Zilgaismas kristāls [B] [PZ], Raganu nogāze... Opcijas

[*Lidium Karry...]

Tātad šī ir mana pirmā Lomu spēle. Ļoti ceru, ka tā izdosies un pieteiksies vismaz četri cilvēki. Nu labi... Nav ko te tik ilgi pļāpāt, vienkārši ķeramies pie lietas.

Isumā par spēli:
2001 gads. Tu esi vienkāršs skolas bērns. Vienkārši dzīvo savu ikdienas dzīvi. Tu esi pavisam neievērojams. Skolā Tev nav daudz draugu, tikai tādi kuriem Tu vari uzticētes. Tu esi izvēlējies tikai pašus labākos... Pavisam maza mazpilsētas dzīve. Tu dzīvo Lielbritānijā, un mazas saliņas starp Īriju un velsu. Tās no saukums ir Isle of Man. Pavisam maza pilsētiņa Duglasa, kurā nedzīvo vairāk kā kādi 10 000 iedzīvotāji. Pati pilsētiņa atrodās pie jūras un laiks tajā nemaz nav tik patīkams. Ļoti bieži pūš stipri vēji un jāģērbjās ļoti silti. Tu esi tā teikt neievērojams un tev tie "stilīgie" nepievērš uzmanību. Tu viņiem esi neitrāls...
Kādu pavisam parastu dienu, pavisam neievērojamu, kā jau parasti Tu pa pastu saņem vēstuli kurā ir uzaicinājums uz lielu balli. Uz lielā zilgaismas kalnu kristāla atklāšanu. Tu par to esi dzirdējis pa radio. Tu izlem ballē parādīties. Viss sākās ar to vakaru...

Vēl, kas par spēli būtu jāzina:
Šajā spēlē notiks ceļošana pa gadsimtiem un pa laika posmiem. Spēlē būs daudz maģijas un notiksies daudz neiedomājamas un negaidītas lietas. Ja Tev šis viss patīk tad tikai piesakies...

Pieteikuma anketa:
Vārds:
Uzvārds:
Vecums (no 11-16):
Neliels bio:
Raksturs:
Viena burvju spēja (protams Jūs to atklāsiet tikai vēlēk):
Izskata apraksts:
Bilde (Nav obligāti):
Intreses:

Gaidīšu apmēram 4-10 anketas. Tās lūdzu sūtat man pa PZ.

Spēles GM būšu Es. Nu tad tikai uz priekšu!!!

[Sol Invictus]

Elīza uzmanīgi slīdēja cauri zālei sekodama vīrietim - viņai bija tīri laba apjausma kā jāseko cilvēkiem lēnām izliekoties, ka viņa vienkārši kavē sev laiku pastaigājoties pa zāli, bet nenolaizdama skatu no vīrieša. Tas, ka viņam bija pistole patiesībā neko nenozīmēja - varbūt viņš bija no apsardzes, tomēr kas gan notiks ja viņa viņam pasekos ? Par laimi vīrietis izvēlējās kādas slikti apgaismotas sānu kāpnes uz otro stāvu, tāpēc Elīza bez īpaša riska tikt pamanītai varēja viņam sekot, tomēr nonākusi otrajā stāvā viņa vīrieti nekur nemanīja, brīdi ieklausījusies vai nedzirdēs soļus, bet tomēr neko nesaklausījusi Elīza nolēma izpētīt otro stāvu - nākt jau šeit drošvien nebija aizliegts

[*Lidium Karry...]

Elīza apskatīja visu gaiteni tajā bija daudz istabu. Pēkšņi viņa vienā no tām klusām ar muguru ielavījās, skatoties, vai kāds nenāk. Viņa pagriezās un ieraudzīja... Un ieraudzīja Dagni kas sēdēja uz gultas malas. Elīza meiteni bija redzējusi balles laikā. -Ko Tu te dari? Vai tad viesības nenotiek lejā-? Elīza uzšņāca.

/OCC- Nu tagat lūdzu iepazīstieties (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif) /

Daniela bija redzējusi, ka meitene toaletē raud un viņa tagat nezināja ko darīt. Vai nu iet atpakaļ uz zāli vai arī palikt pie noskumušās meitenes.

/OCC- Nu tad izlem pati... Man ir risinājumi abiem variantiem (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) /

[Vēja dvēsele]

Mirkli svārstījusies, Daniela nolēma palikt tepat. Kaut arī varēja notikt tā, ka viņu šeit atrod vecmāmiņa, viņa vēlējās meitenei palīdzēt. Nopūtusies viņa vēlreiz aizgāja pie izlietnēm un ieskatījās spogulī. Mati, kā parasti, bija nedaudz izspūruši, gaiši zilajai balles kleitiņai uz apkaklītes bija uzradies neliels traipiņš. Vecāmāte atkal kliegs. Daniela saviebās. Tomēr tūlīt pat atkal saņēmās un uzsmaidīja savam atspulgam. Kopskats jau nebija slikts, turklāt meitene nemaz nebija no tām, kas uztraucas tikai par sevi un savu izskatu.

[Lauwinja]

Puisis virpinādam atslēgas aizsapņojās un atslēgas izkrita. Pie sevis nolamādamies viņš sāka meklēt mežā atslēgas. roberta uzmanību piesaistīja kautkas sarkans uz zāles stiebriem. Asinis . Smarža arī to vēstīja. Bāc, kas gan šeit notiek? viņš nodomāja. Robertam palika neomulīgi un viņš devās atpakaļ uz pili. Straujā gaitā ejot pēkšņi kautkas nožvadzēja zem viņa kājām. Atslēgas. Pacēlis tās viņš nošūpoja galvu un gāja iekšā pilī. Puisis izbrīnīts vērās apkārt meklēdams kādu pazīstamu...

[Kira m.emo.ria]

Meitene piegāja pie loga, diemžēl tā nebija tā vieta kur viņai bija jādodas, vai arī vēstule nebija domāta viņai? Dagne tomēr izgāja no istavas un devās uz norādīto vietu. Bet gaitenī viņa nejaušām uzskr''eja virsū kādai meitenei. Atvaino... es nejaušām! Viņa atvainojās un atgrūda no sejas kastaņbrūnās matu cirtas...

Šo rakstu rediģēja Kira: 29.10.2005 20:39

[Sol Invictus]

Nekas... Elīza samulsusi pieņēma atvainošanos otra meitene arī šķiet bija samulsusi un prom negāja tāpēc Elīza nolēma mēģināt uzsākt sarunu Jauks pasākums vai ne ? Nez kāds ir tas kristāls...

[Kira m.emo.ria]

Vispār es nezinu.. Pasākumā vēl neesmu iemetusi acis... Dagne atbildēja meitenei. Starp citu mani sauc Dagne. Meitene nolēma iepazīties, jo nevienu citu šeit nepazina.

[Gilraen Anarion]

Tea piecēlās kājās un ar pētošu skatienu noskatīja visus pēc kārtas.Varēju arī mājās palikt...
Viņai tas patiešām sāka apnikt.Vēl pusstunda - tik garlaicīga - un dodos mājās.
Kādu brīdi sūkstījusies viņa tomēr nolēma ar kādu iepazīties.Hmmm.Ak,te nav neviena mani interesējoša cilvēka.Meitene papurināja galvu un devās atpakaļ uz savu vietu.
OOC-Gaidu kādu,kurš viņu apstādinās,vai kādu notikumu,kas liks viņai mainīt domas - neiet atpakaļ.

Šo rakstu rediģēja Gilraen Anarion: 30.10.2005 20:11

[Puķu elfs]

- Dumja, dumja, dumja, dumja! Neaizkrampēt durvis un tad vēl gribēt, lai mani netraucē. Kas es prātiņu esmu izkūkojusi? - Pie sevis pukojās Mona, slaucīdama asaras, kas jau atkal sarūgtinājumā plūda no saraudātajām acīm. - Ai, ko tur daudz. - Mona nosprieda un, par pārsteigumu pati sev, sparīgi atvēra kabīnes durvis un devās pie izlietnes noskalot asaras un atvēsināt seju. Turpat pie spoguļa grozījās vēl kāda maigi zilā kleitā tērpusies meitene. Acīmredzot, tā bija viņa, kas bija iztraucējusi Monas sērīgās pārdomas par bezcerīgu pasākuma izgāšanos. - Varbūt kaut kas jāsaka? - nodomāja Mona un dziļi ievilka elpu.
- Man... Es... Nu tā sanāca... - viņa izstomīju un sajuta, kā atkal kaklā sakāpj glums kamols un pār pietvīkušajiem vaigiem atsāk plūst sāļās asaras, kas lika sūrstēt trakās vāveres atstātajām rētām vaigā.

[Kira m.emo.ria]

njaa.... Es te taa kaa ... apskatīju visu... Paklau vai tu nebūtu tika laipna un neatnāktu ar mani ārā? Es te tā... Mani māc ziņkāree.... Un vēlos pārliecināties... [/b] Dagne mazliet stostīdamies jautāja...

[Vēja dvēsele]

"Nu... patiesībā jau jāatvainojas ir man... Es tā iebrāzos iekšā. Katram jau var gadīties," Daniela mulsi uzsmaidīja raudošajai meitenei. "Klau, varbūt izstāstīsi, kas noticis? Starp citu, mani sauc Daniela."

[Puķu elfs]

- Man paties prieks ar tevi iepazīties, Daniela. - īdzīgi novilka Mona un nodomāja, - Nebiju tā kā iecerējusi dibināt jaunas pazīšanās.
Bet, tā kā meitene zilajā kleitā neizskatījās augstprātīga, kā liela daļa viņai zināmo vienaudžu, Mona izlēma negražoties un strupi nosauca savu vārdu, izlikdamās, ka nav pamanījusi interesi par savu ballei nepiemēroto izskatu.
- Tā nu es te katram stāstīšu, ka man uzbrūk beigtas vāveres ar sarkanām acīm. - Mona nodomāja un piemetināja - es pakritu.

[Lauwinja]

Garlaicības mākts Roberts stāvēja un raudzījās apkārt. Viņš ieraudzīja meiteni, kas laikam arī tāpat garlaikojās. (Tea) Puisis slicis rokas kabatās piegāja pie meitenes. Sveika Viņš nedroši noteica un palūkojās meitenei acīs.

[Vēja dvēsele]

"Pakriti? Vai, nabadzīte! Laikam stipri sasities? Es jau padomāju, ka tevi kāds saskrāpējis," Daniela nedroši iesmējās. "Tev balle patīk? Nav garlaicīgi?" viņa mainīja tēmu, redzot, ka meitenei negribas par to runāt. "Un es būtu priecīga, ja tu man pateiktu savu vārdu. Man gribas zināt, ar ko sarunājos," un viņa šķelmīgi pasmaidīja.

[Kira m.emo.ria]

Jauki tad nāc līdzi Dagne pasmaidīja un paņēmusi elīzu aiz rokas aizsteidzās uz vēstulē norādīto vietu...

ooc: Gaidu kas buus taalaak ak varenais GM!!!

[Puķu elfs]

Mona izlēma negražoties un strupi nosauca savu vārdu,

- Mona mani sauc. Mona. - meitene īgni norūca, sarūgtināta sapratusi, ka Daniela nav ieklausījusies viņas burkšķēšanā. - Un balle noteikti ir pavisam garlaicīga un duma. Nemaz neesmu tur savu kāju spērusi.
Monai tik ļoti negribējās izpaust svešajai meitenei, cik ļoti viņa bija sapņojusi un gaidījusi šo cerību un bērnišķīgu fantāziju apvīto vakaru. Bet apakšlūpa atkal nodevīgi nodrebēja un acis piepildījās asarām.

[eteerija]

''Es meklēju? Es dodos uz pili!Un kā jūs uzdrošinaties mani nosaukt par netīro skuķi?'' Hekate uzmeta skatienu balss īpašniekam, kam tomēr bija izdevies viņu nobiedēt, tomēr meitene drosmīgi turējā un neļāva savām bailēm vaļu.Viņa cerēja, ka 'drīz vien viņa varēs nokļūt gaismas pielietajā, smalkuma un skaistuma apgarotajā zālē, kur daiļi tērpti cilvēku mutuļi plīvos apburošās mūzikas ritmā.vienīgais, ko vajadzēja izdarīt-tikt vaļā no šī cilvēka.

[Vēja dvēsele]

Daniela apjuka. Meitenes zods aizdomīgi drebēja. Daniela gribēja novērst meitenes domas no nepatīkamā. "Nē, ballei īstenībā nav ne vainas, tikai vienatnē varētu būt drusku garlaicīgi. Nenāksi? Ja ne, tad atļauj man palikt ar tevi," Danielai negribējās atstāt Monu vienu.

[Puķu elfs]

- Ko tad es tai ballē darīšu? - īgni noburkšķēja Mona. - Tas jau nav karnevāls, kur varētu izlikties par aplaupītu un nomaldījušos dāmīti. Šito jau es nenomazgāšu! - meitene lēnīgi pamāja sava saskrāpētā vaiga virzienā. - Un arī neaizmālēšu. Un pat miesas krāsas plākstera man nava. Pat ja es sadūšotos iet šitāda, tev droši vien būtu neērti pazīt netīru un apskādētu skuķi.

[Vēja dvēsele]

Kāpēc tu tā runā? Es tāda neesmu, Daniela sapīka. Nu, bet ja tu negribi iet uz zāli, ko tad darīsim? Patiesībā man arī nav nekāda prieka visu laiku atrasties tirāniskas vecmāmiņas redzeslokā.

Šo rakstu rediģēja undomiel: 03.11.2005 20:58