Postapokaliptiskā spēle nākamvasar, ..neoficiāls anonss Opcijas

[Kamazs]

Ar nolūku neievietoju nekādus konkrētus nosaukumus virsrakstā, jo šis nav oficiāls anonss. Tas ir neoficiāls anonss. Principā to, ka S.U.X top laikam pamanījuši bija gana daudz cilvēku, bet ap projektu līdz šim un joprojām vijās neskaidrības tā, ka neviens, ieskaitot mani, nevar pateikt kā tas izvērtīsies. Nu lūk, šajā pavedienā ievietošu jaunāko informāciju par projektu, kas laika gaitā var mainīties. Publiskoju to tādēļ, ka, patiesībā, mani interesē jūsu viedoklis par šo manis piedāvāto koncepciju, ieteikumi, labojumi, kā arī personīgā attieksme.

Tātad, neoficiāls anonss spēlei

PostCity

Darbība norisinās S.U.X settingā (kas jau ir aprakstīts šur un tur iepriekš) taču vairākus gadus (ne gadu desmitus vai simtus, nē, vienkārši vairākus gadus) vēlāk, Latvijā, taču vairs ne Latgales nomalē pie Ignalinas. Šoreiz atrašanās vieta ir nespecifiska, daudz svarīgāka ir pati lokācija, kur notiek spēle un tā ir post-militāra pilsētiņa, kur kādreiz atradās raķešu palaišanas šahtas un (cik ironiski) arī kodolgalviņas. Sākoties juku laikiem vienā momentā sabotāžas rezultātā notika mazs atomsprādziens..nu ne atomsprādziens, bet kaut kas līdzīgs Černobiļas katastrofai - spēcīgs ugunsgrēks, kas izsvieda apkārt radioaktīvos izmešus (kurus angliski dēvē fallout), kā arī spēcīgi apstaroja gan ēkas, gan cilvēkus ar radiāciju. Tā kā drīz vien iestājās anarhija, lielākajai daļai bija ````. Nu un viņi nomira. Lielākā daļa.

Bet viena no interesantākajām projektam iezīmēm ir tāda, ka šī spēle patiesībā sastāvēs no..trim spēlēm!

Tās būs PostCity, S.U.X un Barības ķēde. Visas trīs savā starpā atšķirsies diezgan spēcīgi jau konceptuālā ziņā, nemaz nerunājot par sižetu un spēles procesu un noteikumiem. Kopā tās visas tomēr veido vienu veselu spēli un spēlētāji savā starpā mijiedarbojas, tādēļ tagad par katru sīkāk (nesabīstieties lasot pirmo) -

Barības ķēde

Patiesībā šī spēle radās, lai "izklaidētu" NPC priekš "pamatspēles". Tad pamazām koncepcija kļuva par pilnvērtīgu, standalone spēli, kuras dalībnieki šajā spēlē viens otram ir PC, bet priekš pārējām abām spēlēm - NPC. Tā kā spēlētāji ir NPC, tad WYSIWYG un virtualitāte ir uzspiesta (jo viņi tomēr ir NPC) un ja jau tā, tad jāizmanto tā virtualitāte uz pilnu klapi!
Tas nozīmē to, ka visi NPC no Barības Ķēdes varēs veidot savus tēlus kā riktīgā PnP vai datorspēlē - ar statiem! Būs arī fīti, treiti un perki, būs drausmīgi virtuāla "ekspa" un būs šķebinoši virtuāli kvesti, paredzu, ka būs arī bagāts OOG, lai gan tas atkarīgs no spēlētājiem - kā viņiem šķitīs labāk. Tiesa, te arī virtualitāte vairāk vai mazāk beidzas, jo kaujas nebūt nebūs virtuālas, turn-based utt. tāpat arī būs diezgan jau nu daudz nevirtuālu skillu, nebūs neredzamības un cita krapa. Nebūs arī "es esmu mutants, es esmu deathclaw, es esmu suns!" - ja tu gribēsi būt suns, tev būs jābūt sunim. (Un suņi spēlē nepiedalās citu iemeslu dēļ.) Nebūs arī nekādu virtuālu uzlīmju, lapiņu, sertifikātu. Būs virtuāla kvesta saņemšana pie GM, virtuāla XP sadalīšana pa skilliem un hitpointu skaitīšana (dažādi ieroči nodarīs dažādu DMG), taču viss parējais būs as WYSIWYG as it gets.
Bet kas būs šie BĶ spēlētāji? Kas tie būs settingā?
BĶ spēlētājiem būs iespēja izvēlēties vienu no sekojošām rasēm(klasēm):

• alkaši
• bomži/klaidoņi
• narkaši
• kropļi
• reideri
• huligāni
• survivali/reindžeri

Kas ir kas? Alkaši ir jēgu nodzēruši alkoholiķi, kas klimst apkārt pa izmirušās pilsētas ielām meklējot pazaudēto pusstopu un kaujoties līdz nāvei ar potenciāliem konkurentiem. Viņu patstāvīgais skurbulis liek viņiem uzvesties kā piedzērušiem, streipuļot, taču dod papildus hitpointus, jo viņi netic, ka ir nošauti vai nosisti. Alkaši nevar lietot pistoles (ja tomēr viņi tās lieto, šāviens neskaitās). Bomži arī labprāt iedzer, bet atrodas veselīgākā kondīcijā. Viņi nav tik izturīgi kā alkaši, taču daudz vairāk dažādos veidos var ātri atgūt zaudētās dzīvības un var izmantot visus ieročus, kuriem tiek klāt. Bomži tusē baros parasti. Narkaši šeit nav gluži tie paši, kas PreSUXos. Ir pagājuši vairāki gadi un konstantā narkotiku lietošana tos padarījusi ārprātīgus (tos, kas izdzīvoja), kas ar putām uz lūpām, neko citu neredzot meklē nākamo devu un iznīcinās ikvienu konkurentu (pat ja tas nav konkurents). Viņiem nav draugu, kamēr viņiem ir lomkas. Ja izdodas atrast devu (peinkillerus), viņiem ir fantastisks hitpointu būsts uz minūtēm piecpadsmit (pēc tam nokrītas līdz normai un vēl pēc 15 minūtēm krītās uz pusi no iepriekšējiem kamēr nepaliek 1). Kamēr narkaši ir narkotiku iespaidā, viņiem "nāk apgaismība", tas ir GM dod hintus vai kā savādāk palīdz, ja ir iespēja. Reizēm var materializēties pat priekšmeti (!). Kropļi - tie ir tie "mutanti". Lai arī radiācija ietekmējusi praktiski visas rases, šie ir cietuši vissmagāk. Viņu ievainojumi un slimības liedz tiem izmantot kaut ko citu kā tikai trulos (blunt) sitamos, toties tā, kā viņi nav nomiruši pirmajās dienās, viņiem ir tik briesmīga izturība (tik daudz hitpointu), ka jamos nosist ir dikti grūti. Kropļi mirst, ja izmanto peinkillerus. Reideri jeb "bandīši". Tā ir pirmā no trim "sakarīgajām" rasēm, tas ir, nav kļuvuši par tādiem truleņiem un nezvēriem kā pārējie. Reideru būs maz un katrs, kas gribēs par tādu tikt būs spiests mest kauliņu (jā! roll! roll!), lai noskaidrotu vai viņam ir kritusi šī apšaubāmā veiksme. Reideri, kā likums ir labi bruņoti un viņiem ir krietni vairāk munīcijas kā pārējiem. Mīnuss? Par reideru kļūst uz labu laimi un viņiem ir limitēts atdzīvošanās reižu skaits, pēc tam viņi degradējas par kādu citu klasi.Huligāni - tie ir reideru "light" version. Par huligānu var tapt praktiski ikviens (ja vien, protams, ir saglabātas rasu proporcijas saprāta robežās). Huligāniem ir bonuss tieši nažu lietošanā, bet viņi var lietot tikai pistoles no šaujamieročiem un hitpointu viņiem ir vismazāk no visiem. Survivali ir vis, vis, visnormālākie cilvēki. Tieši tādēļ par viņiem nevar kļūt kurš katrs - atkal jārollo un iespēja ir ļoti maza. Survivalu nav arī daudz - praktiski viens uz visiem. Survivals, toties, prot apieties ar pilnīgi visiem ieročiem, prot nēsāt bruņas (ko vēl prot tikai reideri) un levelupos saņem vairāk ekspas. Viņš ir arī pilnīgi normāls, tādēļ var normāli sarunāties ar pārējo spēļu dalībniekiem (to prot vēl tikai huligāni un reideri, bet tie ir "native" enemies un tādēļ līdz runāšanai, visticamāk, netiks). Survivals arī var uzzināt lietas, ko neviena cita rase nevar uzzināt par tām prasot. Piemēram, "kur ir pazudis Jonijs?", GM: "Pie tās tur mājas, krūmos atradīsi skeletu." Protams, bieži tā nevar, tur ir jākrāj speciāls resurss (OMG teh virtuality!). Survivalistiem, tāpat kā reideriem ir ierobežota atdzimšana. Pareizāk, viņi var atdzimt tikai vienu reizi par survivalistu. Pēc tam tie degradējas uz citu klasi.

Kā redzams, šis ir tipisks "trash" settings un uz diplomātiju būtu naivi cerēt. Tas, protams, nenozīmē ka tā tur nebūs, taču, atkārtoju, ir naivi uzskatīt, ka jūs varēsiet kaut ko sarunāt ar aptrakušu alkašu. Tāpēc spēlei arī ir tāds nosaukums - "Barības ķēde". Himna šķiet ir "Es aizeju pie nabagiem un grūžu viņus kārās mutēs..".

Visi spēlētāji var būt sagrupējušies nometnēs un "mesties kopā un iznest" kurus vien sagribās. Nav nekādu savstarpēju "rasu nesaderību" - var iet runāt ar kuriem grib un neviens nevienam nav naturāls enemijs, jo visi viens otram ir "barība". Katrs spēlētājs uz spēli saņem šķipsnu žetonu, kurus uzkarina kaklā. To nogalinot, žetons tiek norauts. Žetoni simbolizē ekspu - kad sakrājat konkrētu skaitu ekspas, varat doties pie GM un pretīgi virtuāli uzbūstot savus status. Jēēij! Mirušais, tikmēr, brītiņu patēlojis beigtu, uzliek nākamo žetonu un ceļās kājās, lai turpinātu dzīvoties. Ir predefined kvesti, kurus saņem no GMa, protams, daudzi rodas spēles gaitā, bet tie ir jau sagatavoti, konkrēti kvesti (visādi fetch me .... un kill..., bet arī reizēm nedaudz advancētāki) par kuriem arī var dabūt XPu.

Uztveriet to kā nedaudz ironisku Live Action MMORPG. OOG vai IG ir jūsu ziņā, taču ir strikti noteikts, ka tērpam jābūt ideāli autentiskam (atbilstošam XX gadsimta beigu tērpiem) un, jo īpaši svarīgi, kontaktējoties ar pārējo abu spēļu PC ir jābūt pilnīgam InGeimam un jāatspēlē sava loma pēc iespējas labāk. Domāju, ka vēlāk papildināšu šo informāciju ar jaunām domām, iespējams kaut ko pamainīšu.

Iespējams, jums tas nepatīk. Iespējams, jums tas pavisam nepatīk. Iespējams, ka tas jūs uzjautrina, bet jūs šaubaties vai tas ir ok. Sakiet, ko domājat, bet man kaut kā šķiet, ka varētu pat būt interesanti, katrā ziņā labāk nekā nīkt bezdarbībā gaidot nākamo NPC izsaukumu. Būs arī īstie NPC tiem, kas to vēlas, kuriem nav jāpiedalās šajā mayhem'ā.

Ak, jā piemirsu, par kaujām spēlē. Pirmais un svarīgākais - šaujamieroči ir ļoti reti un tikai dažiem. Tādus sākot spēli var dabūt tikai reideri un survivalisti. Lootošana atļauta, taču GMs var palūgt tev atdot ieroci (hahahaa! in your face!) pretī, tiesa, dodot XP. Tāpat arī ir noteikts apjoms, cik daudz patronu katra klase var nēsāt. Visvairāk patronu var nest reideri un survaivalisti. Pamatā tiek izmantoti būfoti sitamie - tie ir laužņi, sētas mieti, cirvji, kruķi, ceļazīmes, sliedes utt., galvenais, lai nobūfots pieklājīgi. Par izskatu es vēl padomāšu, bet, iespējams, man ````. Ir vēl speciāla kategorija naži - tie ir būfoti īsreindža sitamie. Vispār naži ir sūdīgāki kā garāki sitamie, tāpēc tiem, iespējams būs zināmi bonusi. Piemēram, sitiens ar ne-nazi pa rokām, pa kājām noņem tikai pushitpointu, t.i., tikai atkārtots sitiens noņem hitpointu. Naži noņem 2 visam ķermenim. Nažus drīkst mest (bet tiem jābūt drošiem mešanai). Ir arī šaujamie, kur katrs nodara dažādu damagi - visi nodara damagi 1, bet, piemēram, šotgans - 3, šautene (garstobra) 2, dezzert iigls (automaatiskaa pistole) 2. Tie kas prot (t.i., reideri un reindžeri) var nēsāt bruņas. Bruņas sedz to ko sedz un tām ir savs "damage resistance". Tas gan vēl ir neskaidrs jautājums, iespējams kaut kas mainīsies.

Šī spēle, lai cik haotiska un mežonīga neizklausītos, ir piesaukta "tēlot" bekgroundu abām pārējām spēlēm. Jo NPC spēlēdami savu spēli patiesībā veidos ikdienu šajā pilsētā un nejauši viņu savstarpējo rēķinu kārtošanas vidū nonācis spēlētājs no kādas no pārējām spēlēm būs iekūlies lielā ķezā, jo viņam ir pilnīgi cita sistēma. Es gribu, lai dzīve notiek tur ārpusē neatkarīgi no tā, ko PC domā un dara. Tiesa, tādēļ nevar pārāk aizrauties ar virtualitāti - no malas visam jāizskatās gana nevirtuāli, tādēļ arī nekādu saucienu "VIENS!" vai "Es tevi nošāvu, ````!" utt..

Tie, kam gribas pamēģināt ko mēreni virtuālu, bet tajā pat laikā ņemt dalību spēlē kā NPC, brīvajā laikā nodarbojoties ar kvestu medībām un izdzīvošanu post-apoc pilsētā, esiet laipni gaidīti spēlē Barības ķēde! (Plus, jums nav jāmaksā dalības maksa.)

Jā, tas bija par pirmo spēli. Bet ir vēl divas citas, kuras balstās daudz vairāk uz WYIWYG un KISS principiem -

S.U.X

S.U.X nozīmē "sociae universalis decimus" jeb "desmitā universālā (jeb vispārīgā acīmredzot) sabiedrība". Pirmie divi burti ir abu vārdu abbreviatūra, bet X - skaitlis 10. Pareizā S.U.X izruna ir vai nu pilnais nosaukums "socie universalis decimus"(vai "dekimus", neatceros) vai "es-ū-iks". Pieļaujams ir arī ātri izrunājamais variants "suks", bet nekādā ziņā nav pareizi teikt "saks" vai kā savādāk.

Šis jēdziens cēlies no sektantiem, par kuriem tika stāstīts S.U.X settinga ievadā (Mihuņins, patversme, "pasaules gala sagaidītāji" utt.). Šādi sektanti nebija tikai Latgalē, bet, protams, arī citos Latvijas novados un, kā reiz, viena sekta bija dislocēta tieši šajā pilsētā. Sākoties juku laikiem viņi, kā sludināts, paslēpās speciāli izbūvētā patversmē (angliski būtu "vault" man šķiet:)), kas tos pasargāja gan no radiācijas starojuma, gan radioaktīvajiem izmešiem ("fallout"). Tur tie dzīvoja iepriekš jau aprakstītajā stilā vairākus gadus. Tomēr mūžīgi pagrabā nedzīvosi un, padodoties sociālajai spriedzei, pārvaldnieks (angliski "overseer") izveda cilvēkus no patvertnes (kas bija izbūvēta, starp citu, daudzstāvu mājas pagrabā). Pilsēta, ko viņi ieraudzīja, bija absolūta izmisuma, sagrāves un bezcerības simbols - padomju daudzstāvu mājas bruka kopā, ielās auga zāle, viss, pamests, pilns ar lūžņiem. It kā ar to nebūtu gana - apkārt klīda ārprātīgi, sakropļoti un slimi cilvēki, kas alkohola, narkotiku vai radiācijas dēļ zaudējuši pēdējās saprāta paliekas un kuros kvēla naids pret perfektajiem, nesamaitātajiem, veseliem, tīrajiem sektantiem.

Par laimi sektas līderis jau to bija paredzējis un bija sagatvoti ieroči, kā arī sektas rīcībā bija ārpasaulē vairāk vai mazāk pieredzējušie "gājēji", kas pirms tam bija vienīgie, kas pameta patvertni. Bruņoti ar labākajiem ieročiem, apgādāti ar gandrīz nebeidzamiem munīcijas krājumiem, sektanti tomēr spēja izdzīvot.

Viņi būtu pametuši mirušo pilsētu, taču tad nejauši atklāja, ka pilnībā iznīcinātajā pilsētas benzīntankā ir vēl palikusi degviela. Tonnām degvielas pazemes tvertnēs. No pašas stacijas nekas nebija palicis, pat ne sienas, bet degviela rosināja uz domu viņu līderi... Lieta tāda, ka viņam bija paglābts arī automobilis - 1991. gada sarkans Volvo 480 ar 1.8 turbodzinēju nevainojamā stāvoklī. Apakšzemes patvertnē tas bija izturējis apokalipsi un laistījās kā jauns. Pirmā doma, protams, būtu ar to braukt prom, taču...kur? Auto droši vien tur arī paliktu, ja ne šis laimīgais atradums - tonnas degvielas. Tas ļāva viņiem auto pārvērst par fantastisku strāvas ģenerātoru, kas, savukārt, garantēja iespēju atkal beidzot darbināt datoru, rādīt DVD ripus, skandināt veco laiku mūziku, sniegt elektrisku gaismu tumsā, ļaut dzīt bārdu ar elektrisko mašīnu tas ir, veidot cilvēku apziņu (kā tas veiksmīgi notika pie Ignalinas pateicoties viņu ģenerātoram) atgādinot un saglabājot tiem pirms-haosa komfortu. Auto tika nocietināts un ap to izveidojās nometne. Auto bija turpat vai svēts, aizsargājams un nepieskarams, tas nesa dzīvību, gaismu, siltumu (dabojoties iekšdedzes dzinējam varēja lieliski un ātri tikt pie siltuma) un, galu galā...KOMPI.

Pārvaldnieks - Aleksejs Širokovs, starp citu - varēja beidzot atsākt savu reliģisko misiju - to, par kuru runāja sektas svētie raksti - atjaunot un saglabāt civilizāciju tieši tādu kāda tā bija pirms tam. "Sociae universalis decimus" - S.U.X - viņam vajadzēja varēt izveidot šo mītisko desmito sabiedrību, kas, dzīvojot pirmlaiku komfortā, tomēr saglabātu arī saprātu un gribu, lai nenonāktu atkal tumsas laikos. Lai arī pilsēta nebija tā ideālākā apmešanās vieta, benzīns bija ļoti svarīgs faktors un Širokovs bija pārliecināts, ka bez patstāvīga strāvas avota viņam izdosies veiksmīgi pildīt savu mesiju.

Šo spēli sauc S.U.X tādēļ, ka šī abbreviatūra simbolizē sektas mērķi, kas spēles spēlētājam ir ļoti būtisks. Visi S.U.X spēlētāji ir pilntiesīgi sektanti. Viņi ir "pirmie", tātad īstākie. Pārējie apmetnē ir tikai plebeji. S.U.Xistiem spēles laikā būs pieejams labākais ēdiens, dators, mūzika, tas ir, maksimālais iespējamais komforts. Visa apmetne ir sadalīta divās zonās - iekšējā un ārējā. Iekšējā ir zona ap automobili, kurš pieeja ir tikai pašam pārvaldniekam Širokovam, bet tuvākajās teltīs dzīvo tieši sektanti. Tālākajās teltīs (iespējams, aiz vienkāršiem auduma statņiem) un dzeloņdrāšu pinumiem, mīt plebeji, atradeņi - tie, kurus sekta pieņēma jau pēc katastrofas. Neīstie sektanti. Tiem nav pieejams praktiski nekāds komforts, taču viņi vismaz ir drošībā un paēduši, jo "gājēju" vienības, izkārtojušās apmetnes pašā malā, aizsargā tās perimetru no visiem potenciālajiem iebrucējiem.

Sociālajā hierarhijā sektā visaugstāk stāv pārvaldnieks, Širokovs. Pēc tam seko praktiski visi sektanti, pēc tiem - "gājēji" un paši zemākie apmetnē ir "atradeņi", "plebeji". Sektanti var staigāt pa visām apmetnes zonām, var arī iziet pilsētā, taču viņi to nedara pārāk labprāt - sektanti necieš netīrību, viņu teltis ir lieliskā kārtībā (kamēr plebejiem mirkst netīrībā un nekārtībā), sektanti baidās un necieš vardarbību (tāpēc ieroču nēsāšana apmetnes iekšējā zonā ir aizliegta), sektanti runā tikai pieklājīgā, tīrā valodā, nelieto alkoholu, nesmēķē, nenodarbojas ar seksu, neizrāda(un nepazīst) kaisli, uz viņu kompja HDD nav porno (!!!!), viņi vienmēr smaida un domā pozitīvas domas. Daļēji tas ir viņu pārliecības, bet daļēji noteikumu dēļ - ja kāds sektants neievēro kādu no šiem noteikumiem, viņš tiek izsperts no sektas un apmetnes arīdzan, kas praktiski nozīmē nāvi. Maigākos gadījumos viņa stāvoklis tiek pazemināts līdz "atradeņa" jeb "plebeja" statusam un viņam jāpieņem jauns vārds. Tas ir smags trieciens, tādēļ visi sektanti gandrīz maniakāli skrupulozi seko noteikumiem. Un noteikumu ir daudz un tie ir rakstīti. Lūk daži piemēri -
"S.U.X pilsonis nedrīkst runāties ar "plebejiem" biežāk kā trīs reizes dienā un katru reizi ne ilgāk kā piecas minūtes. Ja viņš manīts tā daram, nekavējoties jāpieprasa paskaidrojums. Ar īpašām atļaujām īpašos gadījumos šis likums ir ignorējams.
S.U.X pilsonis nedrīkst lietot nekādus ieročus un uz viņa rokām nekad nedrīkst būt asinis. Izņēmums ir paša asinis nejaušā situācijā vai arī medicīnas vai citā profesijā, kur no tā nevar izvairīties. S.U.X pilsonis ienīst vardarbību un nedrīkst ne publiski, ne prātā (domu noziegums) priecāties par kādu vardarbības izpausmi.
S.U.X pilsonim jābūt tīrām drēbēm, tīrai, sakoptai teltij, svaigai elpai, noskūtai bārdai un tīram ķermenim, ja to atļauj apstākļi. S.U.X pilsonim obligāti jālieto kaut neliels daudzums smaržvielu ikdienas.
S.U.X pilsoņiem aizliegts runāt vai domāt(domu noziegums) par seksu. Fiziska tuvība ir aizliegta, izņemot ja tas ir ar mērķi radīt pēcnācējus, bet arī tad abas puses nedrīkst izbaudīt to, just baudu vai kaisli. Ja rodas šaubas par baudas izjušanu, ir atļauts pieaicināt medicīnisko personālu, kas novēros kopošanos un brīdinās, ja konstatēs kaisli vai baudu. Kopošanās atļauta TIKAI starp pretējo dzimumu pārstāvjiem. Homoseksuālisms ir nepieļaujams un subjekti, kas to piekopj kaut vai tikai domās (domu noziegums) - iznīcināmi."

Šos noteikumus arī ievēro tādēļ, ka visi sektanti baidās viens no otra nodevības kā arī apmetnē darbojas profesionāli spiegi, kuru personības neviens nezina, taču viņi ievāc informāciju un nodod pārvaldniekam par visiem. Domu noziegumu fiksēšana ir krietni sarežģītāka, taču ir metodika, testi, kas ļauj tādu nešaubīgi identificēt.

Ko sektanti dara? Tikai izklaidējas?
Nē, nebūt ne. Bezdarbība ir cilvēka ļaunākais iendaidnieks. Sektanti nodarbojas ar nepieciešamajiem, bet tīriem darbiem. Tā kā ir pieejams dators, ir nepieciešams personāls, kas to apkopj un garantē tā darbošanos, programmē, sagatavo DVD ripus. Lai arī auto ir neaizskarams, tomēr pats pārvaldnieks to netaisa, eļļu nemaina un neremontē - priekš tā ir citi cilvēki, kuru pienākumos tas ietilpst. Tā kā nepieciešama izklaide(un propoganda), apmetnē darbojas radio, kurā strādā dīdžeji. Tiek veidota arī "skrejlapiņu" avīze, kurā (kā publiskā vēstulē) visi apmetnes iedzīvotāji tiek informēti par svarīgākajiem jautājumiem. Ir protams arī citi darbi, , taču tie visi orientējas uz darbošanos tikai un vienīgi apmetnē un pamatā tieši apmetnes centrālajā daļā.

Kā varat nojaust, S.U.X ir dziļi sociāla spēle..absolūtas apokalipses apstākļos. Bet tāda tā ir - nekādas vardarbības. Katram sektantam ir 2 hp, taču tie vairāk ir formālas kārtības labad, praktiski nekur tos nenākas izmantot. Protams, pastāv intrigas, nodevības, jābaidās no spiega (kurš būs viens (vai vairāki) no dalībniekiem). Sektanti var ceļot arī pa pilsētu vai iesaistīties avantūrās ar plebejiem, bet tā viņi riskē zaudēt savu statusu. Un jo biežāk un atklātāk viņi to dara, jo lielāka iespēja.Tā ir sabiedrība, kurā tu nevienam nevari ticēt, kur jābaidās no ikviena un no ikkā. Un tomēr tas ir komforts un drošība. Spēles laikā risināsies vairākas sižeta līnijas, taču tās nebūs uzkrītošas. Kvesti kā tādi neeksistēs - viss būs viena liela storīlaina daļa un spēlētājs noteiks, kas notiks ar viņu un, varbūt, ar apmetni kopumā. Katram būs savi mazie, pretīgie noslēpumi un katram būs savi trumpji.

S.U.X ir orvelisks sociālais LARPs. Jā, "1984" ruljez.

Bet tas nav viss. Vēl ir trešā spēle, par kuru gan sanāk mazāk stāstīt, jo tā lielā mērā balstās uz S.U.X, taču, neskatoties uz to, ir krietni savādāka un spēles process tieši tāpat ir nedaudz cits.

PostCity

Vispirms par nosaukumu. Tas ir angliski un arī ar nolūku - projektā ir trīs spēles, katra ar savu koncepciju, nosaukumu un katrs nosaukums ir savā valodā - latviešu, latīņu un angļu. PostCity ir larps par post-apokaliptiskas apmetnes ("pilsētas") dzīvi, ikdienu šajā briesmīgajā pasaulē. Tā ir cīņa par eksistenci griežoties starp diviem dzirnakmeņiem - mežonīgās, vardarbīgās, bet toties brīvās ārpasaules (kur valda Barības ķēdes likumi) un līdz nelabumam pareizās, taisnās, ierobežojošās, bet toties civilizētās un drošās sektas. Šī spēle ir par "plebejiem" jeb apmetnes ārējā sektora apdzīvotājiem.

Viņi dzīvo netīrās, nekārtīgās teltīs ārpus apmetnes centrālās zonas. Viņi dzīvo pie pašas robežas un ir diezgan lielās briesmās, ja kāds alkašs iebrūk nometnē vai kaut vai pietuvojas un sāk šaut. To nepieļauj (nedrīkst pieļaut) pilsētas policijas orgāns - "gājēji", kurus arī var spēlēt. Tie ir labi bruņoti, labi apmācīti,labi motivēti (viņi arī var uzturēties centrālajā apmetnes sektorā, tiesa, ierobežotu laiku). Viņu uzdevums ir pasargāt apmetni un tās iedzīvotājus no visiem agresoriem. Laiku pa laikam rodas nepieciešamība arī pēc krietni netradicionālākiem uzdevumiem, misijām, par kurām ziņo viņu kapteinis, kas arī rūpējas par viņu trennēšanu un fiziskās formas uzturēšanu.

Ir vesela virknes tieši ārējam sektoram piemērotu noteikumu, kas jāievēro plebejiem (jo iekšējā sektora nolikums uz tiem neattiecas), to ievērošanu kontrolē "gājēji". Neskatoties uz to, atmosfēra šajā apmetnes rajonā ir diezgan brīva, nepiespiesta.

Diemžēl brīvībai ir arī savi mīnusi - viņiem ēst neviens nedod (uz spēli var ņemt tikai minimālas pārtikas rezerves un tur nedrīkst būt nekas "labs", gaļa utt.), lai to nopelnītu, nākas nodarboties ar bīstamākiem un netīrīgākiem darbiņiem - pirmkārt tie ir iekšējā sektora uzdevumi, otrkārt, "treasure hunt" - tā tiek dēvēta noderīgu lūžņu vākšana ārējā pilsētā. Lieta tāda, ka sektantiem agri vai vēlu ir nepieciešamas dažādas detaļas dažādām ierīcēm, tās, protams, var izgatavot paši, taču ērtāk ir jau paņemt gatavas. Bez tam, dažkārt tādas lietas ir ļoti sarežģīti, pat neiespējami izgatavot. Elektrodzinēji, auto rezerves daļas, sūkņi, viegli kausējams metāls, drātis, televizori, radio - šīs visas mantas satur tik daudz noderīgu detaļu, ka patiešām ir īstas "bagātības" pēc-apokalipses laikmetā. Paši sektanti nav gatavi doties mežonīgajā pilsētā un riskēt ar savu dzīvību, "gājēji" to dara, bet tādi gājieni bieži vien izmaksā dārgi (tas ir, nepieciešams ekipējums, munīcija no sektas rezervēm un ir iespēja to zaudēt) un viņiem pašiem ir savi uzdevumi, kaut vai apmetnes apsargāšana. Tādēļ ārējā sektora iedzīvotāji "atmaksā" par ēdienu un aizsardzību dodoties meklēt dažādus "lūžņus" apkārtējā pilsētā.

Protams, "plebejs", kas prot gatavot krēslus, sajēdz elektroniku, prot remontēt auto spēj dzīvot arī nepametot apmetni un tiek turēts augstā cieņā. Tīrākos un daiļākos "plebejus" sektanti labprāt izmanto par apkalpotājiem vai pat pavāriem.

Visādi citādi tie var darīt ko vēlas.

Šī spēle ir "zelta vidusceļš" starp vardarbību, kariņiem un diplomātiju, intrigām. Spēlētāji var atrisināt lielāko daļu problēmu mierīgā ceļā, bet var arī kļūt par "gājējiem" un izjust uz ādas to, ko nozīmē aizsargāt savu apmetni pēc-apokalipses laikmetā. Tie ir piedzīvojumiem un briesmām piesātināti "scavenge" gājieni pa pamesto pilsētu turpat vai "Pikniks ceļa malā" stilā, tā ir sarežģīta sadzīve daļēja totalitārisma atmosfērā, tā ir cīņa par izdzīvošanu. Spēlē ir kvesti, tie izpaužas kā misijas "gājējiem" vai arī kaut kas vairāk netiešs "plebejiem" - vairāk vai mazāk kvesti tradicionālajā izpratnē. PostCity ir tipisks post-apokalipses piemērs bez orveliskas vai izteikti uuber-vardarbiigi psihodeeliskas atmosfeeras. [/font]

Par kaujām, dzīvībām un charu sistēmu spēlēs S.U.X un PostCity
Tāpat kā "Barības ķēdē" arī šajās spēlēs tiek izmantoti tie paši ieroči, taču to "damage" ir cits - visi ieroči (neatkarīgi no lietotāja) nodara kaitējumu 1, izņemot "šotganu", kas nodara kaitējumu 3 un naža, kas nodara kaitējumu 2. Ievērojiet, tas ir savādāk kā BĶ!
Sektantiem ir 2 hp, "gājējiem", "plebejiem" - 5. Ja hitpointu skaits sasniedz nulli, spēlētājs nonāk "klīniskās nāves" stadijā. Ja to aizgādā līdz Ārstam (viena no vissvarīgākajām personām visā spēlē un tāds ir tikai viens), tas var izglābt. Bet "nogalinātais" (vai, pareizaak, smagi savainotais) nevar pats iet, viņš tiešām jānes. Ja viņu atstāj vai ārsts nespēj glābt, tēls mirst un spēlētājs pamet spēli.

Tieši tā, tēla nāve šajās spēlēs nozīmē to, ka spēlētājs pamet spēli un tajā neatgriežas. Viņam spēle ir beigusies un viņš atpakaļ nenāks. Tas automātiski nozīmē to, ka ja kāds ir redzējis noziegumu, jūs varat viņu patiesi apklusināt. Tas nozīmē, ka jums ir jābaidās .. mirt. Tas nozīmē, ka var paveikt atentātus kaut vai pret ārstu vai Širokovu, kas, viennozīmīgi atsauksies uz visu spēli. Tas nozīmē, ka "treasure hunt" vairs nav pastaiga, bet patiess izdzīvošanas gājiens.

Nav nekādas XP vai levelupu sistēmas, viss ir plainly simple - trāpījums, hp zudums, nav nekādu geimmāsteru vai neaizskaramo NPC - visi ir vienādi. HP var atjaunot uzliekot marles pārsēju. To var darīt arī cīņas laikā. Pārsēju var noņemt tikai tad, ja tas tiek "saārstēts" pie Ārsta vai paiet zināms noilgums. Ierobežojumi pārsēju skaitam nav (iedomājos mūmijas tuvāk spēles beigām..). Protams, visiem jālieto aizsargbrilles (izņemot sektantus, ja viņi nepamet iekšējo sektoru), tāpat arī ar "melee" ieročiem - laužniem, nažiem, nevar sist pa galvu, starp kājām, nevar durt (ar nazi var!).

--------------------------------------------------------------------------------------------------

Lūk tāds ir mans neoficiālais spēles(spēļu) anonss.

Tehniskās, garlaicīgās detaļas pāris vārdos
Spēle, visticamāk, notiks vasaras vidū, jūlija vidū, tā ilgs, šķiet no 5dienas vakara (kad visi ierodas,iekārtojas) līdz 7dienas priekšpusdienai (kamēr visi sakaārtojas, sapakojas). Pieteikties var jebkurai spēlei, taču situācija ir tāda, ka būs nepieciešams balanss - neviena spēle nedrīkst būt būtiskā pārsvarā, līdz ar to, ja neesat rezervējuši sev vietu (tas ir, iemaksājuši dalības maksu jau tagad), jūs var transferot uz citu spēli vai sociālo grupu. Pirms tam jūs saņemtu brīdinājumu un pieejamās vakances, ja tās neapmierinātu, mēs pieņemtu, ka jūs nepiedalaties. Spēli veido pašlaik tikai mana necilā persona un es ļoti ceru, ka man izdosies tikt galā ar visiem organizatoriskajiem smalkumiem.

Dalības maksa, acīmredzot, varētu būt ne vairāk kā 5 Ls PC. BĶ spēlētājiem dalības maksa nav jāmaksā. Vecuma ierobežojums ir 15 gadi BĶ, PostCity (tiem, kuri atnesa vecāku atļauju uz TN:C un kuriem bija 14 gadi, arī ir atļauts piedalīties), līdz 18 gadiem nepieciešama vecāku atļauja. S.U.X var piedalīties jau sākot no 12 gadu vecuma.

Tiesa, protams, ja visi akurāt noliks šo projektu un nebūs gana daudz spēlētgribētāju, to īstenot nebūs iespējams, tādēļ dodiet ziņu, ja tas jūs interesē un norādiet uz lietām kas patīk, kas ne. Vēl daudz kas var mainīties.

Šo rakstu rediģēja Kamazs: 02.12.2005 19:18

[Kamazs]

Sektantiem nav vienotas "uniformas", bet jāģērbjas tā dēvētajā "lietišķajā stilā", drēbēm jābūt neuzkrītošām, tīrām, kārtīgām.