Zudušo dvēseļu sala, jauna tipa lomu spēle... Opcijas

[Hikari]

Spēle sākusies!

Tātad, Jūs visi esat tikko kā pārcietuši šausalīgu lidmašīnas katastrofu. Visi esat bezsamaņā un pamazām sākat atmosties. Tā kā lidmašīna iekritusi ūdenī, Jumsd pašiem ir jāizvēlās, kur atrodas Jūsu tēli.
Varat izvēlēties starp: izskalots uz sauszemes vai atrodas ūdenī uz kādas peldošas lidmašīnas detaļas. Pagaidām Jūsu vienīgais uzdevums ir nokļūt uz salas, apstaigāt perimetru, konstatēt, ka uz salas tuvāko kolometru apkaimē nevies nedzīvo un vēl to, ka esat palikuši ar minimāliem mantu krājumiem un bez pārtikas. Protams, Jums savā starpā jāsapazīstas. Pārējais sekos pēcāk...

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 09.11.2005 18:19

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Hmmm,jā,varbūt jums ir taisnība..
Labi,VIta,tev nevajadzēt askatīties tos nolādētos Robinsonus lidmašīnā!...Jā,bet pag,kur tad ir lidmašīna?
Vita,sieviešu intuīcijas nesta,palūkojās pa kreisi.Tu riskatījās pēc vienas no epizodēm filmā "War of the Worlds".TUr kur tā lidmašīna nogāzās.
Wow.
Tas bija vienīgais ko viņai izdevās izdvest,un meitene nemaz nepamanīja pārējos cilvēkus ņemamies ap mašīnu.Varbūt viņa nemaz negribēja?
Wow.

Šo rakstu rediģēja TaureņmeiteneAur': 10.11.2005 15:15

[Romija]

Kad vīrietis, kas viņai lika sargāt koferi, bija atkal aizgājis, Annija lēnām izcilāja viņa izbērto kofera saturu un paklausīja lūgumam izkarināt. Uz akmeņiem vēl vietas nedaudz bija, tie bija saulē sasiluši - vismaz kaut cik pažūs. Un tas tiešām bija jauki, ka kāds parūpējas par tiem, kam neveicās, nē, par tiem, kam tiešām nepaveicās, nevis tādu, kurai kurpīte spiež, nags nolūzis vai mati šķeļas, Annija pati sevi izlaboja un ar slēptu smīnu paskatījās uz nedaudz histērisko jaunkundzi te pat netālu.

[maksligais_intel...]

Mmm...jauki...ja tas man patiik... Sandra ar smaidu seja vartijas pa smiltiim un sapnoja.
Pamazam vinja jau pamodas, tachu veert acis nevelejas. Vinja pieskaras ar roku plecam domadama paraut segu, tachu nesajuzdama to veljoprojam aizvertam acim meginaja pec tas sataustiities.
Phee.... Sandra sanjema rokas slapjas smiltis
- Kas pie velna, ir tas ! - vinja momentali uzleca augsha un apjukushu sejas izteiksmi paskatjas uz savu ''gultu''
- Kur es atrodos ? ! - Vinjas aciis sariesaas asaras
_ Ak...ak...neeeee - vinja leenam noskluka celjos un acerejas
- NE! NE! NE! Tas nevar buut... es tachu biju.... - vinja nenobeidza un saprata, kas par lietu
- Ak, Dievs vai esmu te viena ? Kur es visspar atrodos ? Vaj te kads ir ? - Sandra krita histeerija
Pa Sandras praatu saka jaukties visnezheliigakas un neticamakas situacijas. Esmu te viena...esmu uz neapdziivotas salas. Esmu nolemta naavei !!!!!!!!!!!!!!!
- Vaj te, kaaads ir ? AAAALOOOOOOOOOOOOOO - Sandra izmisigi sauca, tachu zinaja, ka naw verts....

OOC: luudzu , lai arii kads buutu atsauciigs un atsauktos, lai man te naw jabljaustas un jameklee vajrakus postus pec kartas :svilpo:

Šo rakstu rediģēja maksligais_intelekts*: 10.11.2005 16:00

[Romija]

OOC: M_I* Mēs visi esam visai pārskatāmā pludmalē. Diez vai tavs personāžs ir salas otrā pusē!

"Nebļauj, atver acis!" Annija uzsauca kādai sievietei, kas netālu tupēja smiltīs. "Hei!" viņa pamāja ar roku, ja nu sieviete nav pamanījusi.

[Ungaarijas ragas...]

Un vienmēr viss jādara man pašai! Vienai pašai! Veronika nikni palūrēja uz visiem - rādās neviens negrasījās nākt palīgā. Viņa noāva botas un uzlocīja, cik iespējams augstu, bikšu galus. Iebridusi ūdenī, viņa elsdama un pūsdama, un pietēlodama, cik grūti (tas bija viegli, jo čemodāns tiešām izrādījās smags), kaut kā izvilka koferi malā. vairāk uz labo pusi, viņa pamanīja peladam otru savu koferīti. Tas bija uz pusi mazāks, bet grūtāk sasniedzams un viņa samērcēja bikšu galus, brienot tam pakaļ. Šis dārgums tika novietots blakus, lielajam.
Tā, un kur ir trešais? Man tie bija trīs! Nolādēts! Nebūs taču noslīcis, jēziņās, ko es bez tā darīšu! Veronika izklausījās visai izmisusi un abām rokām, aptvērusi galvu, viņa brīdi ar skatienu meklēja trešo - svarīgāko koferi.

[Lauwinja]

Keilīna bija pārstājusi šņukstēt un saraukusi pieri noraudzījās notiekošajā. Meitene palūkojās uz sievieti, kas meklēja koferi (Veroniku) un nolēma palīdzētun pie reizes nopeldēties, lai uzlabotu pašsajūtu. Sieviete piecēlās un novilka bikses un kreklu, zem tiem atklājot baltu divdaļīgo peldkostīmu, kas skaisti izskatījās pie viņas iebrūnās ādas. IEbridusi ūdenī pie sievietes viņa palūkojās. Vai varu palīdzēt? Kāds jūsu koferis izskatījās? Esmu laba nirēja un peldētāja- varu palīdzēt. Laipni Keilīna teica ar ūdeni aizskalojot izplūdušo skropstu tušu no sejas.

[Ungaarijas ragas...]

Veronika ar ašu skatu novērtēja pienācēju - neizskatījās labi, bet ko var gribēt pēc tāāādas nosēšanās. Tomēr izskatījās, ka viņa ir no gana labām aprindām.
Veronikas izmisumu nomainīja smaids, kura laikā tika nozibināts pēc iespējas vairāk koši balto zobu un manierīgā balsī pateikts:
Ak, tava palīdzībā man tiešām noderētu. Tas koferītis izskatījās, kā tas tur mazākais. Būtu pateicīga, ja to izdotos atrast, tajā man palika pāris ļoti svarīgas lietas, bez kurām būtu neiespējami iztikt!

[Aiva]

Pīters atgriezās no pēdējā gājiena uz lidmašīnu un nometa pa pusei piepildīto somu blakus izkārtajām drēbēm. Atzinīgi pasmaidījis meitenei, viņš pārlaida skatienu liedagam.

Izskatījās, ka fifīgā dāmīte nodarbojas ar to pašu ar ko visi pārējie - meklē kopā savas mantas, un izskatās, ka viņai tas labi padodas, ja jau pat atradusi kādu kas gatavs viņai paklausīt.

Meitēns arī izskatījās esam labākā stāvoklī, vai nu tāpēc ka bija mazliet apkopies un atpūties.

Tāpat bija skaidrs, ka visi pārējie turējās no trim mirušajiem pa gabalu... Nu, jācer ka viņš tiem tik drīz vēl nepievienosies, tomēr Pīteram būtu gribējies lai viņa nāves gadījumā būtu kāds, kas tomēr parūpētos par viņa atliekām, nevis pamestu peldam zivīm par barību...

"Tev nebija kādas liekas bagāžas, kas jāizzvejo kamēr es vēl esmu slapjš?" viņš pajautāja meitenei. "Starp citu, mani sauc Pīters. Paldies ka parūpējies par drēbju žāvēšanu."

[maksligais_intel...]

OOC: ups (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)

-Ak, kas tu ? - Sandra noskatijas uz cilveeku, kursh vinjuu uzrunaja un nopetija no galvas liidz kajam .
- Vaaaj...ak... - Vinja beidzot attapas
- redziet, es te kautka nonaacu...iedomajaties es laikam cietu avarija...es laikam ...es lidoju lidmashiina.,...ta lidmashiina laikam te nogazas ..... - Sandra saaka klaaastiit
- Waaaj... - Sandra apmulsa, nolaida galvu uzleju un pectam nevajniigi iesmejas, tachu atkal vinja paradijas nopietna sejas izteiksme
- Jus, arii vaj ne ? - Vinja panjeema mejtenes roku(annijas) un ar lielam, izboliitam acim skatijas satraukti mejteneee .

[*Lidium Karry...]

Lons tikko bija atguvies. Viņš bija izskalots uz cietzemes uyn tikko bija piecēlies. Viņam nežēlīgi sāpēja galva. Tā bija pārsista virs uzacs un pa brūci nelāgi tecēja asinis. Lonam šausmīgi sāpēja galva. Viņš atspiedās pret vienu palmu un vēroja apkārt esošos cilvēkus un redzēja, ka arī tie ir tikpat apjukuši kā viņš.
Lons piegāja pie Veronikas. -Vai Jūs nezināt kur mēs atrodamies? Kas vispār notika?- puisis ar pūlēm izdvesa.

Šo rakstu rediģēja *Lidium Karry...: 10.11.2005 18:20

[Ungaarijas ragas...]

Apžēliņ! Veronika iespiedzās ieraudzījusi no brūces virs puiša acs tekam asinis. Viņa aizspieda ar roku muti, cenzdamās apspiest uzjundījušo nelabumu.
Tu esi ievainots! viņa izdvesa caur pirkstiem un meklēja ar otru roku savā rokassomā, ko atkal bija uzlikusi plecā, salvetes. Izķeksējusi no somas vienu no tām, viņa pastiepa to vīrietim.
Mēs avarējām un es pazaudēju savu koferi! viņa atkal pievērsās jūrai.

[*Lidium Karry...]

Nav jau tā brūce tik liela... Tikai nežēlīgi sāp. Lons pieskārās galvai un uz viņa pirkstiem nu bija redzamas asinis. Viņš tās aplūkoja.
Mja... Es atkal esmu pazaudējis tikai savu savu kabatas nazīti... Bez tā Es nevaru dzīvot. Tur ir viss vajadzīgais apmēram šādiem drīžiem. Šķērītes, nazītis u.t.t. puisis iztaustīja visas savu bikšu kabatas, bey neko līdzīgu savam nazītim neatgada. Vispār... Mani sauc Lons... Liels prieks iepazīties. viņš pasmaidīja diezgan samocītu smaidu un paspieda Veronikas roku.

[Ungaarijas ragas...]

Ak, ko? Jā... Veronika! meitene no sākuma likās izbrīnīta, ļāva, lai vīrietis pakrata roku. Tad atkal uzmeta skatu un žilbinoši pasmaidīja:
Ak, tu laikam vēlētos manu autogrāfu, nu protams!
Viņa izķeksēja no somas pussamirkušu foto, izvilka pildspalvu un uzvilka ķeburaini, cakainu
Veronika van Vinterfālena tikai Tev
Vismaz pildspalva rakstīja.
Smaidīdama viņa pasniedza savu foto Lonam.

[Romija]

"Man nekā vairāk par somu nav," Annija atbildēja. "Un tā pati man bija līdzi salonā," viņa ieklepojās.

"Annija, prieks iepazīties," meitene atņēma sveicienu. "Tas bija ļoti jauki, ka jūs parūpējāties par tiem, kam nav paveicies," viņa atzinīgi paslavēja otra darbu un norādīja uz mirušajiem.

Redzēdama, ka sieviete, kas pirms tam bija saukusi pārējos, viņiem tuvojas, Annija viņu nopētīja. Varbūt tas bija šoks, kas neļāva viņai normāli runāt.

"Mēs pārējie arī," Annija viņai atbildēja, lai arī gribēja pateikt kaut ko dzēlīgu par to, ka pārējie te jau pāris nedēļas sauļojas. "Es jums ieteiktu nomierināties un sameklēt savas matas, kamēr nav kļuvis galīgi tumšs."

[*Lidium Karry...]

Lons bija apstūlbis un nezināja, ko iesākt. Viņš tikai lūkojās meitenē un nosarka. -Ko tas viss nozīmē? Vai viņa ir kāda aktrise, ja svaidās ar saviem autogrāfiem?- Lonsnošķaudījās. Viņam nežēlīgi sāka gribēties ēst.
-Ā... Nu... Es īsti nezinu, kur mēs atrodamies... Vai vismaz Jums ir kāda nojausma par to?- viņš ātri nobēra un sāka krāmēm tavu bikšu kabatas.
No tām izkrita zīmīte:

Sesku iela 52. Kabinets nummur 309.

Paraksts: B.Zeids.

-Nolāpīts... Laikam jau paspēt uz šīm pārrunām ir neiespējami- Lons saplēsa zīmīti daudzās sīkās lapiņās.

Šo rakstu rediģēja *Lidium Karry...: 10.11.2005 19:04

[gone away]

Artruss beidzot pamodās. Viņa galva nežēlīgi sāpēja. Likās, ka uz galvas būtu uzgāzies, vismaz, flīģelis. Kaut kur dziļi galvā dunēja okeāna viļņu čalas un cilvēku balsis. Pametis skatienu apkārt viņš ieraudzīja grupiņu cilvēku, kas kā skudras tekalēja pa smilšaino liedagu. Ūdenī šūpojās lidmašīnas spokainās atlūzas.
interesanti, kur mēs esam? Artrusā pamodās žurnālista instinkts. Tagad šķiet kāds laiks būs jāpavada ar šo raibo sabiedrību. Kabatā viņš sameklēja cigaretes, kas par brīnumu bija puslīdz sausas. Šķiet karstā saule tās bija izžāvējusi. Hermētiskās šķiltavas strādāja nevainojami, un eleganti aizsmēķējis viņš devās pie pārējiem.

[Lauwinja]

Ak tad maziņš koferītis... Īsi nodomāja Keilīna un pagājusies dziļāk palūkojās apkārt. Nevarēdama saskatīt viņa uz īsu brīdi ienira. Zem ūdens atvērusi acis viņa apgriezās apkārt un ieraudzīja mazāku koferīti. Tas noteikti būs viņējais.Priecīga par jauko ūdeni nodomāja meitene un pavirpuļojusi ūdenī paķēra koferīti un iznira. Tad lēni piepeldēja pie sievietes un nostājās kājās padodama koferīti.
Šis ir tavs? Viņa jautāja ar smaidu uz lūpām. No kastaņbūnajām matu cirtām pilēja ūdens un ūdens Keilīnu priecēja. Paskatījusies uz vīrieti, kas stāvēja sievieti, kuru kā pa ausu galam bija sadzirdējusi sauca Veronika. Vīrietim bija brūce. Emm, vai jūs nedomājat to nelāgo brūci apkopt? Var iekļūt infekcija. Mazliet nobrīnijās sieviete.

Šo rakstu rediģēja Lauwinja: 10.11.2005 21:39

[Sonrisa]

Neida redzēja, kā pie viņu pulciņa tuvojas vēl viens vīrietis. Viņš spēķēja. Arī atradis piemerotu laiku, kad to darīt! sieviete nodomāja un palūkojas uz pārējiem. Šķiet, ka visi viņu ignorēja. Nu i labi. Labāk nosēsties ēnā, galva sāpēja nežēlīgi!
Jāmēģina sazināties ar ārpasauli un nokļūt prom no šīs salas!

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Ak dievs..
Kaut kas tomēr piesaistīja Vitas uzmanību.VIņa palūkojās uz krasta līniju,pie kuras ūdenī mērcējās kād saplam pazīstams čemodāms...
Manas lietas!Yess!
Priecīgi iesaukdamās,meitene kā pa sapņiem skrēja pie čemodāna,un atvēruis to,kāri tvēra pēc mobilā telefona.
KO?Nan ZONAS?!Ak dievs,tieši to man vēl vajadzēja!

[Ariona]

Vilijams, stiepdams savu koferi,iznāca krastā no ūdens. Pārsteidzoši kā daži varēja psihot...Un par ko? Cerams, protams, ka šī nav viena no tām salām, kur nav ne dzīvas dvēseles, tūrisma infrastruktūra vispār neexistē...Kā Robinsonā Krūzo....Tas viss, protams, sarežģītu visu. Nu labi, jāiet laikam iepazīties, šausmīgi, uzvalks ir samircis, būs jāžāvē drēbes...Tā nu viņš pienāca klāt cilvēku grupiņai.(Tur laikam stāvēja Annija, Etasi un varbūt vēl kāds)
Sveiki, kāds zina, kur esam? Mani starp citu sauc Vilijams, prieks iepazīties! ...Ja neņem vērā apstākļus...Vilijams pamanījās pasmaidīt savu pievilcīgāko smaidu.Turpat netālu p````čājās kāda meitene(Keilīna). Nu...dažiem laikam traki patīk peldēt. Vilijams viegli pamāja sveicienu meitenei.

Šo rakstu rediģēja falmory girl: 10.11.2005 23:33