Aleksandrs (Jēkabs) Grīns un viņa daiļrade Opcijas

[addict]

" "Grīns rādās mums smags, drūms un vietām asiņaini drausmīgs un nežēlīgs kā viņa paša kara un kautiņu varoņi," aizrāda Roberts Klaustiņš, un tomēr - jebkāds pesimisms vai izmisums viņam ir pilnīgi svešs un nepieņemams. Gluži otrādi - Grīns slavina cilvēka varonību, drosmi, uzņēmību cīņā(lai cik tā nežēlīga un smaga būtu) par savām, savas cilts un savas tautas dzīvības iespējām." (No 1990. gada izdevuma "Dvēseļu puteņa" priekšvārda, autors - Harijs Hiršs).

Spilgti personāži, spraigs sižets, savas zemes mīlestība un gatavība par to nolikt galvu- lietas, kas ļoti bieži sastopamas šī rakstnieka darbos un lietas, kas to vislabāk raksturo.
Ko sakiet par šo, manuprāt, izcilāko latviešu autoru? Kuri no viņa darbiem jums sirdij vistuvākie? Kādus vispār esiet lasījuši?
*jautājums ārpus tēmas - vai kāds nezin, vai ir iespējams iegādāties A.Grīna diloģiju "Zemes atjaunotāji"?

[gone away]

Man šī rakstnieka grāmata "Dvēseļu Putenis" ļoti patīk. Patiesi laba grāmata! VNk super!

[Hikari]

Jāatzīst, ka šito rakstnieku zinu, taču tā arī neko neesmu izlasījusi. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)
Itkā jau mums ieteica "Dvēseļu puteni" lasīt, bet es biju ļauna un noslinkoju... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)

[Ného]

Labs latviešu rakstnieks, īpaši tādēļ, ka rakstījis daudz vēsturiskos romānus. Nācies ir lasīt piespiedu kārtā "Dvēseļu puteni", kas arī varētu bijis pamatā sabojātam iespaidam, bet par spīti tam grāmata bija laba, vienīgi pagara tam laikam, kad vajadzēja lasīt, un arī ne par to mīļāko laika posmu. Un atkārtošos, vēlāk sapratu, ka grāmata tiešām laba. Ir arī mēģināts sākt lasīt "Tobāgo", bet nu pa vidam iespraucās citas grāmatas, tādēļ nav pabeigta.

[Erasmus]

Ir lasīts tikai "Nameja Gredzens", bet plauktā stāv "Dvēseļu Putenis", kuram tad arī drīz vien ķeršos klāt. No "Nameja Gredzena" iespaids ir ļoti labs radies, ļoti patīk.

[Džūna]

Es esmu lasījusi to pašu Nameja gredzenu un reiz iesāku Dvēseļu puteni, ko laikam domāju pabeigt.

Tā neko tā literatūra viņam.

[subito]

"Dvēseļu putenis", manuprāt, sit pušu jebkuru Holivudas kara filmu. Visvairāk piesaistīja ārkārtīgi dzīvi un krāsaini aprakstītās kaujas epizodes. Izlasīju to, kad mācījos 8. klasē. Pārāk jūtīgiem cilvēkiem ar pārāk labu iztēli, iespējams, šo romānu nevajadzētu lasīt. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/w00t.gif)

Šo rakstu rediģēja subito: 13.11.2006 17:14

[maichestera]

Grīnam ir lieliski darbi!Vislabāk patika Dvēseļu putenis.Mamma man deva pakluso lasīt pirmās republikas laikā izdoto.Antikomunistiskā literatūra,redziet (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Bet pēctam šo lielisko darbu atkal iekļāva skolas programā un izdeva otreiz.

[Elony]

Dvēseļu putenis ir lieliska gramata, ļoti reālistiska un interesanta. Pārējo no Grīna lasījis vel neesmu, bet domāju, derētu palasīt Nameja gredzenu.
Galvenais, ka par spīti tam, ka tas ir vēsturisks romāns un pie tam visai drūms, kur cilvēki iet bojā viens pēc otra un varas to vien dara, kā sagrauj ilūzijas un sapņos, beigas tomēr ir daudzmaz laimīgas. Tas priecē. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Nefermerita]

Latviešu rakstnieki parasti ir mīkstčauļi un vispār latviešu literatūra ir izteikti sievišķīga.
Šis rakstnieks ir izņēmums. Vislabāk man patīk Zemes atjaunotāji, bet lasījusi esmu visas viņa grāmatas, izņemot, protams, vēstures grāmatas skolām. Šobrīd lasīšanas procesā ir Jātnieku triloģijas otrā grāmata Sarkanais jātnieks, kura stāsta par apmēram to pašu, ko Kauju karalis Kārlis, bet plašāk un vairāk no latviešu skatpunkta, kā aŗi no cra Pētera un Karaļa Augusta redzespunkta, tā ka ir redzams gan no vienas, gan otras, gan trešās, un no cetutās puses - vienkārša latviešu zemnieka ģimenes puses.
Labas grāmatas. Dvēseļu puteni vienkārši izbaudīju (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Latviskiem latviešiem jāizlasa obligāti (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[ota]

Gandrīz vienīgais no latviešu rakstniekiem, kas man patīk." Dvēseļu putenis" ir fantastiska grāmata. Rakstnieks raksta tādā īpatnēja ritmā, bieži atskaņās, gandrīz kā dzejā. Latvijas vēsturi arī palīdz izprast. Noteikti iesaku izlasīt!

[Miervaldis Gotiņ...]

`Dvēseļu putenis` absolūti rullē - labākais, kas vispār ir latviešu literatūrā par Pirmo Pasaules karu un Brīvības cīņām, pie kam, cik saprotu, lielā mērā arī dokumentāls. Diezgan piekritīšu vienam no iepriekšējiem runātājiem par to, ka šāda tipa rakstnieku latviešu literatūrā ir sasodīti maz un kopumā tā ir reāli sievišķīga.

Grīna darbi par senākiem vēstures posmiem - `Nameja gredzens` sniedz tīri labu un detalizētu sava laikmeta aprakstu un pietiekoši dzīvus un spraigus notikumus, tomēr tā ir un paliek fikcija (ja arī `Nameja gredzenā` aprakstītais dumpis jelkad ir noticis, tad vēsturē par to nav nekādu liecību).