...Cauri Orlonai..., [PZP] [C] |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
...Cauri Orlonai..., [PZP] [C] |
23.09.2005 16:32
Raksts
#1
|
|
Sēž zem Šķirmices Grupa: Biedri Pievienojās: 03.09.05 Kur: Izbauda vasaru kopā ar tauriņiem Spoguļzemē... |
Orlona ir neieņemams tumsas cietoksnis,kas piedr varenajam lordam Densenam.
Melni kareivji apsargā lielo melno mūri aiz kā slēpjās lielā Orlonas pils. Melna kā biedēklis tā slējās tuksneša vidū. Pat zālīte neuzdrošinājās dīgt tai tuvmuā. Bet pavisam netālā pagātē viss izskatījās citādi. Pilsēta bija liela,skaista mīlestības pilna. Tā bija Orlona kādu elfi,cilvēki un maģiskās būtnes to veidoja. Tagad šie Orlonas būvētāji visi sēž nelaimīgi Orlonas pils pagrabos. Visi ir lorda Densena vergi,cilvēka,kas šo vietu padarīja par neko. Kad Densens iekaroja Orlonu,pasakaino teiksmu pilsētu,viņš visus pilsētas iedzīvotājus padarīja par vergiem. Tie grūti,sūri strādāja gan Densena zelta raktuvēs,gan arī negribīgi pievienojoties Densena melnajam karapulkam,kas iekaro ar vien vairāk un vairāk zemju. Neviens neuzdrošinās sacelties,vai pretoties,jo daudzie mēģinājumi ir beigušies neveiksmīgi. Visi bēgļi notiesāti ar nāves sodu,ko izpildījis pats Dansens ar saldu smaidu uz lūpām. Sīkāk skatīt ATD,anketas var rezervēt ATD... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) Šo rakstu rediģēja Lucifer: 23.09.2005 16:33 |
|
|
22.10.2005 21:19
Raksts
#2
|
|
Sēž zem Šķirmices Grupa: Biedri Pievienojās: 31.08.05 |
Rubija piecēlās kājās,pamuka no kentaura tā patālāk un notrausa putekļus no tērpa.Šitā nosmērēties...Nekā dīvaina nemanījusi nosprieda meitene, Viņi laikam nav vietējie.Tie jau savus darbus dara.Kas kentauram,elfam,fejai un vēl kaut kam te būtu jādara?Tikpat labi es to varētu jautāt sev...Pasmaidījusi nodomāja Rubija.Vispār būtu gan interesanti būt eņģelim... vai fejai... bet kentauram!Nu,nē...paldies,zūdījās parasti jautrā meitene.Viņa nudien ilgi nespēja būt nopietna.Ei.Sveiki.Kādēļ tu, meitene pavilka uz zoba melno kentauru, tāda īgna? Iesmējusies viņa atrausa matus no pieres un viņas zaļās acis iedzalkstījās nelielā lepnumā par savu rasi.Protams,bija arī šādi tādi nelieši un īgņas,bet... par tiem Rubija nebēdāja. Kas, galu galā esmu es - Rubija Melānija Serra, lai man būtu jāskumst dažu dumiķu dēļ.Bet tomēr,ketaurs...Meitenes nepatika pret kentauriem auga augumā.Jaunā,nepieredzējusī "jaunava" pavisam nemanot sarauca degunu.
Šo rakstu rediģēja Gilraen Anarion: 22.10.2005 21:21 |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 19.05.2024 11:38 |