarkanu uguni iekšienē. Tas it kā izsvilināja vīrieša ādā caurumu un iesūcās miesās. Sāka aumaļām plūst asinis, ziedošās krāsās kā rozes, līdz pumpurs tikaiekšā un viss pazuda. Ne asiņu, ne agonisko sāpju. Tikai mazs, skaists tetovējums uz Vladimira plaukstas- pusatvēries pumpurs, ko apvijis ugunspūķis.

Robežu nav. Jūs tikai nedrīkstat kļūt par Gaismu vai Tumsu, jo tā ir zākāšana. Padomājiet kārtīgi, pirms izlemjiet- šī diena un šī sekunde mainīs jūsu dzīvi uz visiem laikiem. Varbūt jūsu sirds pieder vējam? Vai arī gribat staigāt apkārt neredzams? Viss ir atļauts, tikai ne dievību aizskaršana. Mēs taču negribam aizvainot šīs maģijas radītājus, vai ne? Leanss sacīja, smaidam viņa jauneklīgajā, tomēr rūpju pilnajā sejā iedegoties gaišākam.

[Ného]

Tad man ir vēl viens jautājums, vai var kļūt par ēnu, vai to neuzskatītu par Tumsas zaimošanu - Noērs brīdi padomājis uzdeva jautājumu elfam, jo viņam prātā ienāca tāda doma, ka varbūt viņš varētu kļūt par ēnu un noslēpties no citiem, un pa iekļūt tur, kur nevar iekļūt citi - teiksim aiz slēgtām durvīm.

[novemberunge]

Ēna nav tumsas zaimošana. Ēnu rada Gaisma kopā ar pasauli. Ja tu vēlies būt ēna. tad neviens tev to neliedz. dziedonis noteica, manāmi iepriecināts, ka jau vismaz divi ir pieņēmuši viņa dāvanas un uzticību. Tikai kad būtu īstais laiks, lai paskaidrotu visu tālāk? Lai paskaidrotu to, kas varbūt pašlaik notiek tagad, ārā aiz loga?

Telpā ienāca Magones madāma ar pāris kausiem alus, biķeriem vīna un svaigi ceptiem pīrādziņiem. Viņa tikai piemiedza ar aci elfam, jautri iespurdzās un aizgāja atkal prom, neko maģisku nemanīdama.

Cienājieties, kad esat izlēmuši. Leanss atļāvās sacīt un juzdams, ka tas varētu ilgties labu laika sprīdi, atslīga tuvākajā krēslā, prātīgi pieturēdams savu labo kabatu, kur gulēja maģiskais šķirstiņš.

[Ného]

Noērs vēl ilgi pārdomāja, jo viņš bija nolēmis pievienoties šajā "piedzīvojumā", jo viņam nekas cits neatlika, māju viņam vairāk nebija, ģimene arī, kaut arī fiziski tā vēl pastāvēja. Šo iespēju viņš uzskatīja par daudz reižu labāku par iespēju pievienoties kaut kādai tur pilsētas sardzei.
Beidzot viņš izlēma - ēna - , cits nekas viņam nenāca prātā un nelikās gana piemērots, tā vismaz viņš domāja. Dzīve rādīs, kāda tad viņa izvēle ir bijusi.
savu izvēli viņš paziņoja Suņaputnam.

[Darka]

Vendijas vaigs piesarka, kad elfs pateica par, ko viņa viņu uzskata. Nu satriecoši, viņš spēj nolasīt manas domas. Tagad būs jāpiesargājas ko domāju....
Bet tad Vendija atcerējās par mazo pumpuriņu, kas gulēja viņas rokās... Var iegūt dažādas spējas... Kas man būtu vajadzīgs? Man ir diezgan veiklas rokas, kas praksē mani nav pievīlušas, kā kabatzagli. Esmu diezgan ātra, cik nav sanācis aizlaisties no apsardzes...Vendijas sejā parādījās smīns, kad atcerējās bēgšanu... Kas man noderētu?.... Bet tad viņai iešāvās prātā...
Es vēlos valdīt pār ūdeni!

Šo rakstu rediģēja Darka: 20.12.2005 18:38

[Hikari]

Robina nebija bildusi ne vārda kopš elf atkal bija ierunājies. Meitene prātoja.
Kādu spēju gan es sev tik ļoti vēlos? pilnīgi nekas negribēja nākt prātā. Un tad, kā no tāliem aizlaikiem atausa vēja sauciens koku galotnē.
Bet vai tas man derēs...? meitene nodomāja un palūkojās uz stikla pumpuru.
Es vēlos... viņa pie sevis nodomaja, taču vēl baidījās izteikt šo savādo vēlmi. Viņas sirds piederēja sapņiem. Piederēja vēlmēm, piederēja dabai, debesīm, vējam.
Es vēlos ķļūt pat mūziku dabai Robina izteicās ļoti skaisti un saspieda pumpuru ciešāk.
Ļauj man pārvaldīt vēju viņa nočukstēja.

[rudo lapu vilcēn...]

Revends īsti neizprata tbildi, ko elfs viņam sniedza, bet, kad plaukstā iegūlās smalkais stikla pumpurs, viņš apjuka un nezināja vairs ko īsti domāt ko teikt.
Ja vēljoprojām man neticat, tad atdodied pumpurus atpakaļ. Ja ticat, saspiediet tos ciešāk un ievēlieties, kādu maģisku spēku jūs gribētu. Bet tikai vienu. Un nedomājiet darīt ko ļaunu- ja mēģināsiet ar šo spēku aizbēgt- mirsiet. Tikai spēcīgākais ļaunums spēj apdzēst stikla pumpuru labo sirdi ausīs skanēja elfa vārdi.
Ja ticat, saspiediet tos ciešāk un ievēlieties kādu maģisku spēku jūs gribētu. lūpas nedaudz neapzināti atkārtoja elfa vārdus.
Bet ko es vēlos? domas nedaudz izmisīgi atsaucās. Ko? Es pats nezinu, pats neapjēdzu, nesaprotu. Kārtējās pretrunas. domas turpināja jaukties. Tikai pa ausu galam viņš dzirdēja pārējos, kas kaut ko teica, kā caur miglu viņš tos redzēja.
Ko es vēlos? viņš brīdi raudzījās kādā nenoteiktā punktā pie sienas. Tad viņa sejā atplauka smaids. Jā...
Cieši saspiedis rokās pumpuru, viņš pievēra acis. Es vēlos saprast visas pasaules valodas. neprātīgā doma tika izteikta čukstus. Vīrieša skatiens pievērsās plaukstai.
Es nezinu cik tas ir labi, cik slikti, es tam vienkārši ticu. Ticu, ka ir iespējams kaut kas tāds. Ticu, ka kāds varbūt speš paskaidrot, ja ne tagad, tad vēlāk. viņš domāja, veroties savā plaukstā.