Iesprostoti Fantāzijā [C] [PZP], How to get back in reality?! Opcijas

[Miss Doherty]

21. gs. - cilvēki ir aizmirsuši fantazēt. Un tomēr ir tādi, kuriem fantāzija ir visa viņu dzīve. Fantāzija kā aizmiršanās, kā pazušana no realitātes. Bet ko tad, ja Tu tiešām pazustu no realitātes?!

Sižets: cilvēks dzīvo ārēji parastu dzīvi - strādā, mācās, dažkārt satiekas ar sev līdzīgajiem, bet brīvajā laikā nododas vienīgajam, kas viņu dvēseli patiesa silda - pazūd izdomas, fantāzijas pasaulē. Katram sava - viens dodas kosmosa ceļojumos, viens iegrimst animes pasaulē, cits Bezgalīgajā stāstā dodas līdzi Arielam. Tomēr ne jau tik pasīvi viss ir - cilvēks ir īsts fanāts - dzīvo, strādā, ir, lai varētu dzīvot šo paralēlo dzīvi - iejusties sava iemīļotā varoņa ādā, staigāt pa iedomātām takām, kas no fantāzijas nāk, sajust sevī iedomātu maģisko spēku.
Bet fantāzijai notiek lūzuma punkts - fantāzija cilvēkā ir tik dziļa, ka viņš iekrīt otrā pasaulē - no realitātes izdomātajā.
Kur slēpjas problēma!? Fantāzijas pasaulē nekas nav izdomāts. Īstas briesmas iedomātai dzīvībai. Ķermenis neceļo starp šīm pasaulēm - ceļo tikai katra fantāzija, katra domas, katra astrālais ķermenis, kas tagad iesviests pasaulē, kur nekas nav īsts - tā pat kā paši šajā pasaulē.
Bet ķermenis ir palicis šeit, realitātē. Un reāli noveco. Kamēr Fantāzijā jūs vadat savas dienas, savas dienas vada arī šeit palikušais ķermenis. Kā dziļā komā iekritis. Tikai ir kāda nelaime - viss, kas notiek fantāzijas pasaulē, noteik arī šeit - realitātē. Turklāt ir vēl kāda maza nelaimīte...

Tātad spēle sākas ar brīdi, kad trakais fantžiju meistrars ir aizdzinis sevi līdz punktam, kad viss samainās vietām - realitāte ar Fantāziju. Fantāzija ir laba lieta, tikai tai realizējoties, realizējas arī iespēja sevi pakļaut briesmām. Ir jātiek atpakaļ.
Apstākļu sakritības pēc vienā Fantāzijas vietā nokļūst grupina ar cilvēkiem, kuriem sadarbojoties jātiek no Fantāzijas pasaules prom, lai paglābtu sevi no iznīcības.

Tātad tēla anektas (sūtīt uz PZ):

Vārds Uzvārds:
Vecums:
Rakstura apraksts:
Pagātnes apraksts:
Aizraujas ar:
Fiziskā sagatavotība:
Temperamenta tips:
Vēl kas par tēlu:

Pie izskata apraksta varētu būt arī bilde. Ja ir kādi tetuvējumi ar īpašu nozīmi miniet arī nozīmi.
Temperamenta tips jau būtu tā kā pie rakstura iekļauts, bet šeit vairāk domāts - emocionāli/garīgi noturīgs, viegli/grūti piemērojas u.c.
Vēl kas par tēlu - reliģiskā piederība, ja tāda ir, īpaša pārliecība, k-kādas slimības, kas varētu spēles laikā izausties, vai jebkas ko Jūsu fantāzija spēj sagudrot. Jo interesantāks tēls, jo interesantāka veidosies spēle. K-gan galvenais prast izspēlēt visu, ko sadomāsiet.
Pie pagātnes apraksta lūdzu norādīt arī pašreizējās attiecības ar ģimenes locekļiem, draugiem, kolēģiem u.c. Ja tādi ir, protams.

Nu jā - tad nu pagaidām viss.
Jautājumus, komentārus, ierosinājumus u.c. - šeit. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Mattiass]

-- Un kas tie taadi -- Tie? -- Ksens nelikaas mieraa.

-- Esmu augstaakais vampiirs Ksens fon Tastatuurs, -- Ksens smaidiidams pazinjoja, -- nee, nu ja nopietni, vienkaarshi Ksens, -- vinjsh staadiijaas priekshaa.

Hmm... Registraacijas proceduura. Kaut kur to esmu jau redzeejis... Morrowind! -- paar Ksenu naaca atklaasme.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 12.10.2005 14:27

[Ungaarijas ragas...]

Melisa klausījās un skatījās pundura rosībā. Dīvaini, taču viņa kaut kā nevēlējās, lai viņas fiziskais ķermenis mirst. Hmm, varbūt piereģistrēties. Ja viņa pateiks vārdu...
Jūs taču neizmantosiet mūsu vārdus ļaunos nolūkos, ko? viņa pajautāja pundurim.

[Nihil]

Ooc: Mattias, izbeidz, lol (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)
Nee, ok, taa tik turpinaat, bet ja tu ar citiem saaksi sarunaaties kaa ar NPC, tad gan buus slikti- dialogboxaa teemu par ko runaat buus tik vien kaa "little advice" vai "my trade" (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Bic: Laine jau saaka pierast pie taa, ka ne vella nevar saprast no notiekoshaa un shobriid jau bija aizmirsusi par iigno trolli un meegjinaaja izbaudiit diivainaas sajuutas un absoluuti neticamo, kas notika acu priekshaa. "Meegjinaat" gan nebuutu iistais vards, jo redzeetais nepavisam nelikaas diivains. Laine dzirdeeja kaa meitenes balss veel pajautaa "Vai jūs arī ko tādu redzat," bet nenoveersa skatienu no mirdzoshaas ainas.
Leenaam sajutusi zem kaajaam taadu kaa pamatu, vinja speera paaris solju uz priekshu, lai nokljuutu tuvaak un vareetu ko uzzinaat...

[earnella]

Ariadne samirkšķināja acis. Viņai nupat bija šķtisi, ka viņa vairs nav savā istabā.
Nē, pag. Viņa nudien vairs nebija savā istabā. Viņa sapurināja galvu.
`..kamēr jūs nav iereģistrējušies, jūs šeit neskaitās. Kamēr jūs šeit neskaitās, jūs nevarat doties tālāk...`
`..nu, ja nopietni, vienkārši Ksens...`
`..mūsu vārdus ļaunos nolūkos, ko?`
Viņa sadzirdēja šādas saraustītas balsis. Šķita, ka tās nāk no nenoregulēta radioaparāta. Tomēr beigās pēdējais vārds `ko` skanēja skaidri, it kā runātājs stāvētu tepat blakus... Ak vai. Nē, viņš tiešām stāvēja blakus. Viņa stāvēja. Meitene. Ko laikam nevarēja teikt par.. troļļveidīgo punduri viņu priekšā.

[Ļipa]

Es atvainojos, bet tas nekas, ka es neko nesaprotu?
Efija bieži ar šādiem teikumiem mēdza pārtraukt skolotājus skolā, šoreiz tas tika vērsts dīvainā radījuma virzienā, kura vārdu viņa vai nu nebija dzirdējusi vai arī bija palaidusi garām. nebūtu jau arī nekāds brīnums, ja troļļa vārsds būtu paslīdējis garām- normāla parādība- ar neuzmanībām bija pilna visa viņas dzīve.

[earnella]

-Baidos, ka tu neesi vienīgā.
Ariadne klusi teica meitenei, kas nupat bija runājusi.
-Un tomēr, tas atšķirībā no visa, ko esmu redzējusi iepriekš, ir interesanti.
Tad viņa aprāvās. Ka viņa var zināt, ka tā visa nav sasodīta halucinācija...?

[Moskjis]

Es nejūtu, vai kāds mani tur... Vai pie manis turas... Esmu ruķis, spēju iet varavīksnes ceļu. Esmu Kims, aiz manis ir palicis Pasaulgala cietoksnis. Priekšā putns ar divām sejām.
Kā teica Jungs? Katrai lietai ir pretmets? Labais un ļaunais, dievs un velns, Iņ un Jaņ...

Esmu Meistars pidžammā. Kur ir mana Margarita?
Un mazais punduris... Vai vinš varētu but dēmonisks pāžs, runcis, kurš uzkož sālītu rudmiesi?

Man acīs eksplodē varavīksne....
Pēkšņi skaņas ir krāsas un krāsas ir skaņas. Vai mākslasdarbi arī ir slimības izpausme?

Vai es dzirdu Sirēnu? Putnu ar sievietes seju...
Draugi man sakiet bez viltus vai es jucis vai iedomu mākts!
Voland, kur tu esi! Es saucu. Nāc, esmu tavs Berliozs. Nocērt man galvu. Atbrīvo mani no tās, no sapņiem ko tā rada, no murgiem...

[Idril]

Jāsauc vārds? Tas var būt bīstami..
Viņa nervozi nodomāja un noguldīja glavu uz rokām blenžot sānu sienā un apdomājot savu rīcību.
aši izdomāt kādu pseidonīmu? Samurgojumu?
Viņa prātoja.
Ja es pateikšu savu īsto vārdu man vēlāk var draudēt brismas, bet varbūt tagad mans ķermenis patiešām mirst, bet ja mirst, kur es esmu?
Viņas smadzenes drudžaini rosījās - cik nu drudžaini tās spēja pēc ilgas bezdarbības.
Tad kā? Teikt manu vārdu? Bet varbūt, ka tas tieši nevis glābs, bet nogalinās manu ķermeni?
Viņa atgriezās pie pirmā jautājuma.
Bet varbūt tomēr tiešām sablefot? Varbūt teikt un blefot vēlāk? Klusēt?
Viņa nervozi domāja bungojot ar pirkstiem pa grīdu, viņa joprojām gulēja uz tās un necēlās, viņa bija pārāk aizņemta domājot, kas un kā - turklāt pagaidām neviens celties augšā nelika un viņa jutās tīri nemanāma, kāda viņa gan droši vien nebija.
Vārds? Klusums? Pseidonīms? Ja nu tomēr mirst? Varbūt tomēr nē? Riskēt? Vai nē? Ko gan darītu Bonds?
Viņa prātoja smagi elpojot.
-All you have to decide is what to do with the time, that is given to you..-Prātā atausa kādas filmas citāts..
Zinu, zinu, bet ko?
Viņas prātā izraisījās sīva diskusija, kamēr viņa nekustīgi blenza sienā.

[..:Kerija:..]

Emīlija nespēja saprast, kas notiek. Tā vien gribējās sākt ārdīties, kliegt.. vienalga.. kaut ko... teikt, bet vārdi likās iesprūstam kaut kur pakrūtē... sākusi taustīties pa garo svārku sānu kabatām, viņa centās ko sameklēt. Lai gan pirms brīža vienā no kabatām atradās viņai vesela tulbiņabaldriānu un mazā kastītē iesprostotas bija pāris šaibiņas, tagad viņa neko no tām nespēja atrast.
Vai es būtu tās izlietojusi un tagad to te redzu? Domas vēl darbojās un tāpēc viņa nesaprata, kāpēc to te visu redz, lai gan bija ko salietojusies, pārlietojusies vai vēl nez kā dozējusi.
Emīlija kāpās uz priekšu, cik nu viņa ko apjēdza, ko dara... likās, ka viņa kustas, tomēr nekustas nemaz.. it kā tuvotos tiltiņam, tomēr tas likās dikti tālu.
Hloroforms! Viņa beidzot izteica. Šim vārdam nebija jēgas, vienkārši viņa to izteica, jo tas bija iesakņojies viņas domās un izskanēja, lai vienkārši zinātu, saprastu, ka vēl spēj parunāt.

[Moskjis]

ooc: vai Kerijas tēls 'turas' pie manas rokas?

Es lidoju pār zemi kā bezūdenstuksneša dēmons, esmu Bezpajumtnieks, skrienu rakstieku templī.. Esmu tērpts apakšbiksēs un rokās man svētbilde. Iedodiet kāds svecīti, iedodiet svecīti ko nolikt Ikonas priekšā!
Un manas kājas min tilta virsmu. Tā ir silta un patīkama. Pļava vasaras saulgriežos, kur meitenes iet Jāņzāles lasīt.

No manām rokām spīd gaisma.

mama put my guns to the ground
i can't shoot them anymore
that cold black cloud is coming down
feels like I'm knocking on heaven's door

[..:Kerija:..]

occ-laikam.. ar vienu roku.. it kā.. ok, atlaidīšu, ja nevēlies (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Emīlija, ar vienu roku vēl joprojām rakņādamās pa kabatām, neticēdama, ka nekā tajās nav, ar otru roku vēl nebija paspējusi atlaist vaļā to, ko bija satvērusi. Viņas sejas vaibsti atslāba, kad viņa viegli it kā... pielidoja šim satvertajam tuvāk. Emīlija ielūkojās sejā, kas pavērās viņas skatam.. nē, patiesībā viņa redzēja visu diezgan miglaini, tomēr cauri tumsai tomēr likās, ka tā ir seja, vai tomēr...?
Emīlija nezināja, ko teikt.. viņas acis šaudījās te uz vienu, te otru pusi, it kā ko meklēdamas... gaismas slēdzi, lukturīti, kaut vai nieka sērkociņus, tomēr.. kaut ko, kas izgaismotu... bet...
Viņa atlaida vaļā to, ko bija turējusi..
Piedošanu, ja savainoju vai par stingru ieķēros! Emīlija izdvesa viegli tīkamā tonī, kas piemita lielākajai daļai dziedātāju, arī viņai. Viņas nagi bija pagari, tādi, kas spētu bez liekas piepūles pārraut ādu, tomēr... tādi tie vismaz bija tad, kad viņa vēl bija skaidrā. tagad sāka reibt galva no pārlieku lielās tumsas.
HELP! viņa sev domās noteica un likās, ka acīs sariesīsies asaras, tomēr viņa centās apvaldīties un.. būt spēcīga!

[Mattiass]

ooc: eee, viss buus shtokos, Nihil. btw, offtopic, protams -- ieveeroji zinaamu liidziibu muusu aviem? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) /offtopic vispaar Ksens uzvediisies normaali, tikai vinjam shiis pasaules uztvere ir diivaina. /ooc

-- Eee, mister Regjistraator, -- ierunaajaas Ksens, -- vai juus nebuutu tik laipns pateikt, kas noticis ar tiem, kas tikko izleeca no shejienes aaraa?

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 13.10.2005 17:50

[earnella]

Ariadne dzirdēja kādu pieminam kaut kādus ārā izlēkušos, un pagriezās uz balss pusi. Runātājs bija kāds jaunietis, par viņu noteikti vairākus gadus vecāks. Viņam piemīt zināma līdzība ar vampīru. Man tas patīk.

-Atvaino, viņa vērsās pie viņa, -tu teici kaut ko par no šejienes ārā izlēkušajiem. Pirmkārt, no kurienes šejienes, un otrkārt, kur ārā un treškārt, ko man darīt, ja es te esmu tikai nupat, ē, ielēkusi, ja tā var teikt, iekšā?

[Mattiass]

-- Sheit, tas ir shajaa telpaa. Es nezinu neko daudz vairaak par tevi -- Ksens atbildeeja, -- tur, tas ir tur -- vinjsh noraadiija durvis, pa kuraam paareejie izleeca, kad punduris saaka visus dziit prom.
-- Pagaidaam, kameer nezinaam, kas tur ir, neiesaku turp doties... lai gan, ja veelies, vari pameegjinaat, neviens tevi netur, dazhi to jau izdariija, -- Ksenam saaka raustiities luupu kaktinji.
-- Cik noprotu, tad shitas te, -- Ksens pamaaja pundura virzienaa, -- tuuliit izraadiis nepaarprotamu veelmi tevi ieregjistreet. No taa, ko es zinu, labaak vinju paklausiit.

[earnella]

-Ak šitā. Par spīti nedrošībai par situāciju, Ariadne pasmīnēja. -Un tu arī esi iereģistrēts? Viņa paskatījās uz punduri, kas pagaidām, šķiet, nebija viņu pamanījis un turpināja rosīties. Ariadnei nemaz nešķita, ka viņam nevajadzētu te būt. Ariadnei toties pavisam noteikti šķita, ka VIŅAI nevajadzētu te būt...

[Mattiass]

-- Patiesiibaa nevienam no mums, nu, varbuut iznjemot punduri, te nevajadzeeja atrasties, -- noteica Ksens, it kaa buutu nolasiijis meitenes domas. -- Taa kaa mees esam tagad vienaa laivaa.
Uz Ksena luupaam joprojaam rotaajaas tas pats ironiski-sarkastiskais smaidinjsh.

[Moskjis]

balss.
Seja, tuvu, tik tuvu. Bet neredzu. Tik jūtu, kāds uzpūta elpu... Tad pazuda.
Balss, ko tā teica?
Kautkas par savainošanu, pieķeršanos.. Kas?

Sapnis ir beidzies. Cilvēka tēls blakus. Un vēlviens tilta vidū....
Nē, tilts ir no varavīksnes.. Sapnis turpinās.

Vārdi, vārdi.
Ā, jā, nē.. Viss kārtībā.


Try not to get worried
Try not to turn on to
Problems that upset you
Well, don't you know
Everything's all right
Yes, Everything's fine


Esmu iesprūdis nekurzemes vidū..

[Nihil]

Ooc: Mattias, es saveejo peedejoreiz mainiiju pirms kaada pusotra gada, taa ka nepiesienies, ja? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sorcerer.gif) Tev ir kaut kaada diivaina Telvanni Cehalopod kjivere uz kaut kaada pavisam diivaina teela, nu un, ka galvas formas liidziigas? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/two_handed.gif) Telvanni rullzZz! ::insert any smily::
EDIT: Nee, taa pat nav no Shmorrowind!

Bic: Taa diivainaa sajuuta, ka tu ar abaam kaajaam turies pie zemes, bet neko nesver, bija bezgala patiikama un reibinosha. Acu priekshaa bija aina kaa no... teiksim, graamatas vaacinja. Laine tikai devaas uz priekshu. Ko vinja gribeeja? Laikam sasveicinaaties.

Šo rakstu rediģēja Nihil: 13.10.2005 19:50

[earnella]

-Nešķiet gan, ka punduris uzskata mūsu atrašanos te par ko neparastu... Viņa prātā pārcilāja visas neskaitāmās pasaules, ko pazina no stāstiem, grāmatām, dziesmām, filmām, gleznām, spēlēm un visa cita... -Ahā!! Gooooot it! Atcerējos gan.. Mūsējie, nu, cilvēki, noteikti nodomās, ka mēs esam komā, vai ne? Tātad visi, kas iekrīt komā, patiesībā nonāk te! Ko tu domā par šo teoriju? Ak jā, un kā tevi vispār sauc? Ariadne bija visai apmierināta ar savām zināšanām par starppasauļu ceļojumiem.

[Mattiass]

— Nu, neesmu bijis komā, tādēļ neņemos spriest, — noteica Ksens, — bet izklausās ticami.
— Nu, to punduris jau ir pieminējis, ka mūsu ķermeņi tai pasaulē šobrīd mirst, un turpinās mirt, kamēr mēs nepiereģistrēsimies. Un tava teorija izklausās reāla, tikai ir viens bet — punduris kaut ko pieminēja, ka pirms mums te jau ilgi neviens nav rādījies... paga... šķiet, sapratu. Šī ir fantasy pasaule. Es te, piemēram, iekļuvu, kad aizsapņojos par vienu spēli. Ko tu darīji, kad šeit iekļuvi?

— Jā, un mani sauc Ksens. Nē, nu patiesībā es esmu Arts Ksillbergs, bet visi mani sauc par Ksenu. Reālajā dzīvē. Un šeit es arī piereģistrējos kā Ksens.