Zudušo dvēseļu sala, jauna tipa lomu spēle... Opcijas

[Hikari]

Spēle sākusies!

Tātad, Jūs visi esat tikko kā pārcietuši šausalīgu lidmašīnas katastrofu. Visi esat bezsamaņā un pamazām sākat atmosties. Tā kā lidmašīna iekritusi ūdenī, Jumsd pašiem ir jāizvēlās, kur atrodas Jūsu tēli.
Varat izvēlēties starp: izskalots uz sauszemes vai atrodas ūdenī uz kādas peldošas lidmašīnas detaļas. Pagaidām Jūsu vienīgais uzdevums ir nokļūt uz salas, apstaigāt perimetru, konstatēt, ka uz salas tuvāko kolometru apkaimē nevies nedzīvo un vēl to, ka esat palikuši ar minimāliem mantu krājumiem un bez pārtikas. Protams, Jums savā starpā jāsapazīstas. Pārējais sekos pēcāk...

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 09.11.2005 18:19

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Vita kaut cik nomierinājās.
Nē,es vienkārši meklēju kaut kādas kastes ar ēdieniem un dēļus..Jūs jau zināt,ja mēs esam uz salas...
Nedrošs un bailīgs skatiens un tumšajiem biezokņiem.
...Un ja nu tā sala ir..neapdzīvota?

[Romija]

"Nezinu gan, vai jums atradīsies dēļi, jo cietām lidmašīnas, ne kuģa katastrofā. Kaut kas ēdams varbūt tajās atlūzās ir, jo ar šo to taču mūs pa ceļam baroja," Annija atbildēja un ar roku norādīja lidmašīnas virzienā.

"Vai jums ļoti gribas ēst?" viņa vaicāja, uzmetusi kritisku skatienu sievietes vājajam izskatam.

[Lauwinja]

Keilīna attapās kā no ļauna murga. Viņa bija pārdzīvojusi smagu lidzmašīnas katastrofu. Meitene atradās ūdenī, bet ne pārāk tālu no krasta. Peldot uz vietas viņa aplūkoja apkārtni. Krastā atradās cilvēki. Arī drošvien no lidmašīnas. Keilīna sakopoja domas un spēku. Vajadzēja atrast somu un tad aizpeldēt uz krastu. Ūdenī apgriezusies trīs reizes viņa ienira meklēdama somu. Kā diezgan laba peldētāja meitene dzelmē ieraudzīja savu melno adidas somu. Paķērusi to viņa iznira un ieelpoja. visbeidzot sakopojusi spēkus meitene sāka peldēt uz krastu. Beidzot nonākusi krastā Keilīna apsēdās uz sausajām smiltīm un atvēra somu lai pārbaudītu tās saturu. Telefons nebija cietis un nauda arī, jo izrādās, ka ne adidas soma, ne maciņš kurā bija nauda un telefons nemaz tā kārtīgi nelaida ūdeni cauri. Atviegloti nopūtusies Keilīna piecēlās un izbrauca ar roku caur slapjajiem, kastaņbrūnajiem matiem. Viņa palūkojās uz trim citiem cilvēkiem, kas staigāja pa jūras krastu. Sievietes, vīrieša un vēl vienas pavisam tievas sievietes.

[Sonrisa]

Neida palūkojās uz sievieti, kas tikko ka bija pievienojusies viņu pulciņam. Sveika! Mums derētu aiziet un pameklēt pārtiku. viņa ieteica un palūkojas uz sievieti, kura runaja ar pienācēju. Un ir jāsameklē kadi cilvēki. Mja...ja to te nav, jāsāk domāt kā izkļūt no šīs ķezas un meklēt pajumti. Nedomāju, ka būtu patreiz veselīgi klimst apkārt vieniem pašiem. Nez kas var būt uz šīs salasNeida domīgi novilka.

[Ného]

Nereons vēlreiz nopētīja apkārtni un tad arī okeānu,viņš cerēja ieraudzīt kaut ko, kas dotu viņiem cerību izglābties, bet nekā. Tad viņš piegāja pie otra cietušā vīrieša - Sveiks, mani sauc Nereons. Man tā liekas, ka varbūt vajadzētu ko pasākt ar nometnes taisīšanu.

[Lauwinja]

Keilīna palūkojās uz sievieti, kas ar viņu runāja. Pēkšņi Keilīnai gribējās raudāt. Nometusi somu pie sievietes kājām viņa uzlīkoja sievieti(Neida, jeb Rossy).Manā somā ir mazliet maizītes un dzeramais, lai gan tas būs piesūcies ar jūras sāļo ūdeni, tomēr varat paņemt. Tikai naudu un telefonu neaiztieciet. Un atvainojiet mani uz brītiņu. Neizteiksmīgi sieviete nobēra un pagrieza seju uz otru pusi. Tad rāmā solī aizgāja līdz pašam krastam un iesēdās smiltīs tā, lai tikai kāju pēdas ir ūdenī. Tad glavu pieliekusi un ceļus ar rokām aptinusi ļāva asarām mazlietiņ brīvības. Klusi asaras plūda no viņas brīnajām acīm pāri vaigiem. Meitene nepavisam nevēlējās nonākt šādā situācijā. Viņa pašlaik gribēja gozēties kādā dārgā kūrortā un dzert saldējuma kokteiļus. Keilīna sēdēja un lūkojās, kā viņi šūpojas.

Šo rakstu rediģēja Lauwinja: 09.11.2005 23:00

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Vita ievēroja sievietes skatienu.Vēl viena...AK dievs,kāpēc ivsi domā ka man ir anoreksija?!Es vienīgi ieturu diētas,veselīgas diētas un eju uz fitnesa klubu...
Nezinu,varbūt kādi dēļi tomēr būs,lai gan melno kasti atrast es netaisos...
Meitene vēlreiz paskatījās virs jūras hoirzonta.
Bet jūs būtu...?

[Romija]

"Annija!" viņa stādījās priekšā. "Bet kam jums vajag dēļus? Man šķiet, ka te ir vēl visādas citas izmantojamas lietas. Un neizskatās, ka kāds uz šīs salas vismaz šajā vietā būtu agrāk nodarbojies ar būvniecību."

Beigusi savu sakāmo, Annija ieklepojās. Viņas klepus bija dziļš un nejauks, bet izskatījās, ka meitene par to nebrīnās.

[Nemriona]

Denīze liegi šūpojās viļņos uz kādas atlūzas. Lēnām prāts apguva skaidrību. Sākumā sieviete vēl īsti nesaprtata, kas noticis.
Viņai garām peldēja liela, zaļa soma. Tā piederēja Denijai. saķērusi to aiz roktura, vina atlaida atlūzu un peldēja uz krastu pie pārējiem. Ar piekrāmēto koferi tas nenācās viegli.

[Ungaarijas ragas...]

Prātā skanēja kaut kāds histērisks spiedziens. Veronika jutās kaut kā savādi un mutē bija kaut kāda pretīga garša. Smiltis? Meitene lēnām pieslējās četrrāpus un brīdi raudzījās apstulbusi uz zemi. Kā viņa bija nokļuvusi šai kūrortā. Pavērusies apkārt, viņa nosprieda, ka tas ir kaut kāds privātais, rēgojās vairāki cilvēki.
Pag, kas tās par atlūzām, nē, lidmašīna. Ak dievs, viņa bija novēlusies, dievs vien zina kur. Veronika pieslējās kājās, kāda viņa izskatijās?! Nē, tas negāja nekādos rāmjos, kur gan bija viņas rokas soma. Ak, tepat jau mētājās. Viņa sniedzās pēc tās, bet ieraudzītais skats lika sastingt šausmās, atskanēja bļāviens:
Ak dieniņās, mans nags!!!
Bija nolūzis vidējā pirksta nags kreisajai rokai, atskanēja vēl viens bļāviens: M****s, un viņi solīja, ka tas pārcietīšot pat zemestrīci un es izgrūdu tādu nauda, tāda s**a manikīra dēļ!!! M****s, tiesā iesūdzēšu!
Acīs izsprāga niknuma asaras, rokassoma tika atrauta vaļā, viss saturs izgāzts zemē, izrakāts un tad pagrābta nagu vīlīte un mēģināts cietušo nagu kaut apvīlēt.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 10.11.2005 08:42

[Hikari]

Jums visiem vēlams izlast to, ko Etasi atd ir uzrakstjusi. Ta pašiem būs vieglāk. Ja Jūs esat uzrakstjuši, ka atrodat savu bagāžu, tad tā visa ir samirkusi, sabojāta un lielākādaa no tās vairs nav lietojama. Jums ir maz pārtikas un tuvojas nakts. Sāciet domāt par dzvesvietas veidošanu!

[Aiva]

Pīters saviebās.

Par spīti tam, ka aparāts bija rūpīgi iesaiņots un plēves apvalks ūdensnecaurlaidīgs, un arī pats koveris nebija saplēsts, aparāts nez kāpēc nedarbojās.

"Nolādēts," viņš izgrūda, apvaldījis impulsu triekt mobilo pret tuvāko akmeni, tad iemeta aparātu atpakaļ iepakojumā un izslējās kājās.

Izdzīvojušo bija samērā daudz, lai gan pēc tā, kā izskatījās lidmašīna, tas bija noteikti laimes pavērsiens.

"Vai kādam te ir darbojošs mobilais?" Viņš pielika rokas pie mutes un skaļi ieaurojās - tā lai dzirdētu visi.

[Romija]

Mobilais? Nē, Annijai tāds nebija. Viņa to nebija ņēmusi līdzi, jo citā valstī tas tāpat nebūtu darbojies. Meitene sparīgi papurināja galvu, lai prasītājs to redzētu, un vēlreiz ieklepojās.

[Aiva]

Pīters brīdi gaidīja atbildi, tomēr izskatījās ka tauta te ir vēl šokā no pārdzīvotā. Kāds te kaut ko runāja par dēļiem un būdām... Kādas pie velna būdas! Un kādi gan no alumīnija lidmašīnas būtu dēļi?

Pie velna, šitais liedags jau atgādināja paradīzi, un cik Pīters zināja, katrai paradīzei uz zemes jau sen kā bija atradies īpašnieks.

Tā kā rādās, pārējiem vairāk interesēja viņi paši, nāksies vien parūpēties par tiem, kam tā nav paveicies.

"Pieskati lai nelien pie mana kofera," Pīters uzsauca slimīgā paskata meitenei. "Un labāk met nost slapjās drēbes un izkar izžāvēties. Es aizbridīšu līdz lidmašīnai, paskatīšos, kas tur vēl palicis."

Pīters atkal iebrida ūdenī ar visām drēbēm - labāk neriskēt ar kājām uz koraļļiem.

OOG - pieņemu, ka kabīnē vairāk neviena nav - pasažieri bijām tikai mēs kas izdzīvoja?

Lidmašīnas kabīnē viņš atrada pilotu, ko acīmredot bija saspiedusi vadības pults, kad lidmašīnas priekšgals ietriecās ūdenī. Aizvēris viņam acis, Pīters atsprādzēja siksnas, satvēra mirušo uz rokām un devās atpakaļ uz krastu.

[Ungaarijas ragas...]

Beidzot nags bija apvīlēts un Veronika sasvieda visas mantas, vispirms no tām nopurinot smiltis, somā. Atstāja viņa mobilo un mēģināja to ieslēgt, galu galā, bija jāpaziņo menedžerim, ka kau kāda stulba pilota dēl', viņa ir velnsviņzinkur un ka sazināsies, līdz noskaidros kur ir. Varbūt pat paliks te pasauļoties. Tad vēl būs jāsazvana advokāts, lai gatavo prasību pret to salonu, kur taisīja manikīru un pret aviokompāniju. Viņai, veronikai van Vinterfālenai, vajadzēja dabūt morālo kompensāciju un viņa to dabūs!
Tāpēc, labs brīdis pagāja, līdz beidzot meitenei pielēca, ka telefons ir nedzīvs. Viņa dusmās iekliedzās un aizlidināja to pa gaisu, prātā pievienojot, ka tiesā sūdzēs arī to kompāniju, kas ražoja tādus mēslus, kas ne lidmašīnas katastrofu nevarēja pārdzīvot.

[Sonrisa]

Neida pakratja galvu. Vinnai jau nu patiesi nebija mobiilaa. Sieviete veel joprojaam nevareeja atrast savu koferiiti.
Diez vai kaadam te patreiz ir darbojoss mobiilais... vinna veel noterica pakall Piiteram.
Ziniet, mumsd dereetu saakt domaat par kaadu pajumti. Varbuut kaads ir ar mieru naakt ar mani apluukot pludmali. Kas to lai zin, varbuut ssii nemaz nav tik lloti neapdziivota sala, kaa mums liekas...

[Romija]

Doma par pārģērbšanos arī pašai Annijai bija ienākusi prātā, jo, lai arī spīdēja saule, vējš lika slapjajām drēmēm šķist vēl aukstākām un nepatīkamākām.

Annija paņēma viņas aizgādībā nodoto koferi un aizstiepa to līdz tuvākajām palmām, kur nolika zemē. Apsēdusies blakus, viņa izvilka no somas vienu maiciņu un šortus, pati aizlīda aiz palmas un pārģērbās. Slapjās bikses un džemperīti meitene izklāja uz netālu esošajiem dažiem akmeņiem. Tagad bija jau krietni labāk. Ja jau nodots koferis pasargāt, tad prom viņa neies.

[Ungaarijas ragas...]

Tā kā ššis lietas likās pat svarīgākas, par ārējo izskatu, tad Veronīga nopētīja, ļautiņus, kas staigāja pa pludmali un tad apņēmīgi soļoja pie tuvākā cilvēka, kurš pašlaik nāca laukā no ūdens ar cilvēku uz rokās. Nostājusies, tā lai ūdens nesamērcētu viņas dārgās botiņas, kas bija pirktas par dārgu naudu vislavenākā zīmola veikalā un iebļāvās, tā lai viņš sadzirdētu:
Ei, vai tev gadījumā nav mobīlais?! Mans d*****s ir nosprādzis!

[Aiva]

"Ne tev vienīgajai, dārgā," Pīters indīgi atcirta, izbrienot ārā no ūdens un noguldot pilota ķermeni liedaga smiltīs. Lidmašīnas kabīnē bija palikuši vēl divi pasažieri, kam bija veicies mazāk, un Pīters domāja ka labāk atnest šurp arī tos, nekā atstāt zivīm par barību. Bez tam viņu interesēja arī tas, vai kaut ko nevar izzvejot no lidmašīnas bufetes paliekām. Protams, maize būs samirkusi putrā un neēdama, kafija, tēja un cukurs tāpat, bet sieram un desu ripiņām vakuuma iepakojumā, kā arī ievārījumam būtu vajadzējis palikt veseliem. Turklāt tur varēja paglābties nesaplīsusi arī kāda pudele, kas noderēs dezinfekcijai, vai vismaz sildīties iekšķīgi, ja nakts būs pavēsa.

"Pieskati lai krabji nelien klāt," viņš uzsauca fifīgā paskata sievietei, un atkal devās jūrā.

Tā viņš veica vēl divus gājienus uz vraku, atnesdams arī abas pārējās pasažieres un noguldot tās blakus pilotam.

Pirms pēdējā gājiena Pīters piegāja pie sava kofera, uzsmaidīja meitēnam, kas bija paklausījis viņa padomam, un uzkratīja tā saturu zemē. Smalkais uzvalks ... njā, tu nu nāksies laikam norakstīt, nebija jau Armani, bet vienalga dārgs un šobrīd nelietojams. "Vari izkārt arī šito, es paskatīšos vai nevar sameklēt ko ēdamu bārā," viņš pamāja uz izbērtajām drēbēm, un tad ar koferi pie rokas devās jūrā pēdējo reizi. Labāk to izdarīt, kamēr vēl bija gaišs, tāpat jau kaut ko vajadzēs darīt ar miroņiem...

OOG. GM, pieņemu ka kaut kādas kripatas mums šovakar no lidmašīnas bāra sanāks, poamatojumu skatīt Pītera domās, un tāpat neviens džungļos pirmajā vakarā nelīdīs, drīzāk jau pacietīsies. Ar ūdeni sliktāk. Jautājums vai ko alkoholisku vai bezalkoholisku arī izdodas sameklēt nesaplīsušu? Ja jā, tad tas viss tiek samests koferī un iznests krastā, pa ceļam paŗeekot kāds peldošas somas ja gadās pa ceļam.

[Ungaarijas ragas...]

Bļāviens! Veronika nodomāja.
Es tev neesmu nekāda dārgā! viņa tikpat indīgi atcirta, sekojot vīrietim. Tad uzmeta riebuma pilnu skatu pilotam, savilkusi seju tāda pat grimasē, viņa paskatījās uz vīrieti: Izskatās, ka ir pagalam. Nav taču viņš pagalam, ko? Ir? Labi, tad policisti gan jau tiks ar viņu galā... Ei, es pašlaik runāju ar tevi! Ak, dievs...
Veronika izbolija acis, kad vīrietis atkal aizgāja uz jūru neatbildējis. Viņa negaidīja viņu atnākam un devās meklēt savu koferi, jo šitādā paskatā vazāties riņķī! Nedod, dies, uzradīsies vēl kādi fani un ieraudzīs viņu tādu, vai paparaci. Tie jau parasti bija klāt kur nevajag. Veronika pārlūkoja apkārtni, it kā aiz katra palmas stumbra slēptos pa ducim dzeltenās preses fotogrāfu. Lai gan, viņa varēja uztaisīt svēto mocekli - slavena dziedātāja cieš lidmašīnas katastrofā, knapi izglābjas un izglābj arī kādu pasažieri.... Pag nē, tas neder, glābšanas procesā var savainoties, būs jātaisa vēl plastiskā operācija.
Starp atlūzām vīdēja kaut kas līdzīgs viņas lielajam koferim. Vienā rokā turēdama rokassomu, Veronika pieskrēja pie tā un mēģināja nebrienot ūdeni, izķeksēt laukā. Nekas nesanāca, viņa pagriezās pret pludmali un iekliedzās: Ei, kāds var man palīdzēt izvilkt šito?
Jāpiebilst, ka koferis bija ļoti liels un piemircis smags, un dārgs.