...Cauri Orlonai..., [PZP] [C] |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
...Cauri Orlonai..., [PZP] [C] |
23.09.2005 16:32
Raksts
#1
|
|
Sēž zem Šķirmices Grupa: Biedri Pievienojās: 03.09.05 Kur: Izbauda vasaru kopā ar tauriņiem Spoguļzemē... |
Orlona ir neieņemams tumsas cietoksnis,kas piedr varenajam lordam Densenam.
Melni kareivji apsargā lielo melno mūri aiz kā slēpjās lielā Orlonas pils. Melna kā biedēklis tā slējās tuksneša vidū. Pat zālīte neuzdrošinājās dīgt tai tuvmuā. Bet pavisam netālā pagātē viss izskatījās citādi. Pilsēta bija liela,skaista mīlestības pilna. Tā bija Orlona kādu elfi,cilvēki un maģiskās būtnes to veidoja. Tagad šie Orlonas būvētāji visi sēž nelaimīgi Orlonas pils pagrabos. Visi ir lorda Densena vergi,cilvēka,kas šo vietu padarīja par neko. Kad Densens iekaroja Orlonu,pasakaino teiksmu pilsētu,viņš visus pilsētas iedzīvotājus padarīja par vergiem. Tie grūti,sūri strādāja gan Densena zelta raktuvēs,gan arī negribīgi pievienojoties Densena melnajam karapulkam,kas iekaro ar vien vairāk un vairāk zemju. Neviens neuzdrošinās sacelties,vai pretoties,jo daudzie mēģinājumi ir beigušies neveiksmīgi. Visi bēgļi notiesāti ar nāves sodu,ko izpildījis pats Dansens ar saldu smaidu uz lūpām. Sīkāk skatīt ATD,anketas var rezervēt ATD... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) Šo rakstu rediģēja Lucifer: 23.09.2005 16:33 |
|
|
01.10.2005 17:41
Raksts
#2
|
|
Uzlauž lāstus Gringotu bankā Grupa: Biedri Pievienojās: 20.12.03 Kur: rīga. |
Elarinja klusi staigāja pa ciematiņu. Pati viņa nezināja, kāpēc neapstājās vienā vietā un kaut ko negaida, bet gan bezmērķīgi klīst pa ciematiņu. Galvā vēl joprojām līkumoja domas par atvadām no Narjas, Henjas, Grelja un citiem meža gariem. Elarinja nopūtās. Tieši Narja bija tā, kas lika eņģelim ierasties te. Liekas, viņa ko nojauta, bet Elarinjai par to neteica ne pušplēsta vārdiņa. Viņa bija tērpusis tumšā, brīva un viegla auduma kleitā, kura pēc katra vēja pūtiena mazliet paplīvoja tajā. Ap pleciem bija tumšs, nedaudz caurspīdīgs lakats. Bet tumšie mati krita pāri pleciem un muguru. Baltie spārni bija sakļauti. Līdzi viņai bija vien ieroči un tumšas krāsas ceļa soma. Viņa bija skaista. Ne viens vien ciemata iedzīvotājs uz viņu noskatījās, bet Elarinja izlikās to neredzam. Viņa bezmērķīgi klīda apkārt.
Kāpēc es šeit atrodos? Viņa nodomāja. Vislabprātāk viņa paceltos spārnos un aši laistos atpakaļ uz Mežu. Bet tam nebija jēgas, jo gari viņu tur tagad neielaistu. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 17.05.2024 13:53 |