Raphiasta sirds Opcijas

[Jaladin]

Raphiasts - senais, gudrais, varenais un ļaunais melnais pūķis.
Viņa vara bija ilga un briesmīga, Raphiasts valdīja pār pilsētām un valstīm, pastāvīgi pieprasot cilvēku upururs un lielus dārgumu kalnus.
Bet reiz tas beidzās. Varenais karotājs Halneks atnesa Atnarkas valsts karalim Raphiasta melno un ļauno sirdi.
Bardi stāsta par vareno kauju starp Raphiastu un Halneku, kā Halneks pēc smagas un grūtas kaujas beidzot iztriecis savu vareno šķēpu caur Raphiasta sirdij un izrāvis to no viņa miesas.
Pagājuši jau daudzi gadi, Halneks ir kaut kur nozudis, kā arī Raphiasta sirds. Pēkšņi Atnarkas karalis ir izsludinājis, ka vēlas atgūt Raphiasta sirdi. Sirds atrodoties Naksas cietoksnī, un tas kurš karalim atnesīs Raphiasta sirdi tiks apbalvots ar lielām dāvanām...
Daudzi ir devušies uz tumšo un noslēpumaino Naksas cietoksni, citi bagātību dēļ, citi slavas un piedzīvojumu, bet atgriezušies ir tikai daži, un tie paši jukuši un nespējīgi neko saprātīgu pateikt.

Te nu esat jūs spēlētāji pie Naksas cietokšņa vārtiem, katrs savu iemeslu dēļ, bet visi ar mērķi iegūt Raphiasta sirdi.

Spēle notiks mazliet citādāk nekā ierasts. Es esmu DMs jūs playeri, jūs sakāt ko darat, es saku, kas iznāk (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)
Spēles zvēri balstīsies uz D&D(nav svarīgi, ja nezināt kas tas tāds).
Pieteikumus uz pz, tēlu aprakstus ATD. Tēla aprakstam jābūt tādam, lai es izlasot saprastu, ko jūs spējat(vai esat karotājs vai burvis, vai varbūt zaglis). Neesiet pieticīgi, bet nepārcenšaties ar visu mākošiem varoņiem ar minigunu. (BTW, spēle ir tipisks fantasy, ja nepamanījāt, tātad šaujamieroču nav)

Šo rakstu rediģēja Jaladin: 20.06.2005 21:38

[Jaladin]

Naksas cietokšņa vārti.
Melni kā nakts, augsti, ka trīs garākie Atnarkas bruņinieki neaizsniegtu, ar atslēgu, ka pat varenākā sarkanā pūķa liesma neizkausētu. Vārtu malās uz mūra sienas tup divas briesmīgas akmens gargojlas, kuras dusmīgi lūr uz atnācēju pusi.
Netālu no vārtiem ir maza pusbrukusi koka būdiņa, stāsta, ka tajā dzīvojot vārtu sargs, bet dienā viņu satikt nevar.
Neskatostoes, ka ir vasara un vēl nesen no rīta bija saulaina un gaiša diena(tagad ir pusdienlaiks), jo tuvāk Naksas cietoksnim cilvēki dodas, jo tumšākas kļūst debesis...

[Hikari]

OOC: Ceru, ka var jau sākt... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

Kaede tuvojās cietokšņa vārtiem. Tie slējās priekšā drūmi un baisi. Meitene drebēja no aukstuma. Zem tumšā apģērba nepatīkami svilpoja vējš.
Ko gan es tur sagaidīšu...? viņap ati sev klusumā jautāja un palūkojās uz lielo mūri.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 01.07.2005 12:14

[Nemesida]

OOC: ljoti ceru, ka nesteigsieties....

Nimeja tuvojaas vaartiem leenaa solii. Zirgs padeviigi soloja vinjai balkus. Vinjas agumu sleepa garsh, tumzhi sarkans apmetnis, un seju apsedza kapuce.
-Pie vaartiem neviena nav, nesteigsimies,-vinja pazinjoja savam zirgam un peekshnji atklaaja, ka chukst. Buutne druumi pablenza uz gargojlaam un apstaajaas.
-Domaaju, ir veerts pagaidiit...

[Hikari]

Kaede piefiksēja ar skatienu tuvojošos zirgu. Meitene aplūkoja cilvēku, kas uz tā sēdēja, taču interesni pagaidām centās neizrādīt un tapēc klusēja.
Vēljoprojām bija auksti. Zem svārkiem pūta ledusauksts vējš.
Kaedes suns Reja ošņāja gaisu un centās saprast, kas notiek.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 01.07.2005 12:50

[Riame]

Romiela vēroja kaķi, kurš caur nakti balti zibēja apkārt. Sieviete bija nonākusi līdz cietoksnim. Šeit jau stāvēja un gaidīja daži cilvēki, kurus Romiela nepazina.
Sieviete piegāja pie lielajiem vārtiem un apstājās to priekšā, gaidīdama, kas notiks tālāk.

[Nemesida]

-Suminaati, sveshinieki,-Nimeja bija pirmaa, kas paartrauca klusumu ar knapi dzirdamu chukstu, tachu ar to vinjas monologs beidzaas. Vinja bija shurpu atsuutiita ne pljaapaat.
Sieviete joprojaam bija viscaur ietinusies apmetnii ar kapuci, kas neljaava sveshiniekiem redzeet vinjas seju.

[Lauwinja]

Sofija ieruadzījusi cilvēkus pie vārtiem paskubināja zirgu,jo nevēlējās būt pēdējā.Viņa pārbudīja vai apmetņa kabatā vēl ir viņas iemīļotā pelīte.
Vai vēlēsies nākt man līdz? viņa klusītēm paprasīja pelītei,kad to bija izņēmusi no kabatas.Nopūtusies viņa ielika mazo pelīti atpakaļ.Peles tak' nemāk runāt... sieviete nomurmināja un pieliecās tuvāk zirgam.
Arā bija vēss.Sofija sasprauda cirtainos matus ar sprādzi un savilka ciešāk apmetni.

Šo rakstu rediģēja Lauwinja: 01.07.2005 13:06

[Riame]

Romiela palūkojās uz meiteni, kas pārtrauca mierīgi klusumu un pamāja viņai. Runāt negribējās, jo sieviete jutās savādi nogurusi. Vējš bija auksts un cietokšņa mūri- tik salti un skarbi...

[Lauwinja]

Nonākusi pie vārtiem Sofija nokāpa no zirga.Sieviete uzmanīgi aplūkoja katru atnācēju.Nevienu neatpazinusi vinā aplūkoja cietokšņa mūrus.Viņa klusēja.

[Jaladin]

Pēkšņi ar lielu pērkona grāvienu sāk gāzt lietus. Jau pēc sekundes visi varoņi ir izmirkuši.
Bet melnie vārti, klusi kā nāve, pēkšņi atveras. Līdz pašam cietoksnim ir jāiet gabaliņš, gar mazās bruģētās taciņas malām ir vītuši koki un krūmi, bet dīvainā kārtā "dārzs" neizskatās nekopts. Kaut vai koki vītuši, bet kaut kā viņi visi ir ļoti simetriski izkārtoti, tā it kā būtu regulāri kopti.

[Lauwinja]

Vai tad šeit kāds dzīvo?? Sofija nodomāja apskatījusi sakopto apkārtni.Ārā stipri lija.Sieviete uzlika galvā apmetņa kapuci lai nesalītu, bet galva jau bija slapja.
Nu tā...Esmu atnākusi un negrasos atkāpties. viņa klusītēm noteica un paspēra divus soļus uz priekšu.Tālāk gan negribējās iet.Viņa nolēma pagaidīt kamēr pārējie paies uz priekšu.Tā pagaidām likās prātīgāk.

Šo rakstu rediģēja Lauwinja: 02.07.2005 11:39

[Spicule]

Megana auļoja aklajā tumsā vadoties pēc kartes, bet tad sāka spēcīgi līt un papīra gabal bija jānoslēpj kabatā.
Viņa paskubināa zirgu un tas pilnos auļo metās uz apvāršņa pusi. Pēkšņi pie apvāršņa parādijās mlnu vārtu siluets.
Esam klāt...nočukstēja Megana un zirgs noskurinoties piekrita.
Pa vārtiem iekšā gāja melni stāvi un Megana centās jāt vēl ātrāk. Lietus sitās sejā un pāri lietum dimdēja pērkona grāvieni.
Meitene iejāja pa melnajiem vārtiem un apriņķoja apkārt svešinekiem. Tad viņa strauji nolēca no zirga un lūkojās visiem sejā. Elfas lielās ausis klausījās klusumā un to pāršalca soļu dipoņa.

[Lauwinja]

Sofija palūkoja svešinieci.
Elfa... viņa nodomāja.Viņai ļoti patika elfi.Šī elfa bija skaista.
Drošvien drošāka par mani...bet viņa nebūs man šķērslis! sieviete apņēmīgi nodomāja.

[Spicule]

Vai jūs visi dodaties uz pili? viņa glāsmainā tomēr stingrā balsī noteica un noglaudīja zirgu, kas nepacietīgi mīņājās, jo tuvumā bija vēl kāds un ziram nepatika konkurenti.
Zirgs lūsija skatījās uz pārējiem zirgiem un nedroši nosprauslāja.
Elfas mati bija salījuši. Arī zirgs ne pēc kā neizskatījās. Seglu spmas bija mitras.
Sirds...es to atradīšu u atriebšu savus vecākus! Es to nedaru karaļa dēļ.. viņa nodomāja un paskatījās uz visiem svešiniekiem

[Hikari]

Kaede iegājā pa melnajiem vārtiem un šausmās palūkojās uz tumsu visapkārt. Meitene jutās ļoti slapja un no matiem pilēja ūdens.
Iegājusi dārzā, Kaede palūkojās apkārt un nespēja noticēt tam, ko redz.
Vai to visu te kāds kopa...? meitenei radās jautājums. Viņa piegāja pie kāda koka un cieši to aplūkoja.

[Riame]

Romiela iegāja pa atvērtajiem vārtiem un palūkojās apkārt. Tumsa. aukstums. dārzs izskatījās tik šausmīgs...
un ko tālāk...? sieviete klusu jautāja pati sev.

[gone away]

Arthur palūkojās uz visām klātesošajām un piegāja pie atvērtajiem vartiem,lai ietu iekšā. Viņš vēlējās lai viss sāktos pēc iespējas ātrāk. Jauneklsi piegāja pie Kaedes un palūkojās uz viņu. Meitene lūkojās tumsā un Arthuru pat nemanīja.

[Hikari]

Kaede palūkojās uz Arthuru un pasmaidīja. Šo cilvērku viņa jau reiz bija kaut kur satikusi, bet nespēja atcerēties, kur tieši.
Sveiks... meitene sveicināja un palūkojās apkārt. Vēl joprojām bija drēgns un nemīlīgi tumšs.

[gone away]

Arthur palūkojās uz Kaedi un pamāja.
Sveika... viņš klusu sacīja un aplūkoja meiteni no galvas līdz kājām.
Nemīlīgs gan šodien laiciņš padevies... jauneklsi sacīja un palūkojās apkārt. Cietoksnis slīga tumsā un Arthur cerēja, ka pēc iespējas ātrāk tik iekšā.