Zudušo dvēseļu sala, jauna tipa lomu spēle... Opcijas

[Hikari]

Spēle sākusies!

Tātad, Jūs visi esat tikko kā pārcietuši šausalīgu lidmašīnas katastrofu. Visi esat bezsamaņā un pamazām sākat atmosties. Tā kā lidmašīna iekritusi ūdenī, Jumsd pašiem ir jāizvēlās, kur atrodas Jūsu tēli.
Varat izvēlēties starp: izskalots uz sauszemes vai atrodas ūdenī uz kādas peldošas lidmašīnas detaļas. Pagaidām Jūsu vienīgais uzdevums ir nokļūt uz salas, apstaigāt perimetru, konstatēt, ka uz salas tuvāko kolometru apkaimē nevies nedzīvo un vēl to, ka esat palikuši ar minimāliem mantu krājumiem un bez pārtikas. Protams, Jums savā starpā jāsapazīstas. Pārējais sekos pēcāk...

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 09.11.2005 18:19

[Riame]

Vita, sapratusi, ka viņu beidzot ir pamanījuši, pieliecās tuvāk un iekliedzās: Te pirmīt bija krokodili. Izskatās, ka vairāk gan nav. Es nāku... un meitene spēra kāju ūdenī.

[Ungaarijas ragas...]

Uzmanies no tām... tām... Haizivīm!!! Tās ir cilvēkēdājas!!! Veronika iebrēcās pilnā kaklā, piegājusi līdz ar pārējiem tuvāk ūdenim. Groziņus ar plūmveidīgajiem augļiem viņa bija nolikusi pie pārējo sanestajiem guvumiem.
Nu šitiem nemaz nerūpēja cilvēki, ūdenī čumēja no plosīt kāriem radījumiem (labi, ka krokodilu nebija), bet viņi ļauj viņai tā vienkārši brist pāri!

[Roviela]

Vita lēni un prātīgi brida, un visapkārt, cik varēja manīt, nebija ne haizivju, ne krokodīlu. Vietām kājas taisījās iešļukt dziļāk - smiltīs bija tādas kā apaļas paseklas bedres.

[Riame]

Vita sadzirdēja Veronikas teikto un uz mirkli palūkojās apkārt. Ūdens tomēŗ šķita ļoti dzidrs un meitene cerēja, ka nekādus pārsteigumus nesagaidīs. ina to nu galīgi nevēlējās. Vita tikai juta, ka kājas ik pa brīdim iegrimst smiltīs, tas arī viss.

[Roviela]

Vita laimīgi aizbrien līdz bariņam krastā neko tādu bīstamu un savādu pa ceļam nesastapusi.

----------

Tie, kuri savus iegūtos skrāpējumus nav apmazgājuši upē vai avotā, jūtas nelāgi - skrāpējumi ir nedaudz apsārtuši un nepatīkami knieš (okeāna ūdens! sāls kož un sviedri).

[gone away]

Artruss stāvēja lietdagā un lūkojās uz meiteni, kura brida pa dzidro ūdeni uz viņu pusi no lidmašīnas atliekām. Nu, šķiet, kad viņa atnāks, būs visi klāt. Bija jāizlemj, ko lai dara tālāk? Sala bija izpētīta, ūdens atrasts, arī ko ēst bija atraduši Annija un Nereons. Kas tad talāk notiks? Jaatrod mājvieta, vēlakms tāda, kura būtu pietiekami ērta, vismaz tik, cik var tādu te, šādos apstākļos, dabūt...

[Riame]

Vita bija uznākusi uz siltajām pludmales smiltīm un nu lūkojās uz bariņu, kuršstāvējai viņia pretī.
es tur nīku visu rītu, kur gan Jūs bijāt? meitene ziņkārīgi jautāja un uzlūkoja Artrussu.

Šo rakstu rediģēja angell: 31.12.2005 17:21

[Romija]

Kad beidzot meitene bija izbridusi no uudens, Annija pagaajaas uz vinjas pusi un nopeetiija, vai vinjai nav kaadi uzreiz pamanaami ievainojumi.

"Mees bijaam apskatiit salu un mekleet uudeni," vinja atbildeeja. "Bet kaapeec tu nebridi krastaa?"

Šo rakstu rediģēja Etasi: 31.12.2005 17:37

[Vēja dvēsele]

Visu atpakaļceļu Laura nebija bildusi ne vārda. Tagad viņa sēdēja smiltīs, ar rokām aptvērusi ceļus, un jutās pavisam drūmi. Annijas optimisms gan mazliet bija uzmundrinājis arī viņu. Viņa lūkojās uz krastā izbridušo meiteni, tomēr nespēja piespiest sevi piecelties kājās un paieties pretim. Tomēr nu meitene jau jutās spējīga runāt.

"Mēs atradām alu džungļos. Tur ir jauks avotiņš un alai pašai arī nav ne vainas, tā ir liela. Tuvumā ir arī šitie kabačveidīgie. Nekādas plēsēju pēdas nemanījām, tikai kaut kādus mistiskus govīm līdzīgu dzīvnieku pēdu nospiedumus. Man šķiet, mums nenāktu par ļaunu alu apskatīt kopā, tā itin labi derētu par tādu pagaidu mājokli, ja vien, protams, neatklājam tur kādu iepriekš nepamanītu nejaucību."

Šo rakstu rediģēja undomiel: 01.01.2006 16:09

[Romija]

"Alu, tu saki?" Annija ieinteresējās par Lauras teikto. Viņa pagāja nedaudz tuvāk meitenei.

"Vai tas ir tālu no šejienes? Apskatīt viņu noteikti vajadzētu, bet, vai mēs to varam paspēt vēl šodien pirms tumsas? Nekāda prieka palikt te par krabju skrejceļu nav," viņa piebilda.

[gone away]

Arī artruss ieklausījās Lauras teiktajā. Annijai taisnība. Vai tā ala ir tālu? Varbūt mēs vēl paspējam līdz tai visi aizkļūt? vīrietis skaļi nodomāja, sacīdams to visiem. un, varbūt, tur, iesākumam būs pietiekami laba dzīvošana...

[Roviela]

Ja ātri iet, tad līdz tumsai var paspēt, bet neviens no jums neko prātīgu šodien nav ēdis un nostaigājušies arī esat daudz - būs grūts gājiens ar visām mantām.

[Riame]

Vitap alūkojās uz Anniju un atbildēja No rīta puses tur bija pilns ar visādiem krokodiliem un vēl kaut ko tik pat patīkamu, negribēju gluži tik stulbi darīt...meitene atzina un tad ieklausījās Lauras stāstā. Izklausās baigi labi, taču es nezinu, tad mums būtu jaiet uz priekšu tūlīt pat, bet, vai kāds no Jums ir sakarīgi kaut ko šodien paēdis un vispār, cik tālu ir tā ala no šejienes?

[Aiva]

"Līdz alai ir kādas divas stundas ko iet. Knapi paspēsim ja tagad nečammājamies, ātri savācam mantas un ejam. Ja tur uzkurs uguni, paēst varēs, kokosrieksti arī tur tuvumā pludmalē aug." Pīters atbildēja.

Taisnību sakot, iet negribējās, bet vēl vienu krabju nakti ne tik.

"Tā, te ir kokosrieksts ar ūdeni, iedzer," viņš pasniedza vienu čaulu Vitai. "Un te ir vēl viens. Ja kāds nav šodien dzēris, tad iesaku tūlīt pat iedzert, vai arī nespēsiet kājas pavilkt."

OOC. Visticamāk ka tiks Veronikai, viņa laikam ūdeni neatrada, tikai plūmes.

Izdalījis čaulas, Pīters devās pakot savu koferi ar drēbēm. Daudz nebija ko pakot, nekas liels jau nebija izņemts ārā, un jau no rīta pirms došanās ceļā mantas bija sagatavotas nešanai.

Pabeidzis krāmēt savējās, Pīters piedāvājās palīdzēt sakrāmēt mantas tiem, kam gāja lēnāk, tomēr īpaši kavēties nevajadzēja.

[Romija]

"Domāju, ka mums tomēr jāiet uz alu," Annija teica, noklausījusies Pītera un Lauras teikto. "Pat tad, ja mēs nepaspējam līdz alai, mēs varam apmesties pludmalē, kur diez vai būs nepatīkamāk kā šeit. Žēl, ka mūsu prombūtnes laikā neviens neuztaisīja SOS zīmi," meitene noplātīja rokas.

[Aiva]

"Nedomājas, ka pa nakti kāds mūs te meklēs," Pīters nopūtās. "Bet no rīta tāpat nāksies rīkot gājienu uz lidmašīnu - no turienes būs jāpaņem viss, ko varēsim noskrūvēt un panest, lai pirmā kārtīgā vētra neaizskalo prom. Sēdekļi ar polsterējumu, varbūt ka kādam ir kaut neliela sajēga par elekroniku, varbūt ka tur atrodas šis tas no traukiem... Vienreiz lietojamaiem jau toč jābūt, kaut vai no miskastes jāizvelk un jānomazgā... Jāpapēta vai nevaram no atlauztiem gabaliem kaut ko par pannu via \katlu izveidot..."

Pīters apklusa. Nez kāpēc uzmācās doma, ka tas atkal būs jādara viņam... Jākustās, jārūpējas par citiem, kad viņš pats par sevi nejēdza tā normāli parūpēties... Tepat blakus jau bija vēl viens piemērs - Veronika ar apsaitēto roku...

Pīters paskatījās, kā pārējiem sokas ar pakošanos.

[Romija]

Annijai visas mantas bija jau mugursomā, tāpēc viņa vēlreiz pārstaigāja pludmali, pārbaudot, vai kādas viņas lietas nav palikušas, palīdzot kādam, padodot šo to. Sāka atkal gribēties dzert, bet viss atnestais ūdens jau bija izdzerts.

Annija aizgāja atpakaļ pie atnestajiem augļiem un nolēma pagaršot plūmjveidīgos augļus, ko laikam Veronika bija sagādājusi. Indīgi neizskatījās, bet katrā auglī ir arī mitrums, kas var palīdzēt pret slāpēm. Viņa notupās pie turziņas ar augļiem un vienu pacēla. Izskatās garšīgi!

[Ungaarijas ragas...]

Novērtējusi jaunpienācēju, Veronika pievērsās kokosriekstam, tā kā neviens to neņēma, tad to darīja viņa. Tad devās pie savām mantām, iedama garām Annijai, kura skatījās uz plūmēm un domāja ēst vai neēst, viņa saldi uzsauca: Neraizējies, tās nav indīgas, redzi esmu sveika un vesela!
Viņai gan gribējās uzsaukt, ka viņa tās nav saindējusi, taču, sieviete apzinājā, ka varbūt tagad labāk izturēties mazliet jaukāk pret pārējiem, ja vien viņa gribēja izdzīvot uz šīs stulbās neapdzīvotās salas.
Aizgājusi pie koferiem, Veronika novērtēja situāciju - drausmīgi. Aksesuāru un kosmētikas koferi viņa netaisījās te atstāt, tāpat arī drēbju koferi. Salasījusi visas cik nebūt lietojamās, viņa tās salika iekšā, pārējās atstājot kaudzītē turpat smiltīs. Sirds asiņoja paraugoties, ko krabji bija nodarījuši smalkajām drēbēm.
Kad tas bija darīts, sieviete apsēdās uz lielā kofera, tas, ka diez vai kāds cits uzņemsies viņas vietā stiept šīs mantas, Veronikai nemaz prātā nenāca.

[Roviela]

(OOC - domāju, ka Veronika lielāko daļu kosmētikas arī atstāj smiltīs - ir KARSTS bezjēgā. Daudz kas no kosmētikas vienkārši ir izkusis vai vismaz sadalījies sastāvdaļās.
Bet, vispār - ko raudat par mantām? Sala ir NEAPDZĪVOTA (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Vai tad nevar atnākt tām pakaļ citreiz?)

[Romija]

Annija nogaršoja augli un paspēja vēl uzsmaidīt Veronikas mugurai. Auglis šķita visai baudāms, tāpēc Annija piecēlās un aizgāja pie Veronikas, kas šobrīd bija beigusi krāmēties.

"Kur tu tās plūmes atradi? Domāju, ka tas ir šobrīd viens no labākajiem augļiem," meitene viņu uzslavēja, jo Veronikas sejas izteiksme šobrīd par brīnumu nebija tik augstprātīgi indīga kā parasti.