Zilgaismas kristāls [B] [PZ], Raganu nogāze... Opcijas

[*Lidium Karry...]

Tātad šī ir mana pirmā Lomu spēle. Ļoti ceru, ka tā izdosies un pieteiksies vismaz četri cilvēki. Nu labi... Nav ko te tik ilgi pļāpāt, vienkārši ķeramies pie lietas.

Isumā par spēli:
2001 gads. Tu esi vienkāršs skolas bērns. Vienkārši dzīvo savu ikdienas dzīvi. Tu esi pavisam neievērojams. Skolā Tev nav daudz draugu, tikai tādi kuriem Tu vari uzticētes. Tu esi izvēlējies tikai pašus labākos... Pavisam maza mazpilsētas dzīve. Tu dzīvo Lielbritānijā, un mazas saliņas starp Īriju un velsu. Tās no saukums ir Isle of Man. Pavisam maza pilsētiņa Duglasa, kurā nedzīvo vairāk kā kādi 10 000 iedzīvotāji. Pati pilsētiņa atrodās pie jūras un laiks tajā nemaz nav tik patīkams. Ļoti bieži pūš stipri vēji un jāģērbjās ļoti silti. Tu esi tā teikt neievērojams un tev tie "stilīgie" nepievērš uzmanību. Tu viņiem esi neitrāls...
Kādu pavisam parastu dienu, pavisam neievērojamu, kā jau parasti Tu pa pastu saņem vēstuli kurā ir uzaicinājums uz lielu balli. Uz lielā zilgaismas kalnu kristāla atklāšanu. Tu par to esi dzirdējis pa radio. Tu izlem ballē parādīties. Viss sākās ar to vakaru...

Vēl, kas par spēli būtu jāzina:
Šajā spēlē notiks ceļošana pa gadsimtiem un pa laika posmiem. Spēlē būs daudz maģijas un notiksies daudz neiedomājamas un negaidītas lietas. Ja Tev šis viss patīk tad tikai piesakies...

Pieteikuma anketa:
Vārds:
Uzvārds:
Vecums (no 11-16):
Neliels bio:
Raksturs:
Viena burvju spēja (protams Jūs to atklāsiet tikai vēlēk):
Izskata apraksts:
Bilde (Nav obligāti):
Intreses:

Gaidīšu apmēram 4-10 anketas. Tās lūdzu sūtat man pa PZ.

Spēles GM būšu Es. Nu tad tikai uz priekšu!!!

[Puķu elfs]

- He hē! Tev tirāniska vecmāmiņa gadījusies? - Mona mazliet zobgalīgi ieķiķinājās un sāniski pašķielēja uz Danielu. - Tu tikai neapvainojies. Esmu par tādām vecmāmiņām dzirdējusi, bet līdz šim nebiju satikusi nevienu, kam tāda būtu. Man šai ziņā ir palaimējies. - it kā atvainodamās meitene piebilda. Domās viņai pavīdēja viņas omītes seja - smaidoša un norūpējusies.
- Aplūkosim šīs pils citas telpas - otro stāvu vai ko tādu. Ko tu par to saki?

Šo rakstu rediģēja Puķu elfs: 04.11.2005 14:18

[Vēja dvēsele]

Laba doma, man tas neienāca prātā, bet to tiešām mēs varētu, Daniela sacīja, nopriecājusies, ka viņas sarunbiedrene vairs nešķita tik ļoti noskumusi.
Meitenes izgāja no tualetes. Tagad tikai uzmanīgi, lai netrāpamies acīs vecmāmiņai, meitene nočukstēja un īsi iesmējās.

[Lauwinja]

Roberts nesagaidījis atbildi no meitenes, ar kuru centās runāt nolēma uziet kautkur citur paskatīties. Viņš ieraudzīja divas meitenes, kas sarunājās. Zēns meitenes bija redzējis. Nolēmis varbūt pakavēt laiku ar viņām zēns piegāja pie meitenēm un sasveicinājās. sveikas. Viņš mazliet atturīgi teica, nezinādams ko lai citu saka. (to viņš teica Monai un Danielai)

[Vēja dvēsele]

Sveiks! Daniela apmulsusi atņēma. Vai tu mūs pazīsti?

[Lauwinja]

Vispār izskatījāties redzētas, bet lai paliek... Roberts iebrauca ar roku matos. Un palūkojās uz Danielu. Nezinu ko lai domā... Paskatījies uz meiteni viņš mazliet apmulsa.

[Gilraen Anarion]

Jau pavērusi muti,lai atbildētu Tea pamanīja.ka jauneklis jau aizgājis.Kas...?Vienalga...Nomurminājusi,meitene devās atpakaļ.

[Vēja dvēsele]

Kāpēc tu tik jocīgi skaties? Daniela nesaprata. Vai ar mani kaut kas nav kārtībā?

[Lauwinja]

Viss ir kārtībā... vienbrīd likies šausmīgi redzēta, tikkai neatceros kad tas būtu bijis... Viņš atklāti teica Danielai. Pēkšņi viņam sagribējās dzert. Neko nesakot Roberts aizgāja līdz galdam, paņēma šampanieša glāzi un devās atpakaļ.

[Vēja dvēsele]

Daniela apjuka vēl vairāk. Es neatceros, ka būtu tevi redzējusi, varbūt tu mani ar kādu jauc. Bet varbūt tu mani esi redzējis pie jūras. Es tur gandrīz katru dienu sēžu. meitene prātoja un drusciņ sakaunējās. Varbūt ši nodarbe citiem liekas dīvaina. Nav diez cik parasti vējā vai lietū cauru dienu sēdēt jūrmalā.

[Gilraen Anarion]

Atkal apsēdusies savā vietā Tea apcerēja šo idiotisko pasākumu.Viņai riebās.Demonstratīvi asi pagriezusies pret durvīm meitene izsoļoja ārā.Dārzā viņa apsēdās uz soliņa un garlaikojās.Viņai bija paredzēts,ka mamma atbrauks pakaļ vēlāk.Noskurinājusies aukstumā Tea aizvēra acis un domāja par visu ko.It īpaši par puisi,kurš bija aizgriezies.

[Lauwinja]

VAr jau būt.Visai vienaldzīgā tonī Roberts šo neinteresanto sarunu beidza. Apnicis bij. Nopūties viņš atkal aizgāja pie galda. Njā. Palūkojies apkārt viņš secināja, ka meitene ar kuru nesen bija centies sākt sarunu nav starp zālē sēdošajiem. Paņēmis cigaretes viņš izgāja ārā mazliet nomierināt nervus un izlemt ko darīt tālak. Izgājis ārā viņš ieraudzīja uz soliņa sēžam meiteni. Tā bija tāpati. ai, ko tur.Palūkojies uz neiedegto cigareti iemeta to miskastē un piegāja pie meitenes. Viņai acis bija ciet. Smaidot Roberts apsēdās viņai blakus. To visu viņš darīja klusām, lai neiztraucētu meiteni no domām.

[Gilraen Anarion]

Sajutusi,ka kāds apsēžas viņai blakus,meitene atvēra acis un palūkojās uz puisi.Pirmajā mirklī Tea gribēja aizgriezties,bet pārdomājusi nedroši nopīkstēja, Sveiks.Un tūlīt domās sevi iepļaukāja par idiotisko balss toni.Kad viņa bija nedroša allaž balss skanēja tāpat.

[Lauwinja]

Laipni paskatījies uz meiteni Roberts pasmaidīja.Sveika.Ceru, ka neibilsti, ka apsēdos blakus. viņš teica un palūkojās skaistajās debesīs. Šī vieta viņam patika. Lai gan iepriekš neko labu nebija sajutis.

[Gilraen Anarion]

Jā,neiebilstu.Tea noteica un novērsās.Kādēļ tu šeit atnāci?

OOC-Man jāiet.Žēl.Lūdzu,uzraksti atbildi,bet vairāk gan nekā.OK?Centīšos drīz būt. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

[Lauwinja]

Ai iekšā baigā garlaicība. PAgaidām man šis pasākums nepatīk. Ja nebūtu tevis, tad es būtu jau aizbraucis. Teica Roberts un pēkšņi saprata, ka bijis pārāk atklāts. Censdamies novērsties viņš pievērsās meitenei pašai- Kā tev patīk šis pasākums?? JAutri?? Ar kādu jau iepazinies?? MAzliet par daudz jautājumu uzdeva zēns.

[Puķu elfs]

Mona, mazliet sasārtušiem vaigiem, caur pieri noskatījās aizejošā puiša mugurā. - Cik labi, ka aizgāja. Cik žēl, ka aizgāja. Un es, kā jau parasti, ne skaņas nespēju izdvest, kad tuvumā parādas kāds zēns. Redz, kā Daniela droši runāja, bet es... - Mona drūmi raudzījās grīdā.
- Ai, zini, iesim tomēr uz zāli, paspēlēsim ar tavu vecmāmiņu paslēpes. Pie reizes parādīsi man, kādas izskatās briesmīgās omes, lai gūstu kādu jaunu atziņu. - Mona pēkšķi nobēra vārdus kā pupas, satvēra Danielu aiz rokas un sāka viņu vilkt zāles virzienā, no kurienes vēl arvien skanēja mūzikas dunoņa. Šķita, ka viņa vienā mirklī ir aizmirsusi par savu ballei mazliet nepiemēroto izskatu, sūrstošo vaigu un ziņkārīgajiem cilvēkiem, kas uzbāzīgi lūrēs uz viņu un varbūt pat satraukti sāks sačukstēties.

[Gilraen Anarion]

Man arī nepatīk.Un tu esi vienīgais ar kuru esmu runājusi.Starpcitu,kā tevi sauc?Tea jautāja nereaģēdama uz to,ka zēns bija teicis,ka paliekot vien viņas dēļ.Mans vārds ir Tea,meitene piebilda.

[Lauwinja]

Roberts. Tea ir skaists vārds. noteica Roberts. Visai īpatnējā meitene lika viņam palikt un mazliet atpūsties. Vēljoprojām skatīdamies debesīs puisis ieklepojās.

[Gilraen Anarion]

Roberts...viņa atkārtoja.
Ko viņš tajās debesīs atradis.Padomājusi viņa atal jautāja,Man nemaz negribas iet iekšā.Tea jau ievilka elpu,lai pajautātu,kāpēc Roberts blenž debesīs,Tea pārdomāja.

[Lauwinja]

Mākoņi un debesis ir tik skaisti. Noteica zēns, itkā lasīdams meitenes domas, jo sajuta viņas skatienu.
Man arī negribās. Ārā ir jaukāk.