Tolkīna apstrīdētājs, Par "Tumsas gredzenu" Opcijas

[eyedam]

Žurnāla Klubs aprīļa numurā ir raksts trijās lappusēs par krievu rakstnieka Nika Perumova sarakstīto grāmatu Tumsas gredzens – iespējamo Gredzenu pavēlnieka turpinājumu 1600 lappusēs (ils jau par to runāja šajā pavedienā).<br><br>

Šeit raksts ieskenēts tiem, kas netiek pie paša Kluba.

eyedam

Šo rakstu rediģēja Beppo: 29.12.2009 10:04

Rediģēšanas iemesls: Bilžu sen jau tur vairs nav. Meklējot rokā Kluba 2004.(?) gada aprīļa numuru.

[Andza]

Ak, jaa, shis interesantais charaakteris. Jaasaka intervija bija apmeeram taada, kaadu to iedomaajos. Nabags ir necieshami iedomiigs tipinjsh. Paklausieties vien shajaas rindaas: "Kaada ir atshkjiriiba starp Tolkiinu un Perumovu?"
"Tolkiins ir viens no 20. gs. lielaakajiem autoriem. Robezha starp mani un vinju - pasaulju daliishana melnbaltaa un daudzkraasainaa."
Aha, taatad juus, mr Njik Perumov, esat sanaak arii viens no lielaakajiem 20.gs rakstniekiem taapat kaa Tolkiins tikai bikinj gudraaks?

Man jau, protams, ir nedaudz nekorekti njirgaaties par sho subjektu, ja neesmu lasiijis peedeejaa graamatas, bet tikai paklausiijies atsauces no paziistamiem cilveekiem (visaa visumaa negatiivas).

Par filmas kritizeeshanu runaajot, nu, ak dievs, vai tad Niks neko nav dzirdeejis par scenaarija adapteeshanu? Uzskats, ka ja filmaa viss buus preciizi kaa graamataa (vaards vaardaa), sanaaks tik pat laba filma kaa graamata ir sen paziistams kaa pamulkjiigs. Protams, muusu veselaa sapraata iipashniekam ir eerti nosaukt paziistamu gleznotaaju vaardus un izlikties sasodiiti gudram, bet nu dazhreiz ir veerts piedomaat par to, kaa informaacija nonaak pie adresaata filmaas un kaa graamataas. Tas, kas var likties episks un varens vienaa, nemaz taads neizskatiisies otraa. Protams, ir liekas ainas filmaa, bet nu filma vienmeer ir un paliek interpretaacija, taapat kaa Saurona acs - nekur nav pateikts, ka taa ir reaala un fiziska tur augshaa tornii, vienkaarshi mees vinju redzam tur, lai gan patiesiibaa taa ir tikai idejas projekcija. Taapat kaa graamataa, bija dota briiba iespeeja intepreteet vai taa ir fiziska vai ne.

Nu labi, nav ko man te iignjoties, fakts kaa taads ir un paliek, esmu ljoti subjektiivi negatiivi noskanjots pret sho IMHO, bleedi, kursh smalki iedziivojies bagaatiibaas uz Tolkiina pasaules reekjina.

[Svivens]

He, nu lai jau vinjam tiek. Tas tumsas gredzens ir muljkjiiga fanfika paraugs, kursh kaa taads ir pat aizkustinoshs.
Izraadaas ruukji izraka Morijas raktuves izmantjot briinumaino burvju akmeni, kas ruukju valodaaa saucaas ROLSHTEINS. Nu taads pamatiigs blukjis, kursh kur vieljas izrok tuneli klintiis.

[zenofeX]

Nu, jaa.
Labs raksts, un interveetaajs arii apmeeram zin, ko runaa. Bet tas Perumovs, tas Perumovs! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)
Vinja krievijas lielais patriotisms naak pa visaam shuveem aaraa. Kaut gan par Tolkiinu, saki ko gribi, ir uz to pusi. Tolkiinam pasaule bija aprakstiita daudz vienkaarshaak, nekaa Perumovs to dara. Par GP filmu gan galiigi nepiekriitu, tur vinja domas liekas galiigi aplamas, nepamatotas.

Nu un kopumaa - liels pluss ir tas, ka vispaar shaadas intervijas paraadaas Latvijas masu meedijos. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif)

[Dekaels]

Neesmu pārāk lielā sajūsmā par "Koļco tmi" (lai gan kā vienkāršs action gabals - tīri labs).
Bet par filmu - par filmu viņam pilnīga taisnība, godīgi sakot. No Tolkīna tur gandrīz ne smakas.

God. cien. Andza Arrdh gan nekorekti kritizē Perumova sacīto:

Paklausieties vien shajaas rindaas: "Kaada ir atshkjiriiba starp Tolkiinu un Perumovu?"
"Tolkiins ir viens no 20. gs. lielaakajiem autoriem. Robezha starp mani un vinju - pasaulju daliishana melnbaltaa un daudzkraasainaa."
Aha, taatad juus, mr Njik Perumov, esat sanaak arii viens no lielaakajiem 20.gs rakstniekiem taapat kaa Tolkiins tikai bikinj gudraaks?

Runa ir par robežu, nošķirošo pasauluzskata jautājumā, nevis par meistarību vai tml.

[Farliner]

Perumovam tā pasaule ir nevis detālāk izstrādāta, bet piebāzta r visādu drazu, savāktu gan no dažādu tautu mitoloģijas, gan no Perumova paša fantāzijas...

Sērijas pēdējā grāmata, Adamant Henni vispār ir gandrīz nelasāma - ko verts ir kaut vai punduris vien, kurš vazājas ar zobenu, kurā iekabināti 9 gredzeni... protams, tie paši, kuri Nazguliem bijuši, un, nezkāpēc, nav Orodruīna liesmās izkusuši. Un viņa bruņuhobiti jau ir fantasy cienītāju parindās par palamu kļuvuši, it īpaši - Krievijā. Un viņa pasaule ir nevis daudzkrāsaina, bet gan pelēka - tiek izpludināta vienīgi robeža starp gaismu un tumsu, nevis izceltas kādas citas krāsas. Valari protams, izrādās ļaunie, tāpat arī Gendalfs un visi elfi. Pieeja, jāsaka, visai primitīva - pasakam, ka melns ir balts un uz priekšu. Taisņniba, protams, ir viennozīmīgi viņa galvenajam tēlam, kurš gan grāmata g.k. figurē it kā orajā plāna, un norganizē milzonīgu slaktiņu... par hobitiem mifrila bruņās no papēžiem līdz galvai, kas nēsā līdzi mifrila metamos nažus... ja atceramies pirmavotu, kur tiek teikts, ka viens Frodo bruņukrekls ir vairāk vērts, nekā visa Šira kopā ņemta... no ko tur vēl piebilst. Skumj.

[Dekaels]

Aha, "Adamat Henni" ir visvājākais gabals.
Negribas tomēr piekrist, ka viņš vienkārši pārkrāso melnu par baltu un otrādi; nedaudz niansētāka tā pieeja tomēr ir.
Tolkīns - katolis - duālists.
Perumovs - ateists - materiālistiski domājošs, t.i., ar visai empīrisku pieeju pasaulei, un tāpēc arī izteikta polaritāte "labais - ļaunais" neparādās.

Ir gan cilvēki, kas daudz lasījuši fantasy žanrā, bet priekšroku dod Perumova pasaulei ne Tolkīnam. Ar savu pamatojumu. Vismaz vienu tādu zinu.

[Farliner]

Patikšana jau ir gluži individuāla lieta, un tas ir tikai normāli, ka kādam labāk patīk viena autora darbi, nekā cita, galu galā, katrs cilvēks taču ir individualitāte.
Perumova paša pasaule - Hervarda (Хевард) patiešām ir diezgan detāli izstrādāta un bagāta, taču šī versija par GP pasauli ir, IMO, neveiksmīga, lai gan labi noderējusi autoram lai pievērstu viņam uzmanību lasītāju vidū. Man pašam tīri labi patika viņa darbs SF žanrā "Череп на ркаве" un es ar nepacietību gaidu turpinājumu, taču Viduszemes izņirgāšana man gan nepatika.

[Dekaels]

"Čerep na rukave" plauktā stāv, nevaru nekādi saņemties izlasīt... Piegriezusies tā zf līdz nelabumam jau.

Secinājums: Perumovs NAV slikts rakstnieks, lai tik turpina strādāt :D

[Andza]

God. cien. Andza Arrdh gan nekorekti kritizē Perumova sacīto:

CITĀTS 
Paklausieties vien shajaas rindaas: "Kaada ir atshkjiriiba starp Tolkiinu un Perumovu?"
"Tolkiins ir viens no 20. gs. lielaakajiem autoriem. Robezha starp mani un vinju - pasaulju daliishana melnbaltaa un daudzkraasainaa."
Aha, taatad juus, mr Njik Perumov, esat sanaak arii viens no lielaakajiem 20.gs rakstniekiem taapat kaa Tolkiins tikai bikinj gudraaks?




Runa ir par robežu, nošķirošo pasauluzskata jautājumā, nevis par meistarību vai tml.

Nu it kaa tiesa, kritizeeju nekorekti, jo esmu emocionaals un subjektiivs, bet no otras puses paskatiijos un neko izteikti nekorektu neatradu. Nekur neparaadaas jautaajuma konkretizaacija par to vai runa ir par meistariibu vai pasaules uzskatiem. Un ja jau runa ir par pasaules uzskatiem, tad kaada velna peec vispaar vajadziiga bija shii replika

Tolkiins ir viens no 20. gs. lielaakajiem autoriem

?

[Dekaels]

Hmjā, diemžēl tā intervija nav sausi-loģiski izveidots teksts, bet dzīva saruna.

Bet, ja vēlreiz izlasa jautājumu:
"Kā jūs pats paskaidrotu lasītājam - kur ir atšķirība starp Tolkienu un Perumovu?",
tad, manuprāt, Perumovs skaidri un gaiši tās nosauc:
1) Tolkiens ir viens no 20. gs. lielākajiem rakstniekiem, bet Perumovs nav;
2) Tolkiens ir duālists, bet Perumovs nav.

[Rosie Cotton]

Daudzi nikni klaigā, ka Taņa Grotere ir plaģiātisms.. Vai Perumovu arī nevar uzskatīt par plaģiatoru?

[Dekaels]

Plaģiātisms ir kopēšana un ideju zādzība, tātad savā ziņā, droši vien var. Ar "Koļco tmi", kā viņš pats saka, izdošanu Rietumos viņam būtu problēmas. Bet arī tur ir turpinājumu un variantu rakstītāji. Kaut vai tās pašas parodijas (latviski iznākusī, kuru neesmu lasījis; ir vēl "Hobita" parodija... kosmosā u.c.). Samaksā kaut kādu summu, un raksti cik uziet!..To var darīt arī Perumovs. Un viss būs likumīgi.

Lai gan par plaģiātismu būtu jārunā tikai tad, kad autors noliedz ideju, sižetu, tēlu u.tml. pārņemšanu.

[ils]

Niku Perumovu tā īsti par plaģiatoru nosaukt nevar, jo viņš jau nepārstāsta "Gredzenu pavēlnieku". Viņš stāsta tālāk un varoņi viņam arī galvenokārt ir citi. Ja Tolkins uz savu pasauli ir izņēmis "licenci" un Perumovs nav prasījis atļauju Tolkina mantiniekiem, tad tā jau ir cita lieta.
Vispār Krievijā Perumovu vērtē tik pat neviennozīmīgi kā šajā Forumā. Daži viņu noliedz, daži ceļ debesīs. Pēc grandiozuma viņa romānus var salīdzināt ar GP. Vispirms viņš uzrakstīja diloģiju, trešais romāns tapa tikai pēc lasītāju lūgumiem. Perumovs pret tēmu jau bija atsalis. Romāns ir vājāks.
Savu mērķi autors sasniedz - Tolkina Viduszeme faktiski ir iznīcināta. Tā kā esmu šos romānus lasījis tad varu teikt, ka autors iedzīvojas GP pasaulē meistarīgi, bet tas, ko viņš ar to izdara, tas ir viens liels "fui". Tolkins savā darbā balstījās uz Rietumu civilizācijas vērtībām. Perumovs nostāda tam pretī Austrumu vērtības ar to "iņ - jaņ" principu. Respektīvi Pasaule pastāvēs tikai tad, kad abas puses, gan gaišā, gan tumšā, būs līdzsvarā. Jebkuras puses uzvara šo līdzsvaru izjauc un Pasaule sagāžas.
Ideja, ka ļaunums ir tikpat vajadzīgs, kā labais, liekas diezgan baisa, bet es neesmu filozofs, man te ir grūti ko teikt.

[Farliner]

Manuprāt, Perumovs toreiz neaprobežojās ar In-Jaņ duālismu, viņš tur diezgan rupjā veidā izrīkojas ar Tolkina pasaules elementiem - kaut vai tas pats Sarumana spoks vien ko ir vērts... un visi tie viņa jaunievedumi, piem. Orlangurs - laika drakons man šķiet absolūti neiederīgi Tolkina izstrādātajā kosmoloģijā.

[Dekaels]

"Vislabākais" tomēr ir galvenais varonis hobits Kāviņtursauca. Killingmachine... Bīstaties, orki, bīstaties, troļļi, bīstaties... visi!.. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

[Farliner]

Jā, nu tas bruņuhobits ir visai atbilstošs tai vecajai anekdoetei: "Sems un Frodo piesēdušies atpūsties, ceļojot Mordoras virzienā. Piepeši redz - nāk pa ceļu pretī kaut kādi tipi mifrila bruņās no galvas līdz kājām, apkārušies ieročiem... nu šie ar prasa: "kas jūs tādi, Gondoras karotāji? - "Nē, mēs esam hobiti... Perumova hobiti."" Joks jau joks, bet jokā daļa patiesības... iedomājieties Tolkina hobitu, kas cīnās vienā ierindā ar dvarfirm un mierīgi tiek galā ar orkiem un cilvēkiem vienu pēc otra...

[Dekaels]

Bija jau gan arī Tolkīnam viens leģendārs karotājs (kurš pat varēja jāt uz zirga!), un noslaktēja orku tā, ka šim galva aizlidoja pa gaisu un ieripoja truša alā (un tā, kā vēsta "Hobits", radās golfs (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) )...

[Farliner]

Jā, un par to tipu leģendas stāstīja vēl 10 paaudzes vērlāk. Savukārt tas Folko it kā ne ar ko īpašu neizcēlās... vai nu visi hopiti pēc GP notikumiem nejēgā kruti kļuvuši, vai vēl kas tamlīdzīgs...

[Dekaels]

Merijs ar Pipinu vienkārši bija noorganizējuši labā entu ūdentiņa eksportu uz Hobitoniju...