Iesprostoti Fantāzijā [C] [PZP], How to get back in reality?! Opcijas

[Miss Doherty]

21. gs. - cilvēki ir aizmirsuši fantazēt. Un tomēr ir tādi, kuriem fantāzija ir visa viņu dzīve. Fantāzija kā aizmiršanās, kā pazušana no realitātes. Bet ko tad, ja Tu tiešām pazustu no realitātes?!

Sižets: cilvēks dzīvo ārēji parastu dzīvi - strādā, mācās, dažkārt satiekas ar sev līdzīgajiem, bet brīvajā laikā nododas vienīgajam, kas viņu dvēseli patiesa silda - pazūd izdomas, fantāzijas pasaulē. Katram sava - viens dodas kosmosa ceļojumos, viens iegrimst animes pasaulē, cits Bezgalīgajā stāstā dodas līdzi Arielam. Tomēr ne jau tik pasīvi viss ir - cilvēks ir īsts fanāts - dzīvo, strādā, ir, lai varētu dzīvot šo paralēlo dzīvi - iejusties sava iemīļotā varoņa ādā, staigāt pa iedomātām takām, kas no fantāzijas nāk, sajust sevī iedomātu maģisko spēku.
Bet fantāzijai notiek lūzuma punkts - fantāzija cilvēkā ir tik dziļa, ka viņš iekrīt otrā pasaulē - no realitātes izdomātajā.
Kur slēpjas problēma!? Fantāzijas pasaulē nekas nav izdomāts. Īstas briesmas iedomātai dzīvībai. Ķermenis neceļo starp šīm pasaulēm - ceļo tikai katra fantāzija, katra domas, katra astrālais ķermenis, kas tagad iesviests pasaulē, kur nekas nav īsts - tā pat kā paši šajā pasaulē.
Bet ķermenis ir palicis šeit, realitātē. Un reāli noveco. Kamēr Fantāzijā jūs vadat savas dienas, savas dienas vada arī šeit palikušais ķermenis. Kā dziļā komā iekritis. Tikai ir kāda nelaime - viss, kas notiek fantāzijas pasaulē, noteik arī šeit - realitātē. Turklāt ir vēl kāda maza nelaimīte...

Tātad spēle sākas ar brīdi, kad trakais fantžiju meistrars ir aizdzinis sevi līdz punktam, kad viss samainās vietām - realitāte ar Fantāziju. Fantāzija ir laba lieta, tikai tai realizējoties, realizējas arī iespēja sevi pakļaut briesmām. Ir jātiek atpakaļ.
Apstākļu sakritības pēc vienā Fantāzijas vietā nokļūst grupina ar cilvēkiem, kuriem sadarbojoties jātiek no Fantāzijas pasaules prom, lai paglābtu sevi no iznīcības.

Tātad tēla anektas (sūtīt uz PZ):

Vārds Uzvārds:
Vecums:
Rakstura apraksts:
Pagātnes apraksts:
Aizraujas ar:
Fiziskā sagatavotība:
Temperamenta tips:
Vēl kas par tēlu:

Pie izskata apraksta varētu būt arī bilde. Ja ir kādi tetuvējumi ar īpašu nozīmi miniet arī nozīmi.
Temperamenta tips jau būtu tā kā pie rakstura iekļauts, bet šeit vairāk domāts - emocionāli/garīgi noturīgs, viegli/grūti piemērojas u.c.
Vēl kas par tēlu - reliģiskā piederība, ja tāda ir, īpaša pārliecība, k-kādas slimības, kas varētu spēles laikā izausties, vai jebkas ko Jūsu fantāzija spēj sagudrot. Jo interesantāks tēls, jo interesantāka veidosies spēle. K-gan galvenais prast izspēlēt visu, ko sadomāsiet.
Pie pagātnes apraksta lūdzu norādīt arī pašreizējās attiecības ar ģimenes locekļiem, draugiem, kolēģiem u.c. Ja tādi ir, protams.

Nu jā - tad nu pagaidām viss.
Jautājumus, komentārus, ierosinājumus u.c. - šeit. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Miss Doherty]

Apģērbu? Nē... nebūs man nekāda apģērba, ko iedot. PIEZĪME: Visi jūtas labi šādā ziņā - ne pa karstu, ne aukstu. pašā laikā ir siltums. Visiem. Bez izņēmuma. Bet tas ir tikai kamēr esat alā - izejot ārā - kā nostādat sevi, tā arī jums ir.
Tā. Nu ta vārdiņi man ir, nu ta jūs iet... Bij prieks iepazīties. Jā, iet, iet...
Trollītis visus vadīja uz durvju pusi - sak - iet, iet, nav ko te ilgāk kavēties!

[Mattiass]

Nu ko, tinamies? — Ksens noprasīja, — laba doma.
Un (vārda tiešā nozīmē) izlēca izplatījumā.

[*Lidium Karry...]

Kur mēs visi ejam? Kur mēs tagat nonāksim? Konstantīns pārsteigts jautāja. Nu bāc... Tas sīkais trollis zina visu par mums un tagat vins mūs ved uz kādu nezināmu vienu. puisis domāja un nedaudz aizsapņojān. Kad mēs varēsim atgriesties mājās? viņš jautāja visiem. Šajā gadījumā viņš gribēja tikai tikt pie datora.

[Miss Doherty]

Piezīmes:
- Ksens lec izplatījumā un atdauzās pret grīdu(?) TB - tur, kur acīm skatoties nekā nav, ir sajūtams pamats - cits, auksts pamats. Varbūtmarmora grīda, varbūt arī nē... ejot neskan soļi.
- Konstantīn, trollītis līdz neiet. Izmet jūs pa durvīm ārā un viss.
- Ārā tumšs. Tikai kāds cilvēks (?) izstaro savādi baltu gaismu, kas lēnām apsīkst.
- Iet jūs varat uz jebkuru pusi, visur jums aizjeamā vietā ir vienkāršitumsa un pamats zem kājām.
Ak jā - jūs pamatu neredzat. Vispār nekoneradzat izņemot Fransuā Rablē (Mošķis)

Šo rakstu rediģēja Emo Doll: 19.10.2005 09:35

[Mattiass]

Ksens pieceelaas, nopurinaajaas un gaaja taalaak. Vispaar tas likaas diezgan jociigi. Kaut kaada diivaina telpa? Hmm, laikam dariishana ar kartes ierobezhojumiem, nodomaja Ksens, tas mapdizaineris nepapuuleejaas pat taadu gljuku noveerst...

Ksens devaas tieshi pie taa, ko vieniigo speeja saredzeet — spiidiigaa cilveecinja.

[*Lidium Karry...]

/OCC-Manaa postaa nekur nav raxtiits, ka trollitis iet liedzi. Tas ir domaats taa: Vins muus izmet aaraa un tad jautaju kour mees nonaaksim... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif) Sorry ka piekasos.../

[Idril]

Sonna driiz bija atliidusi liidz durviim/ alas ieejai. Vinja apmierinaati pasmaidiija. Gluzhi kaa izvairiigo Pohahontu - indianju princesi arii vinju neviens nebija pamaniijis.
Ajaa.
Vinja kareiviigaa spiedzienaa ieshljuuca durviis ar galvu un rokaam pa priekshu.

[Ļipa]

Cik nepieklājīgi...
"Šī doma doties nāca no filmas, kur viens meitēns m;užīgi teica "cik rupji" nekā orģināla.
Efija izstūmās laukā pa durvīm, ja jau nebija izvēles. A, nez, ko tālāk jāskatās uz to spožo vai jāklaucvē pie durvīm? Pilnīgs apjukums. Atlika vienīgi pakasīt pasauli, kas kā atklājās domāšanu tāpat neveicina. Dīvaini...

[Ungaarijas ragas...]

Melisa piegāja pie durtiņām un izlīda tām cauri. Piesardzīgi.
Otrā pusē kājas atdūrās pret grīdu, bet bija tumsa un uzmācās kaustrofobija. Melisa saņēmās un pavērās apkārt. Priekšā vīdēja kaut kas spīdšs un meitene sāka virzīties uz to pusi.

[Moskjis]

Sveiciens, jums, ļaudis. Sūtīts esmu nostādīt jūs izvēles priekšā.
Nebija man mērķis tāds, bet ja reiz tā nācies...


I saw my baby,
Crying hard as babe could cry,
What could I do?
My baby's love had gone,
And left my baby blue,
Nobody knew,
What kind of magic spell to use,
Slime and snails,
Or puppy dog tails,
Thunder of lighting...


Gan jau tas izmocītais radījums jums jau stāstīja... Par meiteni, pirms pāris gadiem...

Atmiņas pārplūdināja prātu....

Pirms pāris gadiem izsauca.. Ar nolūku iznīcināt... Bet neizdevās. Meiteni izglāba.

Diemžēl nespēju minēt, kas īsti bija šī būtne... Kas glāba meiteni...

Un meitene.. viņa pieņēmās zināšanās. Un spēj stāties pretī valdniekam. Pašam pirmajam...

Un tas noveda mūs pie šīs situācijas, kārtoju domas galvā...

And with a broken wing
She still sings
She keeps an eye on the sky
With a broken wing
She carries her dreams
Man you ought to see her fly

Manas visaugstās karalienes fantāzijas spēj cīnīties pret viņu.

Tādēļ, tieši tādēļ jūs izsauca. Redziet, tikai cilvēki spēj noliekt svaru kausus..
Jums vēl daudz ko teiks, daļa būs patiesība, daļa -- meli. Klausieties, domājiet... Un, ceru, kādreiz tiksimies vienā frontes pusē. Un tagad, veiksmi jums. Man jāaiziet.

Un gaisma nodzisa.

Esmu rēgs, rēgs bez miesas. Vien mans gars slīd pār zemes virsu.
Lai dziest gaisma, daiļais sargs. Tagad apmetnis ir tumsa un zvaigznes ir acis..

[Mattiass]

Ksens nepatikā saviebās.
— Ko viņš tur gvelž?
Ksens joprojām blenza uz to vietu, kur spīdošais bija atradies...

[Nihil]

Laine pārāk nevilcinājās un pievienojās Ksenam, lai atkal izlektu ārā visumā. Kad spīdošais džeks pabeidza savu - vai kā nu teksts tas īsti bija- sakāmo, gaisma, ko viņš izstaroja, apdzisa.
— Ko viņš tur gvelž?
Palika pavisam tumšs.
"Nu, es našaubos, ka tas bija tā diezgan svarīgi."

[Ļipa]

Spīdošais, izrāva Efiju no pārdomām.
Spīdošais... Interesanti...
Viņa nodomāja un mēģināja uztvert viņa teikto.
Nekas dižs no tā nesanāca. Sīdošais nespēja aizraut, ja nu vienīgi tad, ja izteiktos normāli, brt tā kā viņš beidza spīdēt un pazuda, tad nu uz to nebija, ko cerēt.

[Ungaarijas ragas...]

Meldra nesapratnē blenza uz spīdošo cilvēku. Ellē ratā, ko viņš tur muldēja, pārsteigumā viņa pusi palaida gar ausīm un atcerējās tikai pēdējo, vairāk vai mazāk.
Nu jā, tas jau vairāk atbilda viņas fantāzijām, misiski pareģojumi un mistika vispār.... Pag, un kas tā par izvēli, ko viņš pieminēja?

[*Lidium Karry...]

Konstantīns bija ļoti apmulsis un pārsteigts. Viņš skatījās uz spīdošo siluetu, kurš kautko bezsakarā gvelza. Vismaz pēc viņa domām. -Tas gan nebija diezko pieklājīgi... Izstūma Mūs pa durvīm. Stulbais pundurtrollis...- viņš domāja un pakasīja sev galvu. -Nu cerams, ka viņš tur negvelž neko svarīgu. Ja pārējie to saprot, bet Es ne, tad man ir riktīgi sūdi. Ja tas ir saistīts ar tikšanu no šejienes prom, tad gan tas ir ļoti svarīgi.- Konstantīns nerimās domāt.
-Vai kāds saprot, kas ir tas murminošais siluets tur gvelž?- Puisis nevērīgi izmeta.

Šo rakstu rediģēja *Lidium Karry...: 20.10.2005 18:49

[Ļipa]

Efija sāka smieties par konstantīna vārdiemm, tomēr laikus aptvēra, ka atkal jau neuzvedas īsti pieklājīgi.
Bāc, cik reizes es tev varu to teikt!!!
Viņa domās sevi nolamāja.
Ai, zini, ko es ar neko nesaprotu...
Efija centās attaisnoties par iepriekšējo smieklu lēkmi. Sevišķi nopietni šeit notiekošo viņa neuzņēma- izskatījās peč viņas draugu jociņiem.

[earnella]

Ariadne arī bija sekojusi pārējiem, bet, šķiet, atšķirībā no pārējiem bija klausījusies mirdzišās būtnes vārdos, pūloties iedziļināties.
Lai gan pagaidām viss izskatījās pēc datorspēles, vēlāk tas var kļūt par dziesmu vai stāstu, kur katrs mistiskais vārds nes daudz lielāku nozīmi.

Šo rakstu rediģēja Earnella (Still Alive): 21.10.2005 15:33

[Miss Doherty]

Kādu mirkli visi maldāties tumsā un tad jau atkal parādās mazās zvaigznītes - gaismas punktiņi - šur tur, atkal šeit. Un jā - arī pie Konstantīna labās, un Efijas kreisās plaukstas. Visapkārt un visriņķī. Tik daudz un tik ātri mazās gaismiņas parādās, ka jau pēc maza mirkļa no iepriekšējās tumsas nekas nav manāms - visapkārt balta gaisma, kas kož acīs. Tomēr pēc mirkļa tā norimstas, kļūst vienkārši gaišs. Ļoti gaišs.

Ir iespēja apskatīt apkārtni - milzīgs nekas. Cik vien tālu sniedzas skatiens balta marmora (?) grīda un kaut kur tālumā tā kā sabiezējusi gaisma - kā migla no baltas gaismas.

Kādi klusi soļi skan - kāds ātrā, vieglā solī nāk šurp.

Drīz skatienam parādās būtne (dzimums grūti nosakāms) - tērpusies viscaur baltās drānās - cieši piegulošās biksēs un tik pat cieši piegulošā kreklā - nekur nekādu reljefu virsmu - garš, slaiks augums, kas kustas ar apbrīnojamu vieglumu un graciozitāti.

Būtnei nākot tuvāk pamanāma seja - arī par dzimumu tikpat neko neizsakoša kā augums. Būtne nemirdz kā iepriekš redzētā, bet baltums viapkārt - tas liekas tik dabiski un pašsaprotami, ka šī būtne parādās šādi, ka pat nerodas jautājumi par to - kas pie velna...?

Būtne šķiet viegli satraukusies, bet uztraukumu izklīdina viegls smaids un laipna balss
Sveicināti, mani mīļie biedri! Es esmu Annu, jūsu pavadonis. Tikai nupat saņēmu ziņu par jūsu ierašanos...
Viegla roku lauzīšana - ir, ir neliels uztraukumiņš. Un škiet, ka samludēšanās neko daudz nelīdz to kliedēt.
Mūsu dārgais Reģistratora kungs šķiet ir nedaudz sajaucis savus papīrus un nosūtīšanas sistēmas, un tāpēc ir radusies situācija, ka jūs, tas ir - tagad jau mēs, esam mazlietiņās iesrūduši šeitan te. Bet par tu jums nav jāraizējas - šeit jūs pavisam noteikti esat drošībā, un ar mums viss būs kārtībā. Tiklīdz tas trakais trollis, tas ir - mūsu cienījamais Reģistrators, savedīs kārtībā visu, tad jūs varēsiet doties tālāk...


Annu māja ar galvu, lai apstiprinātu savu vārdu patiesumu. Un jāsaka - tas neizskatījās muļķīgi. Tik graciozai būtnei pat nervozēšana piestāvēja un muļķīgā ideja par pārliecināšanu ar galvas māšanu strādāja visai labi - izskatījās pārliecinoši.

Tad Annu apklusa. Būtne aplūkoja visus pēc kārtas - ar vieglu, pāri slīdošu skatienu - it kā, tikai lai uzsmaidītu, skatījās.
Jums noteikti ir jautājumi, bet pirms jūs, mani mīļie draugi, tos izkliedzat, vēlētos lūgt jūs uzklausīt manu ievadstāstu.
Daudznozīmīgs smaids un uzmundrinošu skatienu gaidas - kādam acīmredzot bija visnotaļ maza pieredze šajā 'darbā'.

Jūs esat nokļuvuši Fantāzijas zemē - pametuši savus fiziskos ķermeņus, lai nodotos sava prāta dziļāko un tumšāko dzīļu izpētei, lai rastu atbildes uz jautājumiem un taptu apskaidroti.
Klusums. Tonis nedaudz mainās.
Tā vismaz bija līdz nesenam laikam... Am... Tagad ir savādāka situācija - tādi kā jūs šeit netiek gaidīti. Fantāzija lēnām brūk. Garš stāsts, kuram pašlaik nav nedz laika, nedz vietas, tomēr tas, ka jūs esat negaidīti viesi... tas tā diemžēl ir. Es, protams, darīšu visu, kas manos spēkos, lai darītu jūsu ielaušanos šeit pēc iespējas jums tīkamāku, tomēr vislabprātāk mēs jūs redzētu ejam, ne nākam. Tomēr kā jau teicu - ir nelielas problēmiņas, kas, protams, tiks risinātas visdrīzākajā laikā. Ko tikmēr? - ko jūs gribētu darīt?
Visa daudz maz profesionālā izturēšanās un atmosfēra pagaisa līdz ar pēdējo teikumu. Annu šķiet bija pamatīgi apmulsis un maska, kas bija uzlikta plaisāja arvien vairāk, atklājot patiesos vaibstus - ārprātīgo uztraukumu un nervozitāti. Smaids. Tas līdzēs izklaidēt bažas par to, ka kaut kas nav kārtībā? Vajadzētu līdzēt.

[Ļipa]

Efija pacēla plaukstu, jo šķita, ka zvaigznītei varēs arī pieskārties, tomēr Efija pārāk ilgi svārstījās un gaisma nāca pārāk ātri, lai, kas tāds arī notiktu.
Un tad... Jā, tad, kāds ierunājās un runāja apmēram to pašu, ko trollis.
Interesants vārds Annu...
Efija pasmaidīja un tikai iedomājās.
Kāpēc?
Efija skaļi apvaicājās un ķlāva Annu izvēlēties, kas ar šo "kāpēc" bija domāts.

[Miss Doherty]

Kāpēc esat nokļuvuši šeit?
Annu pievērsās Efijai un viegli viņai uzsmaidīja.
Tāpēc, mani mīļie biedri, ka jūsu fantāzijas ir pārāk stipras. Jūs pārāk esat ielauzušies šajā pasaulē, kur nav vietas jūsu pasaules uztverei. Un kad vairs nevar apturēt to, ka jūs tomēr atnāksiet un turpināsiet graut skaisto Fantāziju - tā pat kā visi iepriekšējie, - tad tiek atvērti vārti. Jums tika atvērti vārti, lai vismaz ienāktu jūs tur, kur nodarat mazāku postu.
Annu apdomājās - nē, ne šo jautājumu Efija bija domājusi. Tomēr arī šis bija ieceļotājiem jāizstāsta, tāpēc - par ko tad neturpināt savu stāstu?

Redziet, mani mīļie, mīļie draugi, Fantāzija ir nonākusi drūmā savas attīstības posmā. Un par nelaimi jāsaka - savas iznīcības prikšā. Diemžēl, mani mīļie, dārgie draugi, es nevaru jums pašlaik stāstīt visu garo priekšvēsturi šai situācijai.
Viens gan - jūs lauzāties Fantāzijā, tad šeit nu jūs arī ievilka - lai iznīcinātu...
Līdzcietīgi sirsnīgs smaids visiem un visapkārt.