Zudušo dvēseļu sala, jauna tipa lomu spēle... Opcijas

[Hikari]

Spēle sākusies!

Tātad, Jūs visi esat tikko kā pārcietuši šausalīgu lidmašīnas katastrofu. Visi esat bezsamaņā un pamazām sākat atmosties. Tā kā lidmašīna iekritusi ūdenī, Jumsd pašiem ir jāizvēlās, kur atrodas Jūsu tēli.
Varat izvēlēties starp: izskalots uz sauszemes vai atrodas ūdenī uz kādas peldošas lidmašīnas detaļas. Pagaidām Jūsu vienīgais uzdevums ir nokļūt uz salas, apstaigāt perimetru, konstatēt, ka uz salas tuvāko kolometru apkaimē nevies nedzīvo un vēl to, ka esat palikuši ar minimāliem mantu krājumiem un bez pārtikas. Protams, Jums savā starpā jāsapazīstas. Pārējais sekos pēcāk...

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 09.11.2005 18:19

[Ungaarijas ragas...]

Paldies, sev pašai par brīnumu noburkšķēja Veronika, bet neko vairāk neteica. Viņai bija skaidrs, ka ir pamatīgi izgāzusies un šie divi tagad noteikti par viņu smīkņā un viss pateicoties tai sasodītajai hologrammai.
Tad Veronika kaut ko atcerējās.
Ak, jā, mēs varētu doties uz alu, tik pa ceļam nevajadzētu aizmirst paķert līdzi mantas, ko šis... viņa ar skatienu nomērīja Pīteru, ...drosmīgais vīrietis... īpaši tika uzsvērts vārds drosmīgais, ...esmu pārliecināta, nejauši aizmirsa.
Cauri visam pateiktajam virmoja pamatīga ironija. Veronika majestātiski izslējās un indīgi pasmaidīja.

[Romija]

"Veronik, ir taču tumšs!" Annija nedaudz ar pārmetumu balsī uzrunāja tikko no krūma izmakšķerēto. "Iztiksi šo nakti bez saviem koferiem. Rīt ar jauniem spēkiem atnāksim tiem pakaļ!"

Annija gribēja ātrāk iet atpakaļ uz alu, kaut ko apēst un likties gulēt. Spēka bija palicis pavisam maz.

[Roviela]

Artruss, Laura un Marta Vita bija izsalkuši. It īpaši Marta Vita, jo pilnīgi visu dienu nekas nebija ēsts. Laura, jā, Laura bija šo un to dabūjusi, kā to pēdējo, to zilo plūmi... bet, paga! tās jau vēl palika! Un apaļie, tumšzaļie hurmveidīgie augļi? Kur tie ir? Bija taču! Diezin vai kāds būtu tik traks, ka tos būtu liedagā pie avārijas vietas atstājis. Nē, tiem kaut kur alā jābūt.

Tikmēr Artruss bija saņēmies un pārgriezis "kabačdesu", lai vismaz noskaidrotu, ko domāja Annija, kad runāja par pīrādziņiem. Aina bija interesanta - auglī tiešām bija kaut kas ļoti līdzīgs parastai maizes mīklai, atliktu tikai vēlreiz pārmīcīt ar rokām, saplacināt plācenīšos un uzcept. Artruss pameta acis uz ugunskuru. Re! Plakanie akmeņi bija sakarsuši, gludi un tīri. Kā gatava panna.

----------

Kad Pīters, Annija un Veronika atgriežas uz takas, viņi ierauga, ka "hologramma" nekur nav pazudusi, bet noraizējušamies tonī savā neparastājā balsī pavaicā - kas notika? vai viss ir kārtībā? Rēgs stāv uz taciņas, un tam ir jāiet garām, ja vēlas tikt pie koferiem.

[Romija]

OOC: Annija savus nestos augļus nolika pie ieejas alā. Kabacis viņai bija somā, tur vairāk nekā nelīda. Rokās bija hurmveidīgais auglis un plūmes, ar ko viņa cienāka Lauru. No plūmēm nekas pāri vairs nepalika, jo, jau dodoties ceļā, pārāk daudz nebija.

Ieraugot spoku uz taciņas, Annija salecās. Viņa bija cerējusi, ka tā ir tikai ļauna vīzija.

Tagad vajadzētu iet uz alu, lai beidzot kaut ko apēstu un gulētu, bet ja nu spoks seko? Ja nu pēc tam nevar no viņa tikt vaļā? Brrr... Annija nodrebinājās un palika Pīteram aiz muguras.

[Ungaarijas ragas...]

Jā, tu domā, ka viņi vēl tur būs no rīta? Es šaubos! Veronika augstprātīgi noteica un pagāja uz priekšu, priekšā rēgam.
Tas vairs nav smieklīgi, viņa pie sevis noburkšķēja un uzmetusi Annijai un Pīteram "Es taču jums teicu" skatienu, lepni izsoļoja cauri spokam. Izsoļoja un apstājusies lēni pagriezās un sāka blenzt uz parādību. Ja tā būtu hologramma, diez vai viņai būtu tik dīvainas sajūtas... Veronika vēlreiz izsoļoja cauri spokam un atkal pagriezusies to nopētīja. Pavisam dīvaini, vai tiešām šiem te uz salas bija pieejamas pašas jaunākās tehnoloģijas, kas radīja tādus dīvainas sajūtas, izejot cauri hologrammai?

[Romija]

"Tu tiešām..." Annija ierunājās, bet apklusa, vērojot Veronikas izdarības. Izskatījās, ka kaut kas jauno sievieti mulsina. Annija panāca nedaudz malā, lai labāk to varētu redzēt, un ieinteresēta vēroja. Gribējās pavaicāt, kā ir, bet izskatījās, ka spoks tomēr uz viņiem reaģē. Bija bailīgi.

[Roviela]

(OOC - tā kā spoks ir PC, tad, vispār, tagad derētu pagaidīt viņas reakciju (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) )

[Vēja dvēsele]

Laura apgriezās un vēlreiz palūkojās uz ugunskuru un augļiem, ko turēja Artruss. "Fui, kāda es nemākule. Lūk, kāpēc nav labi būt vecāku izlutinātai aitasgalvai" meitene sevi nostrostēja un devās atpakaļ pie ugunskura. Nopūtusies viņa tomēr izlēma pamēģināt.

"Em... Tas ir kā uz pannas, ja? Tad mums vajag viņus izcept plakanus kā pankūkas laikam. Pīrādziņi, man liekas, tur nesanāks, tos varētu cept kaut kur starp akmeņiem. Jāsameklē kaut kas, ar ko noņemt tos plācenīšus varēs no akmeņa, un nekaitētu arī kaut kas, uz kā tos uzlikt. Par to otro nezinu, bet par noņemamo rīku droši vien derēs kāds zars"

Laura paķēra kādu zaru, kas nebija iemests ugunskurā un to nopētīja. "Diez kas nav. Te vajag kaut ko plakanu, bet tagad ārā tumšs, neko nevarēs sameklēt. Kādam no jums somā nav jelkas, kas noderētu?"

[Roviela]

(OOC - neliels atgādinājums iz dzīves - plāceņus var cept pa tiešo uz akmens. Drusku pielips, bet, varbūt, arī nepielips. Turklāt maize, kad nav taukvielu, daudz nevada siltumu - var plāceņus apgriest arī ar plikām rokām, uzmanoties, protams. Bet jums tur taču noteikti ir kāds nazis! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) )

[Riame]

Vita lūkojās uz Artrusa centieniem kaut ko izdarīt un beidzot pati ķērās pie darba- paņēma vienu no tiem augļiem (cerams, tur ir vairāki) un pārgrieza to ar nazi uz pusēm. Izņēmusi mīklveidīgo masu, meitene to uzmeta uz sakarsušajiem akmeņiem un lūkojās, kā tā sāk cepties.
Erm, ziniet ko? Man liekas, ka, ja ātri un uzmanīgi tos apgriež ar roku, nekas būt newvar. Tu varētu to izdarīt, Artruss? meitene jautāja, palūkodamās uz vīrieti.

[Roviela]

(OOC - "kabačdesas" tiešām ir tik lielas kā kabači. Ē... kas notiek, ja pusotru kilogramu mīklas tā, kā ir, uzliek uz plīts? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif) Paši vainīgi!)

[Vēja dvēsele]

ooc: Es nedomāju tā uzlikt, bet pēc tam, kad izcepsies - zemē kaut kā negribas likt.

Laura arī paņēma vienu "kabaci" un pārgrieza. Virsma akmeņu krāvējiem bija sanākusi diezgan plaša, un meitene no mīklas izveidoja vairākus nelielus plācenīšus, ko uzlika apkārt Vitas izveidotajam. Maz gan tur vietas bija palicis. "Šie droši vien izcepsies ātrāk," Laura noteica un saviebās: "Fū, ķēpa!" Viņa aizgāja noskalot rokas avotiņā.

Šo rakstu rediģēja undomiel: 20.01.2006 13:49

[gone away]

Artruss lūkojās uz Vitas lielo "plāceni" un Lauras mazajiem gabaliņiem. Nu, vismaz kaut kas jau n tā sanāks un cerams, būs puslīdz ēdams. Labi, es noņemšu to visu ar roku pats, Jūs labak neko neiztiekat. Tas ir jādara uzmanīgi un pietiekami veikli. vīrietis sacīja.

[Vēja dvēsele]

Laura nopūtās un izgāja no alas. Vajadzēja atrast vismaz kādu plakanu akmeni, ko izmantot par šķīvi,jo nekas labāks nenāca prātā. Izgājusi laukā, meitene brīdi apstājās, pie sevis sodīdamās par piķa melno tumsu. Kad acis kaut drusku aprada ar tumsu, kuru mazlietiņ kliedēja no alas nākošā uguns atblāzma, viņa taustīdamās pagājās kādu gabaliņu līdz vietai, kur bija vairāki akmeņi. Aptaustot Laura sameklēja kādu plakanu. Kā vienmēr tumsā juzdamās neomulīgi, meitene steigšus devās atpakaļ, palaikam paklupdama.

Iznākusi gaismā, Laura nopētīja savu atradumu. Nekāds veiksmīgais jau nebija, kā šķīvis vai paplāte droši vien visai nestabils, tomēr, ja jau reiz nekā labāka nebija...

[Riame]

Vita lūkojās uz to, kā cepjas pārtika un zināja, ka ir ļoti izsalkusi. Cik ilgi tas viss varētu gatavoties? Varbūt jau jāceļ otrādi? meitene vienkārši bija ļoti nepacietīga. Palūkojusies uz Lauras atnesto akmeni un uzskatīja, ka tas derēš pietiekami labi.

Šo rakstu rediģēja angell: 22.01.2006 00:18

[Soleisa]

Seleste bija pārsteigta par tiem vārdiem un uzmetumiem,kas bija ienākuši prātā šiem cilvēkiem..Ej nu ej es ar viņiem strīdēties,bet pat tas man nesanāks ja jau viņi uzskata mani par..par ..un atkal sākās vaidēšana.
Spoks tā arī palika stāvēt,kamēr visi trīs bija pazuduši biezoknī.
Apdomājusies,sieviete slīdēja pakaļ,viņa pat īsti nesaprata kāpēc un kādēļ to darīja vienkārši tā ir un punkts ..un visbeidzot Āmen..

Tikusi līdz taciņai Seleste apstājas un stindziōšu skatienu vērās cilvēkos,kuri nepārprotami bija viņu pamanījuši..bet vai nav vienalga..es jau no viņiem nebaidos tie jau ir viņi..
Atmetusi garos matus atpakaļ Seleste palika stāvēt..

Te pēkšņi tā pati dīvaināka sieviete,sāka soļot viņai cauri it kā tas būtu kāds joks...
Tās bija pašas dīvainākas sajūtas...neteiksim jau ka patīkamas..pat tad ja tu esi tikai spoks..

Kād Veronika vēlreiz izsoļoja viņai cauri...Seleste mierīgi teica..
"Vai jums cita nav ko darīt,kā tikai pētīt mau izskatu un soļot cauri,kā jukusī..Es protams atvainojos par izteicienu..bet tas nav diez ko patīkami!!!"Seleste beidza savu sakāmo un iznīcinošu skatienu vērās Veronikā...

OOC:piedošanu,ka tik vēlu,bet man kompis uzkārās.....
(IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/unsure_a.gif)

[Romija]

Spoka atbilde bija krietni savādāka, kā Annija to varētu iedomāties. Bet tā šķita visai nekaitīga un deva meitenei drosmi. Viņa atlaida Pīteru un panāca tā, lai spoks viņu var redzēt.

"Bet vai tev pašai nav nekā labāka, ko darīt, kā te stāvēt? Es, protams, negribu būt rupja, bet diez vai tu iedomājies, ka mums varētu ļoti patikt tāds pēkšņi uzradies spoks. Vismaz pasaki, ko tu no mums gribi!" Annija mazliet drebošā balsī noskaldīja. Viņa negribēja spoku apvainot - pasargdies, kas vēl tad var notikt - , bet bez viņas dzīve tomēr šķita vienkāršāka.

[gone away]

Artruss sadzidēja Vitas jautājumu un lieliski noprata, ka meitene ir izsalkusi un vēlas beidzot remdēt savu ēstgribu. arī vīrietim pašam kurkstēja vēders. Varētu gan jau griezt otrdādi Artruss sacīja un, piegājis pie ugunskura, uzlūkoja veikumu. Vai bija jau laiks mainīt puses? Cik gan igli tas viss cepās?

[Roviela]

(OOC - pieņemot, ka jūsu tēliem ir tik daudz gadu, cik pieteikumos, jūs variet mierīgi rakstīt apņēmīgāk par ēst gatavošanu. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Nav jau jāuzraksta recepte vai arī jāapraksta viss gatavošanas process. Pietiek ar "sagatavoja, salika uz plāksnes, apsēdās gaidīt, kad gatavs, kad bija gatavs - noņēma, iesaucās "Ediet, kamēr karsts!"" Citādi jūs savu pašreizējo vēl nezināšanu pārnesiet uz spēli, kur jums ir daudz vairāk gadu un arī daudz vairāk prasmes un zināšanas. Nevajag kautrēties izlikties, ka personāži prot vairāk! To, ko paši neprotat, to varat aprakstīt vispārīgi - "izdarīja un viss", bez detaļām un sīkumiem.
Nu, Artruss gan varētu neprast cept plāceņus, bet pat viņš varētu zināt, ka nevajag piededzināt - ja paliek melns, tad ir par ilgu.)

[Ungaarijas ragas...]

Veronika apcirtās apkārt, kā ar aukstu ūdeni aplieta un skatījās uz spoku, kas skatījās uz viņu... Pag, vai tas bija iznīcinošs skatiens, tad ko tā hologramma no sevis iedomājās.
Veronika piespieda sevi apburoši pasmaidīt un daudz neklausīdamās, ko Annija saka (Veronikas sakāmais bija svarīgāks), noteica: Es atvainojos, bet redzi ne jau katru dienu nākas redzēt kaut ko tik labi nostrādātu un, ja jums tās sajūtas nepatika, ticiet man, es jutos vēl riebīgāk!