Zudušo dvēseļu sala, jauna tipa lomu spēle... Opcijas

[Hikari]

Spēle sākusies!

Tātad, Jūs visi esat tikko kā pārcietuši šausalīgu lidmašīnas katastrofu. Visi esat bezsamaņā un pamazām sākat atmosties. Tā kā lidmašīna iekritusi ūdenī, Jumsd pašiem ir jāizvēlās, kur atrodas Jūsu tēli.
Varat izvēlēties starp: izskalots uz sauszemes vai atrodas ūdenī uz kādas peldošas lidmašīnas detaļas. Pagaidām Jūsu vienīgais uzdevums ir nokļūt uz salas, apstaigāt perimetru, konstatēt, ka uz salas tuvāko kolometru apkaimē nevies nedzīvo un vēl to, ka esat palikuši ar minimāliem mantu krājumiem un bez pārtikas. Protams, Jums savā starpā jāsapazīstas. Pārējais sekos pēcāk...

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 09.11.2005 18:19

[Riame]

Vita devās uz priekšu pa taku un pēc kāda brīža ieradās pie alas, kuras priekšā nometa visas savas mantas un uz brīdi atpūtās, gaidot pārējos ierodamies. Vienai pašai alā līst negribējās.

ooc: Roviela, vari aprakstīt alas izskatu?

[Romija]

Vita devās uz priekšu pa taku un pēc kāda brīža ieradās pie alas, kuras priekšā nometa visas savas mantas un uz brīdi atpūtās, gaidot pārējos ierodamies. Vienai pašai alā līst negribējās.

ooc: Roviela, vari aprakstīt alas izskatu?

OOC: Annija jau ir priekshaa. Un pie ieejas ir vinjas soma - Vita nav pirmaa. Un alas apraksts jau ir bijis ieprieksh!

[Roviela]

OOC - alas apraksts ir 21.lappusē. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Lūgtum izlasīt!

[Hikari]

alas apraksts:
Ala, pie ieejas nedaudz šaurāka, sagaidīja ar patīkamu vēsumu, kura cēlonis, kad aprada acis, bija pamanāms, pareizāk, sadzirdams uzreiz. Gar vienu klinšu sienu tecēja avots - ne ārā pa spraugu, pa kuru viņi bija iegājuši, bet iekšā klintī pa platu un ejamu eju. Griestu vietām nebija - saule vai kas vēl cits, bija izdeldējuši klinti no augšas, ūdeņi no iekšpuses, un tas, kas bija palicis, pārsteidzoši atgādināja ļoti caurumainu sieru no iekšpuses. Pa dobumiem un dobumiņiem varēja uzkāpt citos dobumos un dobumiņos, nonākot citos stāvos un citās ejās, ar savām istabas lieluma telpām. Un nebija tumsas! Saule daudzās vietās izgaismoja šo dabas brīnumu.
Avots ne pārāk tālu no ieejas veidoja tādu kā baseinu. Pie tā varēja manīt, ka kaut kādi zvēri ar cietiem nagiem tur ir nākuši dzert, šķiet pat, ka visai nesen, un aiz baseina pēdas aizlīkumoja pa vienu eju kaut kur starp klinšu stabiem.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 04.01.2006 22:42

[Ungaarijas ragas...]

Elsdama, pūzdama, klupdama, krizdama, Veronika piesoļoja pie alas kādu brītiņu pēc Annijas. Turpat jau bija Vita.
Nometusi zemē savu kosmētikas koferi un rokassomu, it kā tie būtu tonnu smagi un Veronika izdarījusi īstu varoņdarbu, tos atnesdama tik tālu, viņa piesoļoja pie avota. Grasījusies jau ar sauju pasmelt ūdeni un iedzert, viņa pamanīja zvēru pēdas un atlēca nost.
Dieviņās, dies zina kas, par mēsliem tur peld, šitā jau var vēl diezin ko saķert!
Taču ļoti ļoti gribējās dzert un vispār avota ūdens izskatījās visai tīrs. Beidzot pārvarējusi sevi, Veronika uzmanīgi iedzēra pāris malciņus, tad vēl vienu lielāku un atrāvās.
Tad viņa devās aplūkot alu.

[Romija]

"Izskatās visai apdzīvojama, vai ne?" Annija ierunājās. Viņa paskatījās uz Veroniku. Nav tomēr tāda vārgule un pīkstule, kā sākumā likās.

Padzērusies vēl vienu malku aukstā ūdens, Annija izgāja ārā, lai apskatītos, cik tālu ir pārējie. "Droši ej iekšā," meitene uzsauca Vitai, kas izskatījās, ka nav īsti par to pārliecināta. "Nekas bīstams tur nav!"

Šo rakstu rediģēja Etasi: 05.01.2006 11:09

[Ungaarijas ragas...]

Tev tā izskatās? Veronika patiesi izbrīnīta viņai pajautāja. Vai tas nozīmē, ka mēs te dzīvosim?
Taču Annija jau bija izgājusi laukā un Veronika atkal pievērsās alas pētīšanai. Skaisti jau tā bija, sievietei to atzina, bet iedomājoties par to, ka te viņi apmetīsies uz dzīvi, Veronika nokurinājās.
Tās viss mani nogalinās! Es to neizturēšu!

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 05.01.2006 11:20

[Vēja dvēsele]

Laura, kas bija atnākusi kopā ar Anniju, tagad tupēja pie avotiņa un lieliem malkiem dzēra salto ūdeni. Tad viņa apšļakstījās ar ūdeni, pie reizes samērcējot sev drēbes. Vēsums bija patīkams, tomēr pirmajā brīdī meitene saviebās, juzdama, kā aukstie pilieni skar viņas ādu.

Kad Laura jutās jau samērā labi, viņa uzslējās stāvus un vēlreiz kārtīgi nopētīja alu. Pirmīt viņa nebija ievērojusi, cik šeit ir skaisti. Un tik daudz eju! Nudien, vai tiešām varēja būt, ka viņas nepatika pret šo neapdzīvoto salu tā vienkārši pazūd? Meitene noskurinājās un, atstājusi somu pie klints sienas, bez sevišķām bailēm pagājās gabaliņu vienā no ejām.

[Romija]

Lai arī Annija bija izgājusi ārā, viņa vēl dzirdēja Veronikas piebildi. "Vismaz šo nakti - jā!" viņa stingri noteica un pagāja nedaudz atpakaļ, atkal ieskatoties alā. "Šī vieta nemaz nav sliktāka par krabju plantācijām, vai ne?" viņa piebilda.

[Aiva]

Pīters beidzot bija sasniedzis paša atstāto zīmi pludmalē, kur pagriezties uz taciņas. Priecēja tas, ka daudzās pēdas pirms viņa visas pareizi nogriezās norādītajā virzienā. Tomēr, viņš vairs nejutās spējīgs paspert ne vienu lieku soli. Koferi, kas sākumā bija bijuši ellīgi smagi, tagad, šķiet, svēra teju vai tonnu katrs.

Tepat netālu no pludmales, pie pirmā kaut cik biezākā krūma paēnas, Pīters nosliga uz ceļiem, un tad apvēlās uz muguras paēnī.

Tikai pāris minūtes, tikai mazliet atvilkt elpu, pazibēja doma, pirms viņš atslēdzās.

OOC - iespēja citiem paplosīties pa alu, iekāms es pirms tumsas atvelkos. Un dažam satraukties par koferi ;-)

Šo rakstu rediģēja Aiva: 05.01.2006 11:47

[Roviela]

Cik Laura varēja redzēt, tālāk uz priekšu bija tāds pats alu, grotu un eju labirints kā pie ieejas. Tieši kā ļoti caurumainā sierā. Visur varēja just vieglu vēja plūsmu, kas šajā karstajā vietā bija tikai patīkami.

----------

Pītera mieru zem izvēlētā krūma nekas netraucēja. Viņš nemanot pagriezās un, iekārtojies ērti, turpināja gulēt. Tāds nogurums!

[Ungaarijas ragas...]

Veronika izsoļoja laukā un vērīgi nopētīja apkārtni. Pīteru nekur neredzēja.
Dies ar viņu, ka tik nebūtu koferi pasējis! viņa satraukti nodomāja un pagriezusies pret pārējiem satraukti noprasīja, Vai arī pārējiem jau nebija jābūt atnākušiem?

[Romija]

"Ceļš nebija viegls. Domāju, ka pārējie kaut kur pa ceļam ir apstājušies atpūsties," Annija atbildēja. "Varētu jau paiet pretī paskatīties, bet kādam noteikti jāpaliek arī tepat!"

Viņa nedaudz pagājās taciņas virzienā, bet neko tā arī neredzēja. Nav jau stiga, meitene nodomāja.

[Ného]

Nereons gāja pats pēdējais, viņam bija palic tā nedaudz slikti ap dūšu. Viņš, kamēr visi tur pludmalē domāja, ko darīt tālāk, padzīvojās pa krūmiņiem.
Nereons pamanīja, ka Pīters gulēja zem kāda krūma ar diviem čemodāniem pie sevis. Nereons piegāja pie viņa.

OOC: nu ko, pievienojos jums atpakaļ, ko man darīt ar pīteru, modināt viņa augšā, kaut kā palīdzēt?

[Vēja dvēsele]

Laura pagājās vēl gabaliņu un apstājās. Nē, vienai te līst nav prāta darbs. Apmaldīšos viens un divi.

Un viņa devās atpakaļ pie pārējiem, kas jau bija atnākuši. Annija laikam taisījās doties atpalikušo meklējumos. Paskrējusies uz priekšu, Laura viņu panāca. "Vai tu domā iet viņus meklēt? Tādā gadījumā es eju tev līdzi. Kur Artruss palika? Viņš atnāca reizē ar mums?"

Šo rakstu rediģēja undomiel: 05.01.2006 15:48

[Romija]

"Nezinu, kur viņš, neredzu pagaidām," Annija atbildēja Laurai. "Vispār, jā, nebūtu slikti kaut ap līkumu paieties," viņa piekrita. "Veronik, tu paliksi tepat?"

OOC: Kā vēlies. Iesaku vispirms mēģināt noskaidrot, kāpēc viņš tur guļ.

[Riame]

Vita, piecēlusies no savas vietas, piegāja tuvāk alai un ielūkojās iekšā. Tad pamanīja, ka tuvumā ir avots un padzērās- meitenei patiešām slāpa. Tad viņa palūkojās uz tiem, kas bija jau sanākuši apkārt. Likās, ka nebija vien Pītera, taču viņš arī palika pēdējais, ar Veronikas lielo somu.
Hmm, varētu aiziet izpētīt... Vita nodomāja, lūkojoties uz alu.

[Roviela]

OOC - atgādinu, ka jūs visi esat zvērīgi noguruši un gandrīz neko neesat šodien ēduši. Un atkal tuvojas vakars!
Pašreizējais stāvoklis:
alu ir sasnieguši - Laura, Marta Vita, Veronika, Annija;
vēl nāk, drīz būs klāt - Artruss, Keilīna, Vilijams, Neida;
pie krūma 20 minūšu gājienā no alas - Pīters, Nereons

Vita paspēra pāris soļus virzienā, kur pirmīt aizgāja Laura, bet tad viņai noreiba galva un meitene apsēdās uz alas grīdas. Visa diena bez dzeršanas un ēšanas pārkarsušajā lidmašīnā un tagad vēl divu stundu ilgais pārgājiens darīja savu.

------------------

Nereonam palika tā kā nedaudz labāk. Tādā saulē bez cepures, viegls saules dūriens, ka nemetas!
Tuvāk paskatījies uz Pīteru, viņš saprata, ka Pīters vienkārši guļ aizmidzis. Un tik saldi, ka labāk jau nemodināt.

[Riame]

Vita juta, kā noreibst galva un, atbalstījusies pret alas sienu, noslīga uz alas vēsās grīdas. Meitene gan nesen bija padzērusies no avotiņa, kas tepat tecēja, taču, viņa visu dienu nebija ēdusi ne kumosa. Vita nebija pieradusi pie tik trakas piespiedu kārtas diētas. Varbūt kādam bija kas ēdams? Jāiet uzparīs, viņa pie sevis nodomāja un nopūtusies, piecēlās.

[gone away]

Artruss beidzot nonāca līdz alas ieejai. Tur jau guleja pāris meiteņu. [i] nabadzītes! Moš man ko sarūpēt paēst?[/b] viņa pie sevis nodom,aja, jo neviens no viņiem neko sakarīgu šodien nebija baudījis. Apsēdies blakus avotiņam, vīrietis kārtīgi nodzērās un juta, ka paliek krietni labak.
[b] Vajag uztaisīt paēst. Ja man kāds iedotu to, no kākaut ko var izveidot vai parādītu, kur tas atrodas, es Mums visiem ko sarūpētu [/]b vīrietis nosaucās un palūkojās uz apkārtējiem.