Zudušo dvēseļu sala, jauna tipa lomu spēle... Opcijas

[Hikari]

Spēle sākusies!

Tātad, Jūs visi esat tikko kā pārcietuši šausalīgu lidmašīnas katastrofu. Visi esat bezsamaņā un pamazām sākat atmosties. Tā kā lidmašīna iekritusi ūdenī, Jumsd pašiem ir jāizvēlās, kur atrodas Jūsu tēli.
Varat izvēlēties starp: izskalots uz sauszemes vai atrodas ūdenī uz kādas peldošas lidmašīnas detaļas. Pagaidām Jūsu vienīgais uzdevums ir nokļūt uz salas, apstaigāt perimetru, konstatēt, ka uz salas tuvāko kolometru apkaimē nevies nedzīvo un vēl to, ka esat palikuši ar minimāliem mantu krājumiem un bez pārtikas. Protams, Jums savā starpā jāsapazīstas. Pārējais sekos pēcāk...

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 09.11.2005 18:19

[Romija]

"Mmhmm, gavshiigi," Annija ar pilnu muti paslavēja savu darbu. "Nefgibi tu affī?" viņa piedāvāja Viljamam. Un tūlīt jau bija nākamie jāņem nost, lai vietā uzliktu citus.

Tā pamazām ne pārāk pievilcīgā paskata mīkla pārtapa siltos un saldos plāceņos, kas krāvās kaudzītēs uz lielajām lapām.

OOC: Domāju, ka vajadzētu sanākt visai daudz plāceņiem.

"Artrus, nāc tu ar'!" Annija aicināja arī otru puisi. "Ieliec kaut ko māgā, lai prāts priecīgāks!"

[Ungaarijas ragas...]

Kaut kas neiedomājams! Veronika iebrēcās, vērdamās uz sadzeltajām kājām, ko bija sākusi just, tikai tad, kad jau lasīja augļus. Viņa uzmeta skatu Neidai un... Vitas vairs nebija.
Liekas, ka kāds ir nobijies un laidies lapās, neko... viņa stiepdama vārdus noteica, apēzdama vienu plūmi...
Lai, mums paliks vairāk. Tā, kur lai to visu saliek... sieviete vērās apkārt, raudzīdamās pret tām pašām lapām, ko viņa bija jau vienreiz izmantojusi.

[Roviela]

Gluži tādas dzeloņainas lapas, kā pirmīt izmantoja, Veronika neieraudzīja, bet tuvumā bija pietiekami augu ar lielām un stingrām lapām, no kurām noteikti varēja uzmeistarot kaut ko piemērotu plūmju nešanai.

[Ariona]

-MMm..ņamma! Tiešām garšīgi! Vienkārši burvīgi!
Vilijams nokoda pamatīgu gabalu no plāceņa un pārsteigts secināja, tapšanas stadijā tie izskatījās tik...tik neapetelīgi. Annijai nenoliedzami padodas plāceņu gatavošana. Hmm...Vilijams nedaudz aizdomājās, tas gan nebūt neaizliedza notiesāt plāceni un ik pa brīdim tā cieši nopētīt meiteni.

[Romija]

Annija salika vēl pēdējo mīklu uz akmeņiem, un arī pati ķērās pie kārtīgas vēdera palutināšanas. Ilgi ko tādu ēdot noteikti apniktu, bet pēc šādas kokosriekstu un nekā tūres, plāceņi likās vienkārši debešķīgi. Un galvenais, ka sanāca daudz - pietiks visiem.

Apēdusi plāceņus, Annija aizgāja pie strautiņa padzerties. Tā, nu viņa jutās gandrīz laimīga! Tagad nelielu atpūtu un jāķeras pie vēl kā darāma. Vakariņas tomēr arī vajadzēs.

"Droši ēdiet, cik lien! Te visiem vajadzētu pietikt! Pārējiem arī atstāsim. Kas paliek, ievīstiet daudz maz lapās," meitene teica Viljamam un Artrusam. Prieks par labi padarītu darbu atspoguļojās sarkanmates sejā.

[Ariona]

Ja jau saka, lai droši ēd...Vilijams arī notiesāja vēl pāris plāceņus. Pēc visa tā maldīšanās murga izsalkums bija milzonīgs. Kad maltīte bija pabeigta, viņš iekārtojās pēc iespējas ērtāk un gudroja, ko nu darīt. Totālākā garlaicība, uz šīs salas trūka burvīgu izklaižu iespēju.

[Romija]

Pienākusi pie sēdošā Viljama, Annija uz viņu paskatījās no augšas. "Nu, kurš mums vakariņas taisīs?" viņa koķeti apvaicājās un zīmīgi paskatījās uz zemāk esošo vīrieti.

[Ariona]

Vilijams viegli pasmaidīja.
-Ja tas bija mājiens, tad uzreiz pasaku, ka manas prasmes pavārmākslā ir šaušalīgi niecīgas, bet absolūti kā nekas tās vērtējamas ierobežotu izejvielu apstākļos. Tāpēc es neriskētu gatavot, jo tas var beigties visiem maltītes nobaidītājiem ar pamatīgu saindēšanos. Un āsta te laikam nav. Bet, ja vajag palīdzību, esmu vienmēr gatavs pakalpot!

[Romija]

"Es tev gribēju piedāvāt lielisku meditāciju pludmalē," Annija atsmaidīja. "Es iedomājos, ka kādā ēdienreizē mēs mierīgi varētu ēst ceptus vai vārītus krabjus, kas pludmalē bija cik nevajag! Nebūtu slikti, ja kāds parūpētos par viņu saķer';sanu un atgādāšanu līdz šejienei. Par pārējo gan jau izdomāsim," viņa piemiedza ar aci. "Kāds varētu pasēdēt un viņus pavaktēt!"

[Ariona]

-Hmm...nenoliedzami skan vilinoši. Krabju ķeršana burvīgā pludmalē...Kārdinoša aktivitāte. Nu ko, esmu 100% par!
Vilijams jutās sajūsmināts par priekšlikumu.

[Romija]

"Domāju, ka tas pat tev nevarētu sagādāt īpašas problēmas! Iedomājies, sagaidīt saulrietu burvīgā pludmalē zem palmām, pirms tam vēl paspējot saķert nedaudz iedeguma. Kas vēl trūkst pilnīgai laimei? Kokteilis? Kokosriekstu tur daudz! Ja nu vienīgi kompānija," Annija ķircinājās.

[Ungaarijas ragas...]

Meklējumi vainagojās panākumiem - viņa ieraudzīja lielas lapas.
Lieliski! Tā, domāju, ka no šīm lapām mēs varam kaut ko sataisīt... Veronika runāja, nemaz nepievērsdama uzmanību tam, vai Neida viņā klausās vai nē. Komandēšana viņai padevās un pavisam noteikti uzlaboja garastāvokli, kas bija nepieciešams, jo to maitāja kniesošās, nezināmo lakstu sadzeltās kājas. Sasodītie laksti, kādas tagad izskatās manas kājas! To jau vairs ne ar kādām ārstniecības procedūrām nevērsīs par labu! Kosmētisksā operācija? Laikam jau, bļāviens tādu piķi nāksies notērēt, lai pēc atgriešanās sabiedrībā, varētu sevi savest daudzmaz normālā paskatā!
Veronika piegāja pie auga un uzmanīgi aplūkoja lapas, tās iepriekšējās bija ar āķiem malās, turklāt daudzi augi, kā likās, to vien kāroja, kā nodarīt dažādus miesasbojājumus. Tas lika Veronikai rīkoties ļoti ļoti uzmanīgi, pat, ja augs izskatījās visai nekaitīgs.

[Aiva]

Pīters soļoja uz alas pusi - gandrīz jau gribējās teikt - māju pusi.

Dīvaini, bet ala patiesi jau bija kļuvusi par otrajām mājām.

Solis nebija visai nasks, pielāgojoties lai Laurai nebūtu jāskrien teciņus nopakaļ.

"Jāskatās, ko pērējie būs paguvuši izdarīt, un laikam jau šonakt nāksies sēdēt pa vienam sardzē un vaktēt tos Anijas manītos knariņus," viņs uzturēja sarunu ar Lauru, runājot par šo un to par visu un neko reizē.

[Vēja dvēsele]

Laura bija sakravājusi bļodas mugursomā un tagad kopā ar Pīteru soļoja uz alu. Likās, ka Pīteram ne visai patika tāda vilkšanās, un Laura pielika soli. Necik grūti tas gan nebija, jo parasti tieši Laura bija tā, kurai neviens (runājot par meitenēm) netika līdzi, kad meitene steidzās.

"Jā, domājams, tā būtu pareizi. Kā tev liekas, Annija tur tiešām kaut ko tādu redzēja? Man kaut kā ne visai gribas ticēt tādiem brīnumiem, kā tev?"

Laura nekādu spoku vēl nav redzējusi...

Šo rakstu rediģēja undomiel: 03.03.2006 16:38

[Aiva]

"Nezinu, bet ja pa naktīm kāds mūs vēro, tad labāk lai mēs to zinām." Pīters atbildēja. "Tiesa gan, par tām pēdām kas saulei austot izgaist, gan īsti negribētos ticēt, ka tik tobrīd kāds viņas vienkārši neizbradāja, kamēr Annija neskatījās."

"Saki, Laura. Cik daudz tu vispār zini par izdzīvošanu savvaļā? Es puikas gados protams biju skautos, bet atceros no tā visa visai maz. Šis tas proitams no Natioal Geographic žurnāliem un seriāliem iekritis prātā, šis tas no grāmatām, bet vispaŗ man ir milzīgi robi, tieksim, varbūt ka tas tur koks," Pīters uz labulaimi norādīja uz pamatīgu koku taviņas malā, "Dos vēlāk labus augļus, vai ka šis," roka gagriezās pret citu, ar ādainām lapām, "palīdz pret drudzi, bet es to nezinu. Tikpat labi tas pirmais var nest augļus, kas mums ziraisa cuareju, bet ar otrā mizu var lieliski saindēties..."

[Vēja dvēsele]

"Nezinu, godīgi sakot, neko daudz," Laura nopūzdamās teica. "Bērnībā lasīju šādas tādas grāmateles, bet nu jau arī viss aizmirsies... Cik savos romantiskajos sapņos esmu bijusi uz vientuļas salas, par izdzīvošanu neko daudz domājusi neesmu," meitene mulsi iesmējās.

Drīz viņi nonāca līdz bultai, kas norādīja uz alu. Sev par pārsteigumu, Laura necik nogurusi nejutās. "Varbūt mums vajadzētu iet pameklēt vēl kādus augļus, kamēr ir gaišs?"

[Aiva]

"Nu, pa ceļam te ir tie lielie, kas bija brokastīs," Pīters uz mirkli nolaida saini zemē un atvilka elpu. "Kādu pārīti varam paķert, bet es no tiesas ceru, ka vismaz kāds kaut ko būs tur darījis."

Bulta izskatīās bija puslīdz parcietusi nakti.

OOG. Vai mēs tur nepamanām Viljamu KrabjuĶērāju? ;-)

[Romija]

OOG. Vai mēs tur nepamanām Viljamu KrabjuĶērāju? ;-)

OOC: Man liekas, ka atkal mums tas laiks nav tik ātri pagājis, jo Viljams KrajuĶērājs tikko paēda pusdienas un vēl nav izdomājis iet. Ja es pareizi saprotu, jūs atgriežaties jau kārtīgā pēcpusdienā. Ja tā, tad Viljams visticamāk kaut kur pa ceļam būs, ja nenolems slēpties krūmos. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Džea]

Šķiet ka Neida vispār bija ''atslēgusies'' no ārpasaules jo viņa tikai domāja un domāja un visu ko bija darījusi tas bija automātiksi.Viņa vienkārši sekoja Vitai un Veronikai kuras kautkur gāja bet pati bija iegrimusi savās domās par ko lai tagad dara.Pēkšņi vinā tākā atjēdzās un palūkojās uz Veroniku.
Tu kautko teici?

[Ungaarijas ragas...]

OOC: Buf, mēs izbridām cauri "nātru" audzei, vai tiešām tu neko nejuti? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Jā es jkaut ko teicu gan! Veronika aizkaitināti pagriezās pret Neidu, viņa nupat nesekmīgi centās noraut kādu lapu. Beigās atmetusi tai ar roku un atstājusi to karājamies bēdīgā paskatā, viņa ķērās pie citas.
Es teicu, ka mēs no šīm varam kaut ko sataisīt un tu varētu beigt blenzt apkārt it kā tikko tavs konkurents būtu nospēris tavu reportāžu un palīdzētu man!