~Zudušie elementi~, [C] [PZP] [ATD] Opcijas

[Kira m.emo.ria]

Mana pirmā lomu spēle, ceru ka jums patiks (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Elementu pielsēta ir skaista un apbrīnojama. Katru dienu pilsētā ierodas svešinieki no tālām zemēm, lai ierastos uz pilsētas galveno tirgu, vai arī satiktu četras daiļās elementu sargātājas, kuras sargā pilsētas četrus elementus, un lūgtu no viņām svētību. Pilsētā vienmēr ir prieks un saticība. Bet kopš pazuda elementi pilsētā staigā drūmi ļaudis, prieks ir pamiris un visur ir skumjas. Pilsētā ierodas divpadsmit cīnītāji - ceļotāji kuri viens otru nepazīst bet ir izredzētie. Viņus pazīs četras elementu meitenes. Uguns sargātāja pazīs trīs, Ūdens sargātaja pazīs trīs, Gaisa sargātāja pazīs trīs un Zemes sargātāja pazīs trīs...

Heh... nju tad pieteikumus suutiet man (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)

Šo rakstu rediģēja Kira: 27.10.2005 12:38

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Hmm,visai interesanti,tikai divas lietas.
1.Kas ir šīs daiļās Elementu sargātājas?
2.Aprakstā atpazīstu savas LS detaļas. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Kira m.emo.ria]

Nu tā kā mums jau ir salasījies bariņš spēlētāju varam uzsākt speli! Pārējie pievienosies vēlāk. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Bija agrs rīts. Pār Elementu pilsētu vēl tinās migla. Pa ielām, uzsākot savu dienu, steidzīgiem soļiem soļoja daži zemnieki. Bet tā pilsēta bija klusa. Vienīgi no kalniem ik pa brīdim atbalsojās harpiju kliedzieni. Droši vien atkal bija noķērušas kādu neuzmanīgu klejotāju un nu strīdējās par to, kurai tad tiks brokastis. Kādā grāmatu veikalā dega gaisma. Strūklakā čaloja ūdens. Un mēness vēl nebija pazudis no debesjuma. Nekas nevēstīja par to ka šeit dzīvo kāds, kam zināms par četriem elementiem. Vienīgi vienā pielsētas malā bija redzama ugunīga atblāzma.

[Vēja dvēsele]

Saulei austot, Elementu pilsētā atskanēja zirga zviedziens, kas kā dzidru zvārgulīšu skaņas cēlās pret debesīm, sveikdams jauno rītu. Daži pagalam saērcināti iedzīvotāji izbāza galvas pa logiem, lai palūkotos, kas traucē viņu mieru rīta agrumā. Tiesa, nekas daudz no pilsētas burvīgā miera vairs pāri nebija palicis, kopš bija nozuduši elementi.
Iedzīvotājus pārsteidza negaidīts skats. Pa pilsētas vārtiem kā zibens iejāja spoži balts zirgs, tik skaists, kādu viņi neatminējās pat savos ziedu laikos redzējuši. Tam līdzās kā ēna skrēja sudrabains suns un raidīja savas rejas klusajās pilsētas ielās. Zirga mugurā sēdēja sudrabbaltā apmetnī tinusies būtne.
Loraviēna atsvieda kapuci, atklādama brīnumdaiļu elfa sejiņu un zeltainas, mazliet savēlušās matu cirtas. Kamēr slaikās rokas glāstīja zirga Erannesa kaklu, pelēko acu skatiens kavējās pie Elementu pilsētas māju drūmajiem logiem.
Tad jauniņās elfas domas pievērsās kam citam. Čalojošā strūklaka mazliet ielīksmoja sirdi. Viņa ilgojās pēc pastaigas gar burzguļojošu strautiņu.

Šo rakstu rediģēja undomiel: 27.10.2005 15:50

[rudo lapu vilcēn...]

Derons vēl nedaudz miegains turējās Rarana mugurā un verās uz vēl aizmigušo pilsētu, kurai cauri zirgs, nesteidzīgiem soļiem viņu nesa.
Ir nu gan dieniņa. Vēl tik agrs, bet Djego izgulēties neļauj. Nezvērs ne suns. Un ko tagad tik agrā rīta stundā man iesākt?
Vīrietis sēdēja zirga mugurā un, pārvilcis tumšzaļa apmetņa kapuci pāri galvai, tina gurdenu domu pavedienu. Turpat līdzās tumšajam rumakam tikpat nesteidzīgi tecēja pelēcīgs, vilveidīgs suns, ik pa brīdim pamezdams skatienu augšup uz miegaino burvi.
Un kur tagad mums būtu jāiet? ar īgnumu balsī Derons vaicāja sunim. Tas sasmailēja ausis un veikli aizlēca uz priekšu, kur varēja samanīt ugunīgi atspīdumu.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Lai cik elementu pilsēta būtu zudusi garam,ugunij tā vēl nebija sveša.
Kādā lāpas liesmā,pati Amfiona ārdījās.
-Kur tas ir,šis elements,
Kur tas ir,sasodīts,
ak cik ļoti man nepatīk,
ka kāds muļķis ir to nočiepis.
Tam es sprandu apgriezīšu,
un atpakaļ ūguni tūdaļ nemšu...
Ja vien izredzētie trīs,kas
Ugunij patikami būs
Jo vien tie trīs varēs
Atgūt to,kas zaudēts,
bet ivenalga tma zaglim es
Sprandu apgriezīšu,jā gan!-

[rudo lapu vilcēn...]

Sasmailējis ausis, zirgs uzsāka vieglu riksi, sekodams sunim. Nu varbūt kaut kas interesants. Derons viegli pavīpsnāja. Beidzot viņš bija kā nākas atmodies. Šis nelielais uzrāviens bija viņam palīdzējis.

[Vēja dvēsele]

Eranness ievilka gaisu nāsīs un saslējās pakaļkājās. Faramass, sudrabainais suns, iedegās nemierā un īsi, satraukti ierējās. Dzīvnieki bija ievērojuši uguns atspīdumu pilsētas malā.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-Ko tie mirstīgie,
TIk blenž un mani nemitīgi,
Kas es viņiem - vēja dvesma?
Ūdens šļaksts un zemes augsne?
Nē,es esmu uguns gars,
Bet šis - nē,tas nav mans izredzētais!-
Uguns sasvaidījās vairāk uz debesu pusi.
-Ōōō,jā,be tur,
Kur pilsētas mūris slejas,
Mans bērns aizvien tuvojās!
Jā,jā,uguns mantinieks tuvojas!-

Šo rakstu rediģēja TaureņmeiteneAur': 27.10.2005 16:03

[Kira m.emo.ria]

Pelēkā apmetnī tīts stāvs bija atspiedies pret kādu koku un vēroja kā pilsētā ieklīst neparastie visi. Tātad tā tomēr ir taisnība... Stāvu gandrīz nevarēja pamanīt, ja nu vienīgi kādas modras elfu acis. Tomēr ir izredzētie... Tikmēr jau pilsētas austrumos bija vērojasm saullēkts... Tāds svešāds, itkā segā ietīts.

Šo rakstu rediģēja Kira: 27.10.2005 16:17

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-Ha,ko tas slēptais muļķis,
Ko tas vīrs uz sauli skatās!
Ko tas zaglis,domājamais,
Ko tas elfs uz mani blenž!
No manis viņam nenoslēpties,
Jo es esmu Uguns,varenais!-
Uguns mazliet saplaka,gandrīz jau izdzisa,jo Amfiona bija pārvķausies kur citur,blakus pilsētas vārtiem.

[eteerija]

" Celies! Esam klāt! Tālāk es nevaru doties, man jāsteidzas atpakaļ, kamēr tavs tēvs vēl nav pamanījis manu, vispār jau tavu prombūtni.....Lai visi elementi stāv mums blakus, kad tavs tēvs to uzzinās, atgriezies šodien no savas kārtējās eskpedīcijas uz Zemzemi! Mīļa, es nesaprotu, kādēļ tev tas bija nepieciešams?'',Kīrs klusām modināja tam klēpī aimigušo būtni, '' Taura! Manu raganiņ!
Slinki atvērusi acis tā diezgan enerģiski un agresīvi nobēra:" Esmu jau esmu es augšā! Braucot šajā karietē jau nemaz nevar pagulēt! Nejautā man šādus jautājumus! Es tev pateicos par tavu palīdzību un lai ko teiktu mans tēvs, neko tam nesaki! Esmu jau gana pieaugusi, cik tad viņš mani turēs savā pilī, kā dārgu putnu zelta būrī! Esmu gana spēcīga ragana, lai aizsargātu sevi!"
Atvadījusies no sava brāļa Taura izleca no zeltītās karietes un pat nepagriežoties atpakaļ mērķtiecīgi soļoja caur pilsētas vārtiem.
" Nevienc man vairs neko nenorādīs un nemācīs! Man ir jāizdomā savas rīcības plāns, bet tikmēr protams derētu sakopties"
Taura ar acīm meklēja vietu, kur tā varētu ieturēt brokastis un sapost sevi. Taurai gan nebija līdzi daudz mantu tikai tās soma pār plecu, kurā varēja ielikt iekšā daudz vairāk nekā no malas izskatījās. Protams kristāla magone, kuru tā glabāja pašā dziļākajā somas kabatā, tas bija viņas spēcīgākais ierocis.

Šo rakstu rediģēja eteerija: 27.10.2005 16:21

[Kira m.emo.ria]

hmm... ragana! interesanti interesanti... uguns, zeme, ūdens vai gaiss? stāvs kas bija atstutējies pret resno ozolu tikai domāja. Kas būs nākamais? rūķis, goblins, kentaurs vai varbūt eņģelis? Stāvs sakustējās un apmeties riņķī izgaisa.

Šo rakstu rediģēja Kira: 27.10.2005 16:26

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Amfiona,sajustdama Tauras klātbūtni,priecīgi ielēca Svešinieka cepurē,aizdedzinādama to,(ielēca un izlēca tieši brīdi pirms pazušanas,tā sagādājot teleportāicjas brīdi diezgan nepatīkamu sajūtu)tad pielēkdama Taurai vistuvākajā lāpā.Bet,tā kā meitenes soļu āturms bija visai liels,uguns leismas izlēca no lāpas galotnes,savērpās virpulī,un no tā virpulīša iznāca apburoši skaista meitene ogļmelniem matiem.
-Sveika,mīļā,tu laikam esi jauniņā šinī pilsētā?-
Amfiona savā baltajā+sarkanajā+apburoši+skaistajā tērpā gāja blakus Taurai.

Šo rakstu rediģēja TaureņmeiteneAur': 27.10.2005 16:27

[eteerija]

'' ES?'', diezgan iedomīgā tonī Taura savā piesmakušajā balsī ierunājās,''Es tikko ierados, man ir uzdevums, kaut gan īsti nezinu kāds"
Viņa vēroja šo būtni, ka pēkšņi kā no zila gaisa tai bija uzradusies tai blakus un nu skatījās Taurai tieši acīs. Taurai tas it nemaz nepatika, viņai vispār reti kāds patika, tomēr, pati nesaprotot, kāpēc tā izjuta zināmu bijību un cieņu pret šo būtni.
'' Un kas tu būtu? Un ko tu gribi no manis? '' Taura, tomēr saglabāja savu iedomīgo toni.

[Vēja dvēsele]

"Ko jūs jūtat, mani mīļie draugi?" Loraviēna maigā balsī uzrunāja zirgu un suni. Eranness ar cēlo galvu pamāja uz vairs tikko jaušamajiem uguns uzplaiksnījumiem.
"Tur? Tā uguns jau dziest. Vai mums jādodas turp?"
Faramass kaut ko klusītēm noņurdēja un elfa, atkal ietinusies sudrabainajā apmetnī, pieliecās pie Erannesa krēpēm.
"Aiziet, draugs, nes mani turp!" viņa uzsauca. Zirgs kā bulta aizšāvās norādītajā virzienā, tam līdzās - suns.

Šo rakstu rediģēja undomiel: 27.10.2005 16:34

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-Es?es...emm,es esmu...-
Amfionas acis satraukti šaudījās pa apkārtējo māju logiem un veikalu izkārtnēm.līdz apstājās pie kādas īpašas - "Saules maize - labākie maiznieki visā pilsētā!"
-Es..Es esmu Maizniece!Amija Maizniece!-
Lai gan šī ragana bija viena no trim Uguns izredzētajiem,savu patieso vārdu Amfiona atklāt nedrīkstēja.

[eteerija]

"Hmmm....maizniece......", Taura klusām pie sevis nodomāja, ''Tad jau tik tāda ubadze vien ir''
Tomēr tad viņa pagriezās pret šo Amiju un savilka savas lūpas tādā mākslīgi laipnā smaidā, jo nekas cits jau tai neatlika, jo tā nepazina šo pilsētu un tai nebija kur palikt: '' ļoti patīkami! Taura, Baltā kalna burvja meita...."
Taura gribēja, lai šī maizniece zina, kas viņa tāda ir un arī atbisltoši pret to izturas.Tomēr priekš maiznieces tā izskatījās pārāk smalka un acīs tai lēkāja liesmiņas.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

"Ubadze?Ubadze?!Es viņai rādīšu ubadzi!"Amfiona jau gandrīz aizdedzināja kādu no Tauras ķermeņa daļām,bet nomierinājās,jo šī taču bija izredzētā...Jā,izredzētā...Amfion,izredzētā,ka tev saka,nevis parastais mirstīgais!
-Jā,mani sauc Amija...Labi,es tev izrādīšu pilsētu..-
Laib noslēptiem sakostiem zobiem,viņa paskatījās uz Tauru (OOC:Maza piezīmīte šiet - Amfionai ļoti garš augums,un viņa arī ir vecāka,tātad skatās no augšas uz Tauru).Tad lēnām devās uz priekšu,rādīdama skaistākās statujas šajā kvartalā.

[eteerija]

'' Zini, man vairāk interesētu kāda vieta, kur es varētu sakopties un atpūsties pēc sava garā brauciena!", Taura diezgan pavēloši noteica un gaidīja tūlītēju pakļaušanos, jo par cik bija ietekmīga burvja meita tā bija pieradusi pie bezierunu pakļaušanās, ''Kur šeit varētu to izdarīt? un tālāk man būtu jāatrod kāds, kas man palīdzētu un pateiktu, kas vispār notiek? Tu jau noteikti neko nezini vai ne?"
Taura vēroja šo būtni un tā viņai nemaz nelikās parasta maizniece, bet nu tad viņa nolēma, ka nav vērtc savu prātu nodarbināt ar šādām muļķībam!