Grāmatas par seno baltu cilšu kultūru? |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Grāmatas par seno baltu cilšu kultūru? |
01.10.2005 10:48
Raksts
#1
|
|
Pārvērš vaboles par pogām Grupa: Biedri Pievienojās: 07.01.04 |
Man pašam nav sekmējies ar šāda satura grāmatu meklēšanu un bibliotekārēm es kaut kā neuzticos. Tā kā forumiešu vidū ir cilvēki, kas labi pārzina vēsturi, es ceru, ka jūs man varēsiet izpalīdzēt, padaloties ar grāmatu nosaukumiem, kurās lai meklēju šāda veida inoformāciju.
|
|
|
01.10.2005 13:21
Raksts
#2
|
|
Zintniece Grupa: Noslēpumu nodaļa Pievienojās: 03.11.03 Kur: te un tagad Dzīvā enciklopēdija |
Pašlaik visapkopojošākā grāmata, kas man ir, ir "Latvijas senākā vēsture. 9.g.t.pr.Kr.- 1200.g.", Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga, 2001.g. Protams, tur ir ne tikai par baltiem. Jo par senākiem laikiem jau vispār nevar pateikt, kādas cilmes ir cilvēki, kas mituši tagadējās Latvijas teritorijā.
|
|
|
01.10.2005 17:44
Raksts
#3
|
|
Pārvērš vaboles par pogām Grupa: Biedri Pievienojās: 07.01.04 |
Hmz, izklausās labi. Vai tur ir apskatīta arī gadskārtu svinēšana?
P.S. Mani interesē tieši vēlais dzelzs laikmets (800.-1200.) un tā laika cilvēku gadskārtu svinību paražas. Šo rakstu rediģēja rowzee: 01.10.2005 17:53 |
|
|
01.10.2005 17:48
Raksts
#4
|
|
Uzlauž lāstus Gringotu bankā Grupa: HPētnieki Pievienojās: 19.10.04 Kur: Braukā kopā ar Vinčesteriem un medī dēmonus Tulks 2009 |
Par gadskārtām iesaku tev pameklēt grāmatā "Laika zīmes"Sērija, Stāsti par dabu, izdevniecība Liesma 1986. gads (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
|
|
|
01.10.2005 18:11
Raksts
#5
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu Grupa: Biedri Pievienojās: 21.07.04 Kur: Tallina Niks 2006 |
Izsmeļošu grāmatu par konkrēto laikmetu nezinu (lai gan man ir viena laba grāmata ''Latvijas senvēsture'' laikam saucās - tāda melna ar kaltētu roku uz vāka, bet vairāk neko nezinu)
Pameklē internetā - es nesen kaut kur redzēju par gadskārtām un vēl vis kaut ko, ja tevi intresē gadskārtu svinēšana palasi grāmatas par ticējumiem un tautasdziesmas par šo tēmu (to arī var dabūt internetā) |
|
|
01.10.2005 18:31
Raksts
#6
|
|
Pārvērš vaboles par pogām Grupa: Biedri Pievienojās: 07.01.04 |
Tur jau tā lieta, ka tautasdziesmas neder, jo tas jau attiecināms uz vēlāku laika periodu, bet par senlatviešu kultūru pirms krustnešu iebrukuma internetā ir maz avotu.
Saule: Skolā jātaisa prezentācija. Šo rakstu rediģēja rowzee: 01.10.2005 18:43 |
|
|
01.10.2005 18:40
Raksts
#7
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu Grupa: Biedri Pievienojās: 21.07.04 Kur: Tallina Niks 2006 |
ticējumi, rowzee, ticējumi un releģija - to aprakstiem mēdz nākt klāt informācija par dzīvesveidu. Starp citu pameklē arī Lietuvas vēsturi, es pat nesen redzēju pāris lietuviešu forumus angļu valodā par tēmu. Vispār priekš kam tev to vajag ?
|
|
|
01.10.2005 19:57
Raksts
#8
|
|
Zintniece Grupa: Noslēpumu nodaļa Pievienojās: 03.11.03 Kur: te un tagad Dzīvā enciklopēdija |
Par gadskārtu svinēšanām u.c. pirms rakstītiem avotiem ne tikai internetā, - vispār nav nekādu ziņu, izņemot netiešas. Apbedīšanas paradumi, piemēram, diezgan daudz stāsta par to, kam ticēts.
Un kāpēc noniecināt tautasdziesmas? Daudzas no tām nāk no laikiem pirms krustnešiem. "Latvijas senākajā vēsturē" par garīgo kultūru vēlajā dzelzs laikmetā ir šādas nodaļas: Valoda; Apbedīšanas paražas; Kulta vietu veidi; Kristietības sākumi. Nekādu tiešu ziņu par gadskārtu ierašām vispār nav. Tikai tas, kas mutvārdos saglabājies. Ja kāds apgalvo, ka zina, kas un kā ticis tajos laikos svinēts, viņš pilnīgi apzināti maldina citus. Diemžēl. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) Var, protams, palasīt vācu ziņas par vietējiem, tas būtu, visas iepējamās hronikas - Atskaņu hronika, Indriķa hronika u.c. Bet tur tāpat nekā daudz nav un, ja ir, tad apskatīts no kristietības viedokļa. Var lasīt grāmatas "Latviešu tautas paražas", "Latviešu tautas ticējumi" un "Latviešu buramie vārdi". Tikai, protams, tur ir ļoti jāsijā, tāpat kā tautasdziesmās, vecākie ticējumi no skaidri jaunākiem. Šo rakstu rediģēja Roviela: 01.10.2005 19:58 |
|
|
02.10.2005 13:43
Raksts
#9
|
|
Uzlauž lāstus Gringotu bankā Grupa: Biedri Pievienojās: 14.11.03 Kur: Rīga, Olaine Labākā krievu valodas tulkojuma autore |
Starp citu, "Latviešu buramie vārdos" ir šis tas rakstīts par tālaika pagāniskajām parašām, tēmās pie raganām un vispār pirmajās nodaļās. Tur ir citēti mācītāju protokoli un citas liekas, kur svētie tēvi žēlojas par pagānu parašām. Vairāk gan ir par dievu pielūgšanu, bet kaut ko par gadskārtām ar var atrast, ja rūpīgi pameklē.
Nu, un ir jau Grīnu "Gads, gadskārta un godi", bet tur ir rūpīgi jāskatās, kas varētu būt vēlāku laiku uzslāņojums, kas- pirmskristiešu ritu paliekas.Toties materiālu daudz. Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 02.10.2005 13:44 |
|
|
02.10.2005 16:07
Raksts
#10
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu Grupa: Biedri Pievienojās: 21.07.04 Kur: Tallina Niks 2006 |
Te ir lapa ar ticējumiem http://www.ailab.lv/ticejumi/
Kāds nevar pastāstīt kaut ko par senlatviešu laika skaitīšanas sistēmu (lasiet: pateikt kur meklēt informāciju) ? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) Es kaut kad kaut ko lasīju par deviņām dienu nedēļām man šķiet intresanti vienkārši Šo rakstu rediģēja saule: 02.10.2005 16:08 |
|
|
02.10.2005 16:44
Raksts
#11
|
|
Uzlauž lāstus Gringotu bankā Grupa: Biedri Pievienojās: 14.11.03 Kur: Rīga, Olaine Labākā krievu valodas tulkojuma autore |
Tajā pašā "Gads, gadskārta un godi" ir par nedēļu rakstīts, ka nedēļa esot saukusies "savaite" (saistība ar leišu val), un esot ilgusi 9 dienas. Ik pa 3 (vai 4)savaitēm (laikam) sanāk kauč kādi gadsktrārtu svētki. Kopumā sanāca 360 dienas, un tā 5 vai 6 atlikušās sadalīja starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, kad "trīs dieniņas trīs naksniņas" ir svētki un laiks it kā apstājas. Pēc tam sāk skaitīt no pirmdienas.
Bet es te tā, no atmiņas, labāk paskaties grāmatā. |
|
|
02.10.2005 17:09
Raksts
#12
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu Grupa: Biedri Pievienojās: 21.07.04 Kur: Tallina Niks 2006 |
Mmm, es kārtīgi neapskatījos, bet manuprāt šis links ir gaužām derīgs http://www.liis.lv/astron/IE_version/Paradies/Saule.htm
|
|
|
02.10.2005 18:24
Raksts
#13
|
|
Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā Grupa: Biedri Pievienojās: 04.11.03 |
Tā grāmata ar "kaltēto" (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) roku uz vāka saucas "Ceļvedis Latvijas senvēsturē" un tās autors ir pats Latvijas nacionālā vēstures muzeja cienījamais un godājamais direktors Arnis Radiņš. Izdota pasen nopirkt veikalā diez vai vairs būs iespējams, bet bibliotēkās principā tai vajadzētu būt. Vēl varu ietaikt grāmatu "Latvijas aizvēsture" - autori - A.Vasks, B.Vaska un R.Grāvere, izdota arī ne vakar bet 1997. g. Abas izdotas izdevn. "Zvaigzne ABC"
Un protams, M.Gimbutienes "BAlti aizvēsturiskajos laikos" (1994) un V.Sedova "Balti senatnē" (šķiet, 2003). Šo rakstu rediģēja Kedriks: 02.10.2005 18:27 |
|
|
02.10.2005 20:24
Raksts
#14
|
|
Gatavo atskaiti Zemvaldim Grupa: Biedri Pievienojās: 01.12.03 |
Piebilde par Gimbutienes grāmatu - ja lasa krievu tulkojumu, tad jaunākajā izdevumā ir kaudze ar kļūdām pie gadskaitļiem, jābūt uzmanīgam.
|
|
|
03.10.2005 09:45
Raksts
#15
|
|
Piedalās Bezgalvju medībās Grupa: Biedri Pievienojās: 11.08.04 Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora Klusais censonis |
No nesen ārzemēs izdotām:
Vaitkevičius, Vykintas. Studies into the Balts' sacred places. - Oxford : John and Erica Hedges Ltd, 2004. - 124 lpp. : il., kartosh. ; 30 cm. - (BAR International Series ; 1228). - Bibliogr.: 62.-70.lpp. - Rād.: 118.-124.lpp. - Angļu. - ISBN 1-84171-356-2 Uzreiz varu pateikt, ka lielākajās Latvijas bibliotēkās šīs grāmatas vēl nav. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 17.05.2024 03:50 |